Vai veselības aprūpes kvalitāte visā valstī ir vienāda?

 

Nedaudzie publiski pieejamie Veselības aprūpes kvalitātes dati procentos 2019 gadā ar atsevišķiem piemēriem parāda, cik ļoti atšķiras veselības aprūpes kvalitāte dažādās ārstniecības iestādēs. [3] 

Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc veiktas lielās ķirurģiskās operācijas

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 3,9 % Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienībā 19.9 %

Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanas ar akūtu miokarda infarktu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 14,3 Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 43,9 %

Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanās ar išēmisku insultu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 20,5 % Daugavpils reģionālā slimnīca 38,9 %

Pacientu mirstība stacionārā un ārpus stacionāra 30 dienu laikā pēc stacionēšanās ar hemorāģisku insultu

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca 41,2 % Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca 61,3 %

2019 gadā vidēji miruši 75 cilvēki dienā.[5]

Vidēji ik dienu 18 cilvēkiem uz neatliekamās palīdzības ierašanos bija jāgaida ilgāk kā 25 minūtes. [4]  

Cilvēki visā Latvijā nodokļus maksā pēc vienādiem noteikumiem. Pacientiem ir tiesības uzzināt paredzamos ārstēšanas rezultātus.

Ierosinu ik gadu publiskot izmeklēšanas un ārstēšanas izmaksas un ārstēšanas rezultātus valsts pārvaldītajās ārstniecības iestādēs, atspoguļojot 4 sabiedrību interesējošos rādītājus – mirstības gadījumu un pilnu darba spēju atjaunošanas gadījumu skaitu uz 100 ārstētiem pacientiem ar noteiktu diagnozi, pakalpojumu izmaksas un pacientu apmierinātību ar aprūpi izraksīšanās brīdī.

Tas ir nepieciešams, lai pacients varētu izlemt, kur labāk ārstēties. Par dzemdību palīdzību dati nav pieejami kopš 2012 gada.

 Grūtniecei plānojot dzemdības ir ir tiesības zināt savas izredzes dzemdēt dzīvu bērnu, jo grūtniece Saldus rajonā maksā tādus pat nodokļus, kā grūtniece Ventspilī. [1].

Viņai ir tiesības izlemt, vai viņa dzemdēs vietējā slimnīcā, vai Rīgā, vai, piemēram, Islandē, kur 2010 gadā bija vismazākā perinatālā mirstība Eiropā, un viņai ir tiesības zināt, cik tas katrā gadījumā izmaksās.[ 2]

Kādi būtu publiskojamie dati par dzemdību palīdzību?

Slimnīca x. 2020 gads.

Dzemdību palīdzība. Nekomplicētas plānotas dzemdības. Bērnu mirsītba 0,2 /100. Veseli bērni 64/100. Izmaksas tik un tik eiro, pacientu apmierinātība piecas zvaigznes.

Ķeizara grieziena operācija. Bērnu mirstība 0,3/100. Veseli bērni 63/100. Izmaksas tik un tik eiro, apmierinātība četras zvaigznes utt.

 

Zinot izmeklēšanas izmaksas un ārstēšanas rezultātus katrs varēs izvēlēties sev piemērotāko palīdzības veidu – vai nu tuvāk pie mājas, lētāk un sliktākiem rādītājiem nesvarīgos gadījumos, vai tālāk, dārgāk un labākiem rezultātiem dzemdibu un neiroķirurģijas gadījumos.

Ikviens, zinot cik naudas NVD ir plānojis viena cilvēka izmeklēšanai un ārstēšanai slimnīcā un cik izmaksā dzemdību palīdzība, vai neiroķirurģiska operācija, var trūkstošo summu iekrāt.

Lai saņemtu vairāk no valsts, vairāk ir arī jāmaksā nodokļos. Tādā gadījumā pakalpojumu sadārdzinās pievienotie ikgadējie starpniecības izdevumi, tāpēc izdevīgāk ir nevis maksāt apdrošinātājiem vairāk, bet katram iekrāt trūkstošo naudu neparedzētiem izdevumiem un vairāk domāt par profilaksi, kas nozīmē gan veselīgu dzīvesviedu, gan arī apdomīgu uzvedību, piemēram, nebraukt dzērumā.

Lai zinātu cik iekrāt, ir jāzina, cik naudas katram ir paredzēts no jau iemaksātajiem nodokļiem un kādas ir pakalpojumu izmaksas.

Ārstēšanās rezultātu, izmaksu un pacienta apmierinātības izrakstoties publiskošana liktu slimnīcām uzlabot pakalpojuma kvalitāti un novērst pacientu neapmierinātības cēloņus, kas bieži vien ir arī nepietiekama paskaidrošana.

Piemēram, man neiziet no prāta kāds gadījums, kad 70 gadīgam sirmgalvim ar cukura slimību slimnīcā sākas kājas pirksta atmiršana. Ķirurgs kādu rītu paskatījās uz viņa kāju un apmierināts teica – ''Jūsu kāja šodien izskatās daudz, daudz labāk, es Jūs rakstu ārā'' un aizsteidzās operēt. Māsiņa atrnesa izrakstīšanās papīrus un teica, lai kungs turpina ārstēšanos pie ģimenes ārsta, jo slimnīcā laiks, kamēr pirksts atmirs un nokritīs būs pārāk ilgs, to valsts neņemas apmaksāt.

Plie ģimenes ārsta slimnieks ieradās apjucis, izmisis, satriekts un vīlies. Par slimnīcā saņemto skaidrojumu, es pieļauju, viņš pacienta apmierinātības aptaujas anketā liktu vienu zvaigzni.

Iespējams, tiešām, ja pirksta nokrišana prasa 5 mēnešus, vai ilgāk, un tas notiek dabiski, bez medicīniskas iejaukšanās, tad šo laiku nav lietderīgi pavadīt slimnīcā, bet, valstij bija jāapmaksā ķirurga laiks izglītojošai sarunai, lai pārsteigtie tuvinieki zina pēc cik ilga laika pirksts kritīs, kā zināt, ka atmiršana norit gludi, pie kā griezties, ja nakts vidū uzmācas muļķīgas domas un sākas uztraukums par to, ka kaut kas nenotiek tā kā paredzēts, jo šāds nakts pārdzīvojums cilvēkam gados un ar sliktu asinsvadu stāvokli pats var būt sirdslēkmes vai triekas iemesls. Nemaz nerunājot par satriekto dzīvesbiedri, kuru uztrauc arī vēl tas, kur to pirkstu pēc tam, kad tas būs nokritis, pareizāk būtu likt.

Ģimenes ārstam nav tādas pieredzes, ģimenes ārsts arī nav nepārtraukti pieejams, tāpēc jau ir specializācija, neviens nevar zināt visu, bet sirmgalvis visu mūžu bija kārtīgi dzēris zāles un maksājis nodokļus pārliecībā, ka viņu izārstēs, jo, ja valsts prezidentam kas notiek ar sirdi, vai Rīgas mērs aiz godkāres pārpūlas sportojot, palīdzība nāk nekavējoties un izglītojoša saruna tiek bez vārda runas apmaksāta, tik ilga, līdz visi visu saprot, un zina, kā labāk rīkoties.

Ikkatrs no mums, cienījamie lasītāji varam nonākt slimnīcā bezpalīdzīgā stāvoklī, tāpēc atbalstiet ierosinājumus.[6] 

 

 

[1]. Pētījuma dati http://www.doctus.lv/2012/6/veikts-verienigs-petijums-lai-noskaidrotu-perinatalas-mirstibas-augsto-raditaju-iemeslus-latvija

Lūkojot perinatālo mirstību Latvijas reģionos:

  • ar kļūdas varbūtību 6,9% izredzes nomirt bērnam no Kurzemes ir 1,48 reizes augstākas, nekā bērnam no pārējās Latvijas;

  • ar kļūdas varbūtību 7,8% izredzes nomirt bērnam no Rīgas ir 0,7 reizes mazākas, nekā bērnam no pārējās Latvijas;

  • izredzes nomirt bērnam no Saldus rajona ir 4,16 reizēs augstākas, nekā pārējiem bērniem.

Ja skatās perinatālo mirstību Latvijas slimnīcās, tad visaugstākā perinatālā mirstība ir PSKUS - 17,31 uz 1000 dzimušajiem (skaidrojams ar to, ka šajā slimnīcā nonāk vissarežģītākie gadījumi), Liepājas slimnīcā (16,18), Jēkabpils slimnīcā (13,23), Tukuma slimnīcā (12,63), Valmieras slimnīcā (12,14), Rēzeknes slimnīcā (11,15), Kuldīgas slimnīcā (9,82), Jelgavas slimnīcā (8,54), Ogres slimnīcā (6,96), Daugavpils slimnīcā (6,59), Cēsu klīnikā (5,58), Rīgas Dzemdību namā (5,18), Balvu slimnīcā (3,79), Dobeles slimnīcā (3,77), Preiļu slimnīcā (3,4), Madonas slimnīcā (2,67), Jūrmalas slimnīcā (2,55) un Ventspils slimnīcā (1,93).

Doctus . | 2012. gada 28. jūnijs

 [2]

http://www.europeristat.com/images/European%20Perinatal%20Health%20Report_2010.pdf

 

[3] https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Veselibas%20aprupe__StacionaraMediciniskaPalidziba/VAK010_30-day_mortality_hospital%20level.px/table/tableViewLayout2/

[4]

https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Veselibas%20aprupe__NeatliekamaMediciniskaPalidziba/NMP060.px/table/tableViewLayout2/

[5] https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR20_Iedzivotaju_mirst_dzim_sadalijuma.px/table/tableViewLayout2/

[6] http://www.bernuarsts.lv/ko-darit-lai-valsti-noverstu-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

 

Ja pamanījāt kļūdu, rakstiet zeigurs@latnet.lv

9.10.2020