1. Tiesājos ar valsti pret pienākumu vakcinēties.
2. Tiesas procesa gaitā valsts pārstāvis atzina patiesību, ka pote var nogalināt.
Šim atzinumam ir svarīgas juridiskas un politiskas sekas.
3.Valsts pārstāvis atzina, ka vesels cilvēks medicīniski nevienu neapdraud.
4. Valsts pārstāvis uzskata ka veselam cilvēkam liegt strādāt profesijā nenozīmē uz viņu izdarīt spiedienu.
5. Iedzīvotāju mirstība ir dramatiski augusi. Tas liek domāt, ka ministru kabineta lēmumi epidēmijas apkarošanā ir bijuši kļūdaini.
6. Tiesa neuzskatīja par vajadzīgu patiesības noskaidrošanai iegūt atbildes uz jautājumiem par papildus necovid mirstību, vakcīnas drošību, statistikas datu ieguves un apstrādes kārtību.
Es ceru, ka tas ir tāpēc, ka ar atzinumu, ka pote var nogalināt, pietiek, lai tiesību aktos noteikto pienākumu vakcinēties atzītu par nelikumīgu.
7. Man nav iespēju Latvijā aizstāvēt savas tiesības, jo valsts maina tiesību normas ātrāk, nekā var notikt tiesas procesi, kas manas kļūdaini aizskartās tiesības atjauno.
Turpmāk par katru punktu sīkāk.
1.Tiesājos ar valsti pret man uzlikto vakcinācijas pienākumu.
Mans apsvērums ir šāds: ja pote var nogalināt, tā nedrīkst būt pienākums. Pirmkārt, valsts nevienam nedrīkstēja uzlikt šādu pienākumu, jo tas ir pretrunā ar Satversmē noteikto valsts pienākumu aizstāvēt ikviena tiesības uz dzīvību un cieņu. Šīs tiesības nav ierobežojamas nekādos apstākļos. Atsacīšanās no medicīniskas iejaukšanās, no kuras var nomirt, nedrīkst radīt nelabvēlīgas sekas.
Arī tad, ja turpmāk valsts ļaus darba devējam lemt par nepieciešamību darbiniekam uzlikt pienākumu vakcinēties, šis pienākums būs pretlikumīgs. Valsts atļauja darba devējam prasīt pretlikumīgu pienākumu ir pretlikumīga.
Otrkārt, valsts nedrīkst atņemt cilvēkiem iztikas līdzekļus, lai piespiestu tiem pildīt pretlikumīgu pienākumu. Piespiedu metodes pret nevainīgiem cilvēkiem ne tikai apdraud viņu dzīvību, bet arī aizskar godu un cieņu. Valsts nedrīkst likt veselam cilvēkam, kurš nevienu neapdraud, izvēlēties vai nu ciest badu, vai riskēt nomirt.
Nekāds labums sabiedrībai un nekāda kompensācija radiem neatsver cilvēka nāvi.
Restitūcija (iepriekšējā faktiskā un tiesiskā stāvokļa atjaunošana) nāves gadījumā nav iespējama.
Valsts pārstāvis uzskata, ka, ja es neesmu no vakcīnas nomiris, tad manu tiesību uz dzīvību aizskārums nav noticis. Šādā gadījumā man nav iespēju aizstāvēt savas tiesības uz dzīvību, kamēr es vēl esmu dzīvs. Tā ir tiesiska aplamība. Līdzīgi kā gadījumā, ja kāds draudētu mani nogalināt, bet policiju es drīkstētu saukt tikai tad, kad slepkavība jau būtu notikusi.
2.Tiesas procesa gaitā valsts pārstāvis atzina patiesību, ka pote var nogalināt.
Atzīstot, ka no potes var nomirt, valsts pārstāvis ir apliecinājis, ka pienākums vakcinēties ir pretrunā ar Satversmē noteiktajām indivīda tiesībām uz dzīvību. Tas būtu jāņem vērā visās tiesvedībās par pienākuma vakcinēties nepildīšanu un par apstākļiem, vai sekām, kas izriet no šī pienākuma.
Prettiesiskā prasība ir izņemama no visiem tiesību aktiem. Tas ir politiķu zinā. Kamēr tas nav noticis, savas tiesības ikvienam ir jāaizstāv tiesā.
3.Valsts pārstāvis atzina, ka vesels cilvēks medicīniski nevienu neapdraud.
Tas ir saprotami.
Nav skaidrs, kāpēc valsts ierobežoja miljonu veselu cilvēku apgalvojot, ka ieguvumu un risku samērs ir ievērots.
4.Valsts pārstāvis uzskata, ka veselam cilvēkam liegt strādāt profesijā nenozīmē uz viņu izdarīt spiedienu.
Tas nav saprotami.
Valsts pārstāvis uzskata, ka likt cilvēkam izvēlēties starp badu un iespējamu nāvi nav piespiešana. Valsts ieskatā, ja cilvēks izvēlas neciest badu, tad viņš ir vakcinējies brīvprātīgi.
Es ceru, ka tiesa šo jautājumu rūpīgi izvērtēs un atzīs, ka veselam cilvēkam liegt strādāt profesijā, līdz viņš vakcinējas ar poti, kas var izraisīt veselības traucējumus vai nāvi, ir pretlikumīga piespiešana. Es ceru, ka tiesa vērtēs vai brīva informēta piekrišana ir savienojama ar nelabvēlīgām sekām atteikšanās gadījumā. Fakta konstatējums, ka policists ir nevainīgam cilvēkam draudējis sist, vai sitis pa galvu ar telefona grāmatu līdz ieguvis atzīšanos, liek apšaubīt šīs atzīšanās brīvprātību un patiesumu.
5. un 6. Iedzīvotāju mirstība ir dramatiski augusi, kas liek domāt, ka ministru kabineta lēmumi epidēmijas apkarošanā ir bijuši kļūdaini.
Valdības politika ietekmē iedzīvotāju mirstību. Ja politika ir pareiza, mirstība samazinās, labklājība un apmierinātība ar dzīvi pieaug.
Valdība noteica stingrus ierobežojumus miljonam nevakcinētu cilvēku, starp kuriem bija cilvēki ar vāju veselību un cilvēki, kam bija vajadzīga radinieku aprūpe.
Necovid mirstība raksturo valdības politikas ietekmi uz veselības aprūpi kopumā. Ierobežojumiem būtu jāmazina iedzīvotāju necovid mirstība, bet necovid mirstība pieauga.
Valdība būtu rīkojusies pareizi, ja mirstība no necovid iemesliem nebūtu augusi, vienīgā papildu mirstība valstī būtu no covid, un mirstība no covid būtu par trešdaļu mazāka.
Mirstība no Covid raksturo gan pašu covid infekciju, gan arī valdības politikas ietekmi uz mirstību no Covid.
Kaimiņvalstīs, kur ierobežojumi bija mazāki un īslaicīgi, mirstība no covid ir par trešdaļu mazāka.
Stingri, ilgstoši ierobežojumi.Latvija. Mirstība no covid 316,46 no 100 tk.
Īslaicīgi, nelieli ierobežojumi. Zviedrija 199.02 no 100 tk iedzīvotājiem, 0,8% no saslimušajiem. Igaunija 200.60 no 100 tk iedzīvotājiem, 0,4% no saslimušajiem. https://coronavirus.jhu.edu/data/mortality
dati iegūti 17. septembrī 2022.
Valdības noteikto ierobežojumu dēļ miljonam nevakcinētu cilvēku tika apgrūtināta, vai liegta iespēja par sevi parūpēties: iegūt iztikas līdzekļus, piekļūt pirmās nepieciešamības pakalpojumiem, higiēnas precēm, pārtikai un veselības aprūpei.
Ierobežotie cilvēki nonāca neziņā un ilgstošā stresā. Tas arī veicina mirstību.
Cilvēktiesību ierobežojumi nevakcinētu cilvēku grupā radīja papildu mirstību, lielāku par mirstību no covid. Tas nedrīkst atkārtoties.
Valsts pārstāvis tiesas sēdē atteicās uzrādīt necovid papildus mirstību, atteicās nosaukt saņemto ziņojumu par vakcīnas neefektivitāti skaitu un cik ziņojumi par vakcīnas neefektivitāti un priekšlaicīgu nāvi pēc vakcinācijas ir pārsūtiti Eiropas zāļu aģentūrai. Neatbildēja uz jautājumiem par vakcīnas drošību un statistikas datu ieguves un apstrādes kārtību.
Pēc SPKC uzrādītajiem datiem kopš epidēmijas sākuma Latvijā mēnesi pēc mēneša ir reģistrēta papildu necovid mirstība, salīdzinot ar vidējo mirstību 2015 - 2019 gados.
Redzot, ka nevakcinēti cilvēki sāk mirt no necovid veselības traucējumiem biežāk kā iepriekš, veselu cilvēku ierobežojumi bija jāmazina vai jāatceļ.
Ierobežojumi nebija zinātniski pamatoti un bija nesamērīgi.
Valdības pārstāvis atzina, ka veseli cilvēki medicīniski nav drauds sabiedrībai. Tomēr aptuveni miljons veselu nevakcinētu cilvēku tika ierobežoti, lai piespiestu viņus potēties ar poti, kas var radīt veselības traucējumus un nonāvēt.
Lai noskaidrotu, kāda ietekme epidēmijas izplatībā ir bezsimptomu nēsātājiem, MK jautāju, cik procenti no saslimušajiem ar valstī reģistrētajiem vīrusu paveidiem ir inficējušies no bezsimptomu nēsātājiem? Kas pierāda, ka šie saslimušie nav inficējušies no simptomātiskiem slimniekiem?
MK atbild: SPKC nav pieejami dati par sadalījumu, kad Covid-19 inficētie tika inficējušies no Covid-19 saslimušiem ar un bez Covid-19 saslimšanas simptomiem, jo šādu statistiski ticamu informāciju rutīnas epidemioloģiskās uzraudzības ietvaros nav iespējams iegūt – tas ir pētījuma uzdevums.
Ja MK nav pierādījumu par to, ka lielākā daļa no saslimušajiem Latvijā būtu inficējušies no vīrusa nēsātājiem bez simptomiem, tai nav zinātniska pamata ierobežot veselus cilvēkus. Ierobežojumiem ir jābūt zinātniski pamatotiem un samērīgiem.
Tajos gadījumos, kad MK bija noskaidrojis, kur inficējās cilvēki, izrādījās, ka 60 % ir inficējušies mājsaimniecībās, kas apliecina, ka veselu cilvēku ierobežojumi pārtikas veikalos un veselības aprūpes vietās ir mazefektīvi un rada nesamērīgus cilvēktiesību ierobežojumus, kas neļauj cilvēkiem par sevi parūpēties, tāpēc noved pie nepieļaujamas papildus mirstības.
Es ceru, ka tiesa atzīs, ka ierobežot miljonu veselus nevakcinētus cilvēkus uz pieņēmuma pamata ir nesamērīgi un ir nelikumīgi ierobežojumus neatcelt redzot ka vakcinācija nenodrošina epidemioloģiski drošu vidi pakalpojumu sniegšanas vietās un neaptur infekcijas izplatību, turklāt necovid mirstība pieaug.
Pienākumam vakcinēties valdības ieskatā bija jānodrošina 2 mērķi - epidemioloģiski droša vide pakalpojumu sniegšanas vietās un jāpārtrauc vīrusa izplatību. Pirms vakcinēšanās tika padarīta par pienākumu, praksē apstiprinājās, ka vakcinēti cilvēki arī slimo, ka pienākums vakcinēties šos mērķus nenodrošina, vakcīna rada veselības traucējumus un var būt nāves cēlonis.
Valsts pārvalde nedrīkstēja vakcināciju padarīt par pienākumu un, redzot, ka aug necovid mirstība, tai bija jāatceļ ierobežojumi un pienākums vakcinēties.
Vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai, kā jebkurai medicīniskai manipulācijai ar cilvēka ķermeni. Pienākums vakcinēties rada kļūdainu precedentu sabiedrības veselības aprūpē ar tālejošām nelabvēlīgām sekām.
Tests parāda, vai cilvēks izplata vīrusu, daudz ticamāk kā vakcinācijas sertifikāts, turklāt tas ir nekaitīgs veselībai.
Veselam cilvēkam veselība rutīnas veidā testējoties nav jāpierāda, jo veseli cilvēki nevienu neapdraud. Ikviens cilvēks jūt, ja viņa pašsajūta pasliktinās. Tādā gadījumā cilvēkam ir pienākums, pirms kontaktēt ar citiem cilvēkiem, testēties ar valsts apmaksātu testu, kas valstij viņam ir jānodrošina. Tas ir droši, izmaksu efektīvi un neierobežo veselus cilvēkus.
Valdība neļāva veselam cilvēkam pierādīt veselību ar testu.
Pēc MK atbildes ir redzams, ka covid pārslimojuši nevakcinēti cilvēki šogad atkārtoti saslimst 3 reizes retāk kā vakcinēti cilvēki. Pārslimošana epidēmijas izbeigšanā ir 3 reizes efektīvāka kā vakcinācija.
Mutējošu vīrusu infekciju, piemēram gripu vai covid, ar vakcināciju izskaust nav iespējams.
Valsts pretlikumīgi saka: gribi strādāt - potējies! Ja zaudēsi veselību UN ja spēsi pierādīt, ka pote ir radījusi Eiropā apstiprinātus veselības traucējumus, mēs tev nedaudz samaksāsim. Ja tu nomirsi UN būs veikta autopsija UN tavi radi spēs pierādīt, ka pote ir radījusi Eiropā apstiprinātus veselības traucējumus, viņiem par tevi nedaudz samaksās.
Eiropa no Latvijas nesaņem pilnīgus datus par pāragras nāves gadījumiem pēc potes un par potes neefektivitāti.
Potētam cilvēkam nevajadzētu mirt pāragri un viņš nedrīkstēu mirt no covid, ja vakcīna ir droša un efektīva.
Pēc valsts pārvaldes datiem vecumā līdz 80 gadiem pēc vakcīnas saņemšanas ir miruši vairāk kā 9 tūkstoši cilvēku.
Vairāk kā 700 pilnībā pret covid vakcinēti cilvēki nomira no covid, kas liecina, ka pote viņu gadījumā neapšaubāmi nav bijusi efektīva.
Valsts pārstāvis neatklāj, cik ziņojumu par pāragru nāvi pēc vakcinācijas un par vakcīnas neefektivitāti ZVA ir saņēmusi un nosūtījusi Eiropas zāļu aģentūrai. Valsts pārvalde atklāj, ka autopsija, kas ir nepieciešams priekšnoteikums, lai radi saņemtu kompensāciju, ir veikta tikai 23 pāragri mirušiem vakcīnu saņēmušiem cilvēkiem.
Uz jautājumu cik ziņojumi par pārgagru nāvi pēc vakcinācijas ir saņemti un cik pārsūtīti Eiropas zāļu aģentūrai, valsts pārvalde atbild, ka ir saņemti 53 ziņojumi. Neatbild, cik ziņojumi ir pārsūtīti. Tā kā ir jāpārsūta visi ziņojumi, tad, pieļauju, ka Eiropas zāļu aģentūra par vakcīnas neefektivitāti un pāragriem nāves gadījumiem pēc vakcinācijas Latvijā ir saņēmusi tikai 53 ziņojumus no 9 tūkstošiem gadījumu. Tikai 23 no tiem ir izmeklēti atbilstoši labas mūsdienu medicīniskās prakses prasībām, veicot autopsiju.
Jautājums par nenosūtītajiem ziņojumiem ir ļoti svarīgs. Ja Eiropas zāļu aģentūra no Latvijas nesaņem ziņojumus par pāragru nāvi un vakcīnas neefektivitāti, tā nevar iegūt patiesu priekšstatu ne par vakcīnas efektivitāti, ne drošību. Bet, kompensācijas tiks izmaksātas atbilstoši Eiropas datiem par iespējamajām blaknēm no vakcīnas, par kurām Eiropa nesaņem patiesus datus no Latvijas. Rezultātā Eiropas dati neatspoguļo patieso stāvokli un pacienti un mirušo radi Latvijā nesaņem kompensācijas.
Kompensācija nespēj atgriezt dzīvību, tāpēc ceru, ka tiesa lems, ka pienākums vakcinēties ir pretlikumīgs un nedrīkst tikt iekļauts nevienos tiesību aktos.
Latvijā šobrīd no covid ir miruši 5900 cilvēki.
Ja Igaunijā, vai Zviedrijā, kur ierobežojumi bija īslaicīgāki un mazāki, būtu 1,8 miljoni iedzīvotāju, tad tur no covid būtu miruši 3600 cilvēki.
Ja Latvija būtu sekojusi Zviedrijas vai Igaunijas piemēram ierobežojumu ziņā, tad 2300 cilvēki [trešdaļa no mirušajiem no covid] nebūtu miruši un vēl vismaz tūkstotis nebūtu papildus miris no necovid veselības traucējumiem.
Valdības kļūdainās politikas dēļ Latvijā šobrīd papildus varētu būt miruši vairāk kā 3 tūkstoši cilvēku. Precīzu skaitu zina tikai valsts pārstāvji, bet pat tiesas sēdē to noskaidrot neizdevās.
Ja Bosnijā, Irākā, Afganistānā vai Ukrainā iet bojā 300 cilvēki, tās ir pasaules mēroga ziņas. Latvijā valsts piekopto nelikumīgo ierobežojumu dēļ ir miruši, iespējams, vairāk kā 3 tūkstoši valsts iedzīvotāju, bet neviens valsts apmaksāts mēdijs par to neziņo un to neapspriež.
Kā publiskā diskusijā atzina un ar piemēriem parādīja mazo partiju pārstāvji - pašreizējā valdība tikai labi apgūst aizņemtus līdzekļus. Valstī nav neatkarīgu mēdiju, tāpēc par jebkuru sabiedrībai svarīgu jautājumu izskan tikai valdības viedoklis. Nav pieejas datiem, nav diskusijas, nav kļūdu analīzes un nav to cilvēku atbildības, kas pieņem sabiedrībai svarīgus lēmumus.
Es piekrītu un papildinu - šobrīd valstī ir cilvēktiesību pārkāpumi, nepārskatāms līdzekļu izlietojums un neaptverami augusi mirstība, par kuru neviens neraizējas.
7. Man nav iespēju Latvijā aizstāvēt savas tiesības, jo valsts maina tiesību normas ātrāk kā var notikt tiesas sēdes, kas manas kļūdaini ierobežotās tiesības atjauno.
Valsts pārstāvja ieskatā nav pamata izskatīt jautājumu Administratīvajā tiesā, jo MK rīkojums ir zaudējis spēku, bet strīdīgā norma par pienākumu vakcinēties jau ir ietverta likumā un MK noteikumos, kuriem ir cita apstrīdēšanas kārtība.
Tāpēc sanāk, ka indivīdam pie pastāvīgi mainīga tiesiskā regulējuma faktiski nav iespēju panākt viņa interešu aizstāvību tiesā pārskatāmā periodā, jo valstij ir bezgalīgi daudz iespēju ietvert normu par pienākumu vakcinēties dažādos tiesību aktos un dažādās variācijās un par katru ir gadiem jātiesājas atsevišķā procesā.
Es ceru, ka tiesu neatkarīgā vara ļaus valsts pārvaldes pieļautos tiesību pārkāpumus novērst. Spriedums gaidāms, diemžēl, tikai pēc vēlēšanām.
20.09.2022 Ja manījāt kļūdu, lūdzu, dodiet ziņu. zeigurs@latnet.lv