Zāles, jaunās tehnoloģijas ražošanā, grūtniecība un garīgi traucējumi

Bērnu ar traucētu domāšanu varētu būt uz pusi mazāk, ja nākamie vecāki lasītu sīko druku uz pārtikas, kosmētikas un higienas preču iepakojumiem un pēc iespējas nelietotu tos, kas satur neirotoksiskas ķīmiskas vielas.*3 Kad nākošo reizi deputātu kandidāti ar jums runās, ierosiniet, lai neirotoksiskas vielas saturošu produktu apraksts uz iepakojuma un reklāma saturētu labi salasāmu brīdinājumu par kaitīgumu veselībai, līdzīgi kā cigaretēm.

Strādājošos parasti algo atbilstoši prasmēm, tāpēc cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem mūsu valstī dzīve nav salda.

Kāda ir varbūtība, ka Jūsu bērnam dzīves laikā būs garīgi traucējumi?

Smagi garīgi traucējumi piemīt vienam no 50. Viegli, pārejoši, dzīves grūtību izsaukti, ir katram piektajam, tātad katrā pilnā trolejbusā brauc viens vai pat vairāki cilvēki ar garīgiem traucējumiem.

 

Tālāk būtiskākie izvilkumi no raksta žurnālā The Lancet neurology march 2014 *1 un komentāri.

Vidēji viens no 10 bērniem dzimst ar traucējumiem.

Gēni nosaka tikai pusi no tiem, tātad kaitīgi vides faktori ietekmē pārējos.

Augļa struji augošās smadzeņu šūnas ir jūtīgākas uz ķīmiskām indēm nekā pieauguša cilvēka, tāpēc arī niecīgās koncentrācijās, kuras neatstāj redzamu ietekmi uz pieaugušā šūnām, augļa šūnas tiek bojātas.

2006 gadā, Lancet autori apkopojot klīniskos pētījumus par ķimikāliju ietekmi nosauca 5 indes, kas nešaubīgi bojā augļa nervu sistēmu - svins, metildzīvsudrabs, arsēns, polihlorētie bifenili, kas tiek plaši lietoti plastmasas trauku ražošanā un organisks sķīdinātājs toluols, ko lieto, piemēram, virsmu sagatavošanā pirms līmēšanas vai krāsošanas un traipu tīrīšanā.

Turpat tika nosaukta 201 ķimikālija, kura rada nervu sistēmas bojājumus pieaugušajiem un vairāk kā 1000 ķimikālijas kas ir bojājušas nervu sistēmu laboratorijas dzīvniekiem.

Parasti paiet gadu desmiti, līdz nešaubīgi pierāda kādas vielas kaitīgu ietekmi.

Viss sākas ar daudzu strādnieku saindēšanos ar lielām indes devām, kas ierosina epidemioloģiskus pētījumus. Lai noteiktu niecīgu ķimikālijas daudzumu ietekmi uz augļa smadzenēm ir jāveic ilgstoši pētījumi, kurus naudas trūkuma un ķimikāliju ražotāju neieinteresētības dēļ plaši neveic.

Ja šādi pētījumi tiek veikti, tie parasti uzrāda vielas kaitīgo ietekmi daudz mazākās devās, nekā iepriekš tika domāts.

Ja talidomīds, grūtnieču miega zāles, nevis izsauktu auglim smagus locekļu defektus bet samazinātu inteliģences koeficientu par 10 punktiem, to vēl arvien drīkstētu tirgot.

Piemēram, epilepsijas un garastāvokļa traucējumu mazināšanai lietotie valproāti Absenor, Convival Chrono, Convulex, Delepsine, Depakin, Depakine, Depakote, Depamag, Depamide, Deprakine, Diplexil, Dipromal, Epilim, Episenta, Epival, Ergenyl, Espa-Valept, Hexaquin, Kentlim, Leptilan, Micropakine L.P., Orfiril, Petilin, Valepil, Valhel PR, Valpal, Valpro and Valprolek

Brīdinājums no zāļu apraksta*4

Ja valproātu lieto sieviete grūtniecības laikā, tas var kaitēt vēl nedzimušam bērnam. 

Domājams, ka grūtniecības laikā lietots valproāts ir saistīts ar augstāku risku nekā citas epilepsijas ārstēšanai paredzētās zāles, neatkarīgi no tā, vai valproātu lieto vienu pašu vai kopā ar citām epilepsijas ārstēšanai paredzētām zālēm. Jo lielāka deva, jo augstāks risks, taču risku rada jebkādu devu lietošana. Valproāts var izraisīt nopietnus iedzimtus defektus un ietekmēt bērna attīstības veidu augšanas laikā. Ziņotie iedzimtie defekti ir mugurkaulāja šķeltne (kad mugurkaula kauli ir nepilnīgi attīstīti), sejas un galvaskausa defekti, sirds, nieru, urīnceļu un dzimumorgānu defekti, ekstremitāšu defekti. Ja lietojat valproātu grūtniecības laikā, risks, ka bērnam būs iedzimti defekti, kuriem būs nepieciešama ārstēšana, ir augstāks nekā citām sievietēm. Valproāts lietots jau gadiem ilgi, tāpēc ir zināms, ka aptuveni 10 no katriem 100 bērniem, kuri dzimuši valproātu lietojošām sievietēm, būs iedzimti defekti. Salīdzinājumam – šādi defekti ir 2-3 no katriem 100 bērniem, kuri dzimuši sievietēm, kas neslimo ar epilepsiju. Aprēķināts, ka līdz pat 30-40 % pirmsskolas vecuma bērnu, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, var būt agrīnās bērnības attīstības traucējumi. Šie bērni var vēlāk sākt staigāt un runāt, viņiem var būt vājākas intelektuālās spējas nekā citiem bērniem, viņiem var būt runas apguves grūtības un atmiņas traucējumi. Bērniem, kuru mātes grūtniecības laikā lietojušas valproātu, biežāk atklāti autiska spektra traucējumi, un ir atsevišķi pierādījumi, ka šiem bērniem ir lielāka uzmanības deficīta un hiperaktivitātes traucējumu (UDHT) simptomu rašanās iespēja. Vaicājiet ārstam par folskābes lietošanu laikā, kad cenšaties ieņemt bērnu. Folskābe var samazināt mugurkaulāja šķeltnes un agrīna spontānā aborta vispārējo risku, kāds ir jebkuras grūtniecības gadījumā. Tomēr maz ticams, ka tas samazinās ar valproāta lietošanu saistīto iedzimto defektu risku.

Kāda ir alternatīva valproātu lietošanai smagas epilepsijas gadījumā? Ja nav mēģināts - dietologa un neirologa uzraudzībā pakāpeniski pāriet uz ketogēnu diētu.*5

Jaundzimušā nabas vēnā ir atrastas vairāk kā 200 organismam svešas ķīmiskas vielas, kas ir šķērsojušas grūtnieces placentas barjeru.

To ietekme var būt postoša. Piemēram, dažas kukaiņu indes, pesticīdi, kavē augļa smadzeņu vielu maiņu un pareizu veidošanos, kas var radīt garīgus traucējumus gan tūlīt pēc dzimšanas gan arī vēlāk dzīvē.

Jauni pētījumi par jau zināmajām indēm ir atklājuši ko patiešām svarīgu.

Līdz šim tika pieņemts, ka indes ietekme ir devas atkarīga. Domāja, ka ir kāds neliels indes daudzums, kas organismam nekaitē.

Tad lūk, pētot svina kaitīgo ietekmi uz inteliģences koeficienta samazinājumu šādu devu nav izdevies atrast.

Skatiet arī rakstu par homeopātiju.

Svina indīgums ir zināms gadsimtiem ilgi, tāpēc par to ir uzkrājušies pietiekami daudz pētījumu, kas parāda, ka augļa nervu sistēma, kas ir pakļauta svina ietekmei pat visniecīgākajās devās, tiek bojāta.

Pārējām ķīmiskajām vielām tik daudzu epidemioloģisko pētījumu nav, bet tas nenozīmē, ka indes mazās devās nekaitē. Mēs šo kaitējumu pagaidām vēl neprotam pierādīt. Kamēr nebija pierādījumu par kaitīgumu, ūdensvada caurules visā civilizētajā pasaulē ražoja no svina.

Ir uzkrāti dati arī par to, ka pat niecīgas alkohola devas grūtniecības laikā iespaido bērna garīgo attīstību.

Dzeramais ūdens, kas satur vairāk fluorīdus mazina inteliģenci vidēji par 7 punktiem.*2

Tas liek aizdomāties par fluorīdiem zobu pastā. 

Kas Jums šķiet svarīgāk - lai bērns būtu gurdrs, vai, lai viņam būtu balti zobi?

Zobārsti stāsta, ka neskatoties uz kopšanu, bērnu zobu stāvoklis arvien pasliktinās. Tātad fluorīdus saturoša zobu pasta nav svarīgākais līdzeklis cīņā pret kariesu, bet veselīgs uzturs ir.

Grūtnieces profesionāla saskare ar šķīdinātājiem, piemēram, nagu lakas noņēmējiem, krāsu atšķaidītājiem, profesionālo kosmētiku, rada bērniem biežāku hiperaktivitāti un agresīvu uzvedību, jo vairāk saskārās, jo izteiktāku.

Kopš 2006 gada zināmo neirotoksīnu skaits ir audzis vidēji par 2 jaunām ķimikālijām gadā un raksta iznākšanas brīdī sasniedzis 214. Apstiprināto augli ietekmējošo vielu skaits ir dubultojies pievienojoties etilspirtam, mangānam, fluorīdiem, šķīdinātājam tetrahloretilēnam, pesticīdiem hlorpirifosam, DDT, DDE

un bromētajam difenilēterim, kas ir liesmu slāpētājs un izdalās, piemēram, karstot elektrības vadu plastmasai vai citai, kam pievienoti liesmu slāpētāji.

Šīs vielas vēl gadu atpakaļ tika uzskatītas par drošām un joprojām tiek plaši lietotas sadzīvē.

Vielas, kas indē nervu sistēmu no pieaugušo saraksta uz pierādīti augli ietekmējošo vielu sarakstu pārceļo lēni, jo pieaugušajam akūtu saindēšanos pierādīt ir salīdzinoši viegli, bet lai pierādītu ietekmi uz augli ir vajadzīgi 2 apjomīgi pētījumi - viens- par grūtnieces saskari ar iespējami kaitīgo vielu, un otrs - 10 gadus vēlāk - par bērna inteliģenci, veselību un uzvedību.

Tik ilgs laiks ir vajadzīgs tāpēc, ka bērna smadzenes attīstās secīgi no vienkāršākām darbībām pārejot uz sarežģītākām un traucējumi sākumā var pilnībā neizpausties, piemēram, nespēja rēķināt atklāsies tikai tad, kad bērns sāks mēģināt to darīt.

20 gadus pēc svinu saturoša benzīna aizliegšanas Amerikā ievērojami kritās vardarbīgu noziegumu daudzums.

Kādam šos pētījumu ir jāapmaksā, bet neviens nav ieinteresēts. Ķimikāliju ražotājiem un tirgotājiem tas nav izdevīgi un arī valstij to nevajag, ja vēlētāji neprasa un lēmēji pārsvarā domā kā pa draugam sadalīt šī gada budžetu, lai, kā smejies - vilks labi paēdis un arī kaza līdz vēlēšanām dzīva.

Pats būtiskākais rakstā ietvertais jaunums, manuprāt, ir par nepareizu uzskatīt pieņēmumu, ka ķīmiska viela, vai tehnoloģija ir droša, līdz tiks pierādīts pretējais.

Mūsdienās, mācoties no globāla mēroga kļūdām par kādreiz plaši lietotā azbesta, talidomīda, dietilsilbestrola un DDT pierādīto postošo ietekmi ir jāpieņem, ka katra pārtikā vai dzērienā nonākusi, vai pievienota ķīmiska viela, tai skaitā zāles, ir augļa attīstībai iespējami bīstamas, un, ka šobrīd plaši lietotām vielām ar zināmu toksisku ietekmi, piemēram, e vielām, vai fluorīdiem zobu pastā nav drošas devas, līdz neirobioloģiskos pētījumos tiks pierādīts pretējais.

Lielākā daļa zobu pastu satur pievienotus fluorīdus, ar ko tad tīrīt zobus?

Mehāniski ar zobu diegu un mīkstu birstīti un skalot ar tīru ūdeni. Ja pēc ēšanas zobus mehāniski iztīrīt nav iespēju, vismaz izskalojiet ar ūdeni. Pārbaudiet D vitamīna līmeni asinīs, kalcija dēļ palaikam ēdiet biezpienu un zivis un starp ēdienreizēm nelietojiet skābinātus vai saldinātus dzērienus un saldinātus ēdienus, piemēram, pievienotu cukuru saturošas brokastu pārslas, vai kūciņas, kas saķep zobstarpās, tad zobi bojāsies krietni retāk. Tautām, kas nepazīst rūpnieciski pārstrādātus produktus un cukuru ir lieliski zobi arī bez fluorīdus saturošas zobu pastas lietošanas.

Skatiet Kāds ir veselīgs uzturs? Kā notievēt nekaitējot veselībai?.

 

*1 http://www.thelancet.com/journals/laneur/article/PIIS1474-4422(13)70278-3/fulltext

*2 https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/22820538?dopt=Abstract

*3 http://www.thelancet.com/cms/attachment/2061424944/2062978910/mmc1.pdf

*4 http://products.sanofi.lv/Depakine_patient.pdf

*5 https://www.medscape.com/viewarticle/894041?src=WNL_infoc_180321_MSCPEDIT&uac=280175PT&impID=1585912&faf=1

 

 

  1. Branco AF, Ferreira A, Simões RF, et al. Ketogenic diets: from cancer to mitochondrial diseases and beyond. Eur J Clin Invest. 2016;46:285-298.

  2. McArtney R, Bailey A, Champion H. What is a ketogenic diet and how does it affect the use of medicines? Arch Dis Child Educ Pract Ed. 2017;102:194-199.

  3. Wilder RM. The effect of ketonemia on the course of epilepsy. Mayo Clin Proc. 1921;2:307-308.

  4. Neal EG, Chaffe H, Schwartz RH, et al. The ketogenic diet for the treatment of childhood epilepsy: a randomised controlled trial. Lancet Neurol. 2008;7:500-506.

  5. Stafstrom CE, Rho JM. The ketogenic diet as a treatment paradigm for diverse neurological disorders. Front Pharmacol. 2012;3:59.

  6. Martin K, Jackson CF, Levy RG, Cooper PN. Ketogenic diet and other dietary treatments for epilepsy. Cochrane Database Syst Rev. 2016;2:CD001903.

  7. Simeone TA, Simeone KA, Stafstrom CE, Rho JM. Do ketone bodies mediate the anti-seizure effects of the ketogenic diet? Neuropharmacology. 2018;133:233-241.

  8. Rho JM, Sankar R. The ketogenic diet in a pill: is this possible? Epilepsia. 2008;49 Suppl 8:127-133.

  9. Bank IM, Shemie SD, Rosenblatt B, Bernard C, Mackie AS. Sudden cardiac death in association with the ketogenic diet. Pediatr Neurol. 2008;39:429-431.

  10. Abbasi J. Interest in the ketogenic diet grows for weight loss and type 2 diabetes. JAMA. 2018;319:215-217.

  11. Bueno NB, de Melo IS, de Oliveira SL, da Rocha Ataide T. Very-low-carbohydrate ketogenic diet v. low-fat diet for long-term weight loss: a meta-analysis of randomised controlled trials. Br J Nutr. 2013;110:1178-1187.

  12. Gibson AA, Seimon RV, Lee CM, et al. Do ketogenic diets really suppress appetite? A systematic review and meta-analysis. Obes Rev. 2015;16:64-76.

  13. Hussain TA, Mathew TC, Dashti AA, Asfar S, Al-Zaid N, Dashti HM. Effect of low-calorie versus low-carbohydrate ketogenic diet in type 2 diabetes. Nutrition. 2012;28:1016-1021.

  14. Westman EC, Yancy WS, Jr, Mavropoulos JC, Marquart M, McDuffie JR. The effect of a low-carbohydrate, ketogenic diet versus a low-glycemic index diet on glycemic control in type 2 diabetes mellitus. Nutr Metab (Lond). 2008;5:36.

  15. Dashti HM, Mathew TC, Khadada M, et al. Beneficial effects of ketogenic diet in obese diabetic subjects. Mol Cell Biochem. 2007;302:249-256.

  16. Boden G, Sargrad K, Homko C, Mozzoli M, Stein TP. Effect of a low-carbohydrate diet on appetite, blood glucose levels, and insulin resistance in obese patients with type 2 diabetes. Ann Intern Med. 2005;142:403-411.

  17. Yancy WS, Jr, Foy M, Chalecki AM, Vernon MC, Westman EC. A low-carbohydrate, ketogenic diet to treat type 2 diabetes. Nutr Metab (Lond). 2005;2:34.

  18. Gumbiner B, Wendel JA, McDermott MP. Effects of diet composition and ketosis on glycemia during very-low-energy-diet therapy in obese patients with non-insulin-dependent diabetes mellitus. Am J Clin Nutr. 1996;63:110-115.

  19. Myette-Côté É, Neudorf H, Rafiei H, Clarke K, Little JP. Prior ingestion of exogenous ketone monoester attenuates the glycaemic response to an oralglucose tolerance test in healthy young individuals. J Physiol. 2018 Feb 15. [Epub ahead of print]

  20. Gupta L, Khandelwal D, Kalra S, Gupta P, Dutta D, Aggarwal S. Ketogenic diet in endocrine disorders: Current perspectives. J Postgrad Med. 2017;63:242-251.

  21. Oliveira CL, Mattingly S, Schirrmacher R, Sawyer MB, Fine EJ, Prado CM. A nutritional perspective of ketogenic diet in cancer: a narrative review. J Acad Nutr Diet. 2017 Mar 30. [Epub ahead of print]

  22. Jansen N, Walach H. The development of tumours under a ketogenic diet in association with the novel tumour marker TKTL1: A case series in general practice. Oncol Lett. 2016;11:584-592.

  23. Schwartz K, Chang HT, Nikolai M, et al. Treatment of glioma patients with ketogenic diets: report of two cases treated with an IRB-approved energy-restricted ketogenic diet protocol and review of the literature. Cancer Metab. 2015;3:3.

  24. Artzi M, Liberman G, Vaisman N, et al. Changes in cerebral metabolism during ketogenic diet in patients with primary brain tumors: 1H-MRS study. J Neurooncol. 2017;132:267-275.

  25. Chung HY, Park YK. Rationale, feasibility and acceptability of ketogenic diet for cancer treatment. J Cancer Prev. 2017;22:127-134.

  26. Gano LB, Patel M, Rho JM. Ketogenic diets, mitochondria, and neurological diseases. J Lipid Res. 2014;55:2211-2228.

  27. Stafstrom CE, Rho JM. The ketogenic diet as a treatment paradigm for diverse neurological disorders. Front Pharmacol. 2012;3:59.

  28. McSwiney FT, Wardrop B, Hyde PN, Lafountain RA, Volek JS, Doyle L. Keto-adaptation enhances exercise performance and body composition responses to training in endurance athletes. Metabolism. 2017 Nov 3. [Epub ahead of print]