Kāpēc nedrīkst būt diskriminējošs pacientu šķirošanas plāns?

 

Publicēju kolēģa atbalstu balsojumam pret šķirošanas plānu.

Publicēju ētikas komisijas pārmetumus pēc publikācijas un manus jautājumus ētikas komisijai, uz kuriem tā neatbild.

Publicēju komentārus, kas palīdz saprast kāpēc pacientus nedrīkst diskriminēt arī katastrofas gadījumā un kā būtu jāorganizē veselības aprūpe, lai nevienu pacientu ārsts mērķtiecīgi neatstātu bezpalīdzīgā stāvoklī. Kāpēc loterija ir ētiska, bet šķirošana lai diskriminētu – nav ne ētiska, ne likumīga.

Ja pamanījāt kļūdu, jums ir iebildumi vai ierosinājumi – rakstiet zeigurs@latnet.lv

 

 

Cienījama mana skolotāja viedoklis.

Iepazīstoties ar rekomendāciju saturu, polemiku un balsošanas rezultātiem par to Latvijas ārstu biedrības Ētikas komisijā, ar cienījamās juristes viedokli un reanimatologa ar 40< gadu stāžu argumentiem, jāsecina, ka minētās rekomendācijas ir neētiskas, pretrunā ar pacientu cilvēktiesībām un LR Satversmi, ka tās nav nedz pavēle, nedz instrukcija, bet varētu būt kā palīglīdzeklis ārsta orientācijai sarežģīto problēmu jūklī, pieņemot pacientu kritiskā stāvoklī.

Kā kritēriji pacientu neārstēšanai nevar būt nedz pacientu metriskais vecums, nedz " blakus-slimību" daudzums, ne ārsta nojauta, nepietiekami skaidri nosakāmā slimības gaitas un iznākuma prognoze un iespējamā dzīvildze.

Lēmums neuzsākt vai pārtraukt ārstēšanu nedrīkst būt atkarīgs no motīva "taupīt resursus" nedz arī no nepietiekama vietu skaita Covid-19 infekcijas pacientu ārstēšanai stacionāros, ne arī no medicīniskā personāla trūkuma, vai nepietiekama nodrošinājuma ar ārstēšanai nepietiekamo aparatūru. Minētie četri pēdējie faktori patiešām nopietni apgrūtina ārstēšanu, diemžēl par tiem savlaicīgi nav parūpējušies attiecīgie resori, kam tas bija jādara, bet vēl nav par vēlu kautko būtisku izdarīt un pārgrupēt spēkus un resursus, lai nebūtu minēto tāda veida " rekomendāciju" uzspiešanas rezultātā ārstējošais ārsts jāpdara par galveno vaininieku uzspiežot tam bendes lomu - Hipokrāta zvēresta, savas sirdsapziņas, slimnieka un viņa piederīgo priekšā.

Pilnīgi atbalstu Dr Žeiguru un viņa negatīvo PRET balsojumu Ētikas komisijā (pats būtu balsojis tāpat!).

Atbalstu arī cienījamās juristes Kucinas kundzes vērtējumu, ka minētās " bēdīgi slavenās" rekomendācijas klaji pārkāpj pacientu cilvēktiesības un ir pretrunā ar LR Satversmi.

Enoks Biķis, LU MF asociētais profesors, pediatrs ar pieredzi darbā bērnu intensīvās terapijas nodaļā.

 

Ja kļūdās ārsts, cieš viņa pacients. Tā reizēm gadās. Tas nav novēršami, ārsti no kļūdām mācās.

Politiķi nezina visu, tāpēc politiķus konsultē vadoši eksperti medicīnā, kuri arī, kā ikviens no mums, reizēm kļūdās. No kļūdainu politisku lēmumu sekām cieš tūkstošiem pacientu. Šī iemesla dēļ ir nepieciešamas publiskas diskusijas, kurās ekspertu viedokļi varētu tikt argumentēti apšaubīti un ekspertiem būtu pienākums pamatot savus ieteikumus.

Veselības aprūpes vadītāju un ekspertu izvairīšanās atbildēt uz jautājumiem par iespējamajām kļūdām neļauj tās novērst. Tas nav pieņemami.

 

Pēc viedokļa publicēšanas par ētikas komisijas kļūdaino lēmumu saņēmu ētikas komisijas vadītāja un daļas kolēģu asu nosodījumu.

Kā atbildi uz pārmetumiem visiem ētikas komisijas locekļiem nosūtīju vēstuli, kurā lūdzu tos pamatot savu viedokli. Mēneša laikā nesaņēmu nevienu atbildi.

Ja kāds ir pieļāvis kļūdu, juristi iesaka klusēt.

Aicināju ētikas komisijas vadītāju, kurš vienlaikus ir žurnāla Latvijas Ārsts redaktors, publicēt vēstuli žurnālā un rosināt kolēģus uz profesionālu diskusiju. Saņēmu atteikumu.

 

Izvairīga rīcība norāda uz nekompetenci vai korupciju.

 

Ētikas komisija ir kļūdījusies. Tas ir slikti. Tā pārmet lēmuma publiskošanu un atsakās argumentēti diskutēt, kas ir vēl sliktāk.

 

Publicēju vēstuli, kas satur ētikas komisijas sēdes protokolu, manu viedokli, un jautājumus ētikas komisijai par tās darbu. Ceru uz argumentētu diskusiju.

 

Cienījamie ētikas komisijas locekļi. Daļa no jums asi nosodīja manu rīcību publicējot komisijas lēmumu un manu viedokli, jo par publicēšanu neapspriedos ar ētikas komisiju. Pieļauju, daļa ētikas komisijas locekļu jūtas neērti par pieņemto lēmumu, tāpēc nevēlējās, ka tas tiktu publiskots.

Atbildu uz pārmetumiem un lūdzu atbildēt uz neatbildētajiem jautājumiem kas pamatotu jūsu nostāju.

Lai nebūtu kļūdu, pārpratumu un pārmetumu, pirms publicēšanas savu viedokli nosūtu komisijai izskatīšanai. Ja pamanāt kļūdas, vai jums ir ierosinājumi, lūdzu rakstiet uz pastu zeigurs@latnet.lv Pamatotus iebildumus lūdzu iesūtiet mēneša laikā.

Ar cieņu Artis Žeigurs

 

Sēdes protokols.

6. Dr. Žīgura publikācija portālā www.pietiek.com

Pēteris Apinis atgādina, ka šā gada maija sēdē Ētikas komisija atbalstīja izstrādāto “Mākslīgas plaušu ventilācijas resursu sadales principi Covid-19 pandēmijas laikā Latvijā (rekomendācijas)”, ka šā gada 9. oktobrī portālā www.pietiek.com ir publicēts Ētikas komisijas locekļa Arta Žeigura raksts, kurā pausts, ka šo dokumentu ir izstrādājusi tieši Ētikas komisija, ka Ētikas komisja ir nolēmusi, ka epidēmijas krīzes gadījumā ir ētiski cilvēkus pēc 75 gadu vecuma ar hroniskām slimībām un citus smagi slimos pacientus neārstēt visiem pieejamajiem līdzekļiem; ka pēc šīs publikācijas daudzi žurnālisti ir vērsušies ar jautājumiem un pārmetumiem par šādu Ētikas komisijas izstrādātu dokumentu. Izsaka viedokli, ka ir bezatbildīgi paust publiski šādus apgalvojumus zinot, ka Ētikas komsija nav sī dokumenta autors, ka to ir izstrādājusi speciālistu grupa garu diskusiju rezultātā, ka arī Ētikas komisjas locekļi varēja piedalīties šajā diskusijā paust savu viedokli un pārliecināt pārējos par sava viedokļa pareizību. Izsaka priekšlikumu, ka pirms šādu rakstu publicēšanas jautājums tomēr būtu izdiskutējams Ētikas komisijā.

 

Mans viedoklis.

Ētikas komisija plānu šķirot ir atzinusi par ētisku, atbalstījusi, tātad tie komisijas locekļi, kas balsoja par, piekrīt saturam.

Izstrādes laikā es centos piedalīties diskusijā, rakstīju vēstules izstrādātājiem, visam saņēmēju sarakstam, ētikas komisijas locekļus ieskaitot. Argumentēju, lūdzu norādīt, ja es kļūdos. Saņēmu ieteikumu - tā ir jādara, jo citas valstis tā dara, ir jāsteidzas apstiprināt.

Neviens no ētikas komisijas locekļiem nav uzrādījis pierādījumos balstītus avotus, kas paskaidrotu kāpēc ētikas komisijai vai ārstiem būtu jāignorē ārstu ētikas kodekss, kas ir pretrunā ar utilitārisma pieeju pacienta veselības aprūpē.

Veselības aprūpes organizatori var sekot utilitārismam. Tas nodrošina lietderīgu budžeta izlietojumu. Tas ir viņu amata pienākums. Utilitārisma pieeja ir laba sabiedrībai, bet reizēm ir pretrunā ar personas interesēm veselības aprūpē.

Ārstam, savukārt, amata pienākums liek sekot ārsta ētikas principiem, kas pretēji utilitārismam, pacienta intereses stāda pāri sabiedrības interesēm, tādā veidā nodrošinot katram pacientam labāko iespējamo veselības aprūpi apstākļos, ko ir nodrošinājuši utilitāri domājošie veselības aprūpes organizatori. Šāda ārsta pieeja nevienu nediskriminē.

Ārsta ētika nav savienojama ar utilitārisma idejām. Ārsta ētika ir līdzsvarojošs spēks, kas neļauj veselības aprūpes organizatoriem samazināt izdevumus tā, ka ārstēt nav iespējams nepieciešamo apstākļu trūkuma dēļ.

Ārstu ētikas komisijai savā darbībā būtu jābalstās ārsta ētikas kodeksā, jo tai ir jāaizstāv ārstu tiesības prasīt no organizatoriem nepieciešamos apstākļus un aizstāvēt slimnieku individuālās vajadzības. Šī brīža krīze ir apstākļu krīze, par ko atbild nevis ārsti bet organizatori.

Kurš ārsta ētikas kodeksa punkts ļauj vienam pacientam atteikt terapiju, lai atdotu to citam? Kurš ļauj pacienta sniegtās ziņas izmantot pretēji pacienta interesēm? Kurš ļauj pavirši izmeklēt? Kurš ļauj uzlikt par pienākumu ārstiem strādāt nepieņemamos apstākļos?

 

Sēdes protokols.

Artis Žeigurs iebilst, ka pieņemtais lēmums atbalstīt šādu dokumentu, ir nepareizs lēmums un šajā publikācijā viņš ir izteicis savu viedokli, ka viedokļa paušana nav aizliegta.

 

Mans viedoklis.

Es uzskatu, ka pieņemtais lēmums atbalstīt neizpildāmu dokumentu ir nepareizs. Publikācijā es šo viedokli paskaidroju ar piemēriem.

Viedokļa paušana nav aizliegta. Vai es kļūdos?

 

Sēdes protokols.

Jevgēnijs Kalējs informē, ka arī pie viņa vērsās vairāki žurnālisti, sašutumā jautājot vai tiešām slimnīcās notiekot slimnieku šķirošana. Izsaka viedokli, ka ļēmumi, arī konkrētais lēmums, Ētikas komisijā tiek pieņemts balsojuma rezultātā, ka tiem, kuri ir mazākumā, ir jāpieņem šādi vairākuma balsojumi un nav ētiksi pēc tam publicēt savu atsevišķo viedokli.

 

Mans viedoklis.

Es varētu piekrist Jevgēnijam, ja viņš būtu norādījis kuri mani argumenti ir kļūdaini un pamatojis kāpēc. Kamēr viņš to nav izdarījis, es palieku pie pārliecības, ka Jevgēnija viedoklis ir kļūdains un es neredzu iemeslu kāpēc šādi mani uzskati nebūtu paužami.

Ētiskas rīcības priekšnoteikums ir atklātība.

Jevgenij, lūdzu pamatojiet kāpēc nav ētiski publicēt atsevišķu viedokli, ja tas nav kļūdains? Vai jūs uzskatāt ka, ja par utilitāru un neētisku rīcības plānu nobalso vairākums, tas kļūst ētisks?

 

Sēdes protokols.

Pēteris Apinis norāda, ka ne vienmēr un ne visi lēmumi Ētikas komisijā tiek pieņemto vienbalsīgi, tomēr visi lēmumi tiek pieņemti diskusiju rezultātā, kurā katram ir tiesības izteikties, paust savu viediokli, pārliecināt pārējos par sava viedokļa pareizību.

Artis Žeigurs iebilst, ka jautājums tomēr netika diskutēts, esot pateikts, ka jāpieņem un viss.

Šādam apgalvojumam iebilst Pēteris Apinis norādot, ka ir bijušas diskusijas, ka dokumenta izstrādā ir piedalījušies daudzi savas jomas speciālisti, un jebkuram bija tiesības iebilst, paust savu viedokli.

 

Mans viedoklis.

Pēteris norāda, ka ir bijušas diskusijas. Nevaru piekrist. Diskusijā apspriež viedokļus. Kā jau rakstīju augstāk, vairākkārt rakstiski paudu savu viedokli jomas speciālistiem, kā arī visiem ētikas komisijas locekļiem un uzdevu jautājumus. Es argumentētus iebildumus, vai norādes kāpēc mans viedoklis būtu kļūdains, nesaņēmu. To nevar nosaukt par diskusiju.

 

Piemēram, vēstule, ko nosūtīju visam saņēmēju sarakstam.

Paldies par atbildi.

Es esmu mācījies visu, ko man mācīja, bet tas neliedz man mācīto apšaubīt.

Pirms otrā pasaules kara Vācijā cilvēkus sāka šķirot, tai skaitā pēc veselības stāvokļa, attaisnojoties ar smagajiem apstākļiem valstī un norādot uz lietderību sabiedrībai.

Latvijā ārsti gatavojas darīt to pašu - daļai pilsoņu liegt pilnvērtīgu medicīnisko palīdzību jau tad, kad patiesībā resursi - cik saprotu - ventilatori - vēl ir pieejami. Man tā šķiet kļūda.

Jūs uzskatāt, ka jaunāku un mazāk slimu cilvēku izdzīvošanas vārdā atteikt medicīnisku palīdzību vecākiem un slimākiem cilvēkiem ir pareizi un ētiski. Jūs labprāt piekrītat plānam šķirot, jo jums tā mācīja. Tas, ka ārstam liek kādu, kas gaida ka viņu ārstēs, neārstēt, jūs nemulsina, ja tas tiek darīts ''sabiedrības interešu'' vārdā.

Jūs uzskatāt, ka izteiktas šaubas par to, vai ir ētiski izmantot pacienta konfidenciāli sniegtās ziņas par viņa veselības stāvokli, lai liegtu pieeju ārstēšanai, nevis lai viņam palīdzētu, ir lieka spriedelēšana.

Es jums nepiekrītu. Lūdzu neņemiet ļaunā.

Ja ārsti sāks šķirot pacientus ar mērķi nesniegt palīdzību pilnā apjomā, tad ar to brīdi ētikas ziņā mēs būsim atgriezušies pirmskara Vācijā.

Medicīna kā profesija balstās uz uzticēšanos. Tas ir pilsoņa līgums ar valsti. Pilsonis maksā nodokļus un valsts viņu aizstāv. Uz šīs uzticēšanās pamata mēs ievērojam likumus, uzticamies ārstiem un advokātiem, klausām veselības ministra rīkojumiem un pērkam maizi maksājot ar papīra naudu. Cilvēki maksā nodokļus, nevis atņem vajadzīgo vājākajam, jo viņi paļaujas, ka arī mediķi pat visgrūtākajos apstākļos taisnīgi, ar visiem tajā brīdī pieejamajiem līdzekļiem aizstāvēs ikviena pacienta intereses, ne tikai jauno un veiksmīgo, ne tikai mazāk slimo. Šo uzticēšanos nedrīkst lauzt nekādā gadījumā.

Grūtību gadījumā mēs nedrīkstam savus vecvecākus, slimos kolēģus un pasniedzējus iekrāmēt ragaviņās un vest uz mežu.

Dažs 75 gadnieks ir veselīgāks, saprātīgāks un sabiedrībai noderīgāks par dažu 30 gadnieku. Bet, kad iespējas izmeklēt beigsies, cilvēkus sāks šķiros pēc pazīmes - vecāks par 75 gadiem un slims - zilā zīme un ''nākošais''! Jo katastrofu medicīnas plānā tā ieteikts - ja nevari izmeklēt sīkāk, paļaujies uz tiem datiem, kas tavā rīcībā, acu priekšā: vecs un slims. Plāns nesaka - ja ārstam nav pilnvērtīgu iespēju uzzināt - šķirošana nav pieļaujama.

Šaubas par ieteikumiem, kas noteiks līdzcivlēku dzīvību vai netaisnīgu pāragru nāvi, nav spriedelēšana.

Kā jūs noteiksiet ka pacientam atlicis dzīvot mazāk par gadu?

Jūs rakstāt: kļūdas būs vienmēr.

Vai jūs nepiekrītat, ka kļūdām ir jāmeklē cēloņi, un, ja tās var paredzēt, tad tās ir jācenšas novērst?

Kā jūs atgūsit pacienta, viņa radu un sabiedrības uzticēšanos pēc tam, kad jūs būsit viņus piekrāpuši: pavaicājuši - vai jums bez temperatūras, klepus un apgrūtinātas elpas jau kādu laiku iepriekš nebija grūtības kāpt pa kāpnēm? Un kad pacients būs vaļsirdīgi izstāstījis, ka bija, jo cerēs, ka tas ļaus jums viņu labāk ārstēt - saruna beigsies. Jūs viņam izsniegsiet zilo uzlīmi un liegsit ārstēšanu, aizbildinoties ar to, ka sīkāk izmeklēt jums nav resursu un vispār, kur malku cērt tur skaidas lec, jūs darāt lielisku darbu, jo liedzot viņam pieeju ārstēšanai cenšaties paglābt citus sabiedrības locekļus.

Jūs uzskatāt, ka ārstiem liegt cilvēkiem iespēju izdzīvot būs psiholoģiski vieglāk, nekā censties pēc labākās sirdsapziņas un iespēju robežās turpināt ārstēt ikvienu, kas tobrīd lūdz palīdzību, jo ir solidāri, maizi pērkot visu mūžu maksājis ārstam algu? Kas liek jums tā domāt?

Jūs esat nešaubīgi gatava šķirot un neārstēt, jo jums to liek.

Kur jūsuprāt ir tā robeža necilvēcīgām prasībām, ko ārstiem būtu jāatsakās darīt, kaut ministrijas darba grupa lūdz?

Kāpēc ''sabiedrības interešu vārdā'', ja sabiedrību interesē izārstēto skaits - nesadalīt piemērotu pacientu sastāvdaļās, jo tā taču mēs uzreiz varam izglābt vairākus - 2 nieru, aknu, plaušu, sirds un 2 acu slimniekus?

Vai nebūtu labi kādu cilvēku kategoriju pret viņu gribu spiest testēt vakcīnas?

Vai pilsonim nebūtu pienākums vēlētai amatpersonai atdot nieri, ja tā vajadzīga veselības atgūšanai?

Ar ko šie piemēri pēc būtības atšķiras no cilvēku izjautāšanas un šķirošanas pēc veselības stāvokļa ar mērķi liegt tiem ārstēšanu ''sabiedrības interešu'' vārdā?

Juristi raksta : Šādā kontekstā vismaz īpatnēji izskatās apgalvojumi par to, ka pie 90% nekāda prioritizēšana nav nepieciešama un tikai tad, kad nebūs nevienas brīvas MPV iekārtas, drīkst kādam atteikt ventilācijas uzsākšanu.

Cienījamie juristi, vai cilvēka tiesības medicīnā nav spēkā? Latvija ir parakstījusi konvenciju.

Kad patiesībā sākas krīze - kad resursi vēl ir pieejami, bet kādam šķiet, ka tos būtu taisnīgi atstāt jaunajiem, vai tad, kad vairs nav pilnīgi nekādu resursu?

Veselības ministrija raksta : Šodien daudzi uzskata, ka nepieciešms nopelt politiķus un ierēdņus par to, ka nav laikus paredzējuši, gatavojušies, sastādījuši plānus, uzkrājuši finanses, utml. Konstruktīva kritika politiķu un ierēdņu darbībai (bezdarbībai) ir demokrātijas stūrakmens. Tomēr svarīgi arī saprast, ka neviena, pat visbagātākā pasaules valsts netur gatavībā MPV iekārtas šādai pandēmijai un potenciālai MPV iekārtu nepieciešamībai ekstremālā apjomā. Nebūtu pamatoti kritizēt Veselības ministriju šādā sakarā.

Cienījamā veselības ministrija, kovid sākās janvārī, tagad ir aprīļa vidus. Stāvoklis vairs nav akūts, tas ir kļuvis hronisks. Pēc notikumiem ķīnā jau varēja sprietst, ka veselības aprūpes vājā vieta ir ventilatori.

Cik jauni ventilatori pa šo laiku ir iepirkti(pasūtīti)?

Cik jaunas intensīvās terapijas darba vietas ir uzbūvētas, aprīkotas, par cik ir palielināta alga tiem, kas strādā intensīvajā terapijā, lai ārsti gribētu pārprofilēties un atgriezties darbā no pensijas?

No pasaules pieredzes redzams, ka uzbūvēt no skārda - putuplasta blokiem vietu, kas apkalpo simtiem pacientu var 10 dienās.

Kur ņemt naudu?

Es gadiem iesaku kompensējot medikamentus pētīt cik % lietotāju zāles palīdz un rēķināt izmaksu efektivitāti.

Cik % lietotāju ventilators glābj dzīvību?

Ja vairāk par 3%, tad ir jāpārtrauc apmaksāt palivizumabs, statīni, un pārējie mazefektīvie medikamenti, kas pierādīti nemazina mirstību, vai mazina to mazāk kā ventilatori. Par izbrīvētajiem miljoniem jāuzbūvē intensīvās terapijas aprūpes vietas un jānoalgo personāls.

Cienījamie kardiologi un pārējie kolēģi - ētikas komisija ir pieņēmusi lēmumu par nepieciešamību izglītojot ārstus uzrādīt cik % lietotāju ieteiktās zāles palīdz un kā tās ietekmē mirstību. Cerīgs sākums.

Ņemot vērā covid pieredzi, kas kārtējo reizi uzskatāmi atgādina ka imunitātei ir svarīgāka loma kā farmakoterapijai, lūdzu jūs iesākto turpināt.

Labas klīniskās prakses pētījumi uzrāda cik % lietotāju zāles katrā indikācijā palīdz un kā tās ietekmē mirstību. Diemžēl neētiska prakse neuzrādīt zāļu absolūto efektivitāti ārstu izglītotāju vidū ir plaši izplatīta.

Lektori studentu apmācībā, e visit lekcijās un profesionālās asociācijas - piemēram, pediatru, neonatologu, psihiatru vai kardiologu asociācijās bieži neuzrāda zāļu absolūto efektivitāti.

Pediatru asociācijā metformīns, neonatologu asociācijā palivizumabs, psihiatrijā antidepresanti un kardiologu asociācijā -atorvastatīns ir spilgti piemēri neētiskai ārstu informēšanai par zālēm.

Neētiskas ir tās vadlīnijas, kurās ir minēti medikamenti, bet netiek uzrādīts, cik % lietotāju tie minētajā indikācijā palīdz un kā tie ietekmē mirstību.

Arī zāļu valsts aģetūra reģistrējot, piemēram, mildronātu ir kļūdaini uzrādījusi augstāku efeketivitāti kā pētījumos pierādīts un rigviram to nav uzrādījusi vispār. Šo kļūdu ministrija nelabo jau gadiem. Rigvirs ir iekļauts melanomas terapijas vadlīnijās un tiek kompensēts. Mildronāts ir iekļauts hroniskas sirds mazspējas vadlīnijās.

Vadlīniju mērķis ir informēt kolēģus. Ja tiek ieteikts kāds ārstēšanas līdzeklis, bet netiek brīdināts, ka tas palīdzēs niecīgai daļai lietotāju, tad tā ir zāļu reklāma un ārstu un pacientu maldināšana, kas var kļūdaini pieņemt, ka ieteiktās zāles palīdz lielākajai daļai lietotāju.

Pēdējā ētikas komisijas sēdē kardiologu asociācija atsūtīja tipisku neētiskas ārstu izglītošanas piemēru - ''uz pētījumu rezultātiem balstītu atzinumu par statīnu pielietošanu sirds un asinsvadu slimību primārās un sekundārās profilakses nolūkos'', kurš apgalvo, ka statīni tiek nepareizi vērtēti kā mazefektīvi. Tas liecina, ka kardiologu vadība joprojām uzskata statīnus par augsti efektīvām zālēm. Atzinuma autori uzrāda relatīvo riska mazinājumu, bet neuzrāda statīnu absolūtā riska mazinājumu, kas pēc zāļu aprakstos minēto pētījumu datiem ir ap 3 procentiem lietotāju, kas ir zema zāļu efektivitāte. Augsti efektīvu zāļu piemērs ir vakcīna pret difteriju, kas novērš saslimstību ar difteriju vairāk kā 90 % vakcīnas saņēmēju.

Šāda zemu absolūto efektivitāti un NNT( number needed to treat) noklusējoša ārstu izglītošana ir neētiska.

Vadoši kardiologi pamāca, ka analizējot statīnu efektivitāti, tā ir jāizsaka vai nu relatīvā, vai apbsolūtā riska mazinājuma , vai NNT( number needed to treat) izteiksmēs.

Kardiologu vadība atzinumā kā vienīgo ir izvēlējusies uzrādīt relatīvo riska mazinājumu.

Vēršu jūsu uzmanību, ka relatīvā rsika mazinājums nedod priekšstatu par to, cik procentiem lietotāju zāles mazinās risku, kas ir praktizējošam ārstam svarīgi. Tiem daudzajiem lietotājiem, kam zāles nepalīdz, saprotams, nekādi riski nemazinās.

Piemēram, ja zāles mazina kardiovaskulārus notikumus trim pacientiem no simta un kontroles grupā kardiovaskulāri notikumi notiek deviņiem no simta, tad zāles ir mazinājušas kardiovaskulāru notikumu relatīvo risku par 30 %. Relatīvā riska mazinājums nepasaka cik % lietotāju zāļu efekts iestāsies.

Ja šīm pašām zālēm uzrāda absolūto efektivitāti, vai NNT, tad zāles ir mazinājušas kardiovaskulārus notikumus trijiem zāļu lietotājiem no simta. Indikāijā mazināt kardiovaskulārus notikumus statīni ir palīdzējuši 3% zāļu lietotāju. Zāles dzer 33 slimnieki, bet efekts iestājas tikai vienam no tiem, kas apliecina, ka zāles ir mazefektīvas.

Es aicinu kardiologu biedrības vadību sekot pašas ieteikumiem un uzrādīt gan zāļu relatīvo, gan absolūto efektivitāti, gan arī NNT visos savos izglītojošajos materiālos - kardiologu vadlīnijās un arī atzinumos par efektivitāti. Tas pašiem kardiologiem uzskatāmi parādīs, vai minētās zāles ir agusti efektīvas, vai nē.

Uzrādot cik % lietotāju ieteiktā terapija palīdz arī palīdzēs saprast iemeslus augstajai kardiovaskulārajai mirstībai valstī.

Jūs rakstāt, ka statīnu terapijas iespaidā kopējā mirstība mazinās par 10 %. Tas ir relatīvais riska mazinājums.

Lūdzu uzrādiet absolūto riska mazinājumu, cik % zāļu lietotāju mazinās kopējā mirstība jūsuprāt visefektīvākajam statīnam, kas ļaus spriest, vai statīni ir augsti efektīvas vai mazefektīvas zāles.

Jūs rakstāt ka mirstība nav vienīgais zāļu efektivitātes rādītājs. Piekrītu, bet absolūtais mirstības mazinājums ir svarīgākais zāļu efektivitātes rādītājs.

Ierobežota finansējuma apstākļos zālēm kas mazina mirstību un palīdz lielai lietotāju daļai būtu jādod priekšroka pār zālēm, kas mirstību nemazina un palīdz mazai lietotāju daļai. Lai to izvērtētu ir jāuzrāda cik % lietotāju zāles mazina absolūto risku un kā tās ietekmē mirstību, ko es jūs lūdzu darīt.

Vērtējot izmaksu efektivitāti jūs rakstāt - iedziļinoties pārējās valsts kompensētās farmakoterapijas pierādījumu līmenī, var secināt, ka statīnu terapija ir tieši ar augstu izmaksu efektivitāti.

Ja es pareizi saprotu, jūs pieņemat, ka, ja kādām zālēm izmaksu efektivitāte ir augsta, tad arī statīniem tā ir augsta?

Lai rēķinātu izmaksu efektivitāti ir jāzina zāļu absolūtā efektivitāte.

Ja zāles palīdz vienam no 33, tad viens efektīvi ārstēts pacients nodokļu maksātājiem izmaksās zāļu cena reiz 33.

Lūdzu publiskojiet valsts kompensēto statīnu, kā arī pārējo kompensēto zāļu izmaksu efektivitātes aprēķinus.

Kardiologu biedrība aicina sniegt korektu informāciju medicīnas, tanī starpā medikamentozās terapijas jautājumos un izvairīties no dezinformācijas izplatīšanas.

Pilnīgi piekrītu un aicinu kardiologu biedrību nekavējoties uzrādīt absolūto riska mazinājumu visām vadlīnijās ieteiktajām zālēm.

Vēršu biedrības vadības uzmanību uz ētikas komisijas lēmumu par to, ka ārstu izglītotājiem ir jāuzrāda medicīnas tehnoloģiju un zāļu absolūtā efektivitāte - jāuzrāda cik % lietotāju tā palīdz atbilstoši indikācijām un kāda ir to ietekme uz mirstību, ko kardiologu biedrība neuzrāda ne šajā atzinumā, ne vadlīnijās, ne mūžizglītības lekcijās, kas ir neētiska prakse, tāpat kā dezinformācija.

 

1.Vadoši kardiologi, lūdzu apstipriniet, ka statīnu lietošana indikācijā - novērst fatālu un nefatālu koronāro sirds slimību un citus nozīmīgus kardiovaskulāros notikumus - palīdz ap 3% zāļu lietotāju, vai uzrādiet pētījumu, kas pierāda ko citu.

2.Lūdzu uzrādiet arī absolūtā kopējās mirstības riska mazinājumu jūsurpāt efektīvākajam statīnam.

3.Aicinu ārstu biedrības valdi aicināt visus medicīnas darbinieku izglītošanā iesaistītos mācību spēkus, arī studentu un māsu apmācītājus, kā arī zāļu valsts aģentūru un klīnisko vadlīniju sastādītājus stāstot par zālēm uzrādīt absolūtā riska mazinājumu, kā arī ietekmi uz mirstību, kas šobrīd bieži netiek darīts, radot maldīgu priekšstatu pr terapijas efektivitāti un pacienta izredzēm.

Ja es kur kļūdos, lūdzu norādiet.

Ar cieņu Artis Žeigurs

 

Uz šo vēstuli ne tu Pēteri, ne kāds no ētikas komisijas ne arī kāds no vadošiem kardiologiem nav atbildējis. Tas praksē apliecina, ka diskusija par sabiedrībai svarīgiem jautājumiem nenotiek. Jūs manu viedokli ignorējat.

 

 

@ 2020-04-14 14:18 rakstīja:

Arti, vai esat mācījies Katastrofu medicīnu? Tur nav tā laika...un resursu var nepietikt. Ja pietiek, tad problēma nepastāv, bet ja nē, KM principi diktē citu pieeju kā ikdienā. Kļūdas būs vienmēr, no tām neizbēgt... Var spriedelēt līdz bezgalībai, ja ir laiks un vēlme. Bet izstrādātais darbs, manuprāt ir labs un atspoguļo galvenos principus, pēc kuriem vadīties. Paldies komandai.

NM ārste, kardioloģe

----- Reply to message -----

SUBJECT: Re: ITN resursi Covid-19 laikā

DATE: otrd., 14 apr. 2020, 13:52

FROM: <zeigurs@latnet.lv>

 

Par triāžas apstākļiem un kāpēc dokumentu šobrīd nepieņemt.

A. raksta ''tikai tad, kad ir veikts esošajos apstākļos maksimāli pilnīgs un kvalitatīvs medicīniskā stāvokļa un prognozes novērtējums.'' uz papīra izskatās jauki, bet jau šobrīd pacientu veselības stāvokļa novērtējums bieži vien nav ne pilnīgs, ne kvalitatīvs ārstu un laika trūkuma dēļ, tāpēc ir pareizi, ka nevienam neatsaka ārstēšanu. Cik ilgs laiks pēc ministrijas domām būs nepieciešams un tiks atvēlēts ārstam lai viņš spētu taisnīgi šķirot kam dzīvot, kam nē? Kā standartu izmeklēšanai nepieciešamajam laikam varētu pieņemt pediatru asociācijas ar hronometru veikto pētījumu, kurā uzrādījās, ka lai pirmreizēji izmeklētu bērnu ir nepieciešamas vismaz 45 minūtes. Kolēģis X pirms klīniskiem pētījumiem pacientu izjautā 2 stundas. Vai šķirotājam būs pieejami visi nepieciešamie izmeklējumi? Kā taisnīgi šķirosiet, ja kādi izmeklējumi trūks? Ja apstākļu nebūs, taisnīgi šķirot būs neiespējami, tad šķirošana nav pieļaujama. Ierēdņi, vispirms iepazīstiniet ar paredzētajiem darba apstākļiem un tad prasiet ārstiem, vai tas ir izdarāms. Cienījamie kolēģi, kurš no jums savā  profesionālajā darbībā nav kļūdījies? Šķirošanas kļūdām būs traģiskas neatgriezeniskas sekas kuru cēlonis būs jūsu rīcība. To taču jūs saprotat? Ārstu ētikas kodekss ne velti nosaka, ka 1.8. Vietā, kur ārsts veic savu profesionālo darbību, viņa rīcībā jābūt atbilstošiem apstākļiem un tehniskajam aprīkojumam. Nekādā gadījumā ārsts nedrīkst darboties savā profesijā apstākļos, kas varētu kompromitēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti. Ārstu ētikas kodekss un cilvēktiesību konvencija medicīnā neparedz, ka krīzes apstākļos ārsts drīkst sākt šķirot pacientus pēc to veselības stāvokļa un pacientiem ar vājājāku veselību liegt ārstēšanu. Ja piemērotu apstākļu nav, ārsts sniedz palīdzību tādā apmērā, kādā spēj, rindas kārtībā. Viņš cenšas glābt ikvienu. Ja kādam sniegt palīdzību nav iespējams, tas ir liktenis, kas vienlīdz skar visu sabiedrību. Ārsta darba pienākumos nav liegt pacientam dzīvību uzturošu terapiju. Nekādos apstākļos no ārsta to nevar prasīt. Es tiešām nesaprotu, kāpēc kolēģi labprātīgi uzņemas šķirot pacientus pat nezinot, vai viņi to apstākļu dēļ kvalitatīvi spēs. Liktenis šķiro nejauši bet ārsts tā nedrīkst darīt. Jau tagad speciālistu starpā nav vienprātības par kritērijiem veselības stāvokļa novērtēšanai. Kāpēc tieši 75 un ne 60, vai 80 gadi? Kādi kritēriji noteiks, kad valstī jāsāk šķirot? Kāpēc tieši brīdī, kad ir atlikuši 10 % gultu, kāpēc ne tad, kad visas gultas ir pilnas, kad patiešām resursi trūkst? Kādi ir apsvērumi un pierādījumi? Vai pētījumi atbilst Latvijas veselības aprūpes modelim un situācijai? Cik intensīvās gultas valstī ir ? Cik tās šobrīd ir noslogotas? Kā gultu skaitu var palielināt? Kā panāksiet, ka ārsti un māsiņas atgriežas darbā, kā to paredz plāns? 

Kolēģi, galvenais steigā un slepenībā nekaitēt. Dokuments nav pienācīgi sagatavots un publiski apspriests, tādu pieņemt nedrīkst, jo pacienti netaisnīgi mirs un jūs būsit to atbalstījuši.

 

Ar cieņu Artis Žeigurs

 

@ 2020-04-13 20:48 rakstīja:

Labdien!

Liels darbs, paldies kolēģiem!

1. Par kolēģa Žeigura iebildumiem. Rindas kārtība vai loterija tomēr visās publikācijās un dokumentos (kurus esmu lasījis) tiek raksturota kā mazāk ētiska nekā triāža atbilstoši apspriežamajam Dokumentam. Patiesībā tas, jādomā, arī ir galvenais iemesls, kāpēc apspriežamais Dokuments Latvijā un līdzīgi dokumenti citās valstīs arī ir tapuši.

 

Mans viedoklis.

Pasaulē par šiem jautājumiem vēl arvien diskutē, dažādas valstis tā rezultātā pieņem dažādas rekomendācijas. Nav labas klīniskās prakses pētījumu, kas apliecinātu vienas vai otras pieejas priekšrocības. Ir tikai autoru viedokļi.

Pirms pieņemt, visi autori iesaka apspriest publiski, lai nezaudētu sabiedrības uzticēšanos.

Līdz mana viedokļa publicēšanai nebija publiskas apspriešanas.

Ētikas komisijas atsevišķi locekļi joprojām nosoda publisku apspriešanu, savu viedokli nepaskaidrojot, kas man nešķiet pareizi.

 

Neapspriestie varianti - piemēram, ASV rekomendācijas. 40 lpp Health care providers and family members will be reluctant to withhold/withdraw ventilators from patients. Guidelines that rely heavily on withdrawal of ventilators generate great concern and controversy and may be set aside in an emergency. Further, the experience of withdrawing ventilation is traumatic for all concerned, including health care staff. Doctors and nurses forced to extubate patients, even to save other patients, may not recover full professional confidence until long after the pandemic is resolved. Finally, the withdrawal of ventilation without patient consent raises significant liability issues;

71 again, appropriate guidelines limit instances of tragic choices.
42 lpp.VIII. Non-Clinical Approaches to Allocating Ventilators

A. First-Come First-Serve
Ventilators may be allocated to patients on a first-come first-serve basis, which is how ICU beds, and to some degree organs for transplant, are currently distributed. This system is familiar to the public and straight-forward.

However, this scheme will likely penalize disadvantaged populations, such as those of lower socio-economic means who may not have access to information about the pandemic or to reliable transportation, or minority populations who might initially avoid going to a hospital because of distrust of the health care system.

Ja jums ir dati, kas apliecinātu, ka viena vai otra pieeja glābtu vairāk dzīvību, lūdzu uzrādiet.

Tie, kuriem liedz pieeju, saprotams, mirst priekšlaicīgi. Nenoliedzami, daļa no tiem būtu izdzīvojusi, ja tiktu sniegts nepieciešamais atbalsts. Tie, kuri nonāk viņu vietā, izdzīvo ne visi, tāpēc šķirot nedrīkst.

Tas, ka apzināta palīdzības nesniegšana ir pieļaujama, kā tiek apgalvots dažu valstu vadlīnijās, nav nekādi pamatots un nav saprotams.

Ja diabētiķim atņem insulīnu un viņš dabiski mirst komā, tā ir palīdzības nesniegšana, kas noved pie pacienta nāves, ja insulīns [vai ventilators] ir pieejams, bet apzināti netiek lietots. Latvijā likums aizliedz nesniegt palīdzību, ja tas var glābt personas dzīvību, un ir saprotams kāpēc.

 

Latvijā nav iedzīvotāju, kam nebūtu pieeja informācijai, par kādiem uztraucas ASV vadlīniju izstrādātāji.

Man kaimiņi, vecāks pensionēts pāris, nelieto internetu un rēķinus maksā pastā. Viņi zina par epidēmiju. Man prasa, ko mēs varam darīt, lai cilvēkus nešķirotu?
Tie kas neuzticas veselības aprūpes sistēmai neuzticēsies nevienam piedāvātajam aprūpes modelim.
Priekšrocība pieejai ārstēt rindas kārtībā ir milzīga, neviens netiek diskriminēts, ārstiem nav jāšķiro un var ārstēt visus pēc kārtas pēc labākās sirdsapziņas. Sabiedrība saglabā uzticību ārstiem. Arstiem nav sirdsapziņas pārmetumu par diskriminēšanu un neārstēšanu un ir laba sajūta, ka pat traģiskos apstākļos ir darījuši visu iespējamo, ko sabiedrība no viņiem gaida. Par sekām un apstākļu nenodrošināšanu atbild politiķi.
Vispirms sabiedrībai jāizlemj vai ir pieļaujami diskriminēt un sarežģītā, necaurskatāmā, radiem nepieņemamā veidā daļai smago slimnieku, bez labai klīniskai praksei atbilstošas izmeklēšanas liegt palīdzību. Vai ir pieļaujami zaudēt sabiedrības uzticēšanos un atbalstu, kā arī iekulties tiesvedībās. Varbūt labāk ārstēt rindas kārtībā cik ļauj resursi, prasīt no politiķiem resursus un informēt sabiedrību, ja resursus nepiešķir.
Vai
es kļūdos?

 

Sēdes protokols.

Artis Žeigurs pauž viedokli, ka fakts, ka lēmumu ir pieņēmis vairākums, nepadara šo lēmumu par pareizu, ka tad, ja šis lēmums ir nepareizs un vairākums ir kļudījies, viedoklis noteikti ir jāpublisko.

Jevgēnijs Kalējs pauž viedokli, ka šāda Ētikas komisijas locekļa rīcība, publicējot lēmumu, ir neātiska

 

Mans viedoklis.

Jevgenij, ja jūs uzskatāt, ka jūsu lēmums atbalstīt plānu ir ētisks, kāpēc tā publicēšana un argumentēta apšaubīšana būtu uzskatāma par neētisku? Lūdzu pamatojiet savu atbalstu plānam un norādiet kuri mani argumenti ir kļūdaini un kāpēc.

Vai jūs nepiekrītat, ka ētiskiem lēmumiem, kas skar plašas sabiedrības intereses, ir jābūt atklātiem?

 

Sēdes protokols.

Tiek pausts viedoklis, ka lēmums nav kāda atsevišā Ētikas komisijas locekļa privāts dokuments, tādēļ atsevišķa Ētikas komisijas locekļa rīcība publicējot kolektīvu lēmumu, ir satraucoša un nav pieļaujams, ka atsevišķs Ētikas komisijas loceklis šādu lēmumu publicē savā interpretācijā.

 

Mans viedoklis.

Lūdzu norādiet kur manā interpretācijā ir kļūdas.

 

Sēdes protokols.

Pēteris Apinis aicina Arti Žeiguru apdomāt vai turpināt šādi rīkoties.

Klātesošie diskutē par tiesībām publiskot Ētikas komisijas sēdē paustos viedokļus, izskatītos jautājumus un pieņemtos lēmumus. Tek izteiktas aizdomas, ka šādā veidā jebkurš, arī šīsdienas Ētikas komisijas sēdē skatītais jautājums var tikt publiskots, kas noteikti nav pieļaujams.

 

Mans viedoklis.

Es piekrītu, ka nav publiskojami privātpersonu dati un lietu apstākļi, kas ļauj atpazīt privātpersonas, kuru lietas izskata komisija.

Ētikas komisijas locekļi ir amatpersonas. Es uzskatu, ka lēmumi un apsvērumi, kas ietekmē sabiedrības veselību, ir jāpublisko.

 

Sēdes protokols.

Elita Vīksne vērš klātesošo uzmanību uz Ētikas komisijas nolikuma 7.punktu, kas nosaka, ka strīdu izskatīšana Ētikas komisijā notiek tikai slēgtā sēdē, uz ko Artis Žeigurs norāda, ka šāds nolikuma punkts nav pareizs.

 

Mans viedoklis.

Kā jau rakstīju augstāk, ja jautājums skar atsevišķas privātpersonas, bet neskar sabiedrības intereses, tad lieta jāskata slēgti, lai aizsargātu iesaistīto pušu privātumu. Ja jautājums skar plašas sabiedrības intereses, jautājums var tikt skatīts publiski un protokolu, izņemot vietas, kuras satur privātu, sensitīvu informāciju par privātpersonām, ja tādas ir iesaistītas, būtu jāpublisko ārstu biedrības mājas lapā. Sabiedrība ir jāinformē par plānotajām izmaiņām veselības aprūpes kārtībā.

 

 

Sēdes protokols.

Pētersi Apinis ierosina Vilnim Dzērvem – Tālutam izvērtēt šo jautājumu, vai šāda Ētikas komisijas locekļa rīcība nav nododama izvērtēšanai Ārstu biedrības valdē.

 

Nolēma – Vilnis Dzērve – Tāluts izvērtēs nepieciešamību un sagatavos jautājuma nodošanu izskatīšanai Latvijas Ārstu biedrības valdei.

 

Sēde beigusies plkst. 17:05 

Sēdi vadīja Pēteris Apinis 

Protokolēja Elita Vīksne 

 

https://www.delfi.lv/news/versijas/irena-kucina-aizliegums-skirot-dzivibas.d?id=52838831

 

Tātad pacientu, kuru dzīvība ir apdraudēta, šķirošana pēc noteiktiem, viņa dzīvi vērtējošiem kritērijiem nav pieļaujama. Tas nozīmē, ka viņus nedrīkst šķirot ne pēc vecuma, ne pēc citiem kritērijiem – piemēram, materiālā stāvokļa, pienesuma sabiedrībai, izglītības, sociālā stāvokļa utt. Jo visu šo kritēriju piemērošana nozīmētu vienu – ka šo cilvēku dzīvības vērtība tiktu svērta, mērīta un savstarpēji salīdzināta.

 

Svarīgi ir apzināties, ka slimnīcu kapacitātes problēmas risinājums ar pacientu šķirošanu nav ētiskā dilemma, kā piemēram tiesību studentiem bieži uzdotais kāzuss – cilvēks brauc ar divvietīgu laivu, kur ir tikai vēl viena brīva vieta. Viņš tuvumā redz divus slīkstošos, bet uzņemt savā laivā un izglābt var tikai vienu. Ja viņš uzņemtu abus, tad laiva nogrimtu un visi trīs – arī viņš pats – ietu bojā. Kurš no slīkstošajiem viņam jāglābj? Pēc kādiem kritērijiem? Atbilde no tiesību viedokļa ir – vienalga, kuru viņš būs izglābis, viņš būs rīkojies pareizi. Taču valstij jau iepriekš sagatavot priekšrakstu, pēc kādiem kritērijiem viņam būtu jāizvēlas, nav pieļaujams.

 

Pievēršoties tieši valstij (ne konkrēti ārstu dilemmai), jākonstatē, ka slimnīcu kapacitātes jautājums ir nevis ētikas, bet gan sociāli politisks jautājums.

 

Līdz ar pandēmiju vairākās valstīs izskanējuši priekšlikumi šķirot pacientus, it sevišķi pēc vecuma. Taču konstitucionālā atbilde ir viennozīmīga – demokrātiskā, tiesiskā valstī pacientu šķirošana kā līdzeklis slimnīcu kapacitātes problēmu risināšanai nav pieļaujama. Arī mūsu Satversme to nepieļauj.

 

ārsts-glābējs 15.01.2021 22:03:21

Ļoti labs raksts. Patiešām pateicos autorei par patērēto laiku un enerģiju – tas lika man uzdot sev jautājumu, kāpēc cilvēks skaļi izpaužas par lietu (rakstīšanas iemesls, kā salasu, ir saslimstības ar COVID-19 dinamika Latvijā), kurā sajēdz, izteikšos līdzībās, apmēram tik, cik vista baznīcas kalendārā. Tieši tā vērtēt šo autoreses iniciatīvu man liek raksta saturs: cietušo un slimo šķirošana ir katastrofu medicīnas (KM) elements. Rakstā šo vārdu salikumu neatradu. Protams, neminēts palika arī KM ekstrēms – medicīnas katastrofa. Profesore norāda, ko mediķi šai sērgā kategoriski nedrīkst darīt. Būtu konstruktīva - pateiktu, ko vajag darīt. Ar nedarīšanu reti ko iegūst, sevišķi, ja nelaime mājās! Un piesauktā Satversmes grāmatiņa KM situācijā praktiski pielietojama var izrādīties vien mušu atgaiņāšanai no sterilo instrumentu galda. Uztveriet manu retoriku mierīgi! – to, ko tā ir vērta, pirms dažām dienām skaļi pateica manis algotais deputāts Kiršteins vērtējot Satversmes tiesas darbību.

Autores aktivitātei epistulārajā žanrā bez tā, ka ir iemesls, pieņemu, ir arī cēlonis. Man ir netīras aizdomas – pasūtījums. Vai arī personīgais plāns nākotnei.

Manu lasītāj – nodokļu maksātāj! Sen neesmu juties tik izprasts, kā lasot Tavus Kucinas opusa komentārus! Tāpēc drusciņ par lietu pēc būtības, jo viss, kas Latvijas medicīnā notiek gan epidēmijas laikā, gan „miera laikos”, galu galā notiek it kā priekš Tevis un pilnīgi noteikti par Tavu naudu.

Medicīnas katastrofā vēl „iebraukuši” neesam. Tas tāpēc, ka mēs – ārsti (ar to saprotot visus medicīnas profesionāļus), redzot, kā aug saslimstība, jau no rudens sākuma prognozējām, modelējām, rēķinājām, plānojām, gatavojāmies. Saslimstībai augot, visu esam pārmodelējuši un pārplānojuši jau nezinu vairs cik reizes. Valdība šai cīņā ir ieguldījusi milzu naudu. Pēdējā laikā! „Dzelžu” varbūt pat pietiks. Nepietiek un vēl ilgi nepietiks cilvēkresursu. Jau sen valdībām uz to esam norādījuši mēs mediķi paši, Valsts kontrole, OECD utt. utjpr. Nedzirdēja. Nedzirdēja, jo Tu, nodokļu maksātāj, ne reizi šo trīsdesmit gadu laikā neesi atnācis man uz Jēkaba laukumu palīgā tiem „kurlajiem” to iestāstīt! Medicīna un, pirmkārt, tajā nodarbinātie gadu gadiem ir tikuši diskriminēti un tas darīts likumā noteiktā kārtībā! Palasi likumus par valsts budžetu, „da” par jebkuru gadu, Ārstniecības likuma slaveno 53.1. pantu, likumu „Par valsts civilās aizsardzības plānu” un pašu plānu, ja nu reiz par šķirošanu. Un palasi, ko par to teica Satversmes tiesa, Valsts kontrole. Visi manis minētie dokumenti ir parakstīti! Iespēja nonākt KM situācijā joprojām ir pat ļoti reāla! Un vainīgos meklēs!

Par cietušo un slimo šķirošanu. Tas tiešām ir jautājums par to, kura glābšanai kaut ko no trūcīgā atlikuma pielietot, kuram to deficītu atteikt. Tas nav jautājums, kuram palīdzēt, kuram ne. Palīdzēs visiem! Šādā šķirošanā vecums pats par sevi, pretēji Kucinas apgalvotajam, nav kritērijs. Kritēriju ir diezgan daudz, daļa no tiem ir saistīti ar vecumam raksturīgajām slimībām un, galvenais, ar prognozi attiecībā uz cilvēkam atlikušās dzīves kvalitāti un ilgumu. Miera laika katastrofās šķiro, kā likums, ārstu grupa (konsīlijs) un šādai šķirošanai piemīt milzīga ētiskā dimensija – tur Kucinai pilnīga taisnība. Milzīga! Un tai piemīt arī iespēja ārstam kļūdīties. Salīdzinājumam: amerikāņi pēc slavenā orkāna „Katrīna” 2005. izdarīja secinājumus: šķirošanas virsuzdevums ir ieguldīt pieejamos resursus tā, lai sabiedrība kopumā no šīm resursu atliekām iegūtu visvairāk. Un vēl: ārsts-šķirotājs likuma priekšā ir imūns.

Un te nu iestājas viena realitāte – Latvijai unikālais Krimināllikuma 138. pants. Mans lasītāj, ir visai iespējams, ka tad, kad faktiski šķirošana par spīti Kucinas prasībai faktiski būs iestājusies, es uzrakstīšu atlūgumu un iešu mājās. Zviedri pirms kāda mēneša diviem to jau piedzīvoja (tiesa, ne krimināllikuma dēļ).

Realitāte izskatās tomēr jau iestājusies – vecīšu beznosacījumu gods un cieņa, nedz arī veselība tiek nesargāta veco ļaužu sociālās aprūpes iestādēs, par kurām gādā Kucinai daudz tuvāk nekā es atrodamā, bet tāpēc Kucinai ne labāk saskatāmā ministre Petraviča. Ja tā turpināsies, tad mums ārstiem lielā mērā šķirošanas ētikas smagā nasta atkritīs pati par sevi. Es – ārsts-reanimatologs ar 40+ gadu stāžu – nu zinu gan, cik smagas dažkārt gadās izšķiršanās!

Manu lasītāj! Šis raksts manā atmiņā atsauca vēsturi: 1953. gadu PSRS. Jāzepa Asiņainā nāve paglāba nezināmu, bet lielu daudzumu padomju ārstu no varas turētāju aktivitātēm ar zināmu prognozi.

Manu lasītāj! Sargi sevi un nedari tā, kā viena dumja tiesnese un stulbs prokurors! Un vakcinējies! Autorei ir pilnīga taisnība sakot: „Nodrošināt visu pacientu, kuriem tas nepieciešams, dzīvības glābšanu ir valsts uzdevums”. Un tieši valsts ir tā, kas ārstam pasaka, kurā brīdī šķirošana jāsāk un kad tā jāizbeidz ( Šveicē, ziniet, tāda kārtība).

Dr. Pēteris Tomiņš

 

 

Mans viedoklis.

Autore skaidro kāpēc šķirošana ar mērķi kādu diskriminēt Latvijā nav pieļaujama. Viņa cenšas jūs atturēt no nelikumīgas rīcības. Ārsta pienākums epidēmijas pārslodzes gadījumā nemainās - ir jāturpina izmeklēt un ārstēt ar visiem tai brīdī pieejamajiem līdzekļiem. Šāda ārsta rīcība nevienu nediskriminē.

Jūs taču saprotat, ka tie, kuri pēc šķirošanas nonāktu grupā, kas nesaņem deficīto ārstēšanu, mirs pāragri? Autore skaidro kāpēc tāds plāns ir nepareizs. Un jūs arī zināt, ka infekcijas gadījumā slimnieka prognoze var dramatiski mainīties pat otrajā, vai trešajā ārstēšanas nedēļā, tāpēc nemēģinot ārstēt, prognozi noteikt nav iespējams. Tāpēc šķirošana pirms uzsāktas ārstēšanas visiem pieejamajiem līdzekļiem būs kļūdaina, kas nav pieļaujami, jo katram pacientam dzīvība ir tikai viena.

Jūs rakstāt, ka vecums nav šķirošanas kritērijs. Nevaru jums piekrist.

Izslēgšanas kritērijos ir minēts - 75 gadi un noteikta papildu slimība.

Ja pacientam ir 74 gadi un tāda pat papildu slimība, viņš pēc plāna saņem palīdzību pilnā apjomā, tātad notiek 75 gadus vecu un vecāku pacientu diskriminēšana pēc vecuma, kas nav pieņemami.

Jūs pamatoti norādat uz iespēju ārstam šķirojot kļūdīties un aicināt piešķirt šķirotājam tiesisku imunitāti. Raksta autore aicina nešķirot, turpināt ārstēt pēc iespējām un nebūs iemesla tiesvedībai pret ārstu par pāragru nāvi pēc šķirošanas.

Lūdzu publicējiet labas klīniskās prakses pētījumus, kas apliecinātu, ka infekcijas epidēmijas gadījumā šķirošana ar mērķi liegt pieeju deficītai ārstēšanai glābj dzīvības, ja jums tādi ir pieejami.

Jūs pareizi norādiet, ka prims šķirot, nepieciešams zināt pacienta prognozi. Kā jūs ticami noteiksiet prognozi, ka pacientam atlicis dzīvot mazāk par 12 mēnešiem, kas ir viens no izslēgšanas kritērijiem? Ja jūs pacientam nesniegsit jūsu rīcībā esošo deficīto medicīnisko atbalstu, tad pacients tiešām mirs pāragri, bet tās būs traģiskas jūsu lēmuma sekas.

Nemēģinot ārstēt nav iespējams noteikt, vai pacients vēl dzīvos 11, vai 12 un vairāk mēnešus.

Kā jūs noteiksiet prognozi, ja pārslodzes dēļ nebūs iespēju izmeklēt?

Ja nav iespēju izmeklēt, šķirot nedrīkst.

Jūs aicināt vērtēt pacienta dzīves kvalitāti un, ja tā jums šķiet nepietiekoša, gatavojaties pacientam atteikt ārstēšanu. Jums nav tādu juridisku, vai ētisku tiesību. Vienīgi pacients pats spēj vērtēt savas dzīves kvalitāti. Ja viņš uzskata, ka tā ir dzīvošanas vērta, tad nevienam nav tiesību viņam to liegt.

Jūs rakstāt – kad šķirošana faktiski būs iestājusies.., bet jūs neminat iemeslu, kāpēc jūs sāksiet šķirot. Kāpēc lai kāds, nespējot godprātīgi izmeklēt un nekļūdīgi noteikt prognozi, sāktu nelikumīgi šķirot ar mērķi diskriminēt pacientus?

Kā jau minēju iepriekš, lai godprātīgi izmeklētu ir nepieciešams laiks un resursi, kuru nebūs. Lai noteiktu kaut aptuvenu prognozi ir jāārstē un jāvērtē, kā ārstēšana ietekmē slimības gaitu, tāpēc pirms pilnā apjomā uzsāktas ārstēšanas šķirot nedrīkst.

Tālāk jūs pareizi rakstāt, ka jūsu algu apmaksā pacients. Un jums ir 40 gadu pieredze. Vai jums kāds pacients vai viņa radinieks kādreiz ir pārmetis, ja jūs pacienta labā darāt visu iespējamo? Man tā nav gadījies. Ārstus parasti iesūdz par nepietiekamu izmeklēšanu un kļūdainu, vai nepietiekamu ārstēšanu. Jūs esat iecienīts ārsts tāpēc, ka esat radījis priekšstatu, ka jūs cenšaties glābt katru savu pacientu. Bet jūs gatavojieties daļu pacientu ārstēt nepietiekoši un gribat izlemt, kuri tie būs. Šiem pacientiem jūs tad vairs nebūsiet ārsts – glābējs.

Jūs rakstāt, ka jums dzīvē ir nācies smagi izšķirties. Lūdzu miniet piemērus. Kuros gadījumos, jūsuprāt, drīkstētu šķirot lai diskriminētu un kāpēc.

Vai, pirms nolemt ārstēt nepilnīgi, jūs prasat piekrišanu pacientam, vai tā radiem, ja pacients tajā brīdī nespēj spriest? Vai visi pacienti ar prieku piekrīt mirt priekšlaicīgi?

Jūs pareizi rakstāt ka valsts ir tā, kas Šveicē, Hitleriskajā Vācijā, vai citur lemj par to, vai kāds drīkst diskriminēt pacientus.

Jums jāņem vērā, ka tas, ka citur tiek pieļauta šķirošana ar neparedzamu rezultātu un ar mērķi diskriminēt, nav arguments, lai arī Latvijā tā darītu.

Valsts kancelejas jurists skaidro kāpēc Latvijā pacientu šķirošana ar mērķi diskriminēt ir pretlikumīga un nepieļaujama. Jūs izsmejat viņas prāta spējas, brīdinat, ka šķirosit, vai iesniegsit atlūgumu, ja šķirošana tiks atzīta par prettiesisku, bet nepaskaidrojat kāda iemesla pēc un uz kādu tiesību pamata jūs gatavojaties šķirot savus pacientus lai daļai no tiem nesniegtu nepieciešamo palīdzību, diskriminētu.

Piekrītu, ka valsts vienīgā ir atbildīga par veselības aprūpi un tās attieksme pret ārstiem pēdējos gados ir bijusi nepieņemama, bet tas nedod tiesības daļu pacientu plānoti diskriminēt un ārsti nedrīkst to darīt.

Ja reanematologi šobrīd ir spsiesti strādāt virsstundas, šis jautājums ir steidzami risināms publiskojot stāvokli, iesakot risinājumus, piemēram, palielinot algas un nodrošinot profesionālai darbībai nepieciešamo speciālo iemaņu apmācību, lai citu specialitāšu ārsti gribētu pārporofilēties un prasot valsts pārvaldei tos īstenot. Kadru trūkums nav risināms daļai pacientu liedzot piekļuvi dzīvību glābjošai ārstēšanai.

Bijusī veselības ministre ilze Viņķele planu šķirot ir kļūdaini apstiprinājusi. Tas nenozīmē, ka plāns ir pareizs, ētisks, vai likumīgs atbilstoši satversmei.

Formāli šobrīd tas ir likumīgs, tāpēc ka ministres parakstīts un vienlaikus nelikumīgs, tāpēc ka neatbilst satversmei un starptautiski atzītām cilvēktiesību nomrām. Politiķi un ministri, risinot šo neskaidrību rādīs, vai Latvija ir tiesiska valsts un kāda ir pie varas esošo politiķu attieksme pret pilsoņu diskrimināciju.

 

Latvietis

16.01.2021 00:38:23

Ikvienam ir tiesības uz viedokli. Arī Kucinas kundzei.

Tomēr tas nenozīmē, ka ikviens viedoklis ir pareizs. Kucinas viedoklis ir "skaists", bet pilnīgi nereāls. Ja ir izvēle starp nosacītu 80-gadīgo un 8-gadīgo pacientu, es bez šaubām izvēlos otro. Ja ir izvēle starp manu 80-gadīgu vecmammu un nepazītamu 8-gadīgo bērnu, es izvēlos vecmammu. Tieši tik vienkārši. Amorāli? Varbūt. Netaisnīgi? Varbūt. Bet tas nemaina manu izvēli, ja tāda ir jāizdara.

Visas dzīvības ir svarīgas tikai no subjekta viedokļa. No sabiedrības, cilvēces kā sugas, viedokļa vienas dzīvības ir svarīgākas par citām.

 

Mans viedoklis.

Demokrātiskā valstī pilsoņi labprātīgi pakļaujas likumam, kas visus vērtē pēc vienādiem nosacījumiem. Kamēr pastāv valsts, likums neļauj stiprākajiem atņemt mantu un dzīvību vājākajiem un likuma priekšā nav izvēles starp cilvēkiem citas, kā vien viņu rīcība, kas ir likumīga, vai nē. Valsts nedrīkst pieļaut neviena pilsoņa plānotu diskrimināciju arī krīzes situācijā, vai arī tai jāatzīst, ka šī valsts pārvalde nedara prioritārus darbus un ir vajadzīga cita.

 

ilze

17.01.2021 22:30:13

Liels paldies autorei par uzdrošināšanos aizrādīt tiem ļaudīm, kuri sākuši norādīt mediķiem kritērijus, pāc kādiem būtu jāsniedz, vai nebūtu jāsniedz palīdzība slimniekiem .

I.Kants /1724-1804/. izteica atziņu ,ka cienīt otru ir viens no demokrātijas principiem. Kas tad ir cieņa? Visam ir cena, cilvēka vērtības mērs ir cieņa. I.Kants izteica humāno principu : "Cilvēks cilvēkam mērķis - ne līdzeklis. Cieņas pamats ir pašizlemšana, pašvadīšana, patstāvība un spēja tikt ar sevi galā. Vai mediķis ,kurš nolems glābt jaunu pacientu, nevis mirstošu māmulīti ,varēs pēc tam vairs sevi cienīt? Runājot par Satversmē ietverto dzīvības aizsargāšanas principu ,jāsaka,ka spēja sekot pašu lemtajiem likumiem ir apbrīnojama morālā vērtība. Šodien ne reti to aizmirst paši likumkaļi. Ļoti daudzie likumi bieži nogalina tiesības! Šoreiz ir runa par t i e s ī b ā m d z ī v o t !

 

Mans viedoklis.

Piekrītu. Vienīgi cilvēks pats var vērtēt, vai viņa dzīve ir dzīvošanas vērta un vai viņš grib tā turpināt. Ja cilvēks grib dzīvot, nevienam nav tiesības viņam to liegt atsakot palīdzību, ja tā ir pieejama.

 

Bijusī mediķe

15.01.2021 19:30:53

Bezizejas situācijā nemaz bez šķirošanas nevar būt. Piemēram, vienādi smagi pacienti - es, kurai 60 gadu, un tantiņa, kam ap 90. Uzskatu, ka būtu jāglābj mani, lai cik ciniski tas kādam izklausītos. Bet, ja blakus es un 30-gadīgs cilvēks, tad, protams, ka priekšroka viņam...

 

mellene

17.01.2021 13:53:44

Njā,bet ,ja tas trīsdemitgadīgais- bezcerīgs narkomāns ar kādu neārstējamu medicīnisku vainu?

 

Mans viedoklis.

Šķirošana pirms ārstēšanas, bez iespējām atbilstoši labas klīniskās prakses prasībām izmeklēt, būs kļūdaina. Tāpēc jāturpina ārstēt rindas kārtībā, jācenšas mazināt vīrusa izplatību, jāiegulda resursi aprūpes vājajās vietās, jāpublisko naudas izlietojums, lai pamatotu lietderību un, ja vienlaikus vairāki pacienti uz vienu vietu, tad rindu jānosaka atklātā loterijā.

Palasot komentāros pilsoņu šķirošanas ieteikumus redzams, cik tie subjektīvi, tāpēc atšķirīgi.

Ikviens cilvēks kādriez dzīvē kļūdās. Kļūdaini nolemt pacientu pāragrai nāvei nav pieļaujams.

 

Bsk 17.01.2021 10:56:59

mediķe varēja paklusēt, provinces slimnīcā jautājām, kas īsti kaiš radiniecei, atbilde bija, ka vecums. Nebija vēl 80. Atvedām ar lielu skandālu uz Rīgu "nomirt", kā bija iestāstīts tantei. Nodzīvoja vēl pilnvērtīgus 5 gadus. Te var filozofēt bezgalīgi, bet patiesībā daudzi uzskata, ka pārāk daudz naudas tiek ieguldīts bezperspektīvos vecīšos, kuru daudzums vēl tikai strauji augs, jo saistīts ar pēckara dzimstības bumu.

 

Mans viedoklis.

Ārsti nosakot prognozi mēdz kļūdīties, tāpēc nedrīkst šķirot lai diskriminētu.

 

Satversmības cienītājs

15.01.2021 18:19:34

Irēna, viss jau ir pareizi, ko jūs rakstat par to, ka visi cilvēki ir vērtīgi. Bet tādā gadījumā valstij nav tiesību upurēt gados jauno cilvēku tiesības un ar likumu aizsargātās intereses vecāka gadu gājuma cilvēku veselības aizsardzībai, jo, kā jūs pareizi teicāt, cieņa piemīt visiem. Faktiski ar šo skaisto, bet lielā mērā juridiskajās fikcijās balstīto rakstu, jūs noliedzat realitāti, kura pati šķiro cilvēkus pēc vecuma: ja cilvēks ir vecs vai slims, tas nozīmē, ka viņa izredzes mirt ir lielākas, nekā jaunam un veselam. Nevienā Satversmes pantā nav noteikts, ka ikvienam Latvijas Republikā ir garantētas tiesības uz nemirstību. Es piekristu, ja sākot ar pagājušā gada martu tiktu izstrādāts pasākumu kopums, kurš tiktu mērķēts tiešu uz sirmgalvju lielāku aizsardzību, izolēšanu no riskiem. Mūsu žēlsirdīga sabiedrība gan jau iesaistītos un palīdzētu valstij ar brīvprātīgu darbu, ziedojumiem vai vēl kaut kā. Bet pateikt, ka, lūk, tev nebūs jāpelna iztika savai ģimenei, lai nenomirtu kāda deviņdesmitgadīgā vecmāmiņa (gandrīz burtiski citēju Abu Meri), - tā ir demagoģija un ņirgāšanās par personas pamattiesībām. Un tieši tāpēc, būsim godīgi, vismaz daļa sabiedrības šobrīd neiebilst pret pacientu šķirošanas pēc vecuma, jo valdība šo šķirošanu jau ir uzsākusi 2020.gada martā tikai otrā virzienā, skaidri parādot, ka tai interesē tikai tai lojālo pensionāru balsis, kuri savām egoistiskajām bailēm par dzīvību upurēja vai ļāva upurēt visas pārējās sabiedrības intereses. Un kāds no tā labums? Nekāds. Vīruss tik un tā izplatās. Tātad, ierobežojumu samērīgums ir stipri apšaubāms.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka ierobežojumiem jābūt samērīgiem un efektīviem. Piekrītu, ka valsts pārvaldei jāieklausās cilvēku vajadzībās un ieteiktajos risinājumos. Piekrītu, ka gadījumā, ja valsts pārvalde atzīst, ka nespēj nodrošināt pilsoņu tiesības uz dzīvību, tai ir jāatkāpjas.

Nepiekrītu, ka valdības kļūdaini lēmumi padarītu nepieciešamu, vai pieļaujamu šķirošanu ar mērķi diskriminēt.

 

Anna 15.01.2021 16:56:48

Kad ir dilemma: glābt pusaudzi 15 gadi un omīti 95 gadi, ja viņiem būs abiem vienādas tiesības, tad tā Satversme ir jāpārraksta!

 

Mans viedoklis.

Kuram, jūsuprāt, nepienākas tiesības dzīvot – pusaudzim, vai omītei un kāpēc? Un kuram vēl?

 

Ytto 15.01.2021 18:24:04

Pēc Dombravas, Isasalnieka un Dzintara principiem vispirms būtu jānoskaidro, vai omīte gadījumā nav lesbiete un pusaudzis gadījumā nav gejs. Bet ja nopietni, tad normāls cilvēks 95 gados pats pateiktu: glābiet to pusaudzi, man ar saviem 95 gadiem jau pietiek.

 

Mans viedoklis.

Latvijā, pateicoties Satversmei, neviens nevienam citam pagaidām nav tiesīgs norādīt kad būtu laiks mirt un labi ka tā.

 

Cars 15.01.2021 14:45:26

No rakstītā tad vēl ir jautājums, kas dod tiesības izvēlēties apdraudēt manu dzīvību mediķiem kas nevakcinējas un pārējiem, kas paziņo ka to nedarīs.

 

Mans viedoklis.

Tā kā vakcīnām mēdz būt ļoti retas, bet dzīvību apdraudošas neparedzamas komplikācijas, tāpēc Latvijā vakcinācija, par laimi, ir brīvprātīga. Es ceru, ka tā tāda arī paliks. Nevienam, par laimi, nav pienākuma pakļauties medicīniskai manipulācijai tāpēc, ka citam tas būtu izdevīgi. Jūs sevi varat pasargāt valkājot masku un distancējoties no cilvēkiem, kam jūs neuzticaties.

 

 

 

Sūrā realitāte 15.01.2021 13:48:59

Ir labi lasīt spriedumus, bet dažiem profesoriem vajag palasīt grāmatas un vairāk satikt cilvēkus. Lai piemērotu likumus, vispirms ir jāmēģina saprast dzīves situācijas un tikai tad likumus. Šķirošanas jeb palīdzības sniegšanas algoritms ir neatliekamās palīdzības pamatā un palīdzības sniegšanas neatņemama daļa, jo nekad nevarēs sniegt palīdzību noteiktā laikā un noteiktā vietā visiem vienlaicīgi un vienādi! Algoritmi ir dāžadi, atkarībā no situācijas un pieejamajiem resursiem, bet visiem pamatā ir "pacienta stāvoklis". Dažreiz pirmos glābs tos, kam stāvoklis vissmagākais, dažreiz, kam stāvoklis viscerīgākais, un mērķis šiem algoritmiem ir viens un tas pats - izglābt pēc iespējas vairāk! Nevar algoritmu balstīt uz nodokļu nomaksu vai tml., bet šķiet to jau neviens netaisās darīt? Prasība ir viena, ja ir ārkārtas stāvoklis, tad vajag izlemt vai turpinam piemērot "miera laika" algoritmus vai pārejam uz "katastrofas" vai tml. algoritmu, lai pasargātu mediķus no nepamatotas vajāšanas, kāpēc vienam palīdzējis, citam nē, situācijā, ka visiem nav ar ko palīdzēt!!!

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka šķirošana ar mērķi labāk palīdzēt, specializēti ārstēt, ir nepieciešama un visiem vienlaikus tiešām nevar palīdzēt.

Nav pieņemama šķirošana ar mērķi kādai pacientu grupai liegt pieeju ārstēšanai. Smagi ievainotam cilvēkam var ticamāk noteikt brīdi, kad pacients vairs nav glābjams, ka tālāka ārstēšana viņa prognozi nomirt nemainīs. Infekcijas gadījumā nemēģinot ārstēt, prognozi noteikt nav iespējams, tāpēc nevienu nedrīkst diskriminēt, liegt pieeju ārstēšanai. Pacienti ir jāturpina ārstēt rindas kārtībā. Ja vairāki vienlīdz smagi un neatliekami ārstējami cilvēki saslimst vienlaikus, ir jālozē kārtība, kādā tie piekļūs ierobežotajiem resursiem. Vienlaikus ir jāmazina vīrusa pārnese, jāstiprina vājās vietas veselības aprūpē un jāpublisko naudas izlietojums, lai apliecinātu lietderību. Ja mediķi nešķiros ar mērķi liegt ārstēšanu, nebūs iemesla tiesvedībai pret mediķiem, jo par pilsoņu dzīvībai nepieciešamo resursu sadali un pārdali atbild valsts pārvalde, kas lai tad arī atbild gan par kļūdainu darbību, gan bezdarbību.

 

 

Asd 15.01.2021 13:04:56

viss ir vienkārši kur beidzas resursi, tur sākas eksistenciālisms tajā ir tikai racionāli apsvērumi, kam ar cieņu nav nekāda sakara 

autore raksta pareizi un jāsaka, ka arī jauki tomēr izvairās piedāvāt Blaumaņa "Nāves ēnā" variantu tas būtu jau kaut kas konkrētāks par tēmu

 

Mans viedoklis.

Beidzoties resursiem cilvēcība nebeidzas. To apliecina Blaumaņa stāsts, kurā nevienu veco cilvēku neiemeta jūrā, lai tiktu pie vairāk zivīm, vai vietas laivā. Tik dažādie cilvēki paļāvās uz likteni velkot lozes. Pirmais lozi vilka vecākais. Cienījama, humāna rīcība apstākļos, kad beidzas resursi.

 

... 15.01.2021 09:38:51

Te man liekas ir sajaukta "kara medicīnas" šķirošanas būtība! Šķiro nevis pēc cilvēka "vērtīguma", bet pēc potenciālās iespējas izārstēt! Piemēram ir viens, kam ir 80% cerības uz atlabšanu un otrs, kam 20% - kam dosiet priekšroku - reanimācijas gulta tikai viena? Protams ka 80%, jo ja izvēlās to otru, liela iespējamība, ka nomirs abi - viens no tā, ka nespēs izvilkt, neskatoties uz pūliņiem, otrs - no neārstēšanas. Vienmēr ir mazākā ļaunuma princips... Tas, ka tajos pirmajos ir veci cilvēki ar hroniskām slimībām ir likumsakarīgi un nevajag to pieminēt kā primāro šķirošanas kritēriju!!! Arī ja būs večuks, kas visai veselīgs un jaunietis, kas nodzēries un nopīpējies - visticamāk izvēlēsies pirmo!!!

 

Mans viedoklis.

Infekciju gadījumā prognozi [iespēju izārstēt] pirms uzsāktas ārstēšanas ticami noteikt nav iespējams. Tikai mēģinot ārstēt un vērtējot, kā pacienta stāvoklis mainās, var iegūt aptuvenu priekšstatu par prognozi. Cilvēka dzīvība nav atgūstama, tāpēc lēmums par piekļūvi ārstēšanai nedrīkst balsīties uz aptuvenām prognozēm. Aptuvenas prognozes der resursu plānošanai, bet ne lēmumam par pacienta dzīvību. Ja ārsts kļūdīsies, tie, kam viņš liegs pieeju ārstēšanai, mirs velti, tāpēc šķirot ar mērķi neārstēt nedrīkst. Gadās, ka mirst veseli jauni cilvēki un izveseļojas trausli simtgadnieki. Tāpēc šķirojot diskriminēt nedrīkst.

 

kā tad 15.01.2021 14:49:47

@me Vecos un slimos glābt ir jēga tikai tad, kad var atļauties glābt. Skarbi izklausās, bet vecos un slimos vajadzētu izolēt, bērnus, pusaudžus, studentus - tāpat.Pirmos, kā te augstāk minēts, potēt mediķus, policistus, ugunsdzēsējus. Tad - pedagogus. tad- ekonomiski aktīvo sabiedrības daļu vecumā 25-55. Tad - studentus. Tad - skolēnus un pirmsskolas vecumu. Tad - veselos vecuma grupā 55+. Un tikai tad - atlikušo daļu - vecos, slimos, tos, kas pirmajā piegājienā kādu iemeslu dēl nebija potēti - slimi, pālī, netic kaitei utt.

 

Mans viedoklis.

Ārstam nav jāspriež, vai kādu glābt ir jēga. Kam ir un kam nav jēgas par to arī komentētāji nespēj vienoties. Valsts pārvaldei ir pienākums nodrošināt apstākļus, lai ārsts varētu pienācīgi ārstēt ikvienu, nevērtējot, vai šis pacients ir, vai nav pelnījis labāku ārstēšanu kā nākamais rindā. Tas ikvienam rindas kārtībā ļaus saņemt vislabāko iespējamo ārstēšanu apstākļos, kādus ir nodrošinājusi valsts pārvalde.

 

... 15.01.2021 11:18:42

nē, pirmos ārtsus, ugunsdz, policistus, skolotājus.. un tad pārējos pēc Tevis ieteiktā klasifikatora

 

Mans viedoklis.

Būtu labi, ja paskaidrotu kāpēc tieši tā.

 

Me 15.01.2021 11:41:27

Man atkal šķiet, ka tieši vecos/slimos pirmos vajag potēt, jo tieši tie ir tie, kas mirst un kuru dēļ ierobežojumi vispār tika izveidoti. Pārējiem mirstība ir tik zema, ka ilgtermiņa statistikā vispār neparādītos.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, šis ieteikums ir labi argumentēts.

 

kā tad 15.01.2021 09:23:10

lala bla bla. Reāli pirmos potēt vajadzētu ekonomisku aktīvos iedzīvotājus - vecumā no 20-50 g.vec., lai ekonomiku galīgā d... nenolaistu.

 

Mans viedoklis.

Ekonomiku bremzē ierobežojumi, kas ir vajadzīgi, lai smagi slimie vienlaikus nepārpludina slimnīcas. Cilvēki gados ar blakusslimībām slimo smagi, tāpēc tie, ja piekrīt, jāpotē pirmie. Ja smago slimnieku būs maz, veselības aprūpei pārslodze nedraudēs, tad ierobežojumus varēs mazināt.

Līdz šim izskanējuši viedokļi, ka arī pēc potēšanas cilvēkiem jāievēro ierobežojumi, jo potes pasargā ne visus. Turklāt, ja ik dienu sapotē ap 1000 cilvēkiem, tad, kamēr savakcinēs miljonu, paies pāris gadi, tāpēc jācenšas pētīt kuri ierobežojumi ir efektīvi, bet kuri nav.

Ja šobrīd pēc de facto ziņām visvairāk cilvēku saslimst mājsaimniecībās un pansionātos, tad daudziem ierobežojumiem ir maza nozīme, piemēram, aizliegumam iet pie friziera. Ievērojot higienas prasības, visiem velkot maskas, pierakstoties uz noteiktu laiku un pēc katra klienta nomainot pārvalku, dezinficējot instrumentus un krēslu, varētu atļaut apgriezt matus jau tagad.

 

Flints 15.01.2021 08:27:24

Kara lauka apstākļos medicīniskās palīdzības pamatā ir šķirošana. Šobrīd saslimstība pieaug, mizerablie Latvijas veselības aprūpes resursi izsīkst un kara lauka apstākļi ir klāt. Un ārstiem ir/būs jāpieņem cilvēciski un ētiski smagi lēmumi, kuriem slimniekiem palīdzēt, bet kuriem atteikt. Un padomnieces pārgudrie spriedelējumi ārstiem un slimniekiem(!) diemžēl nepalīdzēs. Tikai parāda, ka politiskā elite tāpat kā agrāk savu atbildību par nesakārtoto un nepietiekami finansēto veselības aprūpes sistēmu un tās (traģiskajām) sekām noveļ uz ārstiem.

 

Mans viedoklis.

Padomniece skaidroja kāpēc nedrīkst šķirot ar mērķi atteikt ārstēšanu. Viņa arī norādīja, ka valsts pārvalde atbild par nepieciešamajiem apstākļiem veselības aprūpē. Kara laika šķirošanas principi infekciju gadījumā neder, jo ievainojumu un traumu gadījumā prognozi var noteikt ticami, infekciju gadījumā nevar. Jūs nepamatojāt ar pierādījumiem pieņēmumu, ka šķirošana ar mērķi diskriminēt glābtu dzīvības.

Ārsta ētika, par laimi, aizliedz morāli vērtēt pacientu un šķirot lai diskriminētu, tāpēc nebūs vajadzība pieņemt nelikumīgus un neētiskus lēmumus valsts pārvaldes vietā.

 

Margarēta 15.01.2021 08:34:44

Ārstiem vienmēr ir jāpieņem lēmumi, vai no kādas manipulācujas pacientam viņa vecumā vispār ir jēga. Šādi lēmumi tiek pieņemti. Katru dienu un visur pasaulē. 99 gadus vecam cilvēkam neviens neoperēs sirdi vai vēzi, jo no tā gluži vienkārši nav jēgas. Cilvēka dzīve ir pagājusi.

 

Mans viedoklis.

Ja veselības aprūpe notiek tā, kā tai būtu jānotiek, tad ārsts par slimnieka ārstēšanu nelemj. Ārsts, sekojot šībrīža zināšanām un valsts pārvaldes sarūpētajiem apstākļiem, iesaka labāko iespējamo ārstēšanu, bet informētu lēmumu pieņem pacients pats.

Pacients izstāsta ārstam kas traucē labi justies. Ārsts iesaka izmeklējumus, kas palīdzētu noskaidrot iemeslus. Ārsts izskaidro riskus, kas saistās ar izmeklējumiem [ datortomogrāfijas rentgena starojuma kaitīgums, risks dzīvību apdraudošām reakcijām pēc kontrastvielas ievades u.c.] Veselības aprūpes organizatori atbild par pieejamību tiem. Ja pacients ir sapratis nepieciešamību izmeklējumam un tam piekrīt, tad pēc rezultātu saņemšanas ārsts pacientam izskaidro viņa saslimšanu, tās cēloņus, ārstēšanas iespējas un riskus, kas saistīti ar ārstēšanu [ dzīvību apdraudoši zāļu blakusefekti, zema zāļu efektivitāte, risks nomirt operācijas laikā uc.] Pacients izvēlas sev piemērotāko ārstēšanās veidu. Ārsts norunā nākamo vizīti, lai redzētu kā norit atveseļošanās, vai neparādās terapijas blaknes, kuru dēļ tā jāatceļ, vai jāmaina.

Ārsts nepieņem lēmumu slimnieka vietā, slimnieks izvēlas terapiju un saprot riskus, ko pats uzņemas, tāpēc ārstu par nelāgām sekām vainot nav iemesla.

Ārstam var pārmest vienīgi gadījumā, ja viņš nav pacientu brīdinājis par izmeklēšanas, vai ārstēšanas riskiem, vai zemu efektivitāti.

Piemēram, ja ārsts nebrīdina, ka statīni mazina mirstību tikai 2 zāļu lietotājiem no 100 un stundu ilga pastaiga pa parku mirstību no kardiovaskurārām slimībām mazina efektīvāk.

 

pensis 15.01.2021 10:46:23

@Margarēta jā Margrieta - padomā par savas dzīves jēgu,pirms dot atļauju ,kādu atslēgt uz mūžu - legalizē eitanāziju un visus vecos uz mežu - pagaidi ,gan arī tevi izšķiros - Mēs visi šeitan esam viesi - un nejau cilvēkam lemt,kuram dzīvot,kuram nē

 

Mans viedoklis.

Piekrītu uzskatam, ka cilvēks drīkst piekrist vai atteikties vienīgi no savas ārstēšanas, vai, ar tiesas lēmumu lemt par sava tuvākā radinieka, ja tas nav spējīgs spriest. Neviens cits nedrīkst nolemt viņu pāragrai nāvei.

 

Bums>Margarēta 15.01.2021 10:50:25

@Margarēta Nav taisnība. Ja labi maksās, tad operēs arī 110 gadīgo.

 

Mans viedoklis.

Arī maksas medicīnā ir spēkā tie paši noteikumi – ārstam jāinformē pacients par ieguvumiem un riskiem un jāprasa piekrišana.

 

Margarēta 15.01.2021 10:53:35

@Bums>Margarēta Par privātiem līdzekļiem var darīt, ko vēlas. Par valsts (vai slimokasēs iemaksājušo) līdzekļiem neviens neoperē sirdis cilvēkiem virs 90 gadiem. Vai netaisa endoprotezēšanas virs 80. Un tas ir pavisam normāli. Medicīnas jēga nav pagarināt eksistenci, medicīnas jēga ir atgriezt dzīvē ar kaut kādu dzīves kvalitāti. Vecim pansionātā, kas jau 3 gadus neceļas un laiž pamperos, nav dzīves kvalitāte, kur viņu atgriezt. Un nav svarīgi pat, kas viņu piemeklē: covids, gripa vai vēzis.

 

Mans viedoklis.

Tā kā pilsoņi veselības aprūpi maksā solidāri – darbaspējīgie maksā gan par saviem bērniem, gan vecākiem, tad katram iedzīvotājam, gan prezidentam, gan bērnam, gan pensionāram gadā pienākas noteikts, visiem vienāds aprēķināts naudas daudzums veselības aprūpei, ko es aicinu publiskot. Šīs summas ietvaros cilvēkam ir tiesības saņemt nepieciešamo aprūpes pakalpojumu.

Sirdi neoperē tad, ja pacienta veselības stāvoklis ir tik slikts, ka viņš negrib riskēt. Desmitā daļa pacientu, kas piekrīt vaļējai sirds operācijai pēc 85 gadu vecuma, mirst operācijas laikā.[ https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/15108782/ ] Ja nepiekristu operācijai, tad dzīvotu ilgāk.

Vienīgi pats pacients drīkst vērtēt savas dzīves kvalitāti. Ja tā viņu apmierina, nevienam nav tiesību viņam to atņemt. Ja viņš vēlas to uzlabot un tas ir iespējams, tad viņam pienākošās gada veselības aprūpes summas ietvaros viņam ir tiesības to darīt jebkurā vecumā.

 

Bums>Margarēta 15.01.2021 11:30:58

@Margarēta Paklau, JV trolli, izdari sabiedrībai pakalpojumu, nedzīvo līdz sirmam vecumam, rādi taču piemēru, noņem sabiedrībai tās rūpes vismaz par tevi.

PS. Es arī saprotu realitāti, bet dažreiz tomēr ir labāk paklusēt un neteikt, piemēram, sievietei acīs, ka viņa nav simpātiska un gudra arī nav.

 

Mans viedoklis.

Paklusēt šoreiz būtu bijis labāk.

 

? 15.01.2021 13:53:05

Resursi izsīkst, lai gan pēdējās dienās šķiet pacientu skaits sāk samazināties (izraksta vairāk, kā uzņem), bet nu ja palielināsies, tad var būt, ka izsīkst. Bet resursi nav nemaz tik mazi, jo, piemēram, LV pašlaik slimnīcās ir vairāk pacientu kā Skotijā, kur arī ir grūtības un runā par resursu izsīkumu. Skotijā dzīvo 5 mlj., nevis 1,9, ja nu kas

 

Mans viedoklis.

Piekrītu juristei, ka nodrošināt nepieciešamos resursus ir valsts pārvaldes uzdevums, kas nav risināms diskriminējot pacientus.

 

Murrey 15.01.2021 15:41:45

@Margarēta Neoperēs cita iemesla dēļ - 99 gadu vecumā pārciest operāciju nav diez' ko droši.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka liela daļa pacientu šajā vecumā labāk neriskēs piekrist smagai operācijai.

 

!=! 16.01.2021 12:57:19

@Margarēta Margarētai. Par endoprotezēšanu gan nav taisnība! Un sirds stimulatoru arī liek. Neatkarīgi no šiem faktiem domāju, ka arī veca cilvēka operēšana dod ārstiem kādu pieredzi, jo visi gadījumi jau nav vienādi. Daudziem dakteriem, domāju, vēl ir interesanti. Pieļauju gan, ka viņi pamazām pārstrādājas.

 

Mans viedoklis.

Lai ārsts nepiedāvātu pacientam riskantas operācijas, par kuru iznākumu viņš nebūtu drošs, būtu jāpublisko veselības aprūpes rādītāji. Cik % operēto pacientu ar noteiktu diagnozi atgūst darbaspējas, cik mirst, kāda ir pacientu apmierinātība ar saskarsmi un apstākļiem. Pacienti neizvēlēsies ārstu, kuram ir augsti mirstības rādītāji, vai zema pacientu apmierinātība.

 

Kur palika 7.01.2021 10:02:08

4 miljardi

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka valsts un tās darījumu partneru tēriņiem ir jābūt publiskotiem līdz centam, lai apliecinātu lietderīgu izlietojumu.

 

Šāle 17.01.2021 18:50:54

@Margarēta Nesapratu, vai jāsaprot, ka endoprotezēšanu pēc 80 gadiem netaisa? Manai mammai gūžu protēzeja divus gadus atpakaļ 90 gadu vecumā. Bija guļoša, tagad staigā.

 

Mans viedoklis.

Uzskatāms piemērs labai ārsta un pacienta sadarbībai.

 

Budzis 15.01.2021 07:34:53

Blablabla

Vai cik slikti šķirot esot.varetu domāt, ka valdība un mediķi to vien grib. Bet ja pienāk brīdis, kad šāda izvēle jāizdara, jo pretējā gadījumā neizvilks ne vienu ne otru? Ja ir viens elpināšanas aparāts, bet to vajag 2? Vai šajā gadījumā jāsauc autore, lai rāda cietsirziem, ka jāglābj 100% visi?

 

Mans viedoklis.

Ja ir viens aparāts un vajag 2, tad ir jālozē, kam tas pienākas. Ja krīze ir hroniska, tad valsts pārvalde nav nodrošinājusi nepieciešamos resursus veselības aprūpei. Atbildīgajām personām ir jāatkāpjas no amatiem. Cietušo radiem ir tiesības prasīt kompensācijas gan no valsts, gan cilviltiesiski no atbildīgajām personām. Tas mazinātu nekompetenci valsts pārvaldē.

 

Snorlaks 15.01.2021 10:31:00

Jaunkundz! Ir skaisti teksti par "tā ir jābūt" un ir šī "Real Life". Militārās medicīnas pamatprincips "šķirošana" ir radies ar ļoti vienkāršu pamatojumu - izglābt pēc iespējas vairāk dzīvību un sevi apliecinājis visos karos un lielajās dabas katastrofās ar milzīgu cietušo skaitu. Jūs varētu izdarīt ko tiešām lietderīgu - lai nebūtu jārunā par šķirošanu, ieteikt likumdošanā izmaiņas, kuras attiecināmas uz ārkārtas stāvokļiem ar bargiem sodiem, ieskaitot cietumu visādiem protestētājiem un nekārtību izraisītajiem. Normāls, likumus respektējošs pilsonis tos ievēro un pamatoti cer, ka valsts pratīs viņu pasargāt no sekām, kuras rodas viena aprobežota pūlīša slimīgo iegribu rezultātā. Tas gan par huligāniem, gan zagļiem, gan dzērājiem pie stūres un arī par esošo situāciju.

 

Mans viedoklis.

Šķirošana ar mērķi sniegt labāku, specializētu palīdzību ir sevi pierādījusi karu un katastrofu gadījumā.

Nav pierādījumu, ka šķirošana ar mērķi liegt pieeju nepieciešamajai ārstēšanai infekcijas uzliesmojuma gadījumā glābtu dzīvības, jo tie, kuriem liedz pieeju ārstēšanai, mirst priekšlaicīgi. Ja jums ir pētījumi, kas apliecina šīs pieejas priekšrocības, lūdzu publicējiet.

Tiesības protestēt un vārda brīvība ir valstiski svarīgas, jo palīdz novērst kļūdas valsts pārvaldes darbībā, piēmēram, apstiprinot plānu šķirot lai diskriminētu.

 

Bums>Mute 15.01.2021 10:46:08

Pareizi, gudri un saprātīgi uzrakstīts. Ar reālo pasauli tas gan (ceru , ka pagaidām) kopā neiet, bet domas, kā tam būtu jābūt ir cilvēcības un cilvēku vienlīdzības principa cienīgas. Šoreiz gan Prezidents nav kļūdījies ar komandas izvēli, ja attiecina to uz autori.

Visi spriedelētāji, par to, ka reāli tā nav, nav sapratuši, kas tika uzrakstīts. Džordano Bruno sārts vēl kūp, vai ne "kritiķi"?

 

Mans viedoklis.

Būtu labi paskaidrot kas no rakstā skaidrotā jūsuprāt neiet kopā ar reālo pasauli un kas būtu darāms, lai ietu.

 

Citrons 15.01.2021 12:34:40

@Bums>Mute Tieši tas, ka tas neiet kopā ar reālo pasauli arī nosaka šī pārsprieduma "vērtību". Par cieņu, humānismu un labsirdību teorētiskā burbuļa pasaulē spēj uzrakstīt arī mani nepilngadīgie bērni. Bet prezidenta komandai būtu jābūt tādai, kas spētu dot padomus - KĀ DZĪVOT REĀLAJĀ PASAULĒ...

 

Mans viedoklis.

Nešķirot ar mērķi diskriminēt, tātad, turpināt ārstēt rindas kārtībā un prasīt rīcību, vai atkāpšanos un tiesisku atbildību no valsts pārvaldes, ir labi saprotams un stāvoklim atbilstošs padoms, kā dzīvot reālajā pasaulē.

 

Citrons 15.01.2021 12:41:17

@Citrons P.S. Un REĀLAJĀ pasaulē divas NEIZBĒGAMAS pamatproblēmas ir - IEROBEŽOTIE resursi un NEPIECIEŠAMĪBA izdarīt izvēli...

 

Viss, kas ir ārpus šī, ir pat ne filozofija, bet vienkārši pasakas...

 

Mans viedoklis.

Raksta mērķis ir palīdzēt izdarīt pareizo, likumīgo un ētisko izvēli: nešķirot cilvēkus ar mērķi diskriminēt.

 

Bums>Citrons 15.01.2021 14:04:37

@Citrons Jautājums ir kas šo “reālo pasauli” rada un vai to vispār nevar manīt un tā būs vienmēr?

Reālajā pasaulē ir arī problēma, ko saimnieki Jums neļauj rakstīt - korupcija, nemākulība, nekompetence, izglītības trūkums, nespēja pildīt to amatu pienākumus, kuros ir ielīdis, slikta valsts pārvaldība un praktiski nekādas reālas nākotnes stratēģijas arī nav, ir arī maza jēga par reāli strādājošu nodokļu sistēmas izveidošanu un no ekonomikas un biznesa arī maza sajēga, kas būtiski bremzē valsts attīstību un tad mēs sakām: ”Re kur ir mūsu reālā pasaule’. Šajā brīdī Citrona komentāri ir vietā par esošo “reālo pasauli” ir loģiski, bet bez cēloņu analīzes, tikai seku konstatācija. Bet tad kad tas viss tiks sakārtots un būs vismaz normālā līmenī, tad vēlreiz varēsim atgriezties pie Jūsu uzrakstītā, jo būs jau pavisam cita “reālā pasaule”.

Prezidenta komanda nav struktūra, kurai jādarbojas ar valsts saimniecisko vadību un tās nemākulīgas vadības finansiāli-ekonomisko analīzi, tai ir jādod mērķi uz ko valstij tiekties un šeit nekā slikta nesaskatu šīs kundzes uzrakstītājā. Katram ir savs darbs. Sapņotāja? Jā. Bet kas tad virzīja cilvēces attīstību? Kāda filozofija? Nu ne jau citronveidīgie bija progresa virzītāji.

PS. Īstas krīzes situācijā (karš, dabas stihija) Jums būtu taisnība, bet pie mums nekāda krīze reāli nav un to kas ir mums pašlaik lielāko tiesu ir radījusi vadības nemākulība un nesaprašana, ka mediķi var vienkārši aizbraukt projām, ja viņus turpinās badināt un pat tagad ilgi vilcinājās mediķiem normāli par darbu maksāt, līdz pēdējam brīdim. Rindā jau stāv augstskolas un zinātnieki. Pamēģiniet vēl arī ar viņiem ilgāk paspēlēties un drīz vien tad būs īsta "reālā pasaule", kura tās produkti stāvēs garās rindās pēc brīnumūdens malka.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu domai, ka esošo pasauli jācenšas padarīt cilvēcīgāku, kā raksts to iesaka. Nepiekrītu, ka krīzes situācijā valsts pārvalde drīkst atmest cilvēcību.

 

Citrons 15.01.2021 17:13:10

@Bums>Citrons Reālā pasaule ir tā, kas mums ir dota. Un dota tā mums ir ar manis minētajām divām problēmām, kuras nav spējis atrisināt NEVIENS...

 

Citrons 15.01.2021 17:16:42

@Citrons P.S. Markss mēģināja risināt un Ļeņins ieviest, arī Mao. Tikai izrādījās, ka bez pussabiedrības noslaktēšanas nesanāk...

 

Mans viedoklis.

Ar cilvēku noslaktēšanu nekad nekas labi nesanāk.

 

L1 5.01.2021 19:36:55

@Bums>Mute Raksts viņai tiešam labs, bet es vēl saskatu tajā, ka valsts nespēji un attiecīgi politiķi, valsts pārvaldes darbinieki neveica savu darbu pienācīgi. Šī iemesla dēļ valsts nebija spējīga pieņemt savlaicīgi sapratīgus lēmumus. 2. problēma ir, ka valsts sistēma pati nespēji pārkārtoties un izmest nevajadzīgo balastu, kas ir piesūknējies sabiedrības kopējam labumam (budžetam) un padara valsti vāju, jo resursi tika izniekoti, un nespējīgu aizsargāt sabiedrības veselību, dzīvību briesmu gadījumos.

 

Mans viedoklis.

Ikviens savā darbībā kādreiz kļūdās. Šī iemesla dēļ ir jāpublisko valsts tēriņi un jāsargā vārda brīvība un tiesības protestēt, ko nedrīkst ierobežot arī krīzes situācijā. Kļūdu savlaicīga novēršana padara dzīvi labāku.

Atbalstiet iniciatīvas. http://www.bernuarsts.lv/palidziet-valsti-noverst-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

Kūciņa 15.01.2021 01:06:59

Tas, ka medicīna ir novesta līdz klinķim, ir fakts. Uzvārdi, kuri nes politisko un pārējo morālo atbildību - ir zināmi. Vai tāpēc kādam ir jātop šķirotam un jāmirst tāpēc, ka kāds sēdēdams augstā ierēdņa krēslā laida luni un reāli nestrādāja? Un vēl saņēma lielu algu? Laikam jau nē. Poncijs Pilāts saprata, ka viens no diviem notiesātajiem ir jāatbrīvo, bet viens jānotiesā. Lai varētu mazgāt savas rokas nevainībā. Kurš te mazgās rokas un kurš tiks atbrīvots un kurš sists krustā? Laiks rādīs.

 

Mans viedoklis.

Jautājums tik tiešām ir par politisko atbildību. Bijusī veselības ministre Ilze Viņķele partiju apvienības attīstībai/par vadīta, parakstīja nelikumīgo un neētisko plānu šķirot lai diskriminētu. Vai jaunais veselības ministrs labos šo kļūdu? Ja nelabos, tad slīcēju glābšana ir pašu slīcēju rokās – nebalsojiet par pie varas esošajām partijām, kuru apstiprinātie ministri ir gatavi jūs neārstēt. Balsojiet par partijām, kas aizstāv cilvēktiesības un nav krāpušās ar finansēm.

 

 

Savdabīgs raksts 15.01.2021 02:47:17

Autorei būtu jāapgūst valsts ekonomika un finanšu pārvaldība, tad jāpaskaidro iedzīvotājiem to nodokļu pieaugums par vismaz 10%, lai izveidotu un vidū laiku uzturētu rezerves tēlpas, ārstus, gultas, tehniku, sanitārais, medmāsas utt, jo reizi gadsimtā taču ievajadzēsies un tad nevajadzēs šķirot. NEVIENA valsts veselības sistēma uz zemeslodes nav tāda, ka nekādos apstākļos nebūtu jāšķiro pacienti. Tā ir norma arī pat vilciena katastrofā. Šķirošana ir normāla parādība, ja nav iespējams visus izglābt. Kundze pievienotu vērtību, ja enerģiju novirzītu uz jau sašķiroto sabiedrības daļu - cilvēkiem ar fizisku invaliditāti, un panāktu rezultātu, ka to dzīvi labklājības un sociālā nodrošinājuma sistēma tos konstanti nepazemo, ka tie var mācīties un strādāt atbilstoši to smadzeņu kapacitātei.

Interesanti, juristiem nemāca, ka ārkārtējā situācijā rīcības modelis ir citāds, nekā normālā situācijā? Vārds "ārkārtējā" jau nosaka, ka rīcība automātiski ir cita. Un kā tur bija ar cilvēktiesībām ārkārtējā situācijā?

Ēteru tomēr vajadzētu aizpildīt ar jēgpilnāku saturu. Kāpēc nav raksts par to, ka slimnīcu uzņemšanā visās valstīs šķiro arī miera laikā, nevis apkalpo kā ātrajā ēstuvē? Tad tā arī ir slikta sistēma visās attīstītajās valstīs, bet viena attīstības valsts grib būt citāda? Valsts parāds jau norakstīts un tagad katram no 1,5 milj var rezervēt medicīnisko palīdzību no budžeta?

Penicilins

 

Mans viedoklis.

Raksts skaidro kāpēc arī krīzes situācijā pacientu plānota diskriminācija nav pieļaujama. Nav datu, kas liecinātu, ka infekcijas gadījumā šķirošana ar mērķi liegt ārstēšanu glābj dzīvības. Tā ir bezjēdzīga, jo tie, kurus atšķiro, mirst pāragri. Šķirošana ar mērķi labāk ārstēt ir nepieciešama, bet ar mērķi diskriminēt nav cilvēcīga un nav pieļaujama. Miera laikā slimnīcas uzņemšanā cilvēkus šķiro ar mērķi labāk ārstēt, jo pacients smagākā stāvoklī, jo steidzamāk saņem palīdzību. Šādi būtu jāturpina šķirot un ārstēt arī infekcijas krīzes gadījumā.

 

 

15.01.2021 10:29:25

@Sveiks problēma nav nodokļu lielumā, kas samaksāti. problēma ir sliktā vadībā, neprofesionālā un lobējošā maksas medicīnu, problēma ir dažu/daudzu cilvēku alkatībā un atklātā negodīgumā. Tā kā nevajag velt bumbu no veselas galvas uz slimu. Nevajag jaukt kotletes ar mušām.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka valsts pārvalde varētu strādāt lietderīgāk. Lai to panāktu ir jāpublisko valsts izdevumi līdz centam. Atbalstiet ierosinājumus. http://www.bernuarsts.lv/palidziet-valsti-noverst-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

Ivars Brinkmanis 15.01.2021 13:17:38

@Sveiks Kā Savdabīgā rakstā teikts un atbildēts, problēma ir Valsts ierēdņu iekasējamo līdzekļu pareizā pārdalē. Te Var minēt OIK plaši kritizēto nodokli, kur mežonīgas naudas summas aizplūst uz .. mēs pat nezinam konkrēti kā kabatās, bet veselībai uzturēt liekus izdevumus nevar vai nemāk izplānot. Taču kopumā pastāv tāda aksioma: ja tu esi piedzimis, tad 100% droši nosprāgsi, jautājums cik sabiedrībai jāpatērē darbs un līdzekļi lai tavu dzīvību mākslīgi uzturētu, jo evolūcija iet pēc Okakamas principa...uz vienkāršošanu

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, nauda netrūkst, tā tikai atbilstoši jānovirza un jāpublisko tās izlietojums, kas apliecinās lietderību. Aicinu publiskot summu, kas Latvijā paredzēta viena pacienta veselības aprūpei gadā.

Ja valsts pārvalde nespēj izvērtēt prioritātes un atrast līdzekļus pilsoņu dzīvības glābšanai, tai ir jāatkāpjas.

 

Atbilde 15.01.2021 13:19:52

@Sveiks Es nodokļus maksāju 20+ gadus un jau 10 gadā nomaksātā kopsumma pārsniedza to ko es esmu izmaksājis un bija nopietna pārmaksa. Tai skaitā nopietna summa valstij apgrozāmajiem līdzekļiem pensiju uzkrājuma postenī. Es ļoti skrupulozi sekoju tam cik no manis paņem un kāda ir reālā atdeve.

Un es esmu par šķirošanu pēc jēgas un nākotnes atdeves arī miera laikā. Un, noteikti mani 80 gadīgu nebūs jāglābj, bet 30 gadīgu gan. Arī tikai par, ja manus vecākus neglabj, bet glābj nodokļu maksātāju. Arī tas ir normāli, ja jāizvēlas un tiek glabāts mans bērns, bet es nē. Mūsu dzimtā par laimi, nav domāšanas problēmas un šie jautājumi jau sen izrunāti un sakārtoti. Tu, laikam nezini, ka daudzos gadījumos glābšanas rezultāts ir dārzenis, kas tieši Latvijā pēc tam prasa abnormālu apkārtējo resursu un dārzeņiem arī nav nekāda prieka. Tikai ķeksis slimnīcas statistikā, ka nenomirst un ārstu treniņam. Ja tev būt izvēle 15 gadi dārzeņa lomā un tu būtu cēlonis visu apkārtējo dzīves kvalitātes būtiskā degradācijā, arī tad tavs ego klaigātu - mani, mani jāglābj, neskatoties uz cenu? Ja tu pats domā, ka jāglābj visi, jo gribēju pats būt izglābts, tad tā ir super egoista domāšana un nespēja saprast savas dzīves bezvērtību un kopējo finanšu līdzekļu racionālu izmantošanu.

Ja gribi būt glābts - maksā pats privātajai medicīnai, jo neviens nav aizliedzis, bet neprasi nodokļu maksātājiem samesties par visu.

Tevi augstskolā neškiroja, tevi pieņemot darbā neškiroja, tevi aizškiros uz nomiršanu momentā, kad būs vajadzīga tāda orgāna transplantācija, ko Latvijā neveic, jo LV nav apmaiņas programmā un būs jāmirst, tevi šķiro pat pretējais dzimums, tevi šķiro banka kredīta piešķiršanā, tevi šķiro robots reklāmu radīšanai - visu laiku strādā noteikti algoritmi un tu vai nu atbilsti vai neatbilsti. Ja neesi par to padomājis un sapratis, ka tā arī būs nākotnē, tad varbūt ir vērts sākt domāt.

 

Mans viedoklis.

Ja es jūs pareizi saprotu, tad jūs, ja jums būtu teikšana, bez nožēlas saviem vecākiem liegtu veselības aprūpi uzskatot, ka viņu ārstēšana ir kopējo finanšu līdzekļu neracionāla izmantošana. Jūs uzskatāt, ka valsts veselības aprūpei ir jāglābj tikai jūs, vai jūsu bērns, jo jūs esat maksājis nodokļus. Ja citi pacienti vēlas dzīvot, lai maksā privātajai medicīnai.

Jūs esat egoists, bet pārmetat egoismu citiem. Jūs neņemat vērā, ka ikviens pērkot veikalā maizi maksā nodokļus. Jūs uzskatat, ka spējat vērtēt cita cilvēka dzīvi labāk nekā viņš pats. Jūs neņemat vērā, ka ikviens cilvēks, ja vēlas, var atteikties no ārstēšanas pilnībā, vai no tās daļas. Latvijā nevienu pacientu neārstē pret viņa, vai viņa radu gribu, ja pacients tai brīdī nav spriest spējīgs. Nevienam pacientam Latvijā veselības aprūpe gadā nepārsniedz noteiktu summu, ko es aicinu katru gadu publiskot.

Jūs piekrītat diskriminācijai un uzskatat, ka bez tās nākotne nav iedomājama. Es pieļauju, jūs ar prieku un lepnumu šķirotu un diskriminētu.

Es ceru, ka jūsu komentārs kādam palīdzēs saprast, cik plāns diskriminēt ir necilvēcīgs un tāpēc ir jāatceļ.

 

! 15.01.2021 07:01:54

Pārspīlētais humānisms, uzturēt pie dzīvības to, kam jāaiziet. Jā, Satversme aizsargā ikviena cilvēka dzīvību, bet...pirmkārt katrs pats ir atbildīgs par savu veselību , un dāmītei derētu pastudēt latvju dainas, ka tikai ūdentiņis, akmentiņis, tie dzīvoja saules mūžu, ka trīs dieniņas nav zināmas, dzimstamā, mirstamā, tautiņās ejamā. Tā nu dabā ir iekārtots, ka katrs cilvēks kaut kad nomirs. Zinu, ka ar juristiem izrunā piemēru, ja ir 1 000 000 eiro un vienam slimam vajag visu šo summu, bet ir 100 citi slimi, kuriem visiem arī pietiktu, kam piešķirt: tam vienam vai 100 citiem?

 

Mans viedoklis.

Ja pacientu uztur pie dzīvības un viņš to vēlas, tas ir humāni. Valsts, ņemot nodokļus un aizstāvot pilsoņus, seko Satversmei, nevis latvju dainām. Un labi ka tā. Ja jūs vēlaties mainīt Satversmi pret dainām, rosiniet pilsoņus to darīt.

Valsts ikvienam pilsonim, bezpajumtniekam, vai prezidentam veselības aprūpei gadā ieplāno noteiktu summu. Šī summa katram nelaimē nokļuvušajam Latvijas pilsonim pienākas un es rosinu to katru gadu publiskot.

 

Ekonomists 15.01.2021 09:13:11

Manuprāt, Tavā komentā ir tikai viens tukš muldētājs, Tu pats, aizej pastāsti savu tekstu saviem vecākiem !

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, pirms piekrītat vecvecākus diskriminēt, aprunājieties gan ar viņiem, gan visiem pārējiem ģimenes locekļiem.

 

Me 15.01.2021 09:28:25

@Ekonomists Man vienmēr šķiet skumji, ja pensionāriem, kas jau tā knapi velk dzīvību, taisa dārgas operācijas, bet tai pat laikā ir bērni, kam visa dzīve vēl priekšā, bet ir jāvāc ziedojumu nauda ārstēšanai, lai varētu kaut cik normāli dzīvot.

Par privātiem līdzekļiem, protams, katrs lai dara kā grib. Bet par valsts naudu vienmēr jāskatās pēc maksimālā labuma, ko ar konkrētajiem ierobežotajiem resursiem var panākt.

Tāpat muļķīgi šķiet taisīt dārgus remontus skolās un pirkt interaktīvās tāfeles, ja tai pat laikā nevar skolotājiem (arī pirmsskolā) vismaz valsts vidējo algu par vienu slodzi samaksāt.

 

Prioritātes, sasodīts, prioritātes!

 

Mans viedoklis.

Bērniem un pieaugušajiem ir jāvāc ziedojumus gadījumos, ja ārstēšanai nepieciešamā summa pārsniedz summu, ko valsts gadā spēj apmaksāt jebkuram slimniekam. Šo summu es rosinu katru gadu publiskot.

Valsts apmaksātās ārstēšanas ir lētākas, tāpēc pieejamas lielākam skaitam pacientu.

Atteikt medicīnisko palīdzību gada aprūpes summas ietvaros pensionāriem nedrīkst, jo viņi, kad bija darbaspējīgi, nodrošināja valsts un veselības aprūpes sistēmas izaugsmi.

Par algām piekrītu, izglītībā un medicīnā cilvēki nav aizvietojami.

 

 

Visvaldis Vilnītis 15.01.2021 01:48:59

Pacentos izlasīt vairāk par pusi raksta. Nu ļoti gudra ir šī persona, ļoti, ļoti. Bet lai kā nebūtu visu izlasīt nešķita patīkami, arī ne lietderīgi. Mana vectēta māsa par tādiem teica ka viņi nav nekā vērti jo ir pilni ar "samācītām gudrībām". Interesanti kā gan viņa rīkotos to vietā kuriem ir JĀIZVĒLAS. Nezinu lietderību šai personai, /autorei, bet ja man jāizvēlas starp mazu bērnu māti, vai kādu kurai pat mazbērni ir patstāvīgi man atbilde nebūtu jāmeklē. Vai rakstā bija kas teikts par sistēmu kura piepiež mums izdarīt grūtas izvēles. Par sistēmu kas vairāk vai mazāk bet ir bijusi pat apzinīgi novesta (vismaz bezatbildīgi noteikti) par tādu ka normālas izvēles iespēja ir pat ļoti apgrūtināta.

 

Mans viedoklis.

Raksts paskaidro, kāpēc izvēlēties diskriminēt nedrīkst.

Rakstā ir norādīts, ka par stāvokli valstī atbild valsts pārvalde, kuru apstiprina pie varas esošās politiskās partijas. Savu attieksmi jūs varat izpaust nākamajās vēlēšanās, kā arī vēlēšanu starplaikā rosinot pārmaiņas un balsojot, piemēram, vietnē manabalss.lv. http://www.bernuarsts.lv/palidziet-valsti-noverst-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

 

Nauris Grigals 17.01.2021 13:32:00

Piekrītu. Raksts kvalitatīvs teorijā, bet nesniedz atbildi uz pašu galveno jautājumu - kā rīkoties, ja ir jāizvēlas? Ja ir divi pacienti un viena gulta / viens elpināšanas aparāts. Tādā situacijā Satversmes gudrība ir pilnībā bezjēdzīga. Tur ir vajadzīga dzīves gudrība, kuru gudras grāmatas lasos un gudrus rakstus rakstot neviens pasaules vēsturē vēl nav guvis.

 

Mans viedoklis.

Ja ir 2 pacienti un viena gulta, ir jāvelk lozes, lai liktenis šķiro gadījumā, kad valsts pārvalde nav spējusi pildīt savu pienākumu. Loterija nav pretrunā ar Satversmi, bet diskriminācija ir. Lozējot neviens pacients netiek diskriminēts un neviens ārsts nav mērķtiecīgi un kļūdaini pacientam atteicis ārstēšanu. Pacientu ir pievīlušas valdošās politiskās partijas, kas ir apstiprinājušas nekompetentu valsts pārvaldi un neveiksme loterijā. Ārsts ir ārstējis pēc labākās sirdsapziņas ar visiem tai brīdī viņa rīcībā esošajiem līdzekļiem.

 

D3v4wk1kjtibzcw 15.01.2021 07:04:31

Tik bieža vienas frāzes atkārtošana kā zombējot. Atkārto līdz notic?. Bet ja nopietni, kas tāds Latvijā vēl nav noticis. Morāli, ētiskumu, demokrātiju, cilvēktiesības, vārda brīvību darboņi vienmēr ir grozījuši savās interesēs. Realitātē sociālās normas tiek pieļautas kopējās saticības labad pelēkajā sabiedrības masā, līdz brīdim, kad ārpus un pāri likumam stāvošie naivuļus izmanto savā labā. Realitāte ir - cilvēkus pārdod, cilvēka orgāniem ir vērtība naudā, pasūtījuma slepkavības pastāv, cilvēku grupas diskriminē. Ētiski var pateikt, ka visa dzīvība ir vienlīdzīga, bet ja salīdzina vai glābt bomzi vai ārstu, kurš spēj glābt vēl arī citas dzīvības? Dilemma veco vai jauno salīdzinot kļūst sarežģītāka slavenajā trolley dilemmā. Redzot, ka tas nav apstādināms un noteikti notrieks 5 cilvēkus, vai ir ētiski pārslēgt sliedes citā virzienā, kur tas notrieks 2. Un tad var audzēt- un ja viena no tiem 2 ir stāvoklī, bet 5 ir večuki? Un ja tu atrodies uz tiltiņa uz kura stāv viens ļoti resns cilvēks kuru nogrūžot lejā viņš nokritīs priekšā vagonam un to apturēs? Kā ir tad kad no slēdža pārslēgšanas lēmums kļūst par fizisku slepkavību? Morālā slepkavība vai kaut kā tā bija nosaukumā. Neko nedarīt arī var būt izvēle- teikt ka tā bija liktenis lēmis. Autonomu auto veidotāji tieši ar šo dilemmu saskarās- ja auto gaida neizbēgama sadursme ja jāizvēlās kurā no aizņemtajiem virzieniem griezties, lai radītu mazāko kaitējumu- vai notriekt jauno vai veco? Varbūt griezt tā, ka bojā ietu auto pašazieris?

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ka cilvēki kļūdās, bet kļūdas ir jācenšas novērst, nevis jāatbalsta, lai mēs atstātu pasauli bērniem labākā stāvoklī nekā to saņēmām.

Ja ārsts nevis ārstē, bet šķiro kurus neārstēt, kā viņš palīdz tiem, kurus viņš diskriminē? Atšķirotie taču mirst priekšlaikus.

Diskriminēt nedrīkst, ir jāārstē rindas kārtībā un jālozē, ja ir vairāki smagi pacienti uz vienu vietu.

Bez lozēšanas neiztikt arī tad, ja pacientus diskriminē pēc noteiktiem kritērijiem.

Nelozēt sanāks vienīgi tad, ja ārsts drīkstēs diskrimēt kā tam labpatīkas, kas nav pieļaujami, pat ja resursi beigsies.

Kad resursi pilnīgi beigsies, ārsts vairs nebūs spējīgs visiem pacientiem palīdzēt atbilstoši labas klīniskās prakses prasībām. Katram nākamajam pacientam rindā viņš palīdzēs tik cik spēs un rīkosies likumīgi. Kad politiķu ieceltā valsts pārvalde novirzīs resursus, ārsts atkal varēs ārstēt atbilstoši šī brīža labas klīniskās prakses prasībām.

Ja ārsts nevis lozē, bet kādu ar nodomu diskriminē, viņš attiecībā pret šo cilvēku pārkāpj krimināllikuma pantu par apzinātu neatliekamās palīdzības nesniegšanu.

Ja ārsts lozē, tad viņš šo likumu nepārkāpj, jo katru pacientu ārstē atbilstoši tā brīža vislabākajām ārstēšanas iespējām, kas mainās pacientiem izsmeļot iespējas, bet neviens netiek diskriminēts, jo pacienta likteni nosaka rindas kārtība, tajā brīdī pieejamie resursi un loterija, ja vairāki smagi pacienti piesakās rindā vienlaikus.

 

141.pants. Atstāšana bez palīdzības

Par nepieciešamas un acīm redzami neatliekamas palīdzības nesniegšanu cilvēkam, kas atrodas dzīvībai bīstamā stāvoklī, ja vainīgais apzinājies, ka varējis to sniegt bez nopietnām briesmām sev un citām personām, un ja palīdzības nesniegšana izraisījusi cilvēka nāvi vai citas smagas sekas,— soda ar piespiedu darbu vai ar naudas sodu.

Par tādas personas apzinātu atstāšanu bez palīdzības, kura atrodas dzīvībai vai veselībai bīstamā stāvoklī un kurai nav iespējas saglabāt sevi mazgadības, vecuma, slimības vai savas nevarības dēļ, ja vainīgajam bijusi iespēja sniegt cietušajam palīdzību un bijis pienākums rūpēties par viņu vai arī vainīgais pats viņu nostādījis dzīvībai bīstamā stāvoklī, —

soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu.

 

Cita cilvēka prettiesiska nonāvēšana nav pieļaujama nekādos apstākļos, jo tā ir slepkavība. Tāpēc cilvēku nedrīkst grūst uz sliedēm, pat, ja jūs cerat, ka tas novērsīs citu cilvēku nāvi apturot vagoniņu. Jūs uz sliedēm, ja vēlaties, varat gulties pats.

Šī iemesla dēļ valsts nedrīkst piespiest kādu vakcinēties, ja cilvēks to nevēlas, jo pēc vakcinācijas ir reģistrēti ziņojumi par nāves gadījumiem un cēloņsakarība nav izslēgta, kaut arī šāda iespēja ir niecīga. Katrs, kas vēlas glābt sevi, vai kādu citu, vakcinējas, bet citu piespiest nevienam nav tiesību.

Nodoms maina soda apmēru. Ja nonāvē netīšām, vai aizstāvoties, sods ir vieglāks. Ja vainīgais apzinās, ka persona ir bezpalīdzības stāvoklī - sods ir smagāks.

Likums ļauj noglināt otru cilvēku vienīgi ar tiesas lēmumu, un tā tam arī jāpaliek.

 

YoPCix 15.01.2021 07:44:39

Esmu diezgan pārliecināts, ka no autonomo auto izstrādātāju viedokļa optimālais risinājums vienmēr ir tas, kurā, pirmkārt, konkrētais auto netiek uzskatīs par vainīgu situācijā un, otrkārt, auto pasažieri izdzīvo. Viss pārējais ir pakārtots un savā ziņā pat nebūtisks

 

Mans viedoklis.

Protams, ir jādara viss, lai pasažieris sadursmē izdzīvotu, bet pasažiera dzīvība nedrīkst tikt glābta uz cita cilvēka dzīvības rēķina.

Tāpat kā medicīnā, ja tehnoloģijas darbība nav paredzama, to ieviest nedrīkst.

 

Ica 15.01.2021 07:12:22

Runa nav tikai par medicīnu, šķirot cilvēkus pēc jeb kādiem kritērijiem nav pieļaujama, arī par šobrīd aktuālo ST lēmumu.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, cilvēkus nedrīkst diskriminēt.

 

Māris Jansons 15.01.2021 07:25:52

Šis viedoklis faktiski ir pierādījums, ka ārkārtas apstākļos (karš, pandēmija) Satversmes norma par cilvēka cieņu nestrādā principā. Esence ir studentu piemērā - vienalga kuru izglābs būs pareizi, kas ir vienāds ar - vienalga, kuru neizglābs būs pareizi. Tas ir pretrunā ar autores pausto postulātu par cilvēku kā unikālu, kā subjektu. Bet galvenais, protams, ir acīmredzamais, nenovēršamais, dzīves likums, ka tā nav paredzama. Šī likuma dēļ galvenais arguments, ka valstij ir jāplāno vienalga, kādos apstākļos, lai nodrošinātu palīdzību, ir vienkārši atrauts no realitātes(varbūt jāsaka – stulbs). Nav vajadzīga pandēmija, lai pārliecinātos, ka tas nestrādā. Pietiek ar lielāku nelaimes gadījumu un Ātrās palīdzības ekipāža vai vietējā slimnīca neizbēgami būs šādas izvēles priekšā. Jā, un nez kāpēc autores uzskatā karavīri vienīgie ir izņēmums no šī tik visaptverošā principa tāda triviāla iemesla dēļ kā dienesta attiecības

 

Mans viedoklis.

Satversmē noteiktā cieņa pret ikviena cilvēka dzīvību ir spēkā vienmēr, arī ārkārtas situācijā. To apliecina minētais piemērs – ja ir 2 nelaimē nokļuvušie, bet var izglābt tikai vienu – tad ir vienalga, kurš tiks glābts. Ja šādā gadījumā būtu iespēja lozēt, tad neviens netiktu diskriminēts.

Ja glābējs izvēlas glābt jaunāko, smukāko, vai to, kurš sola vairāk – tas diskriminē otru nelaimē nonākušo. Ja viņš nav valsts apmaksāts glābējs, viņu par to nesodīs, jo viņš izglāba to, kuru varēja. Bet viņam būs cilvēcīgi grūti skatīties neizglābtā cilvēka radinieku acīs.

Valsts, turpretī, nedrīkst apstiprināt diskriminējošu glābšanas plānu.

Nesākot ārstēt nevar ticami paredzēt, kura pacienta ārstēšana izrādīsies veltīga. Tā kā cilvēka dzīvība nav atgūstama, aptuvena varbūtība neder.

Par katastrofas un epidēmijas atšķirībām jau rakstīju, katastrofas gadījumā prognozi noteikt mērot pulsu var viegli un pacientus šķiro tāpēc, lai ātrāk palīdzētu smagāk cietušajiem. Infekcijas gadījumā pirms uzsāktas terapijas prognozi noteikt nav iespējams un plāns paredz šķirot, lai liegtu pieeju ārstēšanai, kas nav ne likumīgi, ne ētiski.

 

YoPCix 15.01.2021 08:01:23

Ļoti teorētiska spriedelēšana no autores puses. Ierobežotu resursu gadījumā (kas ir faktiski vienmēr) noteikt prioritātes ir valsts (vai jebkuras atbildīgās institūcijas) uzdevums, no kura nekādi nevar izvairīties. Arī rindas kārtības noteikšana ir konkrēta izvēle, kas tikai šķietami ir "godīga". Kādēļ gan saslimšanas datums drīkst noteikt, vai pacients būs glābjams vai nē? Tas ir tieši tas pats, kas dzimšanas datums - personai piešķirts atribūts pēc kā notiek diskriminācija.

Ja reiz jebkura šķirošana ir diskriminējoša, tad jāatmet šī liekulība, un slimnīcām jādod tiesības izvēlēties, kurus glābt un kurus nē. Labs kritērijs ir varbūtība izglābt - kas arī ir galvenais glābšanas mērķis. Ja statistiski atrod labus atribūtus, kas nosaka šo varbūtību - pēc tiem var diskriminēt.

 

Mans viedoklis.

Kad pacientam ir nepieciešama palīdzība, viņš piesakās rindā un saņem to, tiklīdz ir tāda iespēja. Tas ir pašsaprotami. Kur šeit diskriminācija?

Šķirošana ar mērķi labāk, specializēti palīdzēt, nav diskriminējoša un ir laba prakse. Nav pieļaujama šķirošana ar mērķi liegt pieeju ārstēšanai, diskriminēt.

Infekciju gadījumā pacienta stāvoklis var neparedzami mainīties ārstēšanas otrajā, pat trešajā nedēļā. Nemēģinot ārstēt visiem līdzekļiem prognozi, varbūtību izglābt, noteikt nav iespējams.

 

Valdis Bērziņš 15.01.2021 12:22:15

"Ļoti teorētiska spriedelēšana ...."

Jā, tad jau cietumnieki, pansionos mītošie utt., kur tiešām liels olbaltuma blīvums, būtu jāvakcionē vispirms.... Pirms mediķiem, policistiem, karavīriem, veterinārstiem etc? A, kā ir / būtu jābūt praksē?

 

Mans viedoklis.

Riska grupa būtu jāvakcinē visprirms. Izskaidrojot ieguvumus, riskus un saņemot piekrišanu.

 

Murrey 15.01.2021 15:20:36

[Labs kritērijs ir varbūtība izglābt - kas arī ir galvenais glābšanas mērķis.] Manā izpratnē vienīgais iespējamais kritērijs.

 

Mans viedoklis.

Nemēģinot ārstēt nevar uzzināt, vai pacientu varēs glābt. Reizēm mirst jauni, iepriekš veseli cilvēki un izveseļojas trausli vecīši.

 

Murrey 15.01.2021 15:23:39

@Valdis Bērziņš Valdi, neesmu pārliecināts, ka ārstiem, kuriem jāārstē COVID slimnieki ir ar mazāku risku inficēties, kā tevis minētajiem. Pie tam pansionu un cietumnieku problēmas būtu jārisina ar karantīnu. Ārstiem tā nav pieejama.

 

Mans viedoklis.

Cilvēki, ja viņi to vēlas, ir jāvakcinē sākot ar tiem, kam lielāks rsks saslimt un nomirt. Šo risku var noteikt epidemioloģiski, statistiski analizējot saslimstību un mirstību.

 

D33hpo1kbmd3kaj 16.01.2021 22:36:38

@Murrey Tieši arī tā patiesībā ir, autore nezina šķirošanas kritērijus slimnīcā, ja kāds kurš būs vieglākā stāvoklī būs vecāks, viņam var tikt dota priekšroka pret smagi slimu jaunāku pacientu.

 

Mans viedoklis.

Nav slimnīcās tādu noteikumu, kas liktu vecāku un vieglāk slimu pacientu izmeklēt un ārstēt ātrāk un pilnīgāk kā jaunāku un smagāk slimu. Līdz šim smagāk slimus pacientus centās izmeklēt un ārstēt pirmos.

 

Shd 15.01.2021 10:02:10

"Nekādi citi apsvērumi – cilvēka fiziskais vai garīgais stāvoklis, viņa veikums, dzīves gājums – neatļauj vērtēt viņa dzīvības cenu, salīdzināt to ar citu cilvēku dzīvībām. Šajā kontekstā visi cilvēki ir vienvērtīgi. Absolūti visi. Šis princips ir Rietumu civilizācijas pamatā."

 

Varbūt autores sapņu pasaulē, kur lido fejas un vienradži izkārnās ar varavīksnēm tā notiek. Reālajā pasaulē visās valstīs pastāv medicīniskā sķirošana (medical triage) kas tiek pielietota gadījumos kad nav pietiekami resursu medicīniskās palīdzības sniegšanai visiem. Parasti tas ir tā saucamajos "masu sanitāro zaudējumu" gadījumos. Un katrā valstī ir škirošanas principi. Piemērs triage protokolam (kur ŅEM vērā vecumu) cwdo.org/sites/default/files/2020-04/Clinical-Triage-Protocol-for-Major-Surge-in-COVID-Pandemic-March-28-202.pdf. Tā kā tomēr gribētos zināt par kādu "Rietumu civilizāciju" iet runa, kad tiek apgalvots ka tur nav medicīniskās šķirošanas.

 

"Nepieciešamības gadījumā valstij pieejamie resursi var tikt īslaicīgi pārplānoti un pārorganizēti, lai šo uzdevumu izpildītu."

 

Kas tie par sapņiem? Būtiskākā problēma kapacitātes palielināšnai ir cilvēkresursu (īpaši vidējā medicīniskā personāla) trūkums. Nekāda resursu "pārplānošana" nepalielinās (!!!) šādu cilvēku skaitu. Pateicoties "optimizēšanai" cik cilvēkresursu ir - tik viņu ir un fiski dabūt vēl NAV iespējams.

 

P.S. Vispār raksts man atgādināja "filozofēšanu" pie rīta kafijas krūzes par lietām, par kurām zināšanu nav vispār.

 

Mans viedoklis.

Vai jūs izlasījāt paša ieteiktās saites saturu?

http://www.cwdo.org/sites/default/files/2020-04/Clinical-Triage-Protocol-for-Major-Surge-in-COVID-Pandemic-March-28-202.pdf

Pirmais teikums brīdina, ka šķirošana ir pieņēmums bez pierādījumu seguma.

The need to undertake triage in a developed health care system in and of itself is uncharted territory without an evidence base upon which to specifically guide management.

Šķirošanas mērķis ir aizstāvēt sabiedrības, nevis indivīda intereses. Tā ir utilitāra pieeja, kas ir pretrunā ar ārsta ētikas kodeksu, kas prasa aizstāvēt pirmkārt pacienta intereses.

The overall purpose of a triage system is to minimize mortality and morbidity for a population overall, as opposed to individual mortality and morbidity risk.

Tālāk tiek uzskaitīti ētiskie principi, neviens no kuriem neiekļaujas ārstu ētikas kodeksā, kurš nodrošina katram pacientam, kurš nonāk pie ārsta, labāko iespējamo ārstēšanu jebkuros apstākļos. Ievērojot ārsta ētikas kodeksu ārsts var vislabāk veikt savu pienākumu – labi ārstēt katru slimnieku. Viņš nedrīkst vērtēt, vai slimnieks viņa priekšā ir vai nav pelnījis labāku ārstēšanu, kā nākamais slimnieks rindā, jo katrs ir pelnījis vislabāko tai brīdī iespējamo ārstēšanu, kas ir taisnīgi. Ētikas kodekss aizliedz pacienta sniegtās ziņas par veselības stāvokli izmantot pret viņa interesēm, aizliedz izmeklēt pavirši, balstoties uz radinieku stāstiem, aizliedz vienam pacientam atņemt dzīvību uzturošu ierīci, lai to atdotu citam pacientam, aizliedz ārstam piekrist strādāt nepiemērotos apstākļos. Apstākļus ārstēšanai, kas ārstam nepieciešami, ir jānodrošina valsts pārvaldei.

Clinical triage for major surge should be guided by ethical principles. Relevant ethical principles are: utility, proportionality, and fairness.

Utilitārisms ir pretstats ārsta ētikas kodeksam, jo noliedz indivīda vajadzības.

Par proporcionalitāti autori uzsver – šķirošanas rezultātā jāraugās, lai nesniegtas palīdzības nebūtu vairāk, kā apkalpojot rindas kārtībā.

In other words, the response should not adversely affect more people than should have been affected if we had used a first come first served͟ approach͘.

Taisnīgums, kādu prasa autori, nav izpildāms, jo nemēģinot ārstēt ārsts nevar noteikt pacienta prognozi, kas reizēm radikāli mainās tikai otrajā, trešajā ārstēšanas nedēļā. Ja prognozi noteikt nav iespējams, arī autori iesaka nešķirot.

In the event that clinically-relevant considerations cannot be used to prioritize one patient over another, patients should not be removed from intensive care in favour of another patient with a similar chance of benefit.

 

Autori pareizi norāda uz SOFA skalas trūkumiem prognozes noteikšanā infekcijas slimību gadījumā. Kļūda šķirojot būtu pat 50%. SOFA punktu vērtējums ir Latvijas atastrofu medicīnas šķirošanas plāna pamatā.

 

The use of an acute illness score (e.g. SOFA) would be difficult to justify, given that even people with the highest scores have a roughly 50% chance of surviving an acute viral respiratory illness, and if you only look at those who do not meet any of the exclusion criteria at levels 1-3, the survival rate would likely be even higher.

x We do not know whether the prognosis of COVID-19 illness is similar to other vital illnesses. Early data suggests that the admission SOFA scores for nonsurvivors was low, and thus unhelpful for distinguishing them from survivors

x Mortality risk from acute illness does not easily translate into utility. It is not clear whether the greatest benefit would be seen in those with mild, moderate, or severe illness.

Autori atzīst, ka rakstot iepriekšējos kritērijus pieļāvuši kļūdas. Viņi neiesaka lietot SOFA punktus, pēc kuriem iesaka šķirot Latvijas vadlīnijas, jo tie izrādījušies neprecīzi. Tāpat ir izrādījies, ka ar izsējušos vēzi pacienti reizēm dzīvo gadiem ilgi.

Considerations to establish current criteria

x With greater experience, most experts no longer recommend the use of SOFA scores to prioritize patients, because the correlation with outcomes is not as strong as was previously believed. Many young patients are admitted with severe illness but ultimately survive, and the severity of acute illness does not imply greater or lower utility of treatment.

x Some selected individuals with metastatic cancer have a reasonable expectation of surviving an ICU admission and living for years

Dažādie kritēriji uzrāda kļūdas varbūtību 30% līdz 50%, kas ir noderīgi valsts pārvaldei plānojot veselības aprūpes materiālās vajadzības, bet ir nepieņemami neprecīzi, ja ārstam ir jālemj par neatgūstamu konkrētā pacienta dzīvību.

Pielikumā B ir ieteikti paraugi, kā ārstam taisnoties stāstot pacientam par lēmumu nesniegt viņam vajadzīgo palīdzību. Ārsts nesaka – tas ir liktenis un valsts pārvaldes neizdarība, jo mums diemžēl vairs nav nepieciešamo resursu. Viņš saka – jūs droši vien ziņās būsit dzirdējis, mūsu ārstniecības iestāde, kā visas pārējās - izpilda protokolu pēc kura jums ārstēšana pilnā apjomā nepienākas, jo mēs uzskatām, ka jūsu izredzes izdzīvot ir pārāk mazas.

Turklāt Latvijas KM plāns paredz, ja situācija pasliktinās, cilvēkus var šķirot pēc stingrākiem kritērijiem. Tad valsts pārvaldei nav jādara nekas vairāk kā jāizdod stingrāki šķirošanas kritēriji un viss atkal ir kārtībā, valsts pārvaldē algas ir nopelnītas.

Ja dzirdat ko līdzīgu, nekavējoties zvaniet juristam un meklējiet cita ārsta padomu, jo jūsu dzīvībai draud briesmas.

Ieteikums pārplānot veselības aprūpi ir pamatots, šī epidēmija atklāja sen samilzušas problēmas. Ārstu darbam ir sezonāls raksturs – ziemās daudz pacientu, vasarās mazāk. Ja ārstu skaitu valsts pārvalde rēķina tā, lai vasarā var iztikt ar 15 minūtēm uz pacientu – tad ziemā ārstu noteikti trūks. Jārēķina tā, lai ziemā un epidēmijas laikā pietiek, un tad vasarā varēs plānoti un ilgi runāt par profilaksi un dzīvesveida maiņu uz veselīgāku, kas mazinās smagi slimojošo skaitu efektīvāk kā profilakse ar zālēm. Ārstus jāplāno kā ugunsdzēsējus – ja nav ugunsgrēka, nevajag skaitu mazināt, epidēmijas, kad ārsti pārstrādājas un viņiem nav laika uzklausīt un izskaidrot - ir katru ziemu.

Ja kāda valsts izlemj savus pilsoņus diskriminēt, Latvijai nav jāseko šim neētiskajam un nelikumīgajam piemēram.

 

Murrey 15.01.2021 15:27:33

[Būtiskākā problēma kapacitātes palielināšnai ir cilvēkresursu (īpaši vidējā medicīniskā personāla) trūkums. Pateicoties "optimizēšanai" cik cilvēkresursu ir - tik viņu ir un fiski dabūt vēl NAV iespējams. ] IR iespējams. Apmāciet un mobilizējiet karavīrus un zemessargus. Nedomāju arī, ka kara gados mūķenes un aristokrātes, kas strādāja lazaretēs bija ar medmāsu sertifikātiem.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, arī pacienta radi, ja viņi to vēlas, nodrošinot minimālo algu, pēc neilgas apmācības varētu tikt iesaistīti pacientu aprūpē. Pieļauju, pozas maiņa gultā, plaušu drenāžas vingrinājumi un atgādinājums padzerties reizi stundā, varētu glābt kādu dzīvību.

 

Muy Bien

15.01.2021 16:07:42

Ritumu civilizācijas pamatā ir Antīkās Grieķijas un tālāk Romiešu filozofija un pasaules skatījums. Kur ir vieta arī vergiem, starp citu. Kur ir dalījums cilvizētajos un barabors. Nevajag te tuftu dzīt. Taisnīgums un Vienlīdzība ir PRETĒJI jēdzieni. Bet Cilvēks ir ļoti elastīgs - viņa liekulīgi sadzīvo abi - pret vājākiem- taisnīgus, pret varenākiem tiek prasīta vienlīdzība.

 

Mans viedoklis.

Ārsta ētika un utilitāra pieeja ir savstarpēji izslēdzošas. Taisnīgums un vienlīdzība likuma priekšā ir savstarpēji papildinoši.

Piemēram, progresīvais nodoklis, vai sods par satiksmes noteikumu neievērošanu, kas valstīs ar taisnīgu tiesu sistēmu tiem, kam laimējas pelnīt vairāk, ir proporcionāli lielāks, lai nebūtu tā, ka tie, kam sods ir sīknauda, kļūst augstprātīgi un sāk pārkāpt likumus apdraudot pārējo drošību.

 

Ugis Stipnieks 15.01.2021 13:16:43

Pasakas ir jaukas, bet reālajā dzīvē pacientu šķirošana tiek veikta visās valstīs. Levita padomniece nav iepazinusies pat ar Latvijas katastrofu medicīnas centra vadlīnijām. Situācijā ar ierobežotiem ārtu vai aparatūras resursiem, kad jāizvēlas ko glābt - bērnu vai mani (47 g.v.), ārsti izvēlēsies bērnu un pilnīgi pareizi darīs. Muļķīgs raksts.

 

Mans viedoklis.

Juriste skaidro kāpēc šīs vadlīnijas ir nelikumīgas. Tās ir arī neētiskas un neizpildāmas. Es pieļauju, ka jūs maldīgi ticat, ka ārsti, izmeklējot un iztaujājot spēj nekļūdīgi noteikt kurš pacients izveseļosies, kurš nē. Nemēģinot ārstēt, diemžēl, ārsti to nespēj.

Vai jūs piekristu, ka jūsu vietā izvēlas bērnu arī tad, ja jūs zinātu, ka intensīvi ārstējoties, jūs varētu izveseļoties, bet bērnu citu blakusslimību dēļ, arī intensīvi ārstējot, glābt, iespējams, neizdosies? Tā reizēm gadās. Turklāt, kāpēc kādam citam būtu jāļauj lemt par jūsu likteni? Jums ir tiesības atteikties no terapijas pilnībā, vai no tās daļas, bet nevienam nav tiesību liegt citam dzīvību glābjošu ārstēšanu, un labi ka tā.

 

ja kas...15.01.2021 13:28:53

Skaists apraksts par to, kā nerisināt nerisināmas problēmas...

 

Mans viedoklis.

Raksts novelk robežas, kuras valsts pārvaldei neļauj risinot problēmas zaudēt cilvēcību. Kam ir vajadzīga valsts, kas plānoti diskriminē savus pilsoņus?

 

Egīls Freimanis 15.01.2021 13:33:48

Kategoriski nepiekrītu. Gulbenes slepkavas dzīvība (kurš nogalināja trīs mazas meitenītes un bērnudārza audzinātāju ar mērķi kļūt slavenam) nav ne pašvērtība, ne vispār vērtība. Medicīnas māsa, kura špricēja savam bērnam(!) acīs medikamentus, kas padarīja bērnu aklu, lai varētu saņemt invaliditātes kopš bērnības pensiju, nav vērtība. Čikatilo, Rogoļevs un citi masveida izvarotāji-slepkavas nav vērtība. Rīgas "kratītājs", kurš uzglūnēja mazām meitenēm, nav vērtība. Nezvērs, kurš 1998. gadā Pauku priedēs pie Valmieras izvaroja un nogalināja piecpadsmitgadīgu meiteni, nav vērtība. Vergu tirgotāji, kas tranzītā ved vjetnamiešus caur Latviju pārdošanai rietumos, nav vērtība. Sarakstu turpināt?

 

Mans viedoklis.

Jums jurists stāsta, kāpēc ir nelikumīgi diskriminēt likumpaklausīgus pilsoņus.

Jūs minat dažādus noziegumus izdarījušus cilvēkus, kam, ja es jūs pareizi saprotu, nebūtu tiesības uz dzīvību. Viņi ir neliela sabiedrības daļa, kas tiek izolēti no sabiedrības. Daļa no viņiem ir spriest nespējīgi slimnieki.

Ja reiz pastāv sabiedrības apstiprināta sodu sistēma ar mērķi labot pārkāpēju, tad arī ir jāpieņem, ka izcietis sodu cilvēks varbūt ir labojies un nav turpmāk nosodāms, ja vien viņš nepārkāpj likumu atkārtoti. Jums arī jāņem vērā, ka tieši tāpat kā jūs kādreiz kļūdaties, ikviens cilvēks kādriez kļūdās – ne tikai likumpārkāpēji, bet arī viņu tiesātāji. Un ārsti. Bet kļūdaini atņemta dzīvība nav atgūstama.

 

Gunta Klivere 15.01.2021 15:25:49

Dīvaini lasīt šo teoretizējumu laikā, kad cilvēki jau tiek šķiroti- daudzi, piemēram, nevar saņemt vakcīnu, jo nav nevienā riska grupā. Jau var sākt tiesāties ar valsti? Tas viss skan labi, ja pieņemam, ka resursi ir neierobežoti, kādi tie nekad nav. Praktiskas izvēles tiek izdarītas katru mīļu dienu, un mēs ar to samierināmies.

 

Mans viedoklis.

Ja cilvēks nav riska grupā un tāpēc pirmais nesaņem vakcīnu, tā nav diskriminācija. Viņa izredzes mirt tāpēc nepalielinās.

Ikviens var tiesāties ar valsti. Tikai jāvar pierādīt tiesību pārkāpums.

Teikt, ka katru mīļu dienu kādam atsaka pieejamu dzīvību glābjošu terapiju, kad tā ir vajadzīga, ir nepamatots pārspīlējums. Bet pastāv tāds plāns, kas ir jāatceļ pirms tas tiek īstenots. Ja kāds pārkāpj jūsu tiesības – nesamierinieties. Atbalstiet iniciatīvas. http://www.bernuarsts.lv/palidziet-valsti-noverst-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

Murrey

15.01.2021 15:30:58

[ piemēram, nevar saņemt vakcīnu, jo nav nevienā riska grupā.] Tad ir arī mazākas iespējas nomirt no slimības un lielākas izredzes izglābt, ja saslims.

 

Mans viedoklis.

Piekrītu, ja cilvēks nav riska grupā, viņa izredzes pārslimot ir labākas, tāpēc vakcīnācija nav nepieciešama tik steidzami.

 

Shmuce 15.01.2021 15:32:51

Ja tā turpināsies, mēs tuvosimies "kara medicīnai" un ienākošo pacientu škirošana būs. Kad visi speciālisti tiek novirzīti uz šķirošanu, jo lēmumi jāpieņem ātri un bez emocijām. Jauniņie ārsti paliek pie esošo pacientu aprūpes. Tie pacienti, kas ir spējīgi staigāt - palīdz pārējiem un māsiņām. Nav jēgas tērēt laiku un līdzekļus cilvēkam, kurš ar vai bez palīdzēšanas tāpāt drīzumā normirs. Jā, tas ir skarbi

 

Mans viedoklis

Epidēmijas gadījumā nemēģinot ārstēt nevar ticami paredzēt kurš ārstējot nomirs, tāpēc šķirot ar mērķi neārstēt nedrīkst, jo atšķirotie gan mirs pāragri, bet tas būs palīdzības nesniegšanas rezultāts. Visi ir jāārstē rindas kārtībā.

 

Muy Bien 15.01.2021 16:01:52

STOP. Tad jau - kā var dalīt vakcīnas sākuma vieniem un tikai pēc tam otriem? Kā var "atbrīvot" noziedznieku sakarā ar veselības stāvokli? Un tml. piemēri, kur cilvēka "stāvoklis" vai "statuss" vienā vai otrā veidā tomēr tika gan ņemts vērā. Kārtējais neo-komunistu selektīvās interpretācijas šedevrs.

 

Mans viedoklis.

Vispirms vakcinē tos, kas riska grupā. Viņu izredzes nomirt mazinās, pārējiem tās nepasliktinās.

Šķirojot ar mērķi neārstēt pacienti tiek mērķtiecīgi nolemti pāragrai nāvei, diskriminēti, kas nav pieļaujams

 

Nauris Grigals 17.01.2021 13:37:48

Tieši tā! Kādēļ prezidenta sieva vakcīnu jau saņēmusi, bet sētnieka Jāņa sieva - veļas mazgātāja Anna vēl ne? Vai autores ieskatā profesija tomēr var būt pamats "kategorizēšanai" vai diskriminācijai?

 

Mans viedoklis.

Jautājumu varat uzdot valsts kancelejai. Ikviens, kura tiesības ir pārkāptas, var vērsieties tiesībsargājošās iestādēs, piemēram, policijā.

 

Vilis Zepkāns 15.01.2021 18:16:07

Ko tas maina.? Latvijā kaut ko izcīnīt ir, gandrīz, neiespējami. Seniori-invalīdi ir tam piemērs. Valsts obligātā medicīniskā apdrošināšana tikai par naudu.Arī visas pārējās manipulācijas arī maksas. Izskatās, kamēr valstī dominēs partiju sistēma, tikmēr maksas medicīna zels un plauks.

 

Mans viedoklis.

Nevēliet par to partiju un deputātiem, kas jūs pievīla, vēliet par to, kura sola risināt jūsu jautājumu un aiciniet vēlēt arī savus domubiedrus.

Kļūdaino lēmumu diskriminēt ir parakstījusi Ilze Viņķele no partiju apvienības attīstībai/par. Visi tie, kas par šo partiju vēlēja ir līdzatbildīgi.

 

Praktiķis 15.01.2021 21:11:09

nesaprotu kāpēc DELFI publicē kāda krievijas aģenta pārdomas par to cik neizdevusies ir Latvija - tā jau rodas tā negatīvā publicitāte par Latviju! Fui, jo uz doto brīdi nav neviena fakta, ka valsts šķirotu un neglābtu - nu nevar tādus melus publicēt masu mēdijos, pat ja tas bija ietērpts konfektes papīrā ar citu domu!

 

Mans viedoklis.

Par laimi vēl nevienam pacientam nav atteikta pieeja ārstēšanai. Bet šāds kļūdains plāns pastāv. https://www.nmpd.gov.lv/sites/nmpd/files/media_file/2020_vkmp_pielikums_nr_24_vm.pdf To ir parakstījusi nu jau bijusī veselības ministre Ilze Viņķele par kuras darbību atbild partiju apvienība attīstībai/par un tie, kas par viņiem vēlēja.

Vai jaunais veselības ministrs šo kļūdu labos, tā apliecinot, ka Latvija cenšas būt tiesiska valsts, laiks rādīs.

Jūs varat palīdzēt šo kļūdu labot parakstot iniciatīvas http://www.bernuarsts.lv/palidziet-valsti-noverst-nekompetentu-vai-korumpetu-vadibu/

 

 

 

 

 

 

Diskusija pietiek.com.

https://pietiek.com/raksti/tiem,_kurus_gatavojas_nearstet,_ir_tiesibas_to_zinat/

Anderss Beverens 09.10.2020. 18:21

Neesmu ārsts. Bet, kā katrs autovadītājs, vismaz neatliekamās palīdzības kursus esmu klausījies. Un ar ārkārtas situāciju loģiku esmu pazīstams.

Un šī pacientu šķirošana ierobežotu resursu apstākļos ir ābeces patiesība, ko māca visiem. Ārsti māca.

Atslēgas vārdi šeit ir "ierobežotu resursu apstākļos". Un cienījamais ārsts Žeigurs patiesībā liekuļo. Apzināti vai netīšām palaiž garām paša rakstītos vārdus: "Gadījumā, ja intensīvo gultu skaits saruks līdz 10%". Tikai tad iestājas nosauktā pacientu šķirošana.

Ārsts Žeigurs piedāvā nešķirot arī šādā gadījumā?

Būsim godīgi - šī ir liekulība un neprofesionalitāte, ka publiski gribam izskatīties labāki par citiem, šajā gadījumā - saviem kolēģiem, spekulējot ar individuālo pamatvērtību - dzīvību.

Ārstam Žeiguram ir taisnība, ka jāmobilizē resursus iespējamai cīņai ar kaiti ārprātīga reāli smago slimnieku pieplūduma gadījumā. Ja sabiedrība vēlas saglabāt visus savus locekļus. Uz to jāfokusējas.

Bet - ja paliek vairs tikai šie 10% brīvo resursu? Ko tad?

Bet, lai nebūtu jāatbild uz šo jautājumu "ko tad?" varbūt šiem >60 gadīgajiem vienkārši vajag pašiem uzmanīties un izvairīties no saslimšanas?

 

Mans viedoklis.

Ārkārtas situācijas mēdz būt ļoti atšķirīgas, tāpēc tās prasa atšķirīgu pieeju. Trauma un infekcija organismu iespaido dažādi, tāpēc traumu gadījumā šķirošana var būt noderīga, ja tās mērķis nav diskriminēt, jo traumas gadījumā noteikt pacienta prognozi pirms ir uzsākta ārstēšana ir vieglāk. Infekciju gadījumā škirošana nedos ticamus rezultātus, jo noteikt prognozi nemēģinot ārstēt ir neiespējami. Šī iemesla dēļ šķirot nedrīkst.

Šis plāns šķirot ir kļūdains šķirošanas mērķa un rezultāta dēļ. Autoavārijas gadījumā šķirošana notiek ar mērķi pēc iespējas labāk glābt katru pacientu. Katastrofu medicīnas plānā masveida infekcijas gadījumā piedāvātās šķirošanas rezultāts ir diskriminēt, neārstēt daļu pacientu. Šāds rezultāts nav pieļaujams pat tad, ja valsts kasē vairs nav naudas.

Resursi medicīnā vienmēr ir bijuši ierobežoti. Pat bagātajās valstīs. Tā kā veselības aprūpi pilsoņi apmaksā solidāri, tāpēc neviens nedrīkst tikt plānoti diskriminēts.

Veselības aprūpei ir apmaksas limits - ikvienam valsts iedzīvotājam, prezidentam vai citam, valsts apmaksāta veselības aprūpe gadā nepārsniedz noteiktu daudzumu eiro, ko es aicinu publiskot.

Valsts nedrīkst diskriminēt pacientus pēc to veselības stāvokļa, vai citādi. Piemēram, vēža slimniekus, alkoholiķus, cilvēkus ar garīgiem traucējumiem, smagi slimos, pacientus pēc darbaspēju beigām, pēc tautības, izglītības, ienākumiem, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, ne arī kādiem citiem kritērijiem. Valstij visus likumīgos iedzīvotājus ir jāārstē tik pat rūpīgi kā deputātus, vai arī jāpārtrauc ņemt nodokļus, no kuriem valdība sev izmaksā algu.

Ja resursi izsīks, es iesaku turpināt ārstēt pacientus rindas kārtībā visiem tajā brīdī pieejamajiem līdzekļiem, lai nepieļautu, ka ārsti pacientus pāragri nolemj bojā ejai neizpildāmu šķirošanas nosacījumu un paviršas izmeklēšanas radīto šķirošanas kļūdu dēļ.

Lūdzu paskaidrojiet kā es spekulēju ar individuālu pamatvērtību - dzīvību? Vai jūsuprāt ikviena cilvēka dzīvība nav aizsargājama vērtība?

 

Triage 09.10.2020. 11:47

Tad, kad resursu nepietiek vienlaicīgi ārstēt visus kritiskos pacientus, gribi vai negribi, būs jāsāk izvēlēties, kurus ārstēt, kuriem atvieglot miršanu. Jā, tas ir psiholoģiski ļoti grūti. Pavasarī kā minimums Spānijā un Itālijā ārstiem bija jāizdara šāda izvēle, bija izstrādātas instrukcijas - pacientus virs X gadiem pie ventilācijas aparāta neslēdza, jo to vienkārši nebija pietiekami. Pieeja, neskatoties ne uz ko, visus ārstēt rindas secībā, noved tikai pie viena - vairāk līķiem. Skarbi, bet patiesība.

Triage - https://en.wikipedia.org/wiki/Triage

 

Mans viedoklis.

Dažādie pacientu šķirošanas diskriminējošie ieteikumi infekciju slimību gadījumā ir balstīti pieņēmumos. Nav ticamu pētījumu kas apliecinātu, ka saslimušos turpinot ārstēt rindas kārtībā būtu lielāka pacientu mirstība nekā šķirojot. Jūs taču saprotat, ka visi tie sašķirotie pacienti, kuriem plāns liegs nepieciešamo atbalstu elpošanai, mirs pāragri?

Vai jūs izlasījāt paša ieteikto saiti līdz galam?

Notions of mass casualty triage as an efficient rationing process of determining priority based upon injury severity are not supported by research, evaluation and testing of current triage practices, which lack scientific and methodological bases.

 

Fēlis 09.10.2020. 16:07

 

Kara laikā šķiro tieši tā. Pirmos ārstē tos, kam ir izredzes, nevis ņemas ar mirējiem, kamēr tie, kuriem bija izredzes, arī kļūst par mirējiem. Nevajag liekuļot. Nez vai pats\ti nesāktu aurot, redzot ka tavs bērns izdziest, kamēr dakteri meņģējas ap kādu astoņdesmitgadnieku.

 

Mans viedoklis.

Ir grūti ticami paredzēt kurš mirs no infekcijas. Paredzēt kurš mirs no ievainojuma var daudz vieglāk. Kara ievainojumus raksturo plaši audu un orgānu bojājumi un ātra noasiņošana. Līdzīgi ir smagu autokatastrofu gadījumā. Tad cilvēka dzīvība lielā mērā izšķiras pirmās stundas laikā. Redzot smagi savainotu cilvēku, kam ir vājš pulss un zinot, ka tuvākās stundas laikā nebūs pārlejamu asiņu, vai iespējas operēt, prognozi paredzēt var vieglāk, tāpēc šķirošanas rezultāti ir ticamāki.

Infekcijas prognoze nav nosakāma vienkāršiem līdzekļiem, piemēram, saskaitot pulsu. Slimības gaita ārstējot mainās neparedzami, tāpēc dzīvildzes paredzēšana pirms ir uzsākta ārstēšana, pat ja ir pieejami visi nepieciešamie izmeklējumi, ir neiespējama. Skaidrs, ka neārstējot pacients mirs pāragri, bet kā palīdzēs ārstēšana, būs redzams tikai otrajā vai pat trešajā nedēļā.

Veselības aprūpes sistēma ir uzcelta un tiek uzturēta par iedzīvotāju solidāri iemaksātajiem nodokļiem. Kāpēc, jūsuprāt, cilvēki astoņdesmit gadu vecumā nav pelnījuši, ka tos ārstē visiem tobrīd pieejamajiem līdzekļiem?

 

Skabarga 09.10.2020. 22:14

Latvija varētu ieviest praksi kā atīstītajā Norvēģijā, kur cilvēks pats pauž savu gribu, vai krietnā vecumā sasniegušam gribētos ,,atgriezties,, slimā ķermenī, kurs jau savus resursus zaudējis dēļ vecuma un hroniskām slimībm un vai vēlas saņemt reanimācijas pasākumus, bet pie mums sis jautājums nav sakārtots, kas tur ir normāla parādība.

Tas atvieglotu veselības sistēmu un rastos brīvie finašu līdzekļi pārējo ārstēšanai.

 

Mans viedoklis.

Latvijā šis jautājums ir sakārtots. Spriestspējīgam pacientam ir likumīgas tiesības atteikties no jebkuras medicīniskas iejaukšanās gan kopumā, gan no kādas tās daļas. Ārstam, pirms pielietot kādu ārstēšanas metodi, ir pacientam jāizskaidro mērķis, efektivitāte, iespējamas komplikācijas un jāprasa piekrišana.

Es ceru, ka tā tas paliks arī kovid vakcinācijas gadījumā.

 

nu 10.10.2020. 10:13

Un ko darīt brīdī, kad NEVAR APKALPOT VISUS pacientus? Teiši šādam gadījumam ir paredzēts rakstā minētais lēmums.

 

Mans viedoklis.

Ja visus vienlaikus nevar apkalpot, ir jācenšas mazināt vīrusa pārnesi un jāturpina ārstēt rindas kārtībā visiem pieejamajiem līdzekļiem, tā pasargājot pacientus no diskriminācijas un ārstus no neiespējama pienākuma nekļūdīgi noteikt pacientu dzīvildzi un prognozi, un vienlaikus novēršot pacientu pāragru nāvi un radu uzsāktu tiesvedību šķirošanas lēmumu dēļ. Tanī pat laikā ir jāprasa no veselības aprūpes organizatoriem un politiķiem ārstēšanas apstākļu uzlabošanai nepieciešamie resursi un jāseko to izlietojuma lietderībai un caurspīdībai.

 

nu 10.10.2020. 08:48

» cilveks444

Ka tik tos šķirotājus kāds cits pēc tam nesašķiro - pēc taisnas tiesas vadoties. Un tad šiem "šķirotājiem" var nākties saprast, ka ir kaut kas augstāks par prastu šķirošanu, diskriminējot cilvēkus pēc vecuma. Un tās dziesmas par zemo produktivitāti ir falšas, jo ne velti Latvijas cilvēki ir tik ļoti...

 

Ka tik tev pašam slimnīcas koridorā nenomirst kāds tuvs cilvēks, jo visas vietas intensīvajā terapijā aizņēmuši 90+ gadīgie, kas nomirs pēc nedēļas vai divām.

 

Mans viedoklis.

Ir bijuši gadījumi, kad ārstējot negaidīti nomirst jauni, iepriekš veseli cilvēki un izveseļojas trausli simtgadnieki. Šī iemesla dēļ cilvēkus šķirot ar mērķi neārstēt nedrīkst. Arī 90 + gadus vecs cilvēks ir kādam tuvs, mīļš un vajadzīgs.

 

Izskatās, ir laiks sākt ārstēt proporcionāli nodokļiem. 11.10.2020. 11:08

 

Mans viedoklis.

Jūsu ierosinājums diskriminēs tos, kas no gribas neatkarīgu apstākļu dēļ pelna mazāk par jums, tāpēc nodokļos iemaksā mazākas summas, bet labas veselības dēļ līdz šim medicīnisko palīdzību nav izmantojuši, savā ziņā sponsorējot tos, kas ārstējas. Ja jums ir laimējies un jūs labi pelnat, jums ir iespēja apmaksāt privātu medicīnisku palīdzību. Šādas iespējas nav vairumam darba ņēmēju, kas nopelna veselības aprūpes sistēmā iemaksāto lielāko naudas daļu, kas uztur veselības aprūpes sistēmu.

 

Zuze 11.10.2020. 10:07

Cilvēki, attopieties! Es lasu un brīnos, kā bērnu!!!! ārsts var rakstīt šādu demogoģiju, absurdu un populismu. Ir skaidrs, ka runa neiet par ikdienas ārstēšanu, bet gan par stundu X, kas var pienākt, lai gan mēs visi ceram, ka nepienāks. Šī stunda X pienāca Itālijā, kur medicīna droši vien ir 3x augstākā līmenī. Lai cik mēs nebūtu nabadzīga un korumpēta valsts, bet, piemēram, Šveice bagāta un likumpaklausīga, plašu ventilējamos aparātus visiem iedzīvotājiem neviens nenopirks. Bez visiem likumiem, noteikumiem un ētikas komisijām ir arī dabas, dzīvības un eksistences likumi, kuri ir darbojušies vienmēr, kamēr pasaule pastāv- gan cilvēku, gan dzīvnieku valstīs. Ja alegoriskais Noass savā šķirstā būtu paņēmis divus 75 gadīgus cilvēkus, tad cilvēce neeksistētu. Ko, jūsuprāt, X stundā, ja tāda pienāks, glābs Bagātā Vācija vai Šveice??? Večukus, kuri tāpat nomirs vai bērnus? Jūs domājat, ka citur vispār šāds jautājusm tiek apspriests? Esmu patiešām pārsteigta, ka šādi pret varēja balsot tieši bērnu ārsts, negribētu nolaisties līdz tam absurdajam demogoģijas līmenim, taču nespēju noklusēt- un ko tad Žeigurs darīs, kad viņam būs (ļoti ceru, ka nebūs, bet ja nu) jāskatās BĒRNA acīs un jāsaka, ka viņš mirs, jo plaušu ventilējamo aparātu atdosim vecmāmiņai, tas nekas ka viņa nomirs ja ne parīt, tad pēc mēneša, bet toties viņai ir ordenis (es pat negribu filosofēt, ka LV ordeņus dala dombrovskiem, Zviedrijas staļmeistariem un vēl dažiem, kuriem drīzāk vajadzētu ar koku pa muguru), ka viņai jānodod pieredze (kāda pieredze mūsdienās?? ko viņa darīja līdz 75 gadiem, vai tad bērni un mazbērni uzaudzināti, kuriem jau sen šī pieredze nodota). Normāls vecais cilvēks pats atteiktos no šādas iespējas dzīvot par labu bērnam. Kā jau teicu, runa iet par stundu X, un diez vai tādā brīdī būtu jāmērās ar nomaksāto nodokļu un saņemto ordeņu skaitu. Gan LV, gan vispār pasauli jau ir pārņēmis populisma vilnis, jācer gan, ka tik daudz smadzeņu būs palicis, lai nenoticētu, ka cilvēki var un viņiem vajadzētu atcelt dabas likumus.

 

Mans viedoklis.

Ārsta ētika paredz, ka katrs pacients, kam ir vajadzīga palīdzība un kurš vēlas sadarboties, saņem visu ārsta uzmanību un labāko padomu. Ārsts nespriež un viņam nebūtu jāspriež par to, vai pacients ir pelnījis labāku vai sliktāku aprūpi kā nākamais pacients rindā.

Šāda attieksme palīdz ārstam domāt tikai par to, kas ir ārsta amata pienākums - kā labāk palīdzēt pacientam atveseļoties.Tas ikvienam sabiedrības loceklim nodrošina labāko iespējamo medicīnisko palīdzību pat tad, ja politiķu un veselības aprūpes organizatoru utilitārās pieejas dēļ veselības aprūpei trūkst resursu, vai pārējā sabiedrība ir no šī cilvēka novērsusies.

Jūs aicinat novērsties no cilvēkiem pāri 75. Jūs uzskatāt, ka viņiem pašiem labprātīgi būtu jāatsakās no iespējas dzīvot.

Es pieļauju, jūs tā rakstījāt domājot vienīgi par savu bērnu, kas ir saprotami.

Ja es jūs pareizi saprotu, jūs x stundā esat gatava atdot savu vietu pie ventilatora savam bērnam un mazbērnam. Jums ir tiesības tā darīt. Jūs, ja pareizi saprotu, sagaidāt, ka arī citi tā darīs.

Vai jūs arī kaimiņu bērna dēļ esat gatava ziedot dzīvību? Tad jūsu bērns augs bez mammas un mazbērns bez vecmāmiņas.

Ja es jūs pareizi saprotu, jūs uzskatāt, ka ārstam būtu pienākums kaimiņu bērna vecmāmiņu noņemt no ventilatora, lai jūsu bērnam atbrīvotos vieta. Un kaimiņiem nebūtu tiesības iebilst. Jūsu mātei būtu, kā jūs uzskatat, normāla veca cilvēka pienākums ziedot dzīvību jebkura bērna dēļ. Jūs neiebilstu, ja ārsts drīkstētu viņai to prasīt.

Jūs neņemat vērā citu cilvēku tiesības.

Nepiekrītu jūsu pieņēmumam, ka, ja tauta X stundā glābs arī vecos cilvēkus, tad tā beigs pastāvēt.

Vēsturiski rūpes par nespējīgajiem sabiedrības locekļiem liecina par humānismu un stipru, vienotu sabiedrību. Ja jūsu bērni par jums vecumdienās rūpēsies, viņi rīkosies humāni un apliecinās, ka ir iejūtīgi, tāpēc būs labi vecāki jūsu mazbērniem.

Es jums piekrītu, ordenis tiešām nav svarīgs, tas bija domāts kā piemērs sabiedrības divkosīgajai attieksmei pret veciem cilvēkiem. Valsts atzinība par ieguldījumu sabiedrības labā un palīdzības plānota nesniegšana, kas noved pāragrā nāvē.

Arī bez ordeņa cilvēks ir vērtība. Pat ja cilvēka rīcība ir bijusi piemērs, kā nevajag rīkoties.

Pasaulē par šiem jautājumiem publiski diskutē un vadlīniju izstrādātāji respektē sabiedrības viedokli. Diskusija dod jums iespēju izteikties un uzklausīt, saprast savus līdzpilsoņus. Pat kādam nepieņemams publiskots viedoklis palīdz citiem sabiedrības locekļiem izšķirties un aizstāvēt savu.