Veseliem pieaugušajiem un veseliem bērniem covid vīruss nav īpaši bīstams.
BBC ziņo, ka veseli brīvprātīgie tiks mērķtiecīgi inficēti ar vīrusu, lai pētītu cik liela deva ir nepieciešama un kādi ir iespējamās inficēšanās apstākļi. Ētiskais pamatojums - ekspertu atzinums, ka veseliem pieaugušajiem vīruss, kas martā izraisīja epidēmiju, nav īpaši bīstams. [1]
Žurnālā Latvijas ārsts 2021 gada februārī publicētie dati liecina, ka pagājušajā gadā starp saslimušajiem ar kovid līdz 25 gadu vecumam nav mirušo.
Tas nozīmē, ka jauniem veseliem cilvēkiem un veseliem bērniem saslimšana ar covid nav īpaši bīstama, tāpēc šī vecuma grupa nebūtu pakļaujama ierobežojumiem. Bērni varētu mācīties klātienē un nevalkāt maskas. Šai vecuma grupai vakcinācija hospitalizāciju un mirstību no kovid neuzlabos, jo vairākums veselu cilvēku slimību pārslimo viegli, mājās.
Vecuma grupā no 20 līdz 30 gadiem ir reģistrēti 2 nāves gadījumi no aptuveni 7000 saslimušo, kas ir 1 nāves gadījums uz katriem 3 500 saslimušajiem.
No 30 līdz 40 gadiem ir reģistrēts 1 nāves gadījums uz katriem 2 300 saslimušajiem.
Šajās vecuma grupās veseliem cilvēkiem kovid nav īpaši bīstams. Veseliem cilvēkiem nebūtu jāliedz strādāt, tikties, studēt klātienē, dziedāt korī vai nodarboties ar sportu.
No 40 līdz 50 gadiem ir reģistrēts 1 nāves gadījums uz katriem 290 saslimušajiem.
No 50 līdz 60 gadiem ir reģistrēts 1 nāves gadījums uz katriem 100 saslimušajiem.
Šajās vecuma grupās pakāpeniski pieaug hronisku blakusslimību daudzums, as nosaka smagāku slimības gaitu tiem, kas slimo hroniski. Pirms tikties ar nezināmiem cilvēkiem sabiedriskās vietās, ir kritiski jāvērtē savs veselības stāvoklis. Ja jums nav laba veselība, tad sabiedriskās telpās un transportā būtu ieteicams valkāt masku un ievērot higiēnas prasības. Būtu vēlams mazināt uzturēšanos sabiedriskās vietās, ja slimojošo ir daudz.
Ja jūs bieži, vai ilgstoši neslimojat, jums nav sūdzību par veselību, jūs jūtaties priecīgi un moži, ievērojat veselīgu dzīvesveidu un varat ātrā solī noiet 2 kilometrus, jums covid nav īpaši bīstams.
No 60 līdz 70 gadiem ir reģistrēts 1 nāves gadījums uz katriem 45 saslimušajiem.
No 70 līdz 80 gadiem ir reģistrēts 1 nāves gadījums uz katriem 11 saslimušajiem.
Pēc 80 gadu vecuma ir reģistrēts 1 nāves gadījums no katriem 5 saslimušajiem.
Šīs būtu izdalāmas kā riska grupas, jo lielai daļai cilvēku ir hroniskas blakusslimības, tāpēc tie slimo smagāk un tiem biežāk nepieciešama hospitalizācija, kas ir veselības aprūpes vāja vieta.
Valsts pārvaldes uzdevums ir uzlabot sabiedrības veselību, mazināt hospitalizāciju un mirstību pēc iespējas neierobežojot sabiedrību.
Šobrīd ierobežojumi skar visu sabiedrību un valsts pārvalde galveno uzmanību velta vakcinācijai. Kā rāda gadu ilgā covid pieredze, tas nedod cerētos rezultātus, tāpēc būtu jāmaina valsts pārvaldes rīcības plāns.
Lai varētu mazināt ierobežojumus, valsts pārvaldei kopā ar SPKC un citiem ekspertiem būtu jāņem vērā un jāatzīst, ka lielākajai daļai veselu pieaugušo un bērnu vīruss nav īpaši bīstams un ierobežojumi lielākajai daļai valsts iedzīvotāju tikai kaitē, jo izmaksā dārgi, ir neērti un bojā veselību.[2] Vakcinācija arī nedos gaidīto efektu, jo vīruss mutē straujāk, kā ražotāji šobrīd spēj veidot jaunas vakcīnas, valsts pārvalde tās nespēj izdalīt, turklāt vakcīnas šobrīd nav 100% efektīvas un pilnīgi drošas. [3]
Jāatceļ ierobežojumi tiem, kas nav riska grupā.
Valstij nevajadzētu lielāko daļu iedzīvotāju, kam slimība nav īpaši bīstama, pakļaut ierobežojumiem, lai neveiksmīgi mēģinātu pasargāt no iespējamas saslimšanas ap 10 % iedzīvotāju, kas ir riska grupā tikt hospitalizētiem un 2 % iedzīvotāju, kas varētu nomirt. Ierobežojumi nedod cerēto rezultātu - neizskauž vīrusu un nepasargā no slimošanas un nāves pilsoņus riska grupā. Gads ir pietiekami ilgs laiks, lai par to pārliecinātos. Ierobežojumi rada lielāku papildus mirstību kā kovid.[2]
Valsts pārvaldei būtu jāatceļ ierobežojumi tiem, kas nav riska grupā un jāsniedz nepieciešamais atbalsts pilsoņiem riska grupā. Viņiem jāiesaka ievērot pastiprinātus piesardzības pasākumus - masku valkāšanu sastopoties ar cilvēkiem, distancēšanos un higiēnas prasību ievērošanu, kā arī vakcinācija, ja cilvēks to vēlas un ar vīrusu infekcijām slimo bieži un smagi, vai viņam ir pierādīts imunodeficīts stāvoklis. Ja cilvēks nav spējīgs pašapkalpoties, maska būtu jāvalkā arī tiem, kas viņu aprūpē.
SPKC vajadzētu noteikt kuri pilsoņi ir riska grupā, balstoties uz datiem par mirušajiem no covid un tiem, kam pēc pārslimošanas radušās smagas paliekošas komplikācijas. Riska grupā varētu būt ikviens pieaugušais, kas veselības stāvokļā dēļ ātrā solī nespēj noiet 2 kilometrus.
SPKC šobrīd neinformē sabiedrību lietderīgi, jo ziņojot par mirušo vecumu neatklāj, vai tiem pirms saslimšanas ar covid bija riski veselībai. Nevis vecums rada paaugstinātu risku slimot smagi, bet blakusslimības un slikta fiziskā forma, kas neļauj paciest paaugstinātu temperatūru, vai apgrūtinātu elpošanu.
SPKC, ik dienu minot mirušo vecumu, vajadzētu uzrādīt vai viņš ir bijis riska grupā, kādas mirušajam ir bijušas blakus saslimšanas, un kur viņš ir inficējies, lai sabiedrībā radītu pareizus priekšstatus par inficēšanās, hospitalizācijas un mirstības riskiem. Būtu jāpublisko cik procenti mirušo ir inficējušies transportā, kur cilvēkiem ir ilgstošs kontakts un ļoti cieša saskarsme, cik mājsaimniecībās, cik darbā, cik veikalos, cik citur, cik nezināmi. Tas ļautu pārliecināties par to, vai SPKC un ekspertiem ir pareizs priekšstats par to, kā infekcija izplatās sabiedrībā un tas palīdzētu dot lietderīgākus ieteikumus cilvēkiem riska grupās un atcelt tos ierobežojumus, kas nav efektīvi, vai riska grupu īpaši neapdraud.
Ja lielākā daļa riska grupas pacientu inficējas mājsaimniecībās, aprūpes namos vai transportā, tad sabiedriski ierobežojumi – piemēram, friziera, sporta kluba, vai saimniecības veikala apmeklējuma ierobežojumi hospitalizāciju un mirstību nemainīs, tāpēc ir bezjēdzīgi un pārtraucami.
Hospitalizāciju un mirstību mainīs riska grupā esošu cilvēku uzvedība – masku valkāšana vai izvairīšanās no sabiedriskām vietām, distancēšanās, telpu vēdināšana un personīgās higienas ievērošana. Ja viņiem ir vajadzīga palīdzība lai to ievērotu, valsts pārvaldei tā ir jānodrošina.
Valsts pārvaldei ir jāatceļ visi ierobežojumi pilsoņiem, kas nav riska grupā, ja tie viņiem traucē pašiem par sevi parūpēties, vai labi justies.
[1]https://www.bbc.com/news/health-56097088 Covid-19: World's first human challenge trials to start in UK
Initially, the study will use the virus that has been circulating in the UK since the pandemic began in March, which is of low risk to healthy adults, to deliberately infect volunteers.
[3] http://www.bernuarsts.lv/vai-man-vakcinet-mammu/
Ja manījāt kļūdu, rakstiet zeigurs@latnet.lv
25.03.2021