Veselības aprūpei nav naudas? Par caurspīdību valsts finansēs Dienvidu tilta 4. kārtas būvniecības sākumu gaidot.

 Kāpēc valsts tēriņiem jābūt viegli publiski pieejamiem.

2012 gada janvārī es kādas partijas politiķiem rakstīju vēstuli par valsts pārvaldes nepārskatāmiem tēriņiem, uz kuru toreiz nesaņēmu atbildi. Varbūt tāpēc, ka tā saturēja pārāk personisku jautājumu par kļūdīšanos.

Vēstule vēl aizvien ir ļoti aktuāla. Joprojām nav iespējams viegli uzzināt cik un kam kāda valsts iestāde ir tērējusi nodokļu naudu. Ir jāraksta jautājums, uz kuru tieši pēc mēneša var saņemt formāli pareizu, bet nekonkrētu atbildi, piemēram, ''meklējiet mājas lapā pie finanšu atskaitēm''. Tad raksti nākamo jautājumu - kur tieši, kādā sadaļā, pēc kādiem atslēgvārdiem, lūdzu norādiet pilnu ceļu. Mēnesi gaidi atbildi un tā gliemeža gaitā uz priekšu, tāpēc ierēdņi daudz naudas vēl aizvien tērē lieki.

Piemēram, lai noskaidrotu, ka palivizumaba programmai, kurai nav jēgas, jo tā nemazina mirstību, ir iztērēti miljons četrsimt tūkstoši, man sarakstē ar nacionālo veselības dienestu pagāja vairāki mēneši. Pa šo laiku palivizumabs turpināja šķiest ierobežoto veselības aprūpes budžetu un vairot zāļu ražotāju un tirgotāju ienākumus.

 

Kāpēc individuālā darba darītājam ir noapaļojot līdz veselam santīmam jāpierāda katra izdevumos rakstītā pirkuma lietderība, bet valsts pārvalde par 300 miljoniem var neatskaitīties?

Vai Jums tas šķiet taisnīgi?

 

Ikviens cilvēks kļūdās. Tikai ne visiem ir dūša to atzīt. Tas ir cilvēcīgi.

Vai Jūs esat kādreiz dzīvē kļūdījies?

Es esmu. Es esmu tikai cilvēks.

Politiķi un valsts pārvaldes ierēdņi arī ir tikai cilvēki. Palaikam kļūdās, nerunā taisnību, ja uzskata ka tā visiem būs labāk un neaizmirst savas intereses.

Tas nav novēršams mainot kadrus, jo tāda ir cilvēka daba.

Pēc ikdienišķajām publikācijām par pārmaksu apmēriem valsts iestādēs var spriest, ka civēka dabas un valsts izdevumu slepenības dēļ vismaz 100 miljoni ik gadus tiek tērēti nelietderīgi, daļa no tiem nozagti.

Tā kā cilvēka dabu 3 tūkstošu gadu laikā nevienam nav izdevies mainīt, vienīgā izeja ir novērst slepenību, lai lieki tērētais būtu katram redzams.

Mūsdienās ir iespējams vienkāršs un lēts risinājums. Ikvienas valsts iestādes grāmatvedim visus izdevumus būtu jāieraksta publiski pieejamajā iestādes mājas lapas izdevumu sadaļā līdz pēdējam zīmulim, kur ikviens, kam tas interesē, varētu redzēt kas par cik ir iepirkts un VID šo pārskatu saņemtu automātiski, lai nerastos papildu izdevumi par finanšu atskaišu dubultošanu.

Vienkāršā datorprogramma, kas šādai atklātai valsts iestāžu grāmatvedībai būtu jāizstrādā, simtkārtīgi atmaksātos gada laikā no ietaupītajiem miljoniem.

Šobrīd par publikai nepieejamajiem vismaz 300 miljoniem auditu izlases kārtībā veic valsts institūcija ar ļoti ierobežotiem resursiem, bet finansu paprīri ir jāglabā tikai 5 gadus, tāpēc var droši apgalvot, ka nekāda audita nav. (*1)Tā kā ierēdņu tēriņi netiek kontrolēti, tos nenosaka vajadzība, bet gan pieejamās naudas daudzums – jānotērē viss, citādi nākamgad iedos mazāk.

Ja dati būtu publiski pieejami, tad ikviens cilvēks, kas jūtas netasnīgi apiets - no darba atlaistie, pabalstus nesaņēmušie, kā arī žurnālisti viegli varētu pārliecināties par ierēdņu godaprātu.

Ja nepieciešams, jāmaina pašu pieņemtais likums par komercnoslēpumu, kas nedrīkst attiekties uz valsts naudas tēriņiem. 

Tas nestu valstij trīskāršu labumu

1. Celtu ierēdņu kā atklātu, taupīgu un godprātīgu nodokļu naudas pārvaldītāju prestižu un ietaupītu naudu, jo ierēdņu liederīgais darbs būtu katram pārskatāms.Atklātība tēriņos līdz santīmam veicinātu ierēdņu taupību – pērkot pildspalvu par 10 sant, vietēji ražoto krēslu par 50 ls, trolejbusu mazgāšanai nepērkot nanoūdeni par 280 tūkstošiem un arī Dienvidu tiltu uzbūvējot uz pusi lētāk (*2) Tas ietaupītu vismaz 100 miljonus ls katru gadu.

2.Atvieglotu darbu audita iestādēm, jo ieinteresētie civēki un žurnālisti ar lieliem laika resursiem arī veiktu pārbaudes.

3. Mazinātu sociālo spriedzi, jo cilvēki varētu savām acīm pārliecināties par savas iemaksātās nodokļu naudas godprātīgu izlietojumu. Atklātība apliecinātu, ka arī ierēdņi ar garantētām, vidēji augstākām algām saprot nodokļu maksātājus un ir taupīgi. Tas man liekas īpaši svarīgi, kad vājā ražošana un bezdarbs lielai daļai iedzīvotāju spiež piekrist strādāt par atalgojumu zem iztikas minimuma, vai emigrēt. Cilvēki jūtas nenovērtēti un sociālā netaisnība un sabiedrības noslāņošanās, kas redzama kur vien skaties, nomāc un pats bēdīgākais, ja valsts attieksme nemainās – slepenība tēriņos, nav progresīvais ienākumu nodoklis, minimālā alga mazāka par iztikas minimumu utt, cilvēkiem zūd ticība labākai nākotnei un zūd jēga maksāt nodokļus.

2012 gada Janvāris

 

(*1)Pēc iepirkumu uzraudzība biroja datiem pagājušajā gadā no 1 241,27 milj.Ls valsts par iepirkumiem tērētās naudas 319,73 milj. ( 25% ), tika tērēti tādiem iepirkumiem, kas bija mazāki par 3000 ls preces un pakalpojumi, vai 10 tūkstoši būvdarbiem, tātad netika atsevišķi uzskaitīti un pēc pastāvošās likumdošanas nebija jāpublisko, tāpēc tos nav iespējams viegli pārbaudīt.

Ceturtā daļa no valsts iepirkumiem tērētās naudas šobrīd ir ar galiem ūdenī un negodprātīgam ierēdnim kārdinājums – nedaudz paņem, tāpat neviens neuzzinās.

Vakardienas raksts apollo par probācijas dienestu, kur darītājam samaksā 300 ls, bet noraksta 1000 ls un daudzi citi ikdienišķi žurnālistu pētījumi to pierāda. Šie fakti parasti nāk gaismā nejauši, kāda ''pieejas cauruma'' dēļ. Caurumu novērsīs, finanšu atskaiti izlabos un sabiedrība paliks neziņā.

Vai tas novēš cēloņus, vai tas ir sabiedrības interesēs?

Pats iepirkumu uzraudzības birojs neatskaitās par 70 % tērētās naudas skaidrojot, ka esot maza iestāde, tikai 50 darbinieki, tātad telefona rēķini, biroja preces, iepriekšējos gados slēgtie līgumi un kas tur vēl maksājot mazāk par 3 tūkstošiem katrs, tikai paliek neskaidrs, kam iztērēti 86 tūkstoši. (IUB izdevumiem preces un pakalpojumi 119988 ls mīnus publiski uzrādītais iepirkums 24000 ls mīnus publiski uzrādītais iepirkums 9600 ls = 86388 ls publiski nepārbaudāms pārpalikums 71,99%)

 

(*2) Šie ir vēlāki piemēri, kas apstiprina ierosinājuma aktualitāti arī mūsdienās.

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/rigas-satiksme-atklata-verieniga-krapsanas-shema-par-udeni-maksats-ka-nanotehnologijam.a116101/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/dienvidu-tilta-ceturtas-kartas-buvniecibu-plano-sakt-2019.gada.a244033/

Jauno tilta kārtu izdosies uzbūvēt gandrīz uz pusi lētāk kā plānots.

https://rebaltica.lv/2011/12/kadel-un-cik-buvnieki-ziedo-partijam/

https://apollo.tvnet.lv/6141220/rigas-domnieks-dalu-konsultanta-algas-ziedo-saskanai

Redzams, kāpēc valsts tēriņi nedrīkst būt komercnoslēpums.

 

Šobrīd nav iespējams uzzināt, kāpēc finanšu ministrijā un visā valstī ar tēriņiem ''viss ir kārtībā''.

Vai viss ir kārtībā tāpēc, ka dzert šampānieti ir ministru tiešais darba pienākums, tāpēc tas tiek pirkts par nodokļu naudu un godīgi norakstīts sadaļā ''izdevumi sabiedriskajām attiecībām''?

Vai viss ir kārtībā tāpēc, ka šampānietis nav par nodoklu naudu, to uzsauc kāds, kas ir saņēmis lielu valsts pasūtījumu?

Vai viss ir kārtībā tāpēc, ka ministri darba vietā saviesīgi dzer savu līdzpaņemto šampānieti? Pēc darba laika beigām, protams!

http://www.leta.lv/photo/printpreview/13265E61-6B57-DAF1-9897-C548734647E5/

 

26.08.2018