Vai man vakcinēt mammu?

 

Feisbukā komentāros cilvēki jautā - vai man vakcinēt mammu?

 

Ar varu, vai viltu nevienu nedrīkt vakcinēt, tāpat kā atturēt no vakcinācijas. Jūsu pienākums ir balstoties uz tajā brīdī jums pieejamo informāciju izstāstīt mammai

par vakcīnas ieguvumiem, par ko jūs varat lasīt  https://www.vm.gov.lv/lv/vakcinacija-pret-covid-19 

un riskiem, par ko varat lasīt ZVA vakcīnas zāļu aprakstā un VARES datu bāzē, un cienīt viņas izvēli. Tas jūs atbrīvos no atbildības par mātes vietā pieņemta kļūdaina lēmuma sekām.

Vai pēc vakcinācijas ir reģistrēti nāves gadījumi?

 

Šobrīd ir bezatbildīgi apgalvojot, ka vakcīnas smagākā iespējamā blakne ir sāpīgums injekcijas vietā. Līdz 6.februārim Amerikā sapotējot 38 miljonus devu, ir saņemti 202 ziņojumi par nāves gadījumiem 2 nedēļu likā pēc covid vakcinācijas.

Vecuma grupā no 18 līdz 64 gadiem ir saņemti 40 ziņojumi par nāves gadījumiem 2 nedēļu laikā pēc covid vakcinācijas. Amerikā vidējais dzīves ilgums ir 78 gadi, tātad šie cilvēki ir miruši priekšlaicīgi.

Ziņoto nāves gadījumu un saslimšanu saistība ar vakcināciju nav izslēgta, tāpēc nedrīkst apgalvot, ka pilnīgi visiem vakcinācija ir droša, tāpat kā ne visiem tā ir efektīva. Vietnē https://wonder.cdc.gov/vaers.html var detalizēti sekot līdzi ziņojumiem par nāves gadījumiem un citām iespējamajām blaknēm pēc vakcinācijām Amerikā. Katru nedēļu ziņojumu skaits par mirušajiem aug, jaunumus CDC publicē reizi nedēļā, piektdienā.

Vakcīnu blakusefektu ziņojumu reģistrācijas sistēma VAERS brīdina, ka ziņojumi var saturēt nepilnīgu, neprecīzu, gadījuma rakstura, vai nepārbaudāmu informāciju, bet, neapgalvo, ka ziņojumi tādu satur. Ziņojums viens pats nevar tikt izmatots kā cēlonības noteikšanas pierādījums, bet VAERS nenoliedz, ka cēlonība ir iespējama un iesaka to pārbaudīt izmantojot citas datu bāzes. Kamēr cēlonība nav izslēgta, tā ir iespējama. Datu analīzes pamati nedrīkst būt pretrunā ar loģiku.

VAERS datu baze ir kā ziņojumi par aviokatastrofām. Avārijas fakts nav noliedzams, bet ir jānoskaidro avārijas cēlonis, ko reizēm neizdodas noskaidrot gadiem. Ir gadījumi, kad lidmašīnu notriec kaujas raķete, bet, nenoliedzami, ir gadījumi, kad avāriju izraisīja bojāta lidmašīna. Tas ir jācenšas noskaidrot un pirms atsākt lidojumus, bojājumi ir jānovērš.

 

Vai šobrīd ziņoto gadījumu skaits par nāvi covid vakcinācijas dienā ir salīdzinoši liels, vai mazs?

 

Ņemsim kā piemēru vakcināciju pret difteriju. Ar to vairākkārt vakcinē bērnus un revakcinē pieaugušos.

Es 30 gadus ilgā ārsta praksē neesmu sastapies ar gadījumu, kad kāds būtu miris tajā dienā, kad tika vakcinēts pret difteriju un stinguma krampjiem. Tomēr pirms vakcinācijas es informēju vecākus, ka neliels risks pastāv. Amerikā, kur iedzīvotāju skaits ir 300 miljoni, pēc VARES datiem pēc vakcinācijas ar jebkuru poti, kas satur vakcīnu pret difteriju un stinguma krampjiem, 31 gada laikā kopš ziņojumu reģistrācijas sākuma ir reģistrēti 56 ziņojumi par nāvi vakcinācijas dienā. Pārrēķinot uz Latvijas bērnu skaitu, tas būtu viens gadījums 70 gadu laikā. Vecāki, zinādami šo risku, parasti izvēlas vakcinēt bērnus pret difteriju un stinguma krampiem, kas šobrīd ir kompleksas vakcīnas sastāvā.

Vakcīna pret covid tiek izplatīta tikai pāris mēnešus, bet vakcinācijas dienā VAERS reģistrēto mirušo skaits jau ir 122, [dati uz 21 februāri], kas ir 2 reizes vairāk kā visām difterijas potēm kopā 30 gadu laikā, kopš notiek vakcinācijas blakņu reģistrācija Amerikā.

Ja kāds mirst vakcinācijas dienā, tad saistību ar vaikcināciju noliegt ir grūti. VAERS priekšrocība ir vakcinācijas blakņu neparasta biežuma ātra atpazīšana. Manuprāt šis ir tieši tāds gadījums, par ko būtu jābrīdina tie, kas vēlas vakcinēties, bet maldīgi domā, ka visas vakcīnas ir vienlīdz drošas. Vecuma grupā virs 65 gadiem vakcinācijas dienā ir miruši 96 cilvēki, tātad 3/4 no vakcinācijas dienā mirušajiem bija pensionāri, un 1/4 bija darbaspējīgi.

Kaut arī ziņojumi par nāves gadījumiem un citiem riskiem veselībai pēc covid vakcinācijas ir ļoti reti, tomēr tādi ir, tāpēc piespiedu vakcinācija un prasība, lai karavīri, ārsti, skolotāji, vai citu profesiju pārstāvji obligāti vakcinējas, nav pieļaujama.

Valsts pārvalde vakcināciju drīkst tikai ieteikt.

Vakcinētājam ir pienākums godprātīgi informēt pacientu gan par ieguvumiem, gan arī riskiem veselībai. Pacientam ir neatņemamas tiesības izvēlēties piekrist vakcinācijai, vai atteikties no tās. Cilvēkam, ja viņš to nevēlas, nav pienākuma vakcinēties tāpēc, ka kādam citam tas būtu izdevīgi. Viņu piespiest nozīmē pārkāpt viņa tiesības noteikt pār savu ķermeni.

Kādi vēl ir apsvērumi?

Ārsta ētika prasa spriest spējīga indivīda un sabiedrības pretrunīgu interešu gadījumā aizstāvēt indivīda tiesības gan tikt informētam par piedāvātās iejaukšanās ieguvumiem un riskiem, gan izvēlēties sev piemērotāko ārstēšanas veidu, gan atteikties no ārstēšanas daļēji, vai pilnībā. Ārstam ir jāciena pacienta izvēle.

 

Vīruss veselam pieaugušajam nav īpaši bīstams.

BBC ziņo, ka vesali brīvprātīgie tiks mērķtiecīgi inficēti ar vīrusu, lai pētītu cik liela deva ir nepieciešama un kādi ir iespējamās inficēšanās apstākļi. Ētiskais pamatojums - ekspertu atzinums, ka veseliem pieaugušajiem vīruss, kas martā izraisīja epidēmiju, nav īpaši bīstams.

https://www.bbc.com/news/health-56097088 Covid-19: World's first human challenge trials to start in UK

Initially, the study will use the virus that has been circulating in the UK since the pandemic began in March, which is of low risk to healthy adults, to deliberately infect volunteers.

 

Riski, uzkrājoties pēcreģistrācijas ziņojumiem arvien palielinās, ieguvumi samazinās.

Sākotnējais vīrusa paveids, pret kuru ir izstrādāta vakcīna, viena gada laikā jau ir vairākas reizes nomainījies ar mutācijām. Vai vakcīna pasargās no jaunas mutācijas, kas var nomainīt esošo dažu mēnešu laikā, nav zināms. Vakcīna pret variantiem var nebūt tik efektīva. Eksperts aicina steidzīgi potēties ar saražotajām vakcīnām, kamēr tās vēl ir efektīvas.

https://www.c-span.org/video/?508191-1/white-house-briefs-reporters-biden-administrations-pandemic-response#

Nevaru nosodīt cilvēkus, kuri pieļauj, ka stāvoklis var neparedzami mainīties straujāk, kā eksperti plāno un tāpēc izvēlas nevakcinēties, kamēr apstākļi noskaidrosies.

Vakcīnu pētījumi ir ar pārāk mazu dalībnieku skaitu, lai spriestu pat par to, vai tās glābj dzīvības.

https://www.bmj.com/content/371/bmj.m4037

 

 

Par Pfizer vakcīnu apjomīgā pētījumā ar vairāk kā pus miljonu vakcinēto, tika iegūti šādi dati

https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2101765

Estimated vaccine effectiveness during the follow-up period starting 7 days after the second dose was 92% for documented infection, 94% for symptomatic Covid-19, 87% for hospitalization, and 92% for severe Covid-19. Estimated effectiveness during days 14 through 20 (after one dose) and days 21 through 27 (gradual shifting between the first and second vaccine doses) was 46% and 60% for documented infection, 57% and 66% for symptomatic Covid-19, 74% and 78% for hospitalization, 62% and 80% for severe Covid-19, and 72% and 84% for Covid-19–related death, respectively.

 

Pēc šī pētījuma datiem 8 % vakcīna nenovērš infekciju un 16 % mirstību no covid, tātad katrs 12 cilvēks, kurš ir vakcinējies, var izplatīt infekciju un no 7 vakcinētajiem viens var nomirt no kovid.

Ar pašreizējiem vakcinācijas tempiem 3 tūkstoši dienā, lai vakcinētu miljonu iedzīvotāju, būs vajadzīgs gads. Nav zināms, vai gada beigās esošā mutācija būs pret šo poti jūtīga.

 

 

Vakcinācija ne visiem palīdzēs pasargāt bērnu, vai riska grupā esošu ģimenes locekli.

https://www.bbc.com/future/article/20210203-why-vaccinated-people-may-still-be-able-to-spread-covid-19

Nav tiesa, ka nopietnas blaknes parādās tikai tad, kad vakcinēti daudzi miljoni. Akūta perifēra sejas paralīze, manuprāt, nopietna blakne, jo liecina, ka vakcīna bojā nervu sistēmu, konstatēta 1 no aptuveni 2 tūkstošiem vakcinēto. Es pieļauju, daudzi, kas līdz šim uzskatīja, ka par blaknēm nav jāinteresējas, to uzzinot būs nepatīkami pārsteigti. https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_en.pdf

Throughout the safety follow-up period to date, acute peripheral facial paralysis (or palsy) was reported by four participants in the COVID-19 mRNA Vaccine group. Onset was Day 37 after Dose 1 (participant did not receive Dose 2) and Days 3, 9, and 48 after Dose 2. No cases of acute peripheral facial paralysis (or palsy) were reported in the placebo group.

Cilvēkam, kuru valsts aicina vakcinēties, informācija par blaknēm nebūtu jāmeklē pašam.

Viņš būtu aktīvi jāinformē gan par ieguvumiem, gan jābrīdina par pierādītajām un ziņotajām blaknēm.

 

Vai vakcīna pret covid ir pilnīgi droša?

Tik pat droša, kā lidošana ar lidmašīnu, kas ir droša tikai tiem, kas laimīgi nosēžas. Tiem, kas zaudē dzīvību, lidojumu nevar nosaukt par droši notikušu un viņu nāvi nedrīkst vērtēt kā nebūtisku sīkumu tikai tāpēc, ka vairums lidojumu beidzas laimīgi. Sapņu lainerim pēc traģiskām katastrofām atklāja un novērsa kļūdas. Lidojumu ar šo lidmašīnu atkal kādu brīdi varēs reklamēt par drošāko pārvietošanos pasaulē. Līdz nākamajai katastrofai.

Optimisti maldīgi pieņem, ka nāve no vakcinācijas nav iespējama. Pesimisti piesardzīgi pieņem, ka pote retos gadījumos var būt mirstības cēlonis. Kamēr cēlonība nav izslēgta, ja eksperts optimists publiski apgalvo, ka pote ir pilnīgi droša un nevar būt smagu veselības traucējumu, vai nāves cēlonis, viņš izplata vienpusīgu un nepierādītu informāciju.

Ja pastāv iespēja, ka no potes ir nomiris kaut viens cilvēks, tad apgalvojums, ka pote ir pilnīgi droša, ir maldinošs, un valsts nedrīkst sākt vakcinēt piespiedu kārtā.

To radinieku ciešanas, kam kāds ir nomiris no kovid nav vērā ņemamākas, vai kādā ziņā vērtīgākas par to cilvēku ciešanām, kuru radinieks ir priekšlaicīgi zaudējis veselību, vai dzīvību pēc potes.

Vai tas būs labs mierinājums palicējiem, ka valsts, neskatoties uz ziņotajiem riskiem, ir nelaimīgo spiedusi vakcinēties? Avio katastrofās cietušo radus mierina nevis tas, ka auto katastrofas notiek daudz biežāk, bet paļāvība, ka viņu gadījums tiks rūpīgi izmeklēts, lidojumi apturēti, līdz tiks noskaidroti un novērsti iemesli, lai pasargātu citus.

Es uzskatu, ka daudzi, kuri piekrīt piespiedu vakcinācijas plānam, nezina par blaknēm, jo tās ir retas un par tām neraksta, tāpat kā neviens nezinātu par aviokatastrofām, ja par tām nerakstītu.

Nevar pierādīt to, kā nav, var tikai apstiprināt to, kas ir.

Ja pēc vakcinācijas cilvēkiem nebūtu veselības traucējumu, tad būtu neiespējami pierādīt, ka vakcinācija tos izsauc.

Kamēr nebija atrasti melnie gulbji, cilvēki uzskatīja, ka gulbji var būt tikai balti. Ja vakcīnu pētījumā, kur salīdzinot ar pasaules iedzīvotāju skaitu, kuru gatavojas vakcinēt, ir niecīgs dalībnieku daudzums, nav reģistrētas nāves [melnie gulbji], tad nevar apgalvot, ka nāvju pēc vakcinācijas [ melnu gulbju] nevar būt, īpaši jau tagad, kad ir parādījušies pēcreģistrācijas ziņojumi par to, ka pacients negaidīti mirst tajā dienā, kad tika vakcinēts.

Būtu nepieciešams, lai arī Latvijā būtu iespējama detalizēta brīva piekļuve apkopotiem datiem par medicīniskas iejaukšanās blaknēm, kas pacientiem ļautu informēti izvēlēties piekrist piedāvātajām medicīnas tehnoloģijai vai nē.

Visi, kas ir riska grupā un vēlas, var vakcinēties, bet nevienu nedrīkst spiest to darīt, vai maldināt, apgalvojot, ka nekādu risku veselībai nav, tad arī nebūs pārmetumu par nepilnīgu informēšanu un valsts nelikumīgu un reētisku rīcību, lai cik utilitāra tā būtu.

Tikai sabiedrības informēšana liek pārbūvēt nedrošas lidmašīnas, vai aizliegt to lidojumus, kas padara lidojumus drošākus, tieši tāpat kā ziņojumi par zāļu neefektivitāti un blaknēm padara medicīnu sabiedrībai drošāku un efektīvāku.

Tieši tāpēc, ka medicīnā nekas nav drošs, pacients ir godprātīgi jābrīdina par pētījumos un praksē novērotajiem un ziņotajiem iespējamajiem riskiem un pirms durt viņā adatu, vienmēr ir jāprasa piekrišana.

Kāpēc ir tik svarīgi ziņot arī par retiem nāves gadījumiem pēc vakcinācijas?

Tie neļauj ekspertiem apgalvot, ka vakcīna ir pilnīgi droša un neļauj likumdevējiem pieņemt kļūdainu lēmumu noteiktām profesijām pieprasīt obligāti vakcinēties, paļaujoties, ka vakcīna nevar radīt veselības traucējumus.

Tie, kas aicina vakcinēties un nedomā par riskiem, uzsver, ka ir jāvērtē ieguvumu un risku samēru. Kuram tas samērs būtu jānosaka? Katram pašam, vai ģenerālim par visiem pārējiem? Kāds labāk izvēlas riskēt un nepotēties cerībā nesaslimt, vai pārslimot kovid viegli, jo lielākā daļa veselu pieaugušo un bērmu pārslimo viegli, nekā piedzīvot retas komplikācijas, vai vēl retākos gadījumos - nomirt no potes. Es viņu saprotu. Neviens ārsts nevar garantēt, ka pote darbosies, vai ka nebūs komplikāciju, tāpēc viņš drīkst tikai ieteikt, un viņam ir jāstāsta arī par riskiem, bet pašam pacientam jālemj, vai potēties.

Tie, kas organizē vakcināciju negrib, ka cilvēki uzzina par pēcreģistrācijas periodā ziņotajām nāvēm. Es uzskatu, ka cilvēks ir jāinformē arī par riskiem un ir jārespektē viņa izvēle. Lai vakcinējas tikai tie, kas ir pilnībā sapratuši gan ieguvumus, gan riskus, jo vakcinācijas reklāma ir pietiekami plaša, lai cilvēks zinātu visu par ieguvumiem, bet ziņojumi par iespējamajām blaknēm ir katram jāmeklē pašam, tāpēc es vairāk stāstu par blaknēm neslēpjot, ka tās ir retas.

Latvijā veselības aprūpē jau ir pieņemti daudzi kļūdaini lēmumi.

Armijas ģenerālis ir izdevis pavēli par obligātu vakcināciju karavīriem. Tas parāda, ka valsts pārvalde nerēķinās ne ar satversmi, ne cilvēktiesībām, jo var nerēķināties. Ja nu ģenerālis, kurš ar šo pavēli ir pierādījis nekompetenci un pārkāpis pilnvaras, izdomā izdot pavēli atlaist Saeimu?

Ja armijā kādam vakcinācija beigsies ar sejas nerva paralīzi, vai ko smagāku, tad, es ceru, ka nelaimīgajam vismaz būs garantēta valsts pāridarījuma morālos zaudējumus kompensējoša pensija. Ir atšķirība, vai karavīram veselību sabojā ienaidnieks, vai tas notiek ar kļūdainu ģenerāļa lēmumu.

Satversme, aizstāvot cilvēka tiesības pašam rūpēties par savu veselību paredz, ka valsts nedrīkst pilsonim uzspiest veselību apdraudošu ietekmi. Tāpēc bez piekrišnas nedrīkst vakcinēt arī karavīru un prasīt skolotājam katru gadu pierādīt veselību ar veselībai kaitīgu rentgenizmeklējumu, kā šobrīd pretlikumīgi notiek. Ģenerālis, izdodot pavēli piespiedu vakcinācijai, ir pārkāpis Satversmē garantētās kareivja cilvēka tiesības aizsargāt savu veselību un noteikt pār savu ķermeni. Kareivis mūsdienās nav beztiesiska lielgabalu gaļa.

Ja jūsu bērns izvēlētos dienēt armijā un būtu spiests lidot ar lidmašinu, kam ir bijušas vairākas avārijas, kuru cēlonis nav noskaidrots tikai tāpēc, ka avārījas ir retas un iesaukt jaunus karavīrus ir lētāk, ja par avārijām būtu aizliegts ziņot, vai šādu vadības politiku vajadzētu uzskatīt par pareizu?

Vai par aviokatastrofām un vakcinācijas blaknēm nebūtu jāziņo? Tikai jācenšas reklamēt, lai pārdotu vairāk devas, vai biļetes?

Līdzīgs kļūdains lēmums jau ir pieņemts apstiprinot plānu šķirot pacientus ar mērķi liegt tiem piekļuvi dzīvību glābjošai ārstēšanai. Ministre, kas pieņēma lēmumu ir atcelta, bet neētiskais un nelikumīgais lēmums ir palicis.

Cilvēkam ir tikai viena, neatgūstama dzīvība. Likums nosaka, ka valsts nedrīkt cilvēkus diskriminēt un liegt pieeju nepieciešamajai ārstēšanai, ja tāda ir pieejama. Ja valsts pārvalde nespēj nodrošināt nepieciešamo resursu pārdali, tad tai ir jāatkāpjas. Vai labāk nelikumīgi un neētiski šķirot lai diskriminētu, vai ārstam būtu pienākums ārstēt rindas kārtībā sākot ar smagākajiem un, ja ir vairāki smagi pacienti vienlaikus, lozēt rindas kārtību nevienu nediskriminējot - par to variet lasīt http://www.bernuarsts.lv/diskusija-par-etikas-komisijas-apstiprinato-planu-skirot-pacientus-ar-merki-arstet-nepilnigi/ un http://www.bernuarsts.lv/kapec-nedrikst-but-diskriminejoss-pacientu-skirosanas-plans/

Tur ir diskusija ar ētikas ekspertu, kurš piekrīt plānam. Viņš savu viedokli pamato ar kļūdainiem argumentiem. Skaidrojot īsi - lai šķirošanai būtu jēga, ir jāzina prognoze, bet infekcijas slimību gadījumā nemēģinot ārstēt, prognozi noteikt nav iespējams. Prognoze ārstēšanas rezultātā reizēm radikāli mainās tikai otrajā vai pat trešajā ārstēšanas nedēļā, tāpēc pirms uzsāktas ārstēšanas šķirojot būs kļūdas. Cilvēkam dzīvība ir tikai viena, tāpēc kļūdas jautājumos, kas izšķir dzīvību, nav pieļaujamas. Tāpēc no konkrētā pacienta interešu viedokļa, ko prasa aizstāvēt ārsta ētikas kodekss, šķirošana ar mērķi liegt pieeju ārstēšanai, nav pieļaujama. Turklāt tā ir nelikumīga - neatbilst ne satversmei, ne cilvēktiesībām.

Tas, ka kļūdainas un neētiskas vadlīnijas šeit un citur eksistē gadiem, nav pārsteigums un tas nav arguments, lai šobrīd, kad tās varētu nodarīt nelabojamu postu, tās ļautu ieviest praksē. Plānā diskriminēt nav tikai viena kļūda. Neētisku, diskriminējošu un neizpildāmu nosacījumu ir daudz. Un atļauja, ja nepieciešams, šķirošanas kritērijus padarīt stingrākus - patiesībā pārējo dokumentu padara nevajadzīgu - ārstam var uzlikt par pienākumu liegt piekļuvi deficītai ārstēšanai ikvienam.

Latvijas kļūdainās vadlīnijas eksistē jau vairākus mēnešus, lai gan valsts pārvalde zina, ka tās neatbilst satversmei, cilvēktiesībām un nav ētiskas. Valsts kancelejas juriste raksta par to, ka diskriminējoša šķirošana nav pieļaujama, jo pārkāpj satversmi un cilvēktiesības. Par atcelšanu būtu jālemj politiķiem, bet viņi nekompetenti atstāj kā ir, kas viņus labi raksturo.

Nav labas klīniskās prakses prasībām atbilstošu pētījumu, kas pierāda, ka šķirošana ar mērķi liegt pieeju ārstēšanai infekcijas epidēmijas gadījumā glābj dzīvības, jo visi atšķirotie mirst priekšlaicīgi. Ir kļūdaini ekspertu viedokļi, uz kuriem nedrīkst balstīt lēmumus par daudzu cilvēku dzīvībām. Ja kādam ir pieejams pētījums kas pierāda pretējo, lūdzu norādiet adresi.

 

Pacientu informēt gan par ieguvumiem, gan riskiem prasa pacienta tiesību likums.

Vakcinēties vai nē, katram ir jāizlemj pašam.

Ķirurģijā, piemēram, pirms locītavu protezēšanas ārstam ir jāizstāsta, ka retos gadījumos cilvēks var nepamosties pēc operācijas un retos gadījumos kāja var izrādīties 5 cm īsāka kā otra, pie kā būs jāpierod. Un pacients saprot riskus un izlemj, vai piekrist operācijai vai nē. Un ja kāja izrādīsies īsāka, viņš nevainos ārstu, jo bija brīdināts, ka reizēm panākt vienādus kāju garumus tehniski nav iespējams, bet to redz tikai operācijas laikā. Pacients tiek informēts par riskiem un netiek maldināts.

Ziņojiet zāļu valsts aģentūrā par blaknēm, nav cita veida, kā veselības aprūpi padarīt drošāku un efektīvāku. 

Atbalstiet pacientu tiesības uzzināt un netikt diskriminētiem

https://manabalss.lv/i/1559

https://manabalss.lv/aicinu-atcelt-planu-skirot-pacientus-ar-merki-liegt-pieejamo-arstesanu/

 

Par vakcīnu drošību dati mainās vēl 20 - 30 gadus pēc uzsāktas plašas vakcīnu pārdošanas uzkrājoties ziņojumiem.

Vakcīna pret papillomas vīrusu ir labs piemērs, kas parāda, ka pat pēc daudzu gadu gaitā krātiem ziņojumiem nav iespējams apstiprināt vai noliegt, vai šī pote nelielai daļai saņēmēju rada smagus veselības traucējumus, tātad vēl joprojām nav zināms, cik šī pote ir droša.

Apkopojot un izmeklējot ziņojumus ir apstiprināts, ka Amerikā vakcinācija ar cilvēka papilomas vīrusu nelielai daļai vakcinēto izsauc anafilaktiskas reakcijas. https://www.ncbi.nlm.nih.gov/books/NBK190011/

Šobrīd ir reģistrēts 81 ziņojums par anafilaktiskām reakcijām pēc HPV vakcīnām. Vakcinācijas cēloņsakarību ar anafilaksi pierādīt ir viegli, jo tā parasti izpaužas tūlīt pēc vakcinācijas. Saslimšanām, kas sākas nedēļas, vai mēnešus pēc vakcinācijas, saistību ar vakcināciju pierādīt ir daudz grūtāk.

Par dažādiem autoimūniem nervu sistēmas iekaisumiem pēc vakcinācijas pret HPV ir ziņojumi, bet joprojām trūkst pietiekamu datu, kas ļautu apstiprināt, vai izslēgt saistību ar vakcināciju. Ja saistība nav izslēgta, tā ir iespējama. Līdz 6.02.2021. ir reģistrēti 208 ziņojumi par nāves gadījumiem pēc vakcinācijām pret HPV. To skaitā 32 gadījumi 2 nedēļu laikā pēc vakcinācijas un 13 gadījumi dienu pēc vakcinācijas.

Optimisti apgalvo, ka blakņu šobrīd nav, ka vakcinēto veselības traucējumu iemesls nav vakcinācija. Bet viņi nemin pierādījumus, kas to apliecina.

Pētnieki secina, ka viņiem joprojām trūkst datu lai noliegtu šo traucējumu saistību ar vakcināciju, tātad šobrīd tāda saistība ir iespējama.

Optimistiem būtu pilnīga taisnība tikai vienā gadījumā – ja pēc vakcinācijas nevienam nebūtu nekādu veselības traucējumu. Tas tiešām apliecinātu, ka vakcinācija ir droša. Bet, par nelaimi, vakcinētajiem veselības traucējumi ir, tāpat kā lidojumi reizēm beidzas ar katastrofu.

 

Diskusija ikvienam dod iespējas aizstāvēt savu viedokli. Es rakstu tāpēc, lai informētu cilvēkus arī par iespējamajiem riskiem, kas ļaus tiem labāk informēti izvēlēties un nenožēlot.

 

 

 

21.02.2021

Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv