Cilvēks elpo apmēram 22 000 reižu diennaktī, tāpēc elpojamā gaisa kvalitāte ļoti iespaido veselību.
Telpu gaiss ir 10 līdz 70 reižu putekļaināks nekā ārā, ja vien jūs nedzīvojat pilsētas centrā, pirmajā stāvā ar logiem pret galveno ielu.
Cilvēki, rosoties telpās ar vāju ventilāciju, ik dienas ieelpo apmēram divas ēdamkarotes ar kaudzi putekļu, kas rodas dilstot grīdas krāsai, sairstot grāmatām, mēbeļu audumiem, paklājiem, segām, spilveniem, loboties cilvēku, mājdzīvnieku ādai, izkrītot matiem un dzīvnieku spalvai, sabirstot pārtikas produktu drupačām, kukaiņu mēsliem, tabakas dūmiem, kā arī no citiem avotiem.
Telpā ar vidusmēra tīrību un piebāztību ar ikdienā nelietotām (vērtslietām?) viens kubikmetrs gaisa var saturēt miljonu un vairāk putekļu daļiņu. Turklāt lielākā daļa no tām ir pārāk sīkas, lai aizķertos sadzīves gaisa attīrītāju un putekļu sūcēju filtros.
Ja gaisa filtrs aiztur daļiņas, kas ir lielākas par 5 mikroniem (milimetra tūkstošdaļām), tas aiztur 80% caurplūstošo daļiņu pēc svara, jo lielās daļiņas, piemēram, mati (50 - 100 mikronus resni) un auduma plūksnas, ir smagas.
Bet, ja aizturētās daļiņas skaitīsim, izrādīsies, ka nofiltrētas ir tikai 0,2% daļiņu pēc skaita, jo 99,8% daļiņu, kas lidinās telpu gaisā, piemēram, ziedputekšņi un pelējuma sporas, mēdz būt sīkākas par 5 mikroniem.
99% putekļu daļiņu ir pat sīkākas par mikronu. Piemēram, mājas putekļu ērcīšu mēsli var būt 0,3 mikronus, tabakas dūmi 0,01 un mājas putekļi pat 0,001 mikronus sīki.
80% putekļu daļiņu ir vēl smalkākas, saskatāmas tikai palielinājumā.
Jo netīrumu daļiņas ir sīkākas, jo dziļāk tās iespiežas elpošanas ceļos, jo lielāka ir iespējamība, ka tās izraisīs elpošanas ceļu kairinājumu un novājinās imunitāti.
Visvairāk telpu gaisu piesārņo paklāji, mājdzīvnieki, hermētiski nenosegts telpu siltinājuma materiāls, tabakas dūmi un pelējums. Pēdējie divi ir īpaši nelabvēlīgi, jo jūtīgiem bērniem jau pāris gadu laikā izsauc hronisku elpošanas ceļu iekaisumu.
Ko darīt?
Mēbeles un paklājus vajag tīrīt bieži sūcot ar putekļusūcēju, taču tas aiztur tikai lielākos putekļus, kuru arī ir vairāk, nekā mēs iedomājamies.
Lai pārbaudītu, vai bērna gulta un paklājs viņa istabā tiek pietiekami bieži izsūkts, putekļu sūcēja caurules galu nosedziet ar drānas gabalu, piemēram, kabatas lakatu, tam pārklājiet tualetes papīra vai papīra dvieļa gabalu, kas kalpos kā putekļus uztverošs filtrs. Tiem pāri uzmauciet mēbeļu tīrāmo uzgali tā, lai gaiss ceļā no uzgaļa uz putekļu sūcēju tiktu sūkts cauri jūsu pašdarinātajam filtram. Tad neilgu laiku pasūciet bērna gultiņu, izslēdziet putekļusūcēju un apskatiet, cik tīrs ir papīra filtrs. Šo paņēmienu kā profesionālu viltību izmanto dārgu putekļu sūcēju izplatītāji. Ieraugot, cik daudz putekļu mēdz būt reti sūktā bērna gultiņā, vecāki bez ierunām nopērk jaunu putekļusūcēju, kaut arī vecais, ja to lietotu pietiekami bieži, izsūktu putekļus ne sliktāk.
Telpu gaisu var censties attīrīt filtrējot, taču tas pilnībā nenodrošina nevainojamu gaisa kvalitāti, jo sadzīves filtri pietiekami neaiztur sīkās putekļu daļiņas, kuru ir visvairāk. Pat smalkie elektrostatiskie un elektriskie gaisu attīrītāju filtri pēc gadu ilgas darbības attīra augstākais 30 - 40 % no daļiņām, mazākām par 5 mikroniem, turklāt attīrīšanas procesā rodas ozons, kas, ilgstoši iedarbojoties, pats kairina elpošanas ceļus.
Gaisa filtrēšana nepievada skābekli un neaizvāc izelpoto ogļskābo gāzi. Ja telpā tās daudzums pārsniedz 0,1%, cilvēki kļūst miegaini un jūtas noguruši. Daudzi pēc ''eiro remonta'', ielikuši gaisu necaurlaidīgus pakešu logus un nevēdinot biežāk, sāk justies sliktāk, jo, novēršot spraugas logu rāmjos, ļoti pavājinās svaiga gaisa pieplūde un nepārtrauktā gaisa apmaiņa dzīvoklī.
Ja logi ir hermētiski aizvērti un dzīvoklī darbojas virtuves vai vannas istabas nosūces ventilators, tas velk no dzīvokļa ārā gaisu. Ja gaiss neieplūst pa logiem, tas pamanās ieplūst pa paneļu spraugām no kāpņutelpas, dzīvoklim blakus esošajām telpām un pa kanalizācijas un ūdensvada šahtām no pagraba, kas dzīvokļa mikroklimatu vēl vairāk pasliktina.
No augstāk minētajiem apsvērumiem ir redzams, ka vajadzību pēc svaiga gaisa elpošanai vislabāk nodrošina nepārtraukta vēdināšana un dzīves vietas izvēle pēc iespējas tālāk no pilsētas centra dūmiem.
Cik bieži būtu jāvēdina, lai telpu gaiss būtu veselīgi svaigs?
Daudz biežāk nekā pierasts. Pēc attīstīto valsu standartiem, dzīvoklī uz katru klātesošo ģimenes locekli ik stundu jāapmainās 70 kubikmetriem gaisa.
No pieredzes zinu, ka cilvēkus ir grūti pārliecināt mainīt ieradumu gulēt pie cieši aizvērtiem logiem. Tačuvēdināšanas minimums naktī ir 10 kubikmetru svaiga gaisa stundā uz katru ģimenes locekli.
Lai četru cilvēku ģimene varētu gulēt, naktī nevēdinot, viņu dzīvokļa platībai jābūt ne mazākai kā 130 kvadrātmetru, un durvīm starp telpām naktī ir jābūt atvērtām. Parēķiniet paši, vai jūsu dzīvojamā platība ir tik liela.
Dienā, ja mājās ir visi ģimenes locekļi, un logi nav pavērti nepārtrauktai vēdināšanai, šāds dzīvoklis būtu jāvēdina vismaz reizi stundā - plaši atverot logus un uz 10 minūtēm radot caurvēju, lai svaigais gaiss pilnīgi nomainītu pieelpoto.
Ja jūsu dzīvoklis ir neliels, jūs bieži jūtaties saguruši un nevarat pienācīgi izgulēties, padomājiet, vai vēdināt pietiekami. Ja neesat pārliecināti, paļaujieties uz jūtīgāko precīzo mērinstrumentu - savu degunu.No rīta pēc pamošanās paveriet logu, izliecieties ārā un dziļi ieelpojiet. Ja gaiss jums šķitīs īpaši svaigs, jūs dzīvokli vēdināt nepietiekami. Ja jums nav iesnu, bet īpašu starpību nemanāt, tad vēdināt pietiekami. Cits paņēmiens ir pēc pastaigas pa svaigu gaisu ienākot dzīvoklī, kurā vismaz pāris stundu ir uzturējušies pārējie ģimenes locekļi, dziļi ieelpot. Ja gaiss šķitīs sasmacis, noteikti nepieciešama labāka vēdināšana.
Vēju, (caurvēju) jūt, ja gaiss kustās ar ātrumu 0,2 metri sekundē un ātrāk. Ja periodiski vēdinot šāda strauja gaisa plūsma neilgst ilgāk par 10 minūtēm, tā nekaitē veselībai.
Vēlamais gaisa mitrums telpās ir 40 - 50%. Ja gaisa mitrums ir mazāks, izkalst elpošanas ceļu gļotāda, un mēdz gadīties, ka cilvēks pamostas ar izkaltušu, pat sāpošu rīkli. Biežāk tas notiek rudenī un ziemā, ieslēdzoties centrālapkurei. Sausajam āra gaisam ieplūstot telpās un sasilstot, telpu gaiss mēdz kļūt pārāk sauss un ir papildus jāmitrina. Efektīvi mitrina ultraskaņas vai tvaika gaisa mitrinātāji. Tvaika mitrinātājs papildus sildīs telpu. Ja nav naudas mitrinātājam, bet bērns ir saslimis ar elpošanas ceļu slimību un viņam bronhos ir sakrājušās krēpas (izklausāmi trokšņi), lai uzlabotu elpošanas ceļu pašattīrīšanos un šķidrinātu sabiezētās gļotas, var iztikt ar lielā katlā iemērktu elektrisko ūdens vārāmo spirāli, nepārtrauktu ūdens vārīšanu uz plīts un karstās dušas tecināšanu, vannas istabas durvis atstājot atvērtas.
Trauciņi un slapji dvieļi uz radiatoriem, kā arī istabas augi nespēj nodrošināt pietiekamu gaisa mitrumu.
Turpretī, pavasaros un rudeņos, ja telpas ir vāji vēdinātas un apkure ir atslēgta, uz dzīvokļa vēsāko telpu sienām var izdalīties kondensāts, kas veicina pelējumu un dramatiski pasliktina elpojamā gaisa kvalitāti.
Silts gaiss spēj saturēt sevī vairāk ūdens tvaiku nekā auksts. Gaisam saskaroties ar aukstu sienu un atdziestot, tvaiki sabiezē, līdz pilienu veidā izdalās ūdens. Ja siena ir par 3 un vairāk grādiem aukstāka nekā gaiss telpās, uz sienām parādās rasa. Piemēram, 25 grādus silts, pēc dušas lietošanas ūdens tvaiku piesātināts gaiss no vannas istabas, kubikmetrā satur 23 gramus ūdens. Nonākot saskarē ar nepietiekami nosiltinātu vēsu ārsienu, kuras temperatūra ir 15 grādi, tas, atdziestot līdz šai temperatūrai, spēj saturēt vairs tikai 13 gramus ūdens tvaiku. Pārējie 10 grami no katra kubikmetra izdalās, kondensējas pilienu veidā uz spoguļa un vēsās sienas virsmas, to mitrinot, izraisot pelējumu un bojāšanos.
4 cilvēku mājsaimniecībā ik dienu izdalās apmēram 12 litru mitruma. Cilvēks, elpojot un uzturot ādas mitrumu, stundā iztvaiko 30 - 60 gramus ūdens. Žūstoša veļa izdala 200 gramus stundā, piloša veļa - 500 gramus. Vārot šķidrumus un mazgājot grīdu, stundā iztvaiko litrs ūdens. Dušā stundas laikā iztvaiko 2600 g ūdens.
Lai kondensāts neveidotos, dzīvokļa ārsienām būtu jābūt labi nosiltinātām no ārpuses. Ir svarīgi neizvietot mēbeles pie vēsām ārsienām. Ja mēbeles kavēs silta un sausa gaisa riņķošanu, uz vēsās sienas veidosies kondensāta ūdens, kas izsauks sienas un mēbeļu bojāšanos. Vannas istabai un virtuvei būtu jābūt īpaši labi vēdinātai, jo šīs ir telpas, kuras parasti ir siltas un, kur, lietojot dušu un vārot ēdienu, izdalās visvairāk tvaiku, tāpēc gaiss satur visvairāk mitruma.
Ierīkojot ventilāciju, jāraugās, lai svaigais, vēsais āra gaiss ieplūstu guļamtelpās, no tām izplatītos dzīvoklī un kopā ar radušos mitrumu tiktu izvadīts no dzīvokļa caur nosūces ventilāciju virtuvē un vannas istabā.
Žāvējot nopelējušas un mitras sienas, jārīkojas šādi. Atbīdiet mēbeles vismaz 10 cm no sienām, lai veicinātu gaisa riņķošanu. Pie vēsajām sienām novietojiet sildītājus. Vai nu ierīkojiet pastāvīgo vēdināšanu, vai ik pāris stundas plaši atveriet logus, radot caurvēju, kas 5 - 10 minūšu laikā ienesīs telpās aukstu, tvaikus maz saturošu gaisu, kas sasilstot spēs uzņemt sevī lielu ūdens tvaiku daudzumu. Pēc 3 - 4 stundām gaiss ir piesātinājies ar ūdens tvaikiem, tas atkal ar strauju vēdināšanu ir jāapmaina pret vēsu gaisu. Piemēram, 0 grādus vēss gaiss satur tikai 5 gramus ūdens, tāpēc katrs tā kubikmetrs, sasildīts līdz 15 grādiem, spēj sevī uzņemt papildus 8 gramus ūdens, kas nožāvēs sienu. Sienas un mēbeles šādā vēdināšanas režīmā izžūs pāris nedēļu laikā. Kad tas ir noticis, nopelējušās vietās ir jānoņem tapetes, siena jānomazgā līdz apmetumam, kas ir jāapstrādā ar spirtu vai kādu pretpelējuma līdzekli, siena ir jānosiltina no ārpuses, vai jāsilda no iekšpuses un telpā ir jāierīko pietiekoša vēdināšana, nemitīgi izvadot laukā mitro gaisu un klāt pievadot svaigu.