Ārstam pirms vakcinācijas ir pienākums stāstīt ne tikai par vakcinācijas ieguvumiem bet arī brīdināt par novērotajiem riskiem un cienīt vecāku izvēli.
Aicinu iepazīties ar svarīgu pētījumu kas salīdzina vakcinētu un nevakcinētu bērnu neiroloģisko traucējumu biežumu.
https://publichealthpolicyjournal.com/vaccination-and-neurodevelopmental-disorders-a-study-of-nine-year-old-children-enrolled-in-medicaid/
Piedāvāju pediatru asociācijā nolasīt bezmaksas mūžizglītības lekciju un rosināt diskusiju par vakcinācijas blaknēm un vakcinācijas kalendāra neatbilstību likuma prasībām par blakņu un efektivitātes uzrādīšanu un jaunākajiem pētījumiem par revakcinācijas biežumu.
Aicināju ārstu biedrību publicēt rakstu par ekspertu interešu konfliktu un vakcinācijas kalendārā neuzrādītajām blaknēm diskusijas rosināšanai par vakcinācijas kalendāra neatbilstību likuma prasībām žurnālā Latvijas ārsts.
Aicināju izglītot ārstus par nepieciešamību ziņot par jauniem veselības traucējumiem kā par iespējamām vakcīnu blaknēm vismaz 2 gadus pēc pēdējās vakcinācijas un par jauniem audzējiem vismaz 15 gadus pēc pēdējās vakcinācijas.
Pediatru asociācijas vadība uz manu vēstuli neatbild, pieļauju, vakcinācijas drošību neuzskata par prioritāti.
Ārstu biedrība atbildes vēstulē atteicās rakstu publicēt, jo tas esot aizskarošs. Lūdzu ārstu biedrību iezīmēt un uzrādīt kas tieši rakstā ir aizskarošs. Ārstu biedrība uz šo lūgumu neatbild. Pieļauju, vēl arvien mundiera godu kļūdaini stāda augstāk, kaut ārsta ētika medicīnā pirmkārt prasa aizstāvēt pacienta intereses.
Tā kā pediatru asociācija un ārstu biedrība atsakās informēt kolēģus un sabiedrību, man nav citas iespējas kā pētījumus publicēt pašam.
Ārstu godprātīga informēšana caur ārstu biedrību un pediatru asociāciju nenotiek, tāpēc izmantoju feisbuku.
Pētījums vērtēja 47 155 bērnus līdz 9 gadu vecumam, kas ir vairāk dalībnieku nekā covid vakcīnu drošības un efektivitātes pētījumā, kurā vērtēja 43 355 cilvēkus. https://www.nejm.org/doi/full/10.1056/NEJMoa2034577
Tātad pētījums ir ar pietiekamu dalībnieku skaitu.
Pētījuma autoriem nav interešu konflikta.
Pētījumu nav apmaksājuši ne vakcīnu ražotāji, ne izplatītāji.
Priekšvēsture.
Vakcīnu skaits, kas nepieciešamas skolas apmeklēšanai, kopš 1950. gadiem ir pieaudzis gandrīz trīs reizes, un tagad bērnus vakcinē pret 17 infekcijas slimībām. Tomēr paplašinātā grafika ietekme uz bērnu vispārējo veselību joprojām nav skaidra. Sākotnēji pētījumi, kuros salīdzināti vakcinēti un nevakcinēti bērni, liecina, ka vakcinētajiem ir ievērojami lielāka iespēja nekā nevakcinētajiem diagnosticēt bakteriālas infekcijas, alerģiju un neiroloģiskās attīstības traucējumus (NDD neurodevelopmental disorders).
Šī pētījuma mērķis bija noteikt saistību starp vakcināciju un NDD 9 gadus veciem bērniem, kas uzņemti Medicaid programmā.
Konkrētie mērķi bija pārbaudīt hipotēzi, ka:
1) vakcinācija ir saistīta ar autisma spektra traucējumiem (ASD autism spectrum disorder ) un citiem NDD;
2) priekšlaicīgas dzemdības kopā ar vakcināciju palielina NDD izredzes salīdzinājumā ar priekšlaicīgām dzemdībām bez vakcinācijas;
3) pieaugošais vakcināciju skaits ir saistīts ar paaugstinātu ASD risku.
Metodes: Pētījuma populācija bija bērni, kas dzimuši un pastāvīgi reģistrēti Floridas štata Medicaid programmā no dzimšanas līdz 9 gadu vecumam. Vakcinācijas notikumi tika uzskaitīti pēc veselības aprūpes apmeklējumu skaita, kas ietvēra ar vakcināciju saistītas procedūras un diagnozes. Aprēķināja relatīvos riskus.
Rezultāti:
47 155 deviņus gadus vecu bērnu pieteikumu datu analīze atklāja, ka:
1) vakcinācija bija saistīta ar ievērojami palielinātu risku iegūt neiroloģiskās attīstības traucējumus.
2) 39,9% priekšlaicīgi dzimušiem un vakcinētiem bērniem tika diagnosticēts vismaz viens neiroloģiskās attīstības traucējums, salīdzinot ar priekšlaicīgi dzimušiem un nevakcinētiem bērniem, kam neiroloģisks traucējums tika diagnosticēts 15,7% bērnu. (OR 3,58, 95% TI: 2,80, 4,57); un
3) relatīvais autisma spektra traucējumu risks palielinājās atkarībā no apmeklējumu skaita, kas ietvēra vakcināciju. Bērniem, kuriem bija tikai viens vakcinācijas apmeklējums, bija 1,7 reizes lielāks risks, ka viņiem tika diagnosticēts autisma spektra traucējums nekā nevakcinētiem bērniem (95% TI: 1,21, 2,35), turpretim tiem, kuriem bija 11 vai vairāk apmeklējumi, autisma spektra traucējums tika diagnosticēts 4,4 reizes biežāk nekā tiem, kuriem nebija vakcinācijas apmeklējuma (925% TI: 5,8).
Secinājumi.
Rezultāti liecina, ka pašreizējais vakcinācijas grafiks var veicināt daudzveidīgus neiroloģiskās attīstības traucējumus; ka vakcinācija kopā ar priekšlaicīgām dzemdībām bija cieši saistīta ar palielinātu neroloģiskās attīstības traucējumu risku salīdzinājumā ar priekšlaicīgām dzemdībām bez vakcinācijas; un pieaugošais apmeklējumu skaits, kas ietvēra vakcināciju, bija saistīts ar paaugstinātu autisma spektra traucējumu risku.
Ņemot vērā pētījuma rezultātus arī Latvijā būtu jāsalīdzina vakcinētu un nevakcinētu bērnu saslimstība ar neiroloģiskiem un citiem veselības traucējumiem un par rezultātiem jāinformē sabiedrība.
Ņemot vērā augstāk minēto pētījumu un pētījumu kas liecina, ka revakcinācija pret difteriju un stinguma krampjiem nav nepieciešama biežāk kā reizi 30 gados, ir vajadzīga atklāta diskusija par vakcinācijas kalendāra atbilstību prasībai nekaitēt.
Skatiet arī rakstu http://www.bernuarsts.lv/ekspertu-interesu-konflikti-un-vakcinacijas-kalendara-neuzraditas-blaknes/
22.02.2025. Ja manījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv