Valsts pārvalde pēdējos gados ir vairojusi tikai lielo algu saņēmēju labklājību. Ko darīt?

 

Tie, kas šobrīd saņemiet algu zem 960 eiro lielās vidējās algas mēnesī - nebalsojiet par ZZS. Viņu vadītā valsts ir ņēmusi jūsu nodokļus, novirzījusi tos desmitdaļas labāk apmaksāto iedzīvotāju ienākumiem, bet par jums nav parūpējusies, tāpēc turpmāk viņiem nedrīkst ļaut vadīt valsti.

Kas par to liecina?

Labklājības ministrija nav papūlējusies noskaidrot iztikas minimuma preču un pakalpojumu groza summu, bet ir pieņēmusi, ka darbaspēju zaudējuma gadījumā jūs varēsiet cienījami dzīvot ar 128 eiro mēnesī garantētiem ienākumiem valstī, kur valsts akciju sabiedrības vadītājs ienākumos saņem simt tūkstošus eiro mēnesī.

Ja ministrija nezina, ar kādu summu cilvēks Latvijā nezaudējot veselību un cilvēka cieņu var iztikt, kā gan tā var plānot jebkādu darbību? Kā valdība var zināt, cik naudas no 10 miljardiem ieņēmumu ir jānovirza trūcīgo un maznodrošināto ģimeņu, pensionāru un invalīdu atbalstam, ja tā nezina, cik lielam šim atbalstam ir jābūt?

Tas ir tik pat neprofesionāli kā rīkotos ārsts, kurš neizpētot, vai slimnieks to spēj, ieteiktu tam nākamajā dienā pēc infarkta skriet maratonu.

Politiķi pirms vēlēšanām lielās, ka viņu vadībā valstī ir augusi labklājība, jo ir augusi vidējā alga. Vai vidējās algas pieaugums parāda lielākās sabiedrības daļas ienākumu un labklājības līmeņa pieaugumu?

Neparāda, paskaidrošu ar piemēriem.

Valsts akciju sabiedrības air baltic vadītāja ienākumi pērn bija miljons simt tūkstoši (579000 algā un 548000 prēmijā,30 tūkstoši veselības apdrošināšanai).(*3)

Vienam vadošam ierēdnim un 250 auklītēm, kuras saņem minimālo algu, statistiski rēķinot vidējā alga sanāk 960 eiro mēnesī. Tāpēc vidējā alga valstī neparāda iedzīvotāju vairākuma patieso labklājības līmeni, bet tai ir piesaistītas valsts pārvaldē strādājošo algas, kas ceļoties vidējai algai valstī palielinās automātiski.(*1) Deputāti sev netaisnīgi maksā par nepadarītu darbu.

Pēc pēdējiem publicētajiem datiem 20 % strādājošo saņem minimālo darba algu vai mazāku,45% saņem līdz 700 eiro, 65% saņem līdz 1000 eiro. (*2)

Elitārie 10 % saņem vairāk kā 2000 eiro, kas statistiskos aprēķinos ceļ vidējo algu, tāpēc labāks valsts labklājības rādītājs ir ienākumi, kurus vidēji saņem lielākā maz atalgoto strādājošo daļa. Augstāk minētajā piemērā ar vienu labi pelnošu ierēdni un 250 auklītēm, vai bibliotekārēm, alga kuru saņem lielākā daļa maz atalgoto strādājošo būs minimālā alga, kas atspoguļos iedzīvotāju vairākuma patiesos ienākumus.

Vai apkopēju, bibliotekāru, trauku mazgātāju, auklīšu darbs ir mazāk cienījams, vai sabiedrībai mazāk vajadzīgs, tāpēc daudz zemāk apmaksājams kā, piemēram, neiroķirurga, vai valsts akciju sabiedrības vadītāja darbs?

Ja apkopēja nebūs rūpīgi iztīrījusi operāciju zāli, ķirurga darbs būs bezjēdzīgs, slimnieks mirs no infekcijas. Ja nebūs piegādāta degviela un iztīrīts salons, lidmašīnas nelidos. Pie netīra galda, no netīriem traukiem neviens neēdīs.

Protams, īpašas zināšanas un prasmes prasošs un ļoti atbildīgs darbs ir jāapmaksā vairāk, bet ne 250 reizes vairāk.

Vai algas pēdējos gados ir variāk kāpušas lielo, vai mazo algu saņēmējiem?

Garantētais minimālais ienākums, 128 eiro 2018 gadā ir tāds pat kā 2012 gadā.(*6) Tas liecina, ka pa šiem gadiem algas ir ievērojami cēlušās tikai tai trešdaļai sabiedrības, kas saņem algu virs vidējās. Tātad 2/3 sabiedrības, kas saņem algu zem vidējās, iztika nav uzlabojusies, citādi garantētajam minimumam, ko labklājības ministrija pēc pašnoteiktām formulām rēķina no mediānās algas, būtu jāpalielinās, jo ekonomika pa šiem gadiem ir augusi.

Visu strādājošo radītos ekonomiskās izaugsmes augļus ar politiķu atbalstu ir piesavinājusies vadošā elite, kas ir netaisnīgi.

Statistikas pārvalde rēķina mediānus ienākumus, ko nosaka atmetot algu galējības. Labklājības ministrija rēķina minimālo garantēto ienākumu40 % no mediāniem ienākumiem. Kāpēc 40% ja ES Iedzīvotāju ienākumu un dzīves līmeņa apsekojumā par nabadzības riska slieksni pieņem 60% no ienākumu mediānas? (*4)

Cilvēkam bez ienākumiem, piemēram, darba invalīdam, vai pensionāram garantētajam ienākumam būtu jānodrošina cieņpilna un veselīga iztika. Humānisma vārdā šie ienākumi nedrīkstētu pakļaut cilvēku lēnai degradācijai un veselības sabrukumam nepietiekama un nepilnvērtīga uztura dēļ, tātad tiem būtu jābūt lielākiem, kā pārtikas un pakalpojumu minimuma grozs, kādu labklājības ministrija ir pārtraukusi rēķināt, jo rezultāts izrādījās apkaunojošs - garantētā ienākuma pabalsti 128 eiro vienam iedzīvotājam izrādījās gandrīz uz pusi mazāki, kā zinātniski noteiktais iztikas mimimums 252 eiro vienam iedzīvotājam 2013 gadā.(*5) Tātad šobrīd garantētie ienākumi darba nespējīgos nolemj lēnai iznīcībai, kas ir pretrunā ar solidāro nodokļu iekasēšanas un sadales jēgu, kam būtu jābūt labklājības ministrijas darbības pamatā.

Kā novērst netaisnību?

Ievēliet citus deputātus, kuri taisnīgi pārdalītu sabiedrības radītos labumus ieviešot progresīvo ienākumu nodokli. Jo vairāk kāds saņem, jo lielākus nodokļus tam jāmaksā sabiedrībai, kura nodrošina iespēju gūt lielos ienākumus. Labklājības valstī lidsabiedrības vadītājs ar nodokļiem atbalsta apkopēju, auklīti un bibliotekāri, ja kādai no tām piedzimst vai ilgi slimo bērns, vai cita iemesla dēļ rodas darba nespēja.

Garantētajam ienākumam ir jābūt iztikas minimuma apmērā, tāpēc labklājības ministrijai tas ir jānoskaidro un jāpublisko. Ja ministrija to nespēj, ir jāmaina ministrs, vai valdībai jāpārtrauc iekasēt nodokļus, kurus ēdienu pērkot maksā ikviens, arī trūkumcietēju pabalstu saņēmēji un vecāki par bērniem.

Ienākumi līdz iztikas minimumam par katru apgādībā esošu ģimenes locekli ir jāatbrīvo no nodokļiem.

Valsts amatpersonu un likumdevēju alga ir jāpiesaista nevis vidējai algai valstī, bet algai, ko vidēji saņem 51% mazāk atalgoto strādnieku, tad deputāti būs ieinteresēti celt labklājību vislielākajam skaitam sociāli neaizsargātāko valsts iedzīvotāju, kam sabiedrības palīdzība ir visnepieciešamākā.

Lielo algu saņēmējiem ienākumos auklītes un bibliotekāres ir iemaksājušas pietiekami, lai viņi paši varētu par sevi parūpēties.

 

*1 https://nra.lv/latvija/207292-izskaistinata-statistika-videja-alga-latvija-ir-uzpusta.htm

(*2)http://data1.csb.gov.lv/pxweb/lv/sociala/sociala__dsamaksa__isterm/DS200m.px/?rxid=f15af91d-605e-4b12-b3e3-4e30ce2715ca

(*3)http://www.delfi.lv/news/national/politics/gausa-ienakumi-no-airbaltic-pern-bija-1-16-miljoni-eiro.d?id=49906303

(*4) https://lvportals.lv/viedokli/289543-vai-videja-alga-raksturo-labklajibu-2017.

(*5)http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/Sociala/Sociala__isterm__ienemumi/II0010m_euro.px/table/tableViewLayout2/?rxid=cdcb978c-22b0-416a-

(*6)https://lvportals.lv/e-konsultacijas/13818-gmi-pabalstu-maksa-ja-ienakumi-ir-mazaki-par-gmi-limeni-2018

 

vēl par tēmu:

https://www.tvnet.lv/5049257/valdiba-vienojas-par-jaunu-minimala-ienakuma-limena-noteiksanas-kartibu

https://www.tvnet.lv/5158511/lm-90-000-iedzivotaju-ienakumi-ir-zem-minimala-129-eiro-limena

https://www.vestnesis.lv/ta/id/43036

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv

22.09.2018