Vienīgais veids kā uzlabot valsts pārvaldi un veselības aprūpes sistēmu ir brīvi publiski apspriest vadības lēmumus un kļūdainus lēmumus labot.
Ekspertu kļūdas pasliktina veselības aprūpi tūkstošiem pacientu.
Beļģijā ārsti publiski argumentēti diskutē par valdības politiku.[1] Daži apsvērumi, iespējams, ir kļūdaini, piemēram, ieteikums Covid - 19 pacientus ārstēt ar Hydroxychloroquine [2], bet vairums ir racionāli un labi pierādīti.
Latvijas ārstu biedrības, ārstu profesionālo asociāciju, ārstu mūžizglītības lekciju un veselības ministrijas mājas lapās nav iespējas komentēt vadības lēmumus.
Pēc diskusijām ārstu biedrības ētikas komisijā es esmu pārliecinājies, ka daudzi, tai skaitā vadoši ārsti nezina kāda ir to zāļu efektivitāte, kuras viņi iesaka. Pēc vairāku gadu vilcināšanās ētikas komisija pieņēma lēmumu par nepieciešamību ārstu mūžizglītības lekcijās uzrādīt ieteiktās terapijas absolūto efektivitāti.[3]
Šis lēmums praksi nemaina. Ārstu izglītotāji turpina neuzrādīt cik procentiem lietotāju zāles katrā indikācijā palīdz. Tā ir zāļu reklāma. Piemēram, mūžizglītības lekcijā par gripas vakcināciju lektors nebrīdināja, ka gripas vakcīna 2018 gadā pēc CDC pētījumu datiem palīdzēja tikai trešdaļai vakcinēto.[12] Vadlīnijās vēl ar vien nav uzrādīta statīnu ļoti zemā absolūtā efektivitāte, tāpēc ārsti to nezina un pacientus nebrīdina. Vadlīnijas vēl ar vien melanomas terapijai kļūdaini iesaka rigviru, kaut arī šo zāļu efektivitāte nav uzrādīta un izplatīšana ir aizliegta [10].
Par statīnu zemo efektivitāti rakstīju Latvijas ārstā 2020 gada jūnijā. ''Statīnu zemā efektivitāte. Kāpēc izglītojot ārstus tā būtu jāuzrāda''. Par nepieciešamību vadlīnijās, pacientiem domātajos zāļu aprakstos un ārstu mūžizglītības lekcijās uzrādīt ieteikto zāļu efektivitāti rakstīju veselības ministrijai, ārstu biedrības valdei, vadošiem kardiologiem. Diskusijas un atbildes rīcības nav.
Par mildronāta indikācijām, kuras, acīm redzot, reģistrētas un kļūdaini pārreģistrētas bez klīniskiem pētījumiem, rakstīju zāļu valsts aģentūrai, kura nevarēja uzrādīt pētījumus par zāļu efektivitāti katrā indikācijā. Par zāļu aprakstā uzrādīto mildronāta kļūdaino efektivitāi indikācijā sirds mazspējas klases uzlabošani, rakstīju veselības ministrijai, zāļu valsts aģentūrai. Atbildes rīcības nav. Par nekompetenci veselības ministrijā un zāļu valsts aģentūrā, ko apliecina nereaģēšana uz vēstulēm par kļūdām mildronāta reģistrācijā un zāļu aprakstā, rakstīju valsts kancelejai. Par neefektīvo trauksmes ziņošanas sistēmu, kad ziņojumu par vadošu ierēdņu nekompetenci, vai korupciju uztic izskatīt pašiem nekompetentajiem ierēdņiem, rakstīju valsts kancelejai [6] Atbildes rīcības nav.
Par kļūdainiem ieteikumiem bērnudārziem [4] un masku efektivitātes pētījumiem [5] rakstīju SPKC.
Apgalvojumu, ka maskas nelīdz, SPKC no ieteikumiem izņēma.Par ieteikumiem bērnudārziem diskusija un atbildes rīcība neseko.
Kāpēc ir nepieciešama atklātība un publiska diskusija lēmumos, kas skar pacientu veselības aprūpi?
Man iespiedies atmiņā raksts par sarežģītu tiesvedību pret kādu klīniku ārzemēs, kurā bija atklāti transplantācijas radītie finansiālie ieguvumi klīnikai un šo interešu ietekme uz pacienta tiesībām lemt par savu ķermeni.
Klīnika attieca radiem prasību atslēgt no dzīvību uzturošas terapijas pacientu, kas pēc sirds pārstādīšanas neatmodās no narkozes un vairākus mēnešus tika uzturēts nemainīgā veģetatīvā stāvoklī. Ārsti piedāvāja izmēģināt un bija gatavi apmaksāt gadu ilgu masāžu un citas procedūras, dodot cerības, ka pacienta apziņa atgriezīsies. Pacienta radi, balstoties uz pacienta iepriekš izteiktu gribu par dzīvības uzturēšanas pārtraukšanu, ja apziņa ilgstoši neatgrieztos, vēlējās, lai dzīvības uzturēšanu neturpina un iesūdzēja klīniku tiesā.
Kāpēc ārsti neļāva mirt pacientam, kurš bija devis iepriekšēju pilnvarojumu pieļaut dabisku nāvi gadījumā, ja nāktos ilgstoši uzturēt dzīvību veģetatīvā stāvoklī?
Naudas dēļ. Klīnikai, lai tā drīkstētu turpināt veikt transplantācijas un par katru operēto pacientu no apdrošinātājiem saņemt pāri par miljonu, ir jāuzrāda labi ārstēšanas rezultāti - neliels to pacientu skaits, kas pēc veiktas sirds pārstādīšanas mirst gada laikā.Ja pacientam ļautu nomirt, rādītāji izrādītos sliktāki kā vidēji nozarē un klīnika zaudētu atļauju veikt šīs operācijas. Slimnīcai ir izdevīgāk apmaksāt gadu ilgu masāžu un fizioterapiju pacientam, kurš, iespējams, neatgūs apziņu, nekā zaudēt tiesības veikt transplantācijas.
Latvijā tiek publicēti tikai daži ārstēšanas rezultāti valsts medicīnas iestādēs un tie ir ļoti atšķirīgi [7] Latvijā mirušas pacientes slimības vēsturē ārsts ir ierakstījis: ''Ņemot vērā prognozi, patoloģiju un vecumu kardiopulmonālo reanimāciju neveic''. Ārsts, neapspriežoties ar pacientes radiem, pieņēma lēmumu nemēģināt reanimēt pacienti. Radi uzsvēra, ka paciente gribēja dzīvot.
Amerikā, ja pacients, vai tā likumīgais pārstāvis nav devis piekrišanu, viņa orgānus transplantācijai izmantot nedrīkst.
Latvijā valsts uzskata, ka ikviens pilsonis ir piekritis būt orgānu donors, ja vien viņš nav norādījis citādi. [8] Daudzi to nezina. Ārsti, iespēju robežās, mēģina sazināties ar radiniekiem, bet ir uzsākts likumīgs process, lai panāktu, ka tas nav jādara.[9]
Smagā stāvoklī esošiem kovid inficētajiem un smagas traumas cietušajiem (potenciālajiem orgānu donoriem) dzīvību uzturošu terapiju plāns paredz pārtraukt pēc vienādiem kritērijiem, tāpēc ārsti arī krīzes apstākļos nedrīkst lemt par pacienta dzīvību uzturošas terapijas pārtraukšanu, vai neuzsākšanu.[11]
Šobrīd, izmantojot kovid krīzi, tiek plānots mainīt likumdošanu, kas graus uzticēšanos valstij un ārstiem. Plānotāji aizmirst, ka arī krīzes situācijā ikviens cilvēks turpina būt vērtība, ka cilvēka dzīvība nav par naudu atgūstama.
Es nevēlos būt orgānu donors valstī, kurā ārsts drīkstētu izlemt neuzsākt vai pārtraukt dzīvību uzturošu terapiju smagi slimiem pacientiem, jebkādos apstākļos.
Sabiedrības veselības aprūpi skarošus jautājumus ir publiski jāapspriež un lēmumu pieņēmējiem ir pienākums publiski skaidrot un pierādījumos pamatot savus lēmumus.
Ja jūs man piekrītat, atbalstiet. http://www.bernuarsts.lv/ko-darit-lai-valsti-noverstu-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/
[1] https://docs4opendebate.be/en/
[2] https://www.who.int/publications/m/item/targeted-update-safety-and-efficacy-of-hydroxychloroquine-or-chloroquine-for-treatment-of-covid-19
[3] Latvijas Ārstu Biedrības Ētikas komisijas sēdes protokols Nr. ĒK – 2020/2
Arta Žeigura iesniegums
Klātesošie apliecina, ka ir iepazinušies iepriekš ar Arta Žeigura iesniegumu.
Artis Žeigurs aicina balsot, vai ir ētiski, ka ārsti savās publikācijās, t. i., lasot lekcijas vai publicējot rakstus, piemēram, žurnālā “Latvijas Ārsts”, nemin zāļu absolūto efektivitāti?
Kolēģis A. informē, ka Latvijas Kardiologu asociācija ir sagatavojusi uz pētījumu rezultātiem balstītu atzinumu par statīnu pielietošanu sirds un asinsvadu slimību primārās un sekundārās profilakses nolūkos. Ar to iepazīstina klātesošos. Piekrīt tam, ka lektors ir atbildīgs par to, ko saka, it sevišķi, ja runā par zāļu efektivitāti.
Klātesošie diskutē par žurnāla “Latvijas Ārsts” publicētajiem rakstiem.
Kolēģis B. lūdz izskaidrot atšķirību starp zāļu relatīvo un absolūto efektivitāti? Jo visas zāles iziet noteiktas pārbaudes, pirms tās atļauj palaist tirgū.
Artis Žeigurs skaidro, ka, ja ārsts izraksta pacientam konkrētas zāles, ārstam būtu pacients jāinformē, ka tikai noteiktam skaitam pacientu zāles palīdz, bet daļai tās nelīdz. Līdz ar to, dodot pacientam tiesības izvēlēties lietot šīs zāles vai nē. Relatīvā efektivitāte uzrāda tikai par cik procentiem mazinās mirstības risks.
Klātesošie diskutē par minēto informāciju zāļu aprakstos un zāļu iedarbību.
Kolēģis C. ierosina informēt Latvijas Ārstu biedrības (turpmāk – LĀB) valdi par šo jautājumu un aicināt LĀB organizētajās konferencēs lektorus turpmāk minēt zāļu absolūto efektivitāti. Kā arī aicinās autorus, kuru raksti tiks publicēti žurnālā “Latvijas Ārsts”, rakstos norādīt zāļu absolūto efektivitāti. Aicina Arti Žeiguru uzrakstīt rakstu LĀB mājaslapai, kura publicēšanu, tad saskaņotu ar LĀB prezidenti.
Nolēma:
1. Latvijas Ārstu biedrības organizētajās konferencēs, aicināt lektorus norādīt zāļu absolūto efektivitāti.
2. Aicināt žurnāla “Latvijas Ārsts” rakstu autorus savos rakstos norādīt zāļu absolūto efektivitāti.
[4] http://www.bernuarsts.lv/slimibu-profilakses-un-kontroles-centra-ieteikumi-bernudarziem-ir-kludaini/
[5] http://www.bernuarsts.lv/vai-masku-valkasana-epidemijas-laika-mazina-inficesanas-risku-ar-elposanas-celu-virusiem/
[6] http://www.bernuarsts.lv/ka-mazinat-latvijas-iedzivotaju-paragro-mirstibu/
[7] http://www.bernuarsts.lv/vai-veselibas-aprupes-kvalitate-visa-valsti-ir-vienada/
[8] https://likumi.lv/ta/id/62843-par-mirusa-cilveka-kermena-aizsardzibu-un-cilveka-audu-un-organu-izmantosanu-medicina
Ja attiecīgajā valsts informācijas sistēmā nav ziņu par mirušā cilvēka dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves un no tuvākajiem piederīgajiem atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai nav bijis iespējams noskaidrot viņa dzīves laikā izteikto gribu aizliegt vai atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves, ir prezumējama šā mirušā cilvēka dzīves laikā izteikta piekrišana atļaut izmantot savu ķermeni, audus un orgānus pēc nāves.
[9] https://manabalss.lv/pec-naves-visi-klust-par-organu-donoriem/
[10] http://www.bernuarsts.lv/par-koronavirusu-un-nepieciesamibu-uzradit-zalu-efektivitati/
[11] http://www.bernuarsts.lv/tiem-kurus-gatavojas-nearstet-ir-tiesibas-to-zinat/
[12]https://www.cdc.gov/flu/vaccines-work/effectiveness-studies.htm#figure
10.10.2020.
Ja pamanījāt kļūdu, rakstiet zeigurs@latnet.lv