Par kļūdām valsts veselības aprūpes organizēšanā, kuras nevar novērst bez sabiedrības izpratnes un atbalsta.

Veselības ministrijas darbības būtība pēdējos gados ir palielināt naudu kompensējamiem medikamentiem un mazāk apmaksāt izmeklējumus, kas, manuprāt, neatbilst sabiedrības vajadzībām.

 

Paskaidrošu ar diviem piemēriem.

Pirmais piemērs.

Mazāk naudas izmeklējumiem.

Turpmāk valsts apmaksās tikai automatizēto urīna analīzi ar teststripu, savukārt mikroskopiju apmaksās tad, ja teststrips uzrādīs lielu iekaisumu.

 

Kā notiek dzīvē?

Izmeklējot bērnu, kam ir paaugstināta temperatūra, bet nav sūdzību par pašsajūtu, es lūdzu veikt urīna analīzes.

Saņēmu atbildes.

Izmeklējot ar teststripu:

1. leikocītu skaits urīnā 25, kas liecina, ka nieru iekaisums ir neliels.

2. Nitrītu tests negatīvs, tātad bakteriālas infekcijas nav. Tātad antibakteriāla terapija šobrīd nav nepieciešama - nierēm rētošanās nedraud.

 

Atceroties skolā mācīto, saprotot, ka laboratoriskās analīzes var kļūdīties, un apzinoties, ka nieru iekaisumam var būt traģiskas sekas - īsāk sakot drošības pēc - otrs, slimnieka apmaksāts urīna izmeklējums mikroskopējot.

Atbilde:

1. Leikocīti urīnā 226!!! Tas liecina par stipru nieru iekaisumu.

2. Redzams liels daudzums baktēriju, kas nozīmē, ka nekavējoties nepieciešama antibakteriāla terapija.

 

Kā tas ir iespējams?

Laboratorijā man paskaidroja, ka aparāts diemžēl neskaita šūnas, bet to atstātās ķīmiskās pēdas. Turpretī pieredzējis laborants skaita šūnas, ko saskata savām acīm.

Kaut arī aparāts kļūdās reti, sekas ir pārāk bīstamas. Ja valsts turpmāk neapmaksās mikroskopiju, laborants, kas šobrīd skatās simtiem analīžu dienā, aizies strādāt, iespējams, zāļu tirdzniecības biznesā, bet ārsti, paļaujoties uz nepareizām analīzēm, noteiks neatbilstošu ārstēšanu - neieteiks zāles tad, kad tās patiešām ir vajadzīgas, vai arī, nepaļaujoties uz analīzēm, antibiotikas nozīmēs vienmēr, kad bērnam paaugstinās temperatūra. Abos gadījumos bērns cietīs.

Manuprāt, tik lēts izmeklējums kā urīna analīzes valstij būtu jāapmaksā tik bieži, cik nepieciešams. Sabiedrībai ir lētāk apmaksāt 1000 urīna analīžu, kuras pēc jaunās apmaksas kārtības tiek uzskatītas par liekām, nekā vienu nieru pārstādīšanas operāciju. Pacientu intereses ar sabiedrības interesēm šai gadījumā pilnīgi sakrīt.

 

Šis piemērs nav sīka kļūda. Tas atspoguļo lielu veselības aprūpes sistēmas attīstības virziena kļūdu. Arvien vairāk naudas novirzot zālēm, arvien mazāk paliek izmeklējumiem.

Vislielākie ieguvēji no šīm izmaiņām ir zāļu tirgotāji un viņu privāto darījumu partneri.

Nosacīti ieguvēji ir tie pacienti, kuriem diagnoze ir skaidra, un kuri saņem zāles ar atlaidēm. Pagaidām viņi par šīm izmaiņām priecājas. Taču šie pacienti piedzīvos nepatīkamu pārsteigumu - neapmierinātību par garajām rindām, kvotām un izmeklējumu cenām, - kad būs jāveic pārbaudes, lai saprastu, kā mainīt ārstēšanu, ja slimība progresēs vai parādīsies zāļu blakusparādības. Un šāds brīdis pienāk vairumam hronisku slimnieku.

 

Zaudētāji ir ārsti, kuriem nav iespējas vispusīgi izmeklēt slimnieku. Tātad jābeidz praktizēt uz pierādījumiem balstīta medicīna.

Vislielākie zaudētāji ir slimnieki bez skaidrām diagnozēm. Viņi maksā nodokļus, cerot pretī saņemt savlaicīgas, ticamos izmeklējumos balstītas diagnozes.

 

Vai jūs zinājāt, ka ģimenes ārstam viena cilvēka izmeklēšanai valsts piešķir 7 eiro un 6 centus gadā?

Urīna izmeklējumam ar teststripu pietiek! Ģimenes ārsti žonglē, slimos izmeklējot par veselo naudu.

 

Cik liels ir valsts apmaksāto zāļu tirgus?

 

Pēc publiski pieejamajiem datiem no 2014. gada revīzijas ziņojuma par 2013. gada pirmo pusi valsts iztērēja 40 miljonus eiro pusgada laikā.

http://www.lrvk.gov.lv/uploads/reviziju-zinojumi/2013/5.1-2-3_2013/Rev%C4%ABzijas-zi%C5%86ojums_20_01_2014.pdf

 

Katrs iedzīvotājs katru gadu veselības aprūpes sistēmai iemaksā 40 eiro zālēm, kas ir dārgas un reizēm mazefektīvas, pretī saņemot 7 eiro izmeklējumiem sev, ja nu kas gadās.

Samērs, manuprāt, ir aplams un, zāļu cenām strauji pieaugot, šādi organizēta veselības aprūpe ar katru gadu pasliktināsies.

Kas notiek ar pacienta līdzmaksājumiem?

Pēc tā paša 2014. gada valsts revīzijas ziņojuma pie pastāvošās kārtības pircējs par kompensējamajiem medikamentiem pārmaksā apmēram ceturto daļu no to cenas.

 

Kurš šai shēmā ir vinnējis?

Riskējot kļūt apnicīgs – zāļu ražotāji un tirgotāji, aptieku ķēdes, kuras iedzīvotājiem piegādā zāļu reklāmu bezmaksas žurnālus.

 

Otrs piemērs.

Aizvien vairāk naudas mazefektīviem medikamentiem.

Valsts apmaksātā neiznēsāto bērnu respiratori sincitiālā vīrusa profilakses programma ar Palivizumab. Šis vīruss maziem bērniem izraisa elpošanas ceļu infekciju, kas daļai saslimušo bērnu paredz ārstēšanos slimnīcā apgrūtinātas elpošanas dēļ.

Programma atspoguļo daudzas veselības aprūpes sistēmas vājās vietas: kam un cik valsts tērē naudu, kā ārstiem tiek pasniegta informācija par zālēm un cik pieejama ir informācija par zāļu pētījumiem, zāļu efektivitāti un drošību.

Sīkāk skatiet ierosinājumu neapmaksāt Palivizumab un Rigvir

Šos publiski pieejamos datus es aizsūtīju pediatru un neonatologu asociācijām un lūdzu uzrakstīt, kādi ir pierādījumi, ka profilakse mazina bērnu mirstību. Izteicu savas bažas par programmas lietderību un jautāju, kur es kļūdos. Atbildi neesmu saņēmis.

Blakusefektu saistība ar Palivizumab profilaksi mūsu valstī, visticamāk, paliks nepierādīta, jo, balstoties uz FDA pieredzi, lai pierādītu, ka zāles ir fatālas vienā gadījumā no 20 tūkstošiem, ir jābūt vismaz 100 tūkstošiem lietošanas gadījumu, un 5 nāves gadījumiem, kas pierādīti cēloniski saistīti ar zāļu lietošanu. To pie mūsu valsts mazā lietošanas apjoma nebūs iespējams pierādīt. Ārstiem nebūs laboratorisku iespēju noteikt antivielas pret peļu proteīniem un to ietekmi uz zīdaiņa organismu, tāpat kā inspektori skandāla sākumā nevarēja noteikt, vai mūsu valstī ievestajās desās nav zirga gaļas, jo, atsaucoties uz notikumu publisko atspoguļojumu, PVD toreiz nebija tehniskas iespējas noteikt zirga proteīnus produktos.

 Ikvienam ir likumīgas tiesības valsts valodā brīvi uzzināt visu par zālēm, kuras ir reģistrētas mūsu valstī, tostarp par pētījumiem saistībā ar efektivitāti un drošību. Šīs tiesības būtu jāīsteno ZVA, publicējot trūkstošo informāciju.

Profesionālo asociāciju organizētajos mūžizglītības priekšlasījumos, reklamējot jaunās zāles, medicīnas ierīces un uztura bagātinātājus, būtu jāstāsta par pierādījumiem, kas apliecina, cik procentiem lietotāju zāles dos solīto efektu un kādi ir riski. Ārstam un pacientam nav jābūt matemātiķiem un jāiedziļinās katrai zāļu efektivitātes pārbaudei citādu apstākļu noteiktās mērīšanas metožu atšķirībās, koeficientos, procentos pret placebo un tamlīdzīgi. Atbildei ir jābūt vienkārši saprotamai, pacientam viegli skaidrojamai.

Tas vispusīgi izglītotu klausītājus un kliedētu aizdomas, ka pasākuma organizatori ir materiāli ieinteresēti ieteikt kādas noteiktas zāles.

Kā varētu labāk izlietot RS profilaksei piešķirtos līdzekļus?

Jautājiet neiznēsāto zīdaiņu aprūpes nodaļās, kā tur trūkst, lai labāk diagnosticētu, ārstētu un aprūpētu.

Vecāki sūdzas, ka bērnu slimnīcā uzņemšanā bieži trūkst pieredzējušu ārstu, ka ārsti ir pārāk steidzīgi. Ir jāsaprot, ka bērnu uz slimnīcu ved pēdējā brīdī, ka vecāki un bērni ir uztraukti. Nav pareizi, ka viņiem reizēm stundu un ilgāk jāgaida rindā, līdz bērnu apskata students rezidents. Manuprāt, ir jāmaksā vairākiem pieredzējušiem ārstiem, lai kāds no viņiem labāk kādu brīdi pasēž bez darba, ja pēkšņi bērnu slimnīcā uzņemšanā trūkst slimnieku. Uzņemšanas ārstiem ir jāmaksā tāpat kā maksājam ugunsdzēsējiem - arī tad, ja pēkšņi, par laimi, nav darba, lai tad kad notiek nelaime, palīdzība nāktu nekavējoties.

 

 

16. 10. 2018