Vakcinācija pret covid un vēzis jauniem cilvēkiem

 

 

Pasaulē liela daļa jaunu cilvēku labprātīgi, vai Latvijas gadījumā, piespiedu kārtā, lai drīkstētu studēt vai strādāt, saņēma vakcīnu kuras drošība placebo kontrolēti salīdzinot vakcinētu cilvēku un nevakcinētu cilvēku veselības traucējumu biežumu tika pārbaudīta tikai 3 mēnešus.

Vēzis jauniem cilvēkiem pēdējos gados ir sastopams aizvien biežāk. https://www.yalemedicine.org/news/early-onset-cancer-in-younger-people-on-the-rise

Vakcīnas radīts šūnu bojājums un imunitātes nomākums var būt viens no vēža šūnu rašanās iemesliem.

Vai tika pētīts, vai covid vakcīna nerada vēzi?

Vai 3 mēnešu ilgā pētījumā var noteikt vai vakcīna cilvēkiem nerada vēzi?

Cik ilgs laiks vidēji paiet no vēža rašanās līdz tā noteikšanas brīdim?

Vēzis organismā sākas kā kļūda vienas šūnas dalīšanās procesā. Vēzi biežāk pamana kad tas sāk traucēt, kad vidēji tā izmērs ir sasniedzis 1 cm.

Lai bojāta šūna daloties kļūtu par 1 cm lielu [nosakāma izmēra] vēzi, tai jādalās apmēram 30 reizes.https://www.hoafredericksburg.com/doubling-time/

Jo audzējs ir agresīvāks, bīstamāks, jo straujāk tā šunas dalās, jo straujāk tas sasniedz nosakāmus izmērus.

Agresīva audzēja šūnu dubultošanās laiks ir 8 dienas. Ņemot vērā vēža attīstības slēptā perioda, 30 dalīšanās reižu ilgumu, vakcīnas izraisīts agresīvs vēzis ir nosakāms vidēji 8 mēnešus pēc saņemtās potes. 3 mēnešu pētījuma laikā tas nepaspēj izaugt pietiekami liels lai traucētu un to varētu noteikt.

Vidēji agresīva audzēja dubultošanās laiks ir 120 dienas. Vidēji agresīva vakcīnas izraisīta vēža šūnas pieaugs līdz 1 cm izmēra vēzim vidēji pēc 10 gadiem.

Krūts vēzis, biežs audzējs, dubultojas aptuveni 180 dienās. Ja vakcīna bojā šūnu krūts dziedzera audos, tad 1 cm izmēra vēzis būs nosakāms pēc 15 gadiem, kad saistību ar vakcināciju neviens nemeklēs, ja nebūs īpaši brīdināts.

Lēni augošs vēzis, biežāk labdabīgs, šūnu skaitu dubulto 2 gados. Šāds vēzis veselību apdraud mazāk un līdz 1 cm izmēram tas izaug 60 gados.

Ja cilvēks jau ir slims ar vēzi, tad vēža strauja augšana vai izsēšanās, ja vakcinācija veicina vēža progresiju, ir nosakāma ātrāk, atbilstoši vēža sākotnējam izmēram un ļaundabīgumam.

Latvijā ir reģistrēti gadījumi, kad vēža slimnieki pēc vakcinācijas mirst dažu dienu laikā.

Ja audzēja augšanai paiet vidēji ne mazāk kā 8 mēneši, tad ir skaidrs, ka 3 mēnešu ilgs vakcīnas drošības pētījums bija par īsu lai spriestu, vai vakcinācija neizraisa vai neveicina audzēju attīstību.

Vai pirms vakcīnas reģistrācijas tika veikts placebo kontrolēts pētījums vai vakcīna cilvēkiem nerada vēzi?

Pirms vakcīnas reģistrācijas netika īpaši pētīts vai covid vakcīna cilvēkiem neizraisa vēzi tāpat kā netika pētīts, vai šī vakcīna novērš vīrusa transmisiju, izplatību. Eksperti un valdība meloja, ka vakcīna novērš slimības izplatību.

Vakcīnas drošības 3 mēnešu pētījums uzrādīja, ka vakcinētu cilvēku grupā veselības traucējumu biežums bija lielāks, kā nevakcinētu cilvēku grupā.

Tā kā vakcīnas drošības placebo kontrolēts pētījums bija par īsu, lai noteiktu vai vakcīna nerada vēlīnus veselības traucējumus un vēzi, tad Latvijā tuvāko 15 gadu laikā ir iespējams daudzu cilvēku darbspējīgā vecumā veselības stāvokļa pasliktinājuma, tostarp, saslimstības ar vēzi pieaugums, ko būtu svarīgi atpazīt, lai kompensētu veselības traucējumus cilvēkiem kas vakcinējās pienākuma pēc un nepieļautu obligātu pienākumu vakcinēties nākotnē.

Covid vakcīnas drošības pētījumā kurā vakcinētu cilvēku grupā veselības traucējumu biežums bija lielāks kā nevakcinētu cilvēku grupā, pētnieki pārtrauca placebo kontroli vakcinējot placebo grupas dalībniekus, kas padarīja neiespējamu tālāku placebo kontrolētu veselības traucējumu salīdzināšanu vakcinētu un nevakcinētu cilvēku starpā. Pētnieki savu rīcību skaidroja ar ētiskiem apsvērumiem par to, ka būtu neētiski placebo grupas cilvēkiem liegt vakcinēties, ja kāds no tiem vēlas vakcinēties, pat ja nav zināms, kāda ir ilgtermiņa vakcīnas efektivitāte un drošība, ja nav zināms, vai vakcīna nerada veselības traucējumus, tostarp, vēzi.

Publicētais covid vakcīnas drošības pētījums.

https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2034577

Rezultāti. Drošība. Nevēlamie notikumi.

Vairāk BNT162b2 saņēmēju nekā placebo saņēmēji ziņoja par jebkuru nevēlamu notikumu (attiecīgi 27% un 12%) vai saistītu nevēlamu notikumu (21% un 5%).

Diskusija.

Šajā ziņojumā ir iekļauta 2 mēnešu novērošana pēc otrās vakcīnas devas pusei pētījuma dalībnieku un līdz 14 nedēļu maksimālā novērošana mazākai apakšgrupai. Tāpēc vēl ir jānosaka gan nevēlamo notikumu rašanās vairāk nekā 2 līdz 3,5 mēnešus pēc otrās devas ievadīšanas, gan plašāka informācija par aizsardzības ilgumu. Lai gan pētījums tika izstrādāts, lai sekotu līdzi dalībnieku drošībai un efektivitātei 2 gadus pēc otrās devas, ņemot vērā augsto vakcīnas efektivitāti, ētiski un praktiski šķēršļi neļauj sekot placebo saņēmējiem 2 gadus, nepiedāvājot aktīvu imunizāciju, tiklīdz vakcīnu ir apstiprinājuši regulatori un ieteikušas sabiedrības veselības iestādes. Šīs vakcīnas ilgtermiņa drošuma un efektivitātes novērtējums tiks veikts, taču tas nevar būt saistīts ar placebo grupas uzturēšanu plānotajā novērošanas periodā, kas ir 2 gadi pēc otrās devas.

 

Šobrīd nav publiskotu ilgstoši veiktu placebo kontrolētu pētījumu par to, vai covid vakcīna cilvēkiem nerada vēzi. Ir publiskoti tikai īsi pētījumi ar žurkām, uz kuriem balstīja covid vakcīnas reģistrāciju. http://www.bernuarsts.lv/vakcinas-izraisiti-veselibas-traucejumi/

Lai noskaidrotu vai vakcīna nerada vēzi ir jāsalīdzina vēža biežums vakcinētu un nevakcinētu cilvēku starpā 15 gadus un ilgāk. Ir vajadzīgi ziņojumi par vēžu rašanos vakcinētu un nevakcinētu cilvēku starpā, ir vajadzīgi ticami dati, lai biežumu varētu salīdzināt statistiski.

Aicinu ziņot un prasīt kompensāciju par ikvienu jaunu veselības traucējumu vismaz 2 gadus pēc pienākuma pēc saņemtās vakcīnas devas un par vēzi vismaz 15 gadus pēc pienākuma pēc saņemtās vakcīnas devas obligāti minot vakcīnu kā iespējamu vēža iemeslu, lai būtu dati pēc kuriem salīdzināt vēža biežumu vakcinētu un nevakcinētu cilvēku starpā.

Aicinu pārliecināties vai ārstējošais ārsts ir nosūtījis ziņojumu par vakcīnu kā iespējamu vēža iemeslu un aicinu pārbaudīt, vai ZVA ir reģistrējis ziņojumu.

Par 500 000 covid vakcīnas neefektivitātes gadījumiem kad pilnībā vakcinēti cilvēki saslima ar covid un 1000 gadījumiem, kad pilnībā vakcinēti cilvēki mira no covid, ZVA Latvijā ir reģistrējusi tikai 12 ziņojumus par covid vakcīnas neefektivitāti.Tas parāda, ka Latvijā ZVA neveic zāļu uzraudzību un ziņošanu par zāļu neefektivitāti un kaitējumu, ja paši cietušie nesniedz ziņojumus par kaitējumu un nepārliecinās, ka ziņojums ir saņemts. Pieļauju, tāda aplama kārtība ir ieviesta lai valstij nebūtu jāmaksā kompensācijas cietušajiem.

Ja Jums pēc pienākuma vakcinēties ir radušies veselības traucējumi 2 gadu laikā, vai vēzis 15 gadu laikā, tad labākais ko Jūs varat darīt lai pasargātu savus radus un bērnus un saņemtu kompensāciju par pienākuma vakcinēties veselībai nodarītajiem zaudējumiem ir ziņot par saviem veselības traucējumiem kā par iespējumu vakcinācijas blakni un prasīt kompensāciju. Jums nav jāpierāda saistība, to statistiki rēķinās Eiropas zāļu uzraugs. Jums ir tikai jāiesniedz ziņojums un kompensācijas pieprasījums, lai būtu nepieciešamie dati.

Šī brīža valsts noteiktais kompensācijas pieprasījumu iesniegšanas termiņš ir pārāk īss un ir tiesā pārsūdzams, jo neaizstāv cietušā intereses bet aizstāv valsts pārvaldes vēlmi izvairīties no pienākuma atlīdzināt pienākuma vakcinēties veselībai nodarītos traucējumus.

Šobrīd vienlaikus ir vakcinēta lielākā daļa iedzīvotāju, ir radušies labvēlīgi apstākļi epidemioloģiskam pētījumam vai vakcīna nerada veselības traucējumus, tostarp vēzi salīdzinot veselības traucējumu biežumu vakcinētu un nevakcinētu cilvēku starpā turpmākos 15 gadus. Lai iegūtu ticamus datus ir nepieciešama iedzīvotāju aktīva iesaiste, jo ZVA Latvijā neveic zāļu uzraudzību, kaut tai ir pienākums to darīt, ārstiem kas saņēma piemaksas par vakcināciju pret covid ir interešu konflikts, tāpat arī vakcinācijas padomes locekļiem, kas ir saņēmuši samaksu no zāļu ražotājiem un atbalstīja pienākumu vakcinēties, veselības ministrija ir viltojusi saslimstības un mirstības datus par covid.

Lai veicinātu atklātību un būtu iespējams pārliecināties par ziņojumu godprātīgu reģistrāciju, aicinu ZVA publiskot saņemto ziņojumu skaitu par veselības traucējumiem par katru no vakcīnām atsevišķi. Aicinu piešķirt katram ziņojumam individuālu kārtas numuru, ko kopā ar reģistrācijas datumu nosūtīt iesniedzējam, lai viņš varētu viegli pārliecināties, ka ziņojums tiešām ir reģistrēts.

Piemēram, saņemot apstiprinājumu, ka vietnē ziņošanas brīdī par covid vakcīnu ir 3500 ziņojumi un jūsu ziņojuma kārtas numurs ir 3501 un paskatoties publiski pieejamos datus vietnē ir uzrādīti 3512 ziņojumi par veselības traucējumiem pēc vakcinācijas, Jūs varat droši zināt, ka Jūsu ziņojums par vakcīnu kā iespējamu veselības traucējumu iemeslu ir reģistrēts.

Vakcinācija nedrīkst būt pienākums.

http://www.bernuarsts.lv/jautajumi-un-atbildes-par-vakcinaciju-pret-covid-latvija/

 

04.01.2025. Ja manījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv