Mirstības riska maldinošs atspoguļojums statistikā

  

Sabiedrība šobrīd dalās grupās pēc vakcinācijas pazīmes.

Ir nevakcinēti iedzīvotāji, ir vakcinēti iedzīvotāji un ir vēl viena statistikas grupa, daļēji vakcinēti iedzīvotāji, ar kuras palīdzību tiek mazināts priekšstats par mirstības risku vakcīnu saņēmušu cilvēku vidū un mākslīgi palielināta mirstība nevakcinētu cilvēku vidū, jo kad saslimst vai nomirst kāds daļēji vakcinēts, viņu neizdala atsevišķi, bet pieskaita nevakcinētajiem.[3]

Statistikas tabulās vēl arvien netiek uzrādīti dati uz 100 000 attiecīgās grupas cilvēku. Tas rada kļūdainu priekšstatu par mirstības risku attiecīgajā grupā.

 

Paskaidrošu ar piemēru.

 

Pieņemsim, ka starp 100 tk iedzīvotājiem ir 10 tk iedzīvotāji, kas ir uzsākuši vakcināciju, kurus es turpmāk saukšu par vakcinētiem, jo viņi ir saņēmuši vismaz 1 vakcīnu, un 90 tk nevakcinēti cilvēki.

Pieņemsim, ka no šiem 100 tk iedzīvotājiem infekcijas dēļ nomirst 10 vakcinēti un 10 nevakcinēti cilvēki.

Kā šādu notikumu gaitu šobrīd atspoguļotu valsts pārvalde?

1. Uzrādot mirušo skaitu infografikas veidā šķitīs, ka starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem mirstība ir vienāda - 10 mirušie ir vakcinēti, 10 nevakcinēti.

2. Uzrādot % starp mirušajiem 50 % mirušo būs vakcinēti un 50% mirušo būs nevakcinēti, kas arī radīs maldīgu priekšstatu, ka vakcinētajiem mirstības risks ir tāds pat kā nevakcinētajiem.

3. Uzrādot mirušo skaitu uz 100 tk iedzīvojājiem būs miruši 10 / 100 tk iedzīvotājiem vakcinēti un tik pat, 10 / 100 tk iedzīvotājiem nevakcinēti.

 

Šāds atspoguļojums rada maldīgu iespaidu, ka mirstības risks abās grupās ir vienāds.

Lai iegūtu patiesu priekšstatu par mirstības risku starp vakcinētajiem un nevakcinētajiem šajā piemērā un dzīvē, tas ir jāuzrāda rēķinot no 100 tūkstošiem attiecīgās grupas pārstāvju, nevis uz 100 tk iedzīvotāju.

Tad izrādās, ka piemērā minētā vakcinēto mirstība 10/10 tk, pārrēķinot uz 100 tk vakcinētu cilvēku, būs 100 /100 tk.

Nevakcinēto mirstība 10 / 90 tk, pārrēķinot uz 100 tk nevakcinētu cilvēku būs 11,1 /100 tk.

Šajā piemērā vakcinētu cilvēku mirstības risks ir turpat 10 reizes lielāks kā nevakcinētu cilvēku mirstības risks, bet tas neuzrādās, ja mirušo cilvēku proporciju nerēķina no attiecīgās cilvēku grupas lieluma.

 

Aicinu valsts pārvaldi uzrādot mirstību vakcinēto, daļēji vakcinēto un nevakcinēto cilvēku grupās uz 100 tk attiecīgās grupas pārstāvju, kas atspoguļos patieso mirstības risku attiecīgajā grupā un godprātīgi informēs cilvēkus par viņu izredzēm pirms vakcinācijas.

Pirmo reizi tiek uzrādīta mirstība no covid pilnīgi vakcinēto grupā [4].

Lūdzu, uzrādiet mirstību no covid arī daļēji vakcinēto grupā un uzrādiet mirstību no covid nevakcinēto cilvēku grupā, lai godprātīgi informētu par vakcinācijas ietekmi uz mirstību no covid.

Lūdzu uzrādiet mirstības risku vakcinētajiem un nevakcinētajiem alfa vīrusa epidēmijas laikā. Epidēmija ilga no šī gada 4 nedēļas līdz 34 nedēļai un neskatoties uz nelielo vakcinācijas aptveri, beidzās spontāni.

Lūdzu neskaitiet alfa epidēmijā saslimušos un mirušos klāt delta covid epidēmijā saslimušajiem un mirušajiem. Fakti par katru epidēmiju ir jāpublisko atsevišķi, jo gan saslimstība, gan mirstība, gan vakcīnas efektivitāte atsķirsies[5]

Lūdzu regulāri uzrādiet mirstību no citiem veselības traucējumiem vakcinēto un nevakcinēto vidū uz 100 tk attiecīgās grupas pārstāvju dažādās vecuma grupās, kas palīdzēs vērtēt vakcinācijas ietekmi uz lielo papildus necovid mirstību valstī.

 

Cilvēku dzīve šogad nepatīkami atšķiras no iepriekšējiem 5 gadiem ar valdības noteiktiem ierobežojumiem, obligātu vakcināciju un lielu papildus mirstību.

No janvāra līdz septembrim, alfa covid epidēmijai spontāni beidzoties un delta epidēmijai sākoties, aptuveni 2000 cilvēki ir miruši no covid.

No janvāra līdz septembrim, nezināmu iemeslu dēļ, aptuveni 1200 cilvēki ir papildus miruši no necovid veselības traucējumiem, salīdzinot ar pēdējo 5 gadu vidējo mirstību. [1]

Uz katriem 2 papildus mirušajiem no covid, šogad viens mirst papildus no citiem veselības traucējumiem.

Ir nekavējoties jānoskaidro, vai vakcinācija un ierobežojumi nav šīs lielās papildus mirstības iemesls.

Lai noskaidrotu kā vakcinācija iespaido mirstību, statistikas tabula [1] ir jāpapildina ar iespēju saņemt datus par mirstību atsevišķi vakcīnu saņēmušajiem un nevakcinētajiem. Ir jābūt arī iespējai vērtēt mirstību no uzrādītajiem veselības traucējumiem vakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vidū dažādās vecuma grupās, jo, piemēram, vecumā līdz 20 gadiem mirstība no covid ir 1000 reizes mazāka, kā vecuma grupā 80-90 gadi.

Pie gala rezultāta būtu jāuzrāda arī vidējie rādītāji pēdējos 5 un 10 gados, lai būtu redzams kā valdības politika veselības aprūpē ietekmē mirstību.

Dati par vakcinācijas stāvokli un mirstību ar mērķi uzlabot veselības aprūpi valstī, ir ievadīti desmitiem miljonus vērtajā e veselībā. Tos atliek regulāri publiskot, lai nauda nebūtu tērēta velti. [2]

Piemēram, ja kādā no vecuma grupām uzsākot vakcināciju pieaug insultu biežums, salīdzinot ar insultu vidējo biežumu pēdējo 10 gadu laikā, vai salīdzinot ar insultu biežumu nevakcinēto vidū, tas liecinātu, ka vakcinācija veicina insultus, ko citādi šobrīd nevar pierādīt.

Uzzinot kāda ir mirstība no insulta pēc vakcīnas saņemšanas noteiktā vecuma grupā un zinot mirstības risku no covid tajā pat vecuma grupā, var spriest par vakcīnas ieguvumiem un riskiem un katrs pats var lemt, vakcinēties, vai nē.

Tā kā vakcīnai ir nāvīgas blaknes un ietekme uz mirstību nav zināma, prasība obligāti vakcinēties ir noziegums, kas ir jāpārtrauc nekavējoties. Valsts pārvalde slēpj šī nozieguma pēdas neuzrādot mirstību no dažādiem veselības traucējumiem vakcīnu saņēmušo un nevakcinēto vidū.

 

 

Saites

[1] https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/MOR10_Iedzivotaju_naves_celoni_menesi.px/ 

[2] https://jauns.lv/raksts/par-veselibu/4852-nakama-e-veselibas-karta-izmaksas-vel-10-miljonus-bet-sistemas-uzturesanai-vajagot-trisreiz-vairak 

[3] https://infogram.com/stacion_vakc_c19-1ho16vom1yzqx4n 

[4] https://infogram.com/mirusie_vakcinetie_vakc_d-1h7z2l8193zrg6o 

[5] https://infogram.com/saslimuso-alfa-un-delta-c19-1hxr4zxmenv1o6y

 

Ja pamanījāt kļūdu, ludzu, rakstiet Zeigurs@latnet.lv

 

 

 10.11.2021