Administratīvās tiesas pamatuzdevums administratīvajā procesā ir nodrošināt efektīvu tiesas kontroli pār izpildvaras veikto darbību (bezdarbības) tiesiskumu un lietderību.
Šai kontrolei jābūt pakļautām visām valsts darbībām, kas attiecas uz konkrētu personu.
Pieteikumā administratīvajai tiesai rakstīju:
Ņemot vērā to, ka neesmu pārslimojis Covid-19, lai drīkstētu turpināt strādāt par ārstu, man tika uzlikts pienākums vakcinēties pret Covid-19 ar kādu no pieejamajām vakcīnām. Kā atbildīgs un likumpaklausīgs pilsonis esmu saņēmis divas devas Covid-19 vakcīnas, taču šo pienākumu esmu veicis piespiedu kārtā un jūtoties bezizejas situācijā, jo pretējā gadījumā es nevarētu turpināt strādāt savā profesijā, kuru mīlu un kas ir mans aicinājums, kā arī nevarētu turpināt rūpēties par saviem pacientiem, nodrošinot tiem nepieciešamo medicīnisko palīdzību, jo sevišķi situācijā, kad valstī trūkst kvalificētu medicīnas darbinieku. Līdz ar to valsts pārvaldes rīcība, nosakot man pienākumu vakcinēties piespiedu kārtā, lai saglabātu iespēju strādāt izvēlētajā profesijā, ir manu godu un cieņu aizskaroša un liek man justies pazemotam.
Pienākums vakcinēties apdraud arī manu dzīvību un veselību, jo vakcīnai ir uzrādītas nāvējošas blaknes un ietekme uz kopējo mirstību nav zināma.
Papildus minētajam, ņemot vērā, ka nevakcinējoties es nedrīkstu turpināt strādāt profesijā, tas arī aizskar manas Satversmē noteiktās pamattiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai.
Nevakcinējoties uz mani attiektos stingrāki ierobežojumi kā uz vakcinētu cilvēku, kas mani nepamatoti diskriminētu, turklāt vakcinācija negarantē neslimošanu un pat izdzīvošanu, saslimstot smagākā formā.
Atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām ir iespējams piespiest mani vakcinēties atkārtoti, lai varētu turpināt strādāt savā profesijā, ja tiktu noteikts derīguma termiņš jau iegūtajam vakcinācijas sertifikātam.
Tādējādi manas Satversmē, likumos un starptautiskajos tiesību aktos noteiktās cilvēka pamattiesības, kā tiesības uz godu un cieņu, kas citastarp ietver arī tiesības uz pašnoteikšanos pār savu ķermeni, tiesības uz dzīvību, veselību, tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos, atkārtoti var tikt aizskartas. Tas nav pieļaujams demokrātiskā sabiedrībā.
Ņemot vērā minēto, man uzliktais pienākums vakcinēties pret Covid-19, lai drīkstētu turpināt darbu savā profesijā, ir atceļams, jo tas neatbilst augstāka spēka tiesību aktiem, kā Satversme un citi normatīvie akti.
Tiesnese pretlikumīgi atteicās izskatīt prasību.
Tiesneses ieskatā, ja cilvēks ir izpildījis Ministru kabineta rīkojumu un vakcinējies, viņam vairs nav tiesību šo rīkojumu pārsūdzēt tiesā! It kā vakcinējoties es zaudētu savas tiesības uz taisnīgu tiesu! Tādā veidā tiesa faktiski mudina iedzīvotājus nepildīt valdības rīkojumus, ja tiesneses ieskatā tikai cilvēks, kas nepilda rīkojumus, saglabā tiesības vērsties tiesā savu subjektīvo tiesību aizstāvībai, kas ir aplamība.
Tiesnese pārkāpj likumu, kas paredz, ka administratīvo aktu var apstrīdēt pat tad, ja tas jau ir izpildīts vai citādi zaudējis spēku.
Likums paredz, ka pieteikumu par izpildīta administratīvā akta atzīšanu par prettiesisku var iesniegt, ja tiesas spriedums par administratīvā akta prettiesiskumu ir nepieciešams, lai novērstu līdzīgu gadījumu atkārtošanos vai atlīdzinājuma pieprasīšanai.
Tiesnese atsakās ievērot privātpersonas tiesību ievērošanas principu administratīvajā procesā, kas tiesai uzliek pienākumu pieņemt lēmumu pēc būtības un piemērojamo tiesību normu ietvaros veicina privātpersonas tiesību un tiesisko interešu aizsardzību.
Tiesnese atsakās pakļaut neatkarīgas, objektīvas un kompetentas tiesu varas kontrolei izpildvaras darbības, kuras attiecas uz tiesiskajām attiecībām starp valsti un privātpersonu.
Tiesnese liedz nodrošināt demokrātiskas, tiesiskas valsts pamatprincipu, it sevišķi cilvēktiesību, ievērošanu tiesiskajās attiecībās starp valsti un privātpersonu.
Tiesnese atsakās nodrošināt tiesību normu tiesisku, precīzu un efektīvu piemērošanu.
Tiesnese atsakās ievērot vienlīdzības principu - kas pastāvot vienādiem faktiskajiem un tiesiskajiem lietas apstākļiem tiesai uzliek pienākumu pieņemt vienādus lēmumus neatkarīgi no administratīvā procesa dalībnieku dzimuma, vecuma, rases, ādas krāsas, valodas, reliģiskās pārliecības, politiskajiem vai citiem uzskatiem, sociālās izcelšanās, tautības, izglītības, sociālā un mantiskā stāvokļa, nodarbošanās veida un citiem apstākļiem, manā gadījumā - mana vakcinācijas stāvokļa.
Lieta būtu jāizskata neatkarīgi no tā, vai es esmu vai neesmu vakcinēts, jo vakcinācija neatņem man tiesības uz taisnīgu tiesu.
Tiesnese neievēro tiesiskuma principu, kas tiesai uzliek pienākumu rīkoties atbilstoši tiesību normām un savas pilnvaras izmantot tikai atbilstoši pilnvarojuma jēgai un mērķim: nodrošināt tiesiskumu, aizstāvēt cilvēktiesības.
Blakusprasību par šo gadījumu iesniedzu Augstākajā tiesā.
Ceru, ka pārkāpumi tiks novērsti un pienākums vakcinēties tiks atcelts.
Tiesa nolēma
[1] Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā 2021.gada 15.novembrī saņemts Arta Žeigura pieteikums.
[2] Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneses 2021.gada 17.novembra lēmumu pieteikums atstāts bez virzības līdz 2021.gada 16.decembrim, lai pieteicējs iesniegtu tiesā pieteikuma precizējumu, norādot konkrētu un skaidri noformulētu prasījumu tiesai, un attiecīgi pamatojot to.
2021.gada 16.decembrī tiesā saņemts pieteicēja iesniegums, kurā viņš precizējis pieteikumā ietverto prasījumu, lūdzot tiesu: 1) atcelt Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 5.3., 5.7., 5.7.1punktu un 5.10.apunktu, ciktāl tas attiecas uz ārsta pakalpojumu sniegšanu, darbību attiecībā uz pieteicēju un pieteicējam ar šīm tiesību normām uzlikto pienākumu apliecināt vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, lai turpinātu strādāt izvēlētajā profesijā; 2) daļā par jau izpildīto vakcinācijas pienākumu atzīt par prettiesiskiem Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3., 5.7.un 5.71punktu un 5.10.punktu, ciktāl tas attiecas uz ārsta pakalpojumu sniegšanu, darbību attiecībā uz pieteicēju un pieteicējam ar šīm normām uzlikto pienākumu apliecināt vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, lai turpinātu strādāt izvēlētajā profesijā; 3) uzlikt par pienākumu tiesas noteiktajam atbildētājam vai tā deleģētajām kompetentajām valsts pārvaldes iestādēm sniegt atbildes uz pieteikumā norādītajiem jautājumiem; 4) ņemot vērā, ka rīkojuma atstāšana spēkā var radīt pieteicēja dzīvībai un veselībai būtisku kaitējumu, ja valstī tiek pieņemts lēmums par nepieciešamību vakcinēties atkārtoti, pieteicējs lūdz piemērot pagaidu noregulējumu – apturēt līdz sprieduma spēkā stāšanās brīdim Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 „Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” 5.3., 5.7.un 5.7.1punkta un 5.10.punkta, ciktāl tas attiecas uz ārsta pakalpojumu sniegšanu, darbību attiecībā uz pieteicēju un pieteicējam ar šīm normām uzlikto pienākumu apliecināt vakcinācijas vai pārslimošanas faktu, lai turpinātu strādāt izvēlētajā profesijā. Ņemot vērā minēto, atzīstams, ka pieteicējs ir novērsis tiesneses 2021.gada 17.novembra lēmumā konstatēto trūkumu un ir pamats lemt par pieteikuma tālāko virzību.
[3] Atbilstoši Senāta judikatūrai rīkojums par ārkārtējās situācijas izsludināšanu pēc savas juridiskās dabas ietver gan politiskus, gan valsts pārvaldes iekšējus lēmumus, gan vispārīgos administratīvos aktus. Persona ir tiesīga apstrīdēt un pārsūdzēt rīkojumu tikai daļā, kas satur vispārīgo administratīvo aktu. Turklāt arī vispārīgo administratīvo aktu persona var apstrīdēt un pārsūdzēt tikai tad, ja persona atrodas to personu lokā, uz kuru attiecas ar vispārīgo administratīvo aktu uzliktais pienākums vai ierobežojums (sk. Senāta 2020.gada 6.jūlija lēmuma lietā Nr.SKA-1215/2020 6.punktu). No pieteikuma un tā precizējumiem izriet, ka pieteicējs ir vakcinējies un viņam ir sadarbīgspējīgs vakcinācijas sertifikāts. Pieteicējs ir nodarbināts veselības aprūpes jomā par ārstu pediatru pirmsskolas izglītības iestādē un sniedz konsultācijas arī privāti. Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 5.3.apakšpunktā noteikts, ka ārkārtas situācijas laikā valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbinieki un amatpersonas no 2021.gada 15.novembra savus darba pienākumus var veikt tikai tad, ja viņiem ir vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Tādējādi rīkojuma 5.3.apakšpunkta norma paredz, pirmkārt, pienākumu valsts un pašvaldību institūciju (tai skaitā kapitālsabiedrību) darbiniekiem un amatpersonām līdz 2021.gada 15.novembrim vakcinēties un iegūt vakcinācijas sertifikātu, ja vien rīkojuma Nr.720 spēkā stāšanās brīdī tām jau nav iegūts derīgs vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Otrkārt, tā paredz valsts un pašvaldību institūcijas (tai skaitā kapitālsabiedrības) darbiniekam vai amatpersonai no 2021.gada 15.novembra aizliegumu veikt darba pienākumus, ja līdz minētajam datumam attiecīgais sertifikāts nav iegūts. Saskaņā ar minētā rīkojuma 5.7.apakšpunktu darba devējs izvērtē katra darbinieka (amatpersonas), tostarp brīvprātīgo un personu ar ārpakalpojumu līgumiem, darba (amata) pienākumus un darba apstākļus klātienē, nosakot inficēšanās risku un iespējamo risku citu cilvēku veselībai. Pamatojoties uz minēto inficēšanās risku izvērtējumu darba vietā, vērtējot katru gadījumu individuāli un ņemot vērā samērīguma, tiesiskuma un vienlīdzības principu, pieprasa, lai darbiniekam (amatpersonai) būtu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts, ja pastāv kāds no tālāk normā minētajiem apstākļiem. Savukārt minētā rīkojuma 5.7.1apakšpunkts noteic, ka no 2021.gada 15.decembra darbiniekiem, tostarp brīvprātīgajiem un personām ar ārpakalpojuma līgumiem, kuri nav minēti šā rīkojuma 5.7.apakšpunktā un kuri veic darba pienākumus klātienē, nepieciešams vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts. Rīkojuma 5.10.apakšpunkts savukārt noteic, ka saņemt un sniegt saimnieciskos pakalpojumus (tai skaitā kultūras pakalpojumus vai atrakcijas ārtelpās), organizēt un apmeklēt pasākumus, kā arī apmeklēt sporta sacensības var tikai epidemioloģiski drošā vidē, ja tiek nodrošināti šajā apakšpunktā noteiktie nosacījumi. Saskaņā ar Noteikumu Nr.662 2.21.apakšpunktu vakcinācijas sertifikāts personai tiek izsniegts, ja persona ir pilnībā vakcinējusies, proti, ja persona atbilstoši Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīgu regulatoru reģistrētai vai Pasaules Veselības organizācijas atzītai vakcīnas lietošanas instrukcijai ir ievadīts pilnam vakcinācijas kursam ar konkrēto vakcīnu atbilstošs vakcīnu devu skaits un kurai ir pagājušas 14 dienas pēc pilna vakcinācijas kursa pabeigšanas, kā arī persona, kurai ar RNS testu ir apstiprināta inficēšanās ar SARS CoV-2 un ir ievadīta Eiropas Zāļu aģentūras vai līdzvērtīga regulatora reģistrēta vai Pasaules Veselības organizācijas atzīta viena vakcīnas deva un kurai no tās ievades ir pagājušas 14 dienas, vai persona, kurai ievadītas šajā punktā minēto vakcīnu jauktas devas atbilstoši Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajai Covid-19 vakcinācijas rokasgrāmatai un kurai kopš vakcinācijas kursa pabeigšanas ir pagājušas 14 dienas (noteikumu Nr.662 2.16.apakšpunkts).
Ņemot vērā paša pieteicēja norādīto, ka pieteicējam ir reģistrēts Covid-19 vakcinācijas sertifikāts, kā arī no tiesību normām izrietošo, secināms, ka uz pieteikuma iesniegšanas brīdi tiesā pārsūdzētie rīkojuma 5.3., 5.7., 5.7.1un 5.10.apakšpunkti neietekmē pieteicēja tiesības un pienākumus, tajā skaitā, tiesības veikt savus darba pienākumus. Līdz ar to pieteicējs neietilpst to personu lokā, kurām ar Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 5.3.,5.7.,5.7.1.un 5.10.apakšpunktu tiek noteikti kādi pienākumi vai ierobežojumi, tādējādi pieteicējam nav subjektīvo tiesību pārsūdzēt tos tiesā.
[4] Atbilstoši Administratīvā procesa likuma 191.panta pirmās daļas 8.punktam tiesnesis atsakās pieņemt pieteikumu, ja pieteikumu iesniegusi persona, kurai nav tiesību iesniegt pieteikumu.
Tā kā ar Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 5.3., 5.7., 5.7.1un 5.10.apakšpunktu pieteicējam netiek noteikti nekādi pienākumi, ne noraidītas kādas tiesības, jo pieteicējs ir vakcinējies un viņam ir sadarbīgspējīgs Covid-19 vakcināciju apliecinošs sertifikāts, pieteikums ir atsakāms pieņemt.
[5] Attiecībā uz pieteikumā izteikto lūgumu par pagaidu aizsardzības piemērošanu lietā norādāms, ka, tā kā pieteikums pieņemšana ir atteikta, nav pamata lemt par pagaidu aizsardzības lūguma jebkādu virzību (skat. Senāta 2015.gada 4.decembra lēmuma lietā Nr.SKA-1401/2015 (680065215) 5.punktu un Senāta 2017.gada 17.februāra lēmuma lietā Nr.SKA-753/2017 (670020716) 8.punktu).
Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 190.panta pirmās daļas 2.punktu, 191.panta pirmās daļas 8.punktu un trešo daļu, 316.panta 1.1daļu, 317.panta pirmās daļas 2.punkta „b” apakšpunktu, tiesnese
nolēma
atteikties pieņemt Arta Žeigura pieteikumu par Ministru kabineta 2021.gada 9.oktobra rīkojuma Nr.720 5.3., 5.7, 5.7.1un 5.10.apakšpunkta atcelšanu.
Ja pamanījāt kļūdu, rakstiet zeigurs@latnet.lv
13.01.2022