Kā mazināt bērnu mirstību. Pusaudži negadījumos aiziet bojā biežāk nekā no slimībām. Pat zīdaiņi pietiekami bieži nonāk dzīvībai bīstamās situācijās, lai būtu vērts padomāt par drošības jautājumiem.
Es pieļauju, ka šis jautājums jūs satrauks. Es zinu, par nāvi nav pieņemts runāt un domāt neapzinātā cerībā, ka tā jūs sevi no tās pasargāsiet. Tomēr visi mēs esam mirstīgi. Tāpēc es nebaidos likties muļķīgs vai uzbāzīgs, jo bērnu mirstības ziņā stāvoklis ir labāks, kā pagājušā gadsimtā, bet vēl arvien tālu no pilnības. Tāpēc es vaicāju šķietami nesaudzīgi: vai jūs zināt, kāds ir risks, ka jūsu bērns šogad varētu nomirt, un ko ir iespējams darīt, lai šo risku mazinātu?
Nāve ir neatņemama dzīves daļa, tikai tās mērogus vairums neapzinās.
Visas šūnas, no kā mēs sastāvam, ir radušās no vienas, tai daudz reižu daloties. Tas notiek sekojot gēnos ierakstītajiem norādījumiem, kā veidot un uzturēt dzīvību. Ar katru apaugļošanās reizi rodas vēl nebijusi, grūtniecības un dzīves pārbaudi neizgājusi ģenētiskā materiāla kombinācija. Tāpēc iespēja, ka vienā dalīšanās, augšanas un attīstības posmā kaut kas nenotiks kā nākas, un dzīvība izdzisīs, ir ļoti liela.
Mūsdienās mēs zinām, ka dzīvība, kas rodas saplūstot divām dzimumšūnām, biežāk iet bojā, nekā turpina attīstību.
Pirmie 3 grūtniecības mēneši ir bīstamākie aizmetnim.
Tikai katra otrā no apaugļotajām olšūnām sāk dalīties.
Vidēji no sešiem aizmetņiem līdz grūtniecības 8 nedēļu (2 mēnešu) vecumam iztur tikai viens. Visveselākais. Pārējie visbiežāk tiek uzskatīti par aizkavētām mēnešreizēm. Tā ir dabiskā atlase, un labi, ka tāda ir, jo tāpat jau no bērniem, kas ik gadu nomirst, nesasnieguši gada vecumu, trešajai daļai nāves cēlonis ir iedzimtas anomālijas.
Līdz 12 nedēļu (3 mēnešu) vecumam auglis ir izveidojies pilnībā, ar pukstošu sirdi un citiem orgāniem, kas strādā kā pienākas. Orgānus var redzēt, izmeklējot ar ultraskaņu. Ja auglis ir vesels un labi iekārtojies, pēc 3. grūtniecības mēneša grūtniece parasti sāk justies labāk, nelabās dūšas mazinās.
Pēdējie 3 mēneši, savukārt, ir grūtākie topošajai mātei, kuras organismam ir uzlikta neierasta papildu slodze. Dzemde palielinās 20 reižu, zarnas tiek atbīdītas uz augšu, asinsrite pieaug par trešdaļu, sirds palielinās un novietojas vairāk guļus - nav brīnums, ka daļa dzemdību norit smagi.
Zīdaiņu mirstība vecumā no 0 - 1 gadam 2001. gadā, līdzīgi kā citus gadus, bija viens no simta.
No tiem:
Lielākajai daļai - 42% dzīvība izdzisa dzemdību laikā un pirmajā nedēļā pēc tām. Biežākie iemesli bija asinsrites traucējumu un skābekļa trūkuma izraisīti netraumatiski asins izplūdumi galvā, dzemdību traumas, kā arī orgānu smagi darbības traucējumi.
34% nāves iemesls bija iedzimtas anomālijas.
11% nomira no slimībām. Biežākā bija plaušu karsonis.
8 % gadījumu nāves iemesli palika neskaidri - pēkšņā nāve, kas liecina, ka bērnam nestrādāja kāds izdzīvošanai nepieciešams pielāgošanās mehānisms.
5% cieta no ārēju iedarbību sekām - traumas bērnam nokrītot no pārtinamā galda, nepiesprādzētiem ciešot autoavārijā, noslīkstot bez uzraudzības un tamlīdzīgi.
Kā mazināt zīdaiņu mirstību.
Manuprāt, ja grūtniecība tās agrīnajās stadijās draud pārtraukties, tad labāk necensties to par katru cenu mākslīgi saglabāt. Tas mazinās risku, ka jūsu bērns varētu piedzimt ar smagiem attīstības traucējumiem. Dabu neapmānīsi - cilvēkiem, kuri smagu kroplību dēļ nespēj par sevi rūpēties, dzīve nav viegla.
Auglis visu dzīvei nepieciešamo saņem tikai no mātes, tāpēc mātes veselīgs dzīvesveids iespaido tā attīstību.
Veselīgs dzīvesveids nozīmē
1. Lietot tīru ūdeni.
2. Elpot svaigu gaisu, uzturēties telpās ar labu ventilāciju ( vienkāršākais tests, kā noteikt, vai telpās ir svaigs gaiss ir to pasmaržot ienākot dzīvoklī pēc pastaigas svaigā gaisā, vai, no rīta pavērt šaurā spraudziņā logu, pabāzt laukā degunu un dziļi ieelpot. Un ja sajutīsiet, ka āra gaiss liekas svaigāks, jūsu telpu ventilācija varētu būt labāka.
Piemēram, oglekļa monooksīds, kas izdalās nenoregulēta auto izplūdes gāzēs, ieelpots spēj traucēt šūnu dalīšanos un izraisīt auglim attīstības anomālijas. Tā gadās, ja jūsu auto izpūtējs ir sarūsējis, vai arī, ja jūs stāvat sastrēgumā cieši aiz nākamā auto, kura izplūdes gāzes pa ventilāciju nonāk jūsu mašīnas salonā.
3.Ēst veselīgu un pilnvērtīgu uzturu ( skat. Jautājumus par uzturu un notievēšanu)
4.Mērenu fizisku slodzi ( skat. Jautājumus par fizisko formu un gatavošanos dzemdībām)
5. Nodrošināt emocionālu komfortu (skat. Jautājumā par gatavošanos dzemdībām)
6. Rūdīties. Piemēram, no pāris mēnešu vecuma zīdaini pieradinot mazgāties patīkami vēsā ūdenī.
Dzemdību traumu skaitu jūs varat mazināt gatavojoties dzemdībām.
Mirstību no infekcijām varat mazināt piekopjot veselīgu dzīvesveidu un ievērojot higiēnu.
Mirstību no negadījumiem varat mazināt rūpējoties par drošu vidi un mācot bērnu būt piesardzīgam.
Daudzi vecāki domā, ka mūsdienās bērni mirst tikai no ilgstošām slimībām, audzējiem un AIDS, kas gadās ļoti, ļoti reti un viņu bērnam nedraud. Viņi neapzinās, ka bērni visbiežāk iet bojā no sadzīves traumām. Viņi nepievērš pienācīgu uzmanību bērnu drošībai un pietiekami nemāca viņiem izvairīties no lieka riska, jo neuzskata, ka tas ir dzīvības un nāves jautājums. Viņi kļūdās!
Vecumā no 1 līdz 18 gadiem ik gadu nomirst viens no 2000 bērniem.
Bērnu mirstības iemesli:
67% gadījumu - ievainojumi, saindēšanās, ārēju iedarbību sekas.
16% orgānu sistēmu slimības.
9% audzēji.
5% iedzimtas anomālijas.
2% infekcijas.
1% citur neklasificēti simptomi, pazīmes, stāvokļi.
Runājot par bērniem vecumā no 1 līdz 18 gadiem - statistiskie pētījumi parāda, ka 20% pēdējos gados mirušo bērnu bija vecumā līdz 5 gadiem, 16% bija vecumā no 5 līdz 9 gadiem, 20% - no 10 līdz 14, bet 44 % mirušo bērnu bijuši 15 līdz 18 gadus veci pusaudži.
Kā mazināt bērnu mirstību.
Pirmsskolas vecumā par bērna drošību jādomā vecākiem. Negadījumus būtu iespējams mazināt, mācot bērnu, tiklīdz viņš spēj pārvietoties, bez atļaujas neaiztikt vecāku mantas, paklausīt norādījumiem pirmajā reizē un neatstājot bez uzraudzības nedrošos apstākļos. Piemēram, lielākā daļa bērnu, kas noslīkst vannā, ir jaunāki par 5 gadiem. Neatstājiet mazu bērnu vannā bez uzraudzības.
Nedodiet bērnam nepiemērotas priekšmetus, piemēram, tikko staigāt sākušam mazulim nedodiet rokā garu pildspalvu( kaut arī viņš to raudot prasa). Viņš to staigādams var iebāzt mutē, uzkrist tai virsū un smagi traumēt rīkli. Biežākie negadījumi - izkrišana no gultas, applaucēšanās ar kafiju un citi - ir aprakstīti jautājumā par bērnu drošību.
Agrīnajā skolas vecumā bērns ir piesardzīgāks, bet vēlāk kļūst aizvien pašpārliecinātāks. Tas uzreiz atspoguļojas mirstības rādītājos.
Pusaudži tiecas atbrīvoties no vecāku uzraudzības, bet daļa nav mācīti būt piesardzīgiem. Braucieni dzērumā, peldēšanās naktī, staigāšana pa jumta kori un citas trakulības liecina, ka daļa vidusskolnieku pat neapzinās, ka ir mirstīgi! Par to liecina aptaujas - asi pārdzīvojumi, izklaides un pārmaiņas dzīvē ir pirmajā vietā pēc svarīguma, drošību lielākā daļa pat aizmirst pieminēt.
Tomēr, neskatoties uz visiem mūsu centieniem, neliela iespēja, ka bērns varētu pāragri nomirt, tomēr pastāv. Mans amats liek man to skaidri apzināties. Šī iespēja ir jāpieņem kā neatņemama dzīves sastāvdaļa - risks dzīvot jau no ieņemšanas brīža. Tas ir jāsaprot, lai kļūtu par labiem vecākiem, lai spētu pieņemt lēmumus, kurus vēlāk nenāksies nožēlot.
Jūsu bērnam, tāpat kā manam, kādā dzīves posmā var negaidīti attīstīties neārstējama slimība, vai viņš var iet bojā nelaimes gadījumā piedzēruša šofera vai nenotīrītu lāsteku dēļ. To apzinoties, es sevi stiprinu ar domu, ka es esmu centies, cik manas zināšanas un līdzekļi ļauj, šo risku mazināt. Tas nozīmēmācīt un nodrošināt, lai viņi dzīvotu veselīgi un censtos izvairīties no lieka riska. Lai viņu dzīve līdz mūža galam ir patīkama - brīva no bailēm, bada, ciešanām, sāpēm un ar iespējām palaikam pēc paša gaumes izklaidēties.
Es uzskatu, ka bērnam ir jāzina, ka viņš, gluži tāpat kā viņa vecāki, vecvecāki un visas pārējās dzīvās būtnes, ir mirstīgs.
Jau Seneka pirms vairāk nekā 2 tūkstošiem gadu ir ieteicis apzināties nāves neizbēgamību.
Tāpat kā katrs solis ceļinieku tuvina galamērķim, tā arī katrs pēc dzemdībām nodzīvots mirklis dzīvību nenovēršami tuvina nāvei, kas biežāk nāk negaidīti.
Tas ir neizbēgami, tāpēc nav svarīgi, cik ilgi cilvēks dzīvo, bet ir svarīgi, kā viņš dzīvodams jūtas. Tas nav briesmīgi, ja vien ir iespēja izvairīties no sāpēm, jo neviens ar savu nāvi nesastopas. Kamēr tu esi, nāves nav. Kad tā ir klāt, tevis nav. Nāve vienmēr attiecas tikai uz citiem.
Vai jūsu jaunākā skolas vecuma bērni zina, ka ir mirstīgi un, ka no 2000 viņa vienaudžiem viens šogad droši vien nomirs, visticamāk nelaimes gadījumā?
Vai jūsu bērni zina, kā rīkoties, piemēram, ugunsgrēka gadījumā? Iedodiet viņiem palasīt ziņas par negadījumiem un pavaicājiet, kā viņi līdzīgā gadījumā rīkotos.
Lai piesardzība, pacietība un uzcītība, nevis pārgalvība ved pie mērķa.
Māciet atcerēties būtiskāko. Lai pusaudzis sēžas pie stūres nevis ar domu, kā viņš izsaukdams sajūsmu un apbrīnu līkumos starp mašīnām ātrāk nekā vakar, bet gan īpaši uzmanīsies pie krustojumiem un gājēju pārejām, lai šodien nesabrauktu kādu bērnu, vai apdzenot pa pretējo joslu nenogalinātu savus līdzbraucējus.
Audziniet bērnu tā, lai līdz mūža galam viņš dzīvotu apmierināts ar dzīvi. Tas ir svarīgākais un reizēm vienīgais, ko jūs patiesi viņa labā varat darīt.
Ko nedrīkst aizmirst par bērna drošību / kā izturēties pret nepazīstamu pieaugušo?
Drošība mājās: nekad neatstājiet bērnu vienu uz pārtinamā galda vai gultā ar zemām malām; vannā. Pēc manas pieredzes katra trešā ģimene uzzina, ka viņu atvase ir iemācījusies velties, ieraugot to zemē pie vecāku gultas raudam. Par laimi paliekošas sekas no šī samērā zemā kritiena ir tikai retajam. Vannojot bērnu pārliecinieties, vai ūdens nav pārāk karsts, vai karstais krāns vai arī vannā iegremdētā duša netek. Istabā ar vaļēju logu vai atvērtām balkona durvīm pierīkojiet atvēruma ierobežotājus. Virtuvē, ja kaut kas karsts tiek gatavots, katlu un pannu rokturus pagrieziet tā, lai bērns tiem netiek klāt. Vecāku rīta kafija joprojām ir biežs apdegumu cēlonis. Neatstājiet aizsniedzamās vietās: plastikāta plēves - pārliecinieties, ka bērna gultiņā ieklātā plēve ir cieši nostiprināta, jo bērns tajā var ietīties un nosmakt; plīstošas lietas ar asām malām – glabājiet tā, lai bērns tām netiek klāt. Atvilknes vai nu slēdziet, vai nosieniet ar auklu, vai noņemiet tām rokturus, aiznaglojiet, aizdariet kā citādi. Vai - iemāciet bērnu neaiztikt vecāku lietas. Padariet nepieejamus smēķus, alkoholu, zāles, mazgāšanas līdzekļus, kukaiņu pulverus un citas indīgas un kodīgas sadzīves vielas. Ļoti bieži bērni saēdas smaržīgās ziepes vai izdzer zāles pret temperatūru, kā dēļ ir jāpiedzīvo kuņģa skalošana. Elektrības kontaktus aizbāziet ar drošības vāciņiem, bērni tajos sabāž visneiedomājamākās lietas. Sevišķi pieskatiet bērnu ciemos, jo namatēvs, visdrīzāk, nebūs ņēmis vērā jūsu bērna nevaldāmo, zinātkāres radīto vēlēšanos it visu aptaustīt un mēģināt nogaršot. Nepaļaujieties, ka citi cilvēki rūpēsies par jūsu bērna drošību un paslēps sirdszāles vai aizbarikādēs kāpnes. Kamēr būsiet iegrimuši aizraujošā sarunā, bērns var nodarīt sev ko bīstamu. Svešā vietā nelaimes notiek biežāk.
Ārpus mājas: pārliecinieties, ka ratiņi paši no sevis nesāk ripot un, ka tie nav atstāti saulē. Bērnu pēc 4 mēnešu vecuma ne mirkli neatstājiet ratos vienu, viņš var no tiem izkrist. Pārliecinieties, ka ratos nevar iekļūt putni, dzīvnieki.
Drošība mašīnā: jums jāzina, ka turēt bērnu klēpī ir ļoti nedroši, jo pat strauji bremzējot bērni bieži smagi traumē seju. Drošākais veids, kā ceļot bērnam līdz 3 gadu vecumam, ir būt piesprādzētam vecumam piemērotā auto drošības krēslā, ar atzveltni braukšanas virzienā. Turklāt mazo izmēru krēsli parasti ir ne tikai piesprādzējami auto sēdekļiem ar drošības jostām, bet arī izmantojami bērna ērtai sēdināšanai istabā. Nekad braucot neļaujiet bērnam brīvi stāvēt starp sēdekļiem. Kaut jūs auto vadāt ļoti piesardzīgi, atcerieties, ka satiksmes negadījumā parasti sastopas divi – viens no tiem varbūt bijis uzmanīgs, bet otrs – noteikti ne. Nekad neatstājiet bērnu mašīnā vienu, jo jūs var aizkavēt neparedzēti apstākļi. It īpaši karstā laikā tas var būt liktenīgi.
Ja neviena pazīstama pieaugušā nav tuvumā, ar klāt pienākušu svešu cilvēku nedrīkst runāt, nedrīkst no tā neko ņemt un nekādi nedrīkst ļaut sevi aizskart. Stāstiet bērnam, ka pieaugušie ar labiem nodomiem nekad neaiztiek bērnus un, ja kāds tevi aiztiek, tad viņš grib tev nodarīt pāri. Pie pirmā šāda mēģinājuma tev ir jākliedz, cik spēka, jākliedz tik ilgi, līdz kāds nāk palīgā un, ja tevi ņem, jākož un jāspārdās, citādi var gadīties, ka tu mammiņu vairs nekad, nekad neredzēsi. Šajā ziņā bērns nekad nevar būt par daudz piesardzīgs.
Kliegšanā ir derīgi laiku pa laikam pavingrināties. Sakiet bērnam, ka tagad būs tāda spēlīte, kad jūs būsiet pieaugušais ar sliktiem nodomiem, ka jūs ņemsiet viņu aiz rokas un vilksiet uz drēbju skapi, kas būs jūsu mašīna. Ja bērns negrib tur nonākt, tad viņam ir skaļi un ilgi jākliedz un jāmēģina atbrīvoties sperot un kožot rokā. Sākumā palaidiet viņu kad viņš kaut drusku kliedz un pretojas, vēlāk, pirms atbrīvojiet, sagaidiet nopietnu pretestību. Lai nebiedētu kaimiņus, kliegt var ērti vingrināties braucot mašīnā - kurš skaļāk pakliegs, tam balviņa.
< Attiecībās ar cilvēkiem vienmēr ir labāk būt piesardzīgam. Par to liecina fakti. Jaunas meitenes visbiežāk izvaro pazīstami puiši un visvairāk cilvēku dzērumā noslepkavo pudeles brāļi.