Vai nepieciešams ar bērnu vingrot? Kad šīs nodarbības sākt?
Izklāstā atradīsiet padomus, kā sekmēt maza bērna kustību iemaņas, kādas rotaļas un nodarbības jautri attīsta pirmsskolas vecuma bērna veiklību un reakciju.
Kāpēc mazu bērnu vajag glāstīt un ņemt klēpī? Vai ļaut mazulim spēlēties ar smiltīm un ūdeni?
Jau 3. līdz 4. dienā pēc dzemdībām, ja jūs un bērns esat atguvušies no dzemdību stresa, jūs varat mēģināt viņu lēnām paglāstīt, cenšoties viegli iztaisnot locekļus, vienlaikus stāstot, ko darāt. Šī runāšanās ar bērnu ir nepārvērtējami nozīmīga. Jūsu rāmā balss viņu nomierinās, un viņš zinās, ka tas, kas ar viņu notiek, nav nekas bīstams, jo māte ir klāt un nemaz neuztraucas. Turklāt tad bērns uztver pasauli vienlaikus ar redzi, dzirdi, tausti un kustību sajūtu. Vislabāk ar bērnu kontaktēties izdodas apmēram 15 minūtes pēc ēšanas, kad bērns saprot, ka ir paēdis, labsajūtā atslābinājies, atlaidis atraugu un miegains. Pirms ēšanas viņš parasti ir izsalcis un uztraukts un viņa muskuļi, uzbudinājumam pieaugot, ir savilkti. Tos atbrīvot ir daudz grūtāk. Nebīstieties, ka viņš varētu būt pārslogots, jo rodoties pirmajām nepatīkamajām sajūtām, bērns sāks čīkstēt. Tad jūs viņu nomierināsiet un ļausiet atpūsties.
Bērnam esot uz muguras, glāstiet viņa rokas, kājas, krūtis, vēderu, bet, guļot uz vēdera, glāstiet muguru.
Ja mazulis ir raudulīgs, nemierīgs, ātri kļūst plankumains, tricina zodu vai rokas, glāstiet viņu siltumā, zem segas. Ja mazulis tomēr turpina raudāt, tad, visdrīzāk, jūs viņu glāstāt pārāk strauji. Sākumā varbūt tikai uzlieciet viņam roku, parunājieties vai arī paņemiet viņa roku un paturiet, kā tur putnu, nelaidiet vaļā, bet arī nespiediet pārāk stipri, ļaujiet tai mazliet kustēties. Kad bērns būs pie tā pieradis, ļoti, ļoti lēni, tik tikko manāmi virziet savu roku uz padusēm. Vēderu glāstiet pulksteņa rādītāja kustības virzienā. Katru kustību atkārtojiet līdz 10 -15 reizēm. Pie tam nepārtraukti runājiet, lēni un skaidri stāstiet bērnam, ko jūs darāt, tas viņu nomierinās.
Ja pirmajos mēnešos gribat piesaistīt bērna uzmanību, jums ar viņu jāapejas kā ar vājdzirdīgu un vājredzīgu (kāds viņš pagaidām tiešām arī ir). Rādiet viņam lielas, spilgtas lietas labā apgaismojumā un uzrunājiet viņu drusku skaļāk nekā parasti.
Attīstot bērna redzes uztveri, paņemiet lielu, spilgtu, vēlams - grabošu rotaļlietu un novietojiet to bērna acu priekšā, ne tuvāk par 60 cm. no acīm, lai neveicinātu šķielēšanu, un lēnām sāciet to pārvietot, vispirms acu plaknē. Jūs redzēsiet, ka bērna acis sāk tai sekot.Apzinieties šī brīža nozīmību. Ja tomēr bērna acis neseko rotaļlietas kustībai, vairākkārt dienā ņemiet bērnu rokās un ar spilgtu mantiņu vingriniet viņa skatienu, līdz viņš sāk to darīt.
Dažkārt vecāki man vaicā, vai var būt tā, ka viņš vienkārši negrib skatīties? Kādreiz tā tiešām arī var būt, ka viņš šobrīd negrib. Tomēr esiet piesardzīgi, ja viņš to negrib darīt nekad, jo var izrādīties, ka viņš nespēj.
Pēc katras ēšanas ļaujiet bērnam vismaz 10 minūtes pagulēt uz vēdera.
Pirms tam, lai novērstu piena atgrūšanu un veicinātu gaisa atraugu, paceliet bērnu stāvus un uzguldiet to sev virs krūtīm, bērna galviņu atbalstot uz sava pleca tā, lai mazulis atrastos slīpi uz vēdera. Tad ar roku viegli papliķējiet bērna muguru vai lēni pabraukiet, līdz jūtat, ka bērns atraugājas. Šāds stāvoklis, bērnam esot mazliet uz vēdera, atraugu atvieglo, jo anatomiski izeja gaisam no kuņģa uz barības vadu atrodas tuvāk mugurai un gaiss šķidrumā ceļas uz augšu. Ja jūs bērnu tūdaļ pēc ēšanas, bez atraugas, noguldīsiet uz muguras, gaiss kuņģī uzpeldēs un paliks, bet mazulis atgrūdīs pienu.
Ja bērns kāda iemesla dēļ atgrūž vairāk par 2 - 3 ēdamkarotēm, tad grieziet to uz vēdera pēc 1,5 - 2 stundām, kad viņš miegā sāk grozīties.
Ja istabas temperatūra nav zemāka par 20 *C, barojiet mazuli kailu. Tā nodrošināsiet nepieciešamās gaisa peldes, turklāt bērns ēdot neiemigs, un ātrāk paēdīs. Ja mazulim pavājināta asinsrites regulācija un vēsumā viņš ātri kļūst plankumains, vispirms paglāstiet viņu un tikai tad, ja āda pāris minūšu laikā neatgūst vienmērīgu sārtumu, piesedziet ar plāno autiņu. Plaukstas un pēdas bērnam var būt vēsākas nekā augums, par to neraizējieties.
Ja iespējams, nodarbību laikā turiet bērnu klēpī. Bērnu ar paaugstinātu uzbudināmību, ja nepieciešams, mieriniet ar vecumam atbilstoša izmēra knupi.
Pirmajā dzīves gadā palīdziet bērnam tikt galā ar zemes pievilkšanas spēku. Labi attīstīts bērns pratīs 4 mēnešos velties, pusgadā rāpot, 10 mēnešos celties kājās, gadā staigāt. Ja bērnam kāda kustība nepadodas un jūs nesaprotiet, kas viņam traucē, piemēram, mācoties velties, nogulieties paši uz grīdas, pārvelieties un salīdziniet, ko no tā, ko jūs darāt bērns prot un ko ne.
Kā vingrināt mazu bērnu?
Mazam bērnam var ierosināt sist plaukstas. Cepu, cepu kukulīti, vāru, vāru putriņu.
Tiklīdz bērns sāk stabili staigāt, jūs ļoti veicināsiet viņa kustību koordināciju, ja ierīkosiet viņam vingrošanas riņķus, kuros bērns var karāties, šūpoties, pievilkties, atspiesties, griezties ap asi un daudz ko citu.
Kustību aktivitāti vislabāk attīsta regulāras nodarbības laukā, jo tur ir pietiekami vietas. Bērni paši bieži izdomā dažādas rotaļas, viņiem patīk pārvarēt šķēršļu joslas. Var izdomāt vienkāršu, īsu programmu, ko veikt vairākas reizes nedēļā, kas pieaugot bērna prasmēm kļūst sarežģītāka.
Kustībām daudzkārt atkārtojoties, bērns tās iemācās izpildīt veikli un nedomājot. Viņš var, piemēram, vienlaikus zīmēt un ēst saldējumu.
Pirkstus vingriniet noliekot dūri uz galda un pēc kārtas izstiepjot un savelkot pirkstus. Lieciet bērnam šķirot pērlītes, pogas, pupiņas, gliemežvākus,
iegādājiet LEGO klučus, māciet pīt, izšūt.
Bērniem patīk rāpot pēc kaut kā, tai skaitā rāpot atmuguriski, velties, atdarināt kaķi.
Iet sānis, atmuguriski, iet un pēc signāla palēkties, apsēsties - piecelties, pēc dažādiem signāliem dodies dažādos virzienos, griezties riņķī,
Iet uz pirkstgaliem, papēžiem, pēdu ārmalām, izvērstiem purngaliem.
Pārlekt šķērslim. Pēc kārtas stāvēt uz vienas kājas. Iet pa maliņu, noturot līdzsvaru.
Spēles: bērni iet ap krēsliem, kuru skaits ir mazāks nekā spēlētāji, kad mūzika apklust visi sēžas. Kas nepaspēj, iet malā un ņem vienu krēslu līdzi.
Bērni aplī sadevušies rokās. Viens bēg, viens ķer, pārējie ķērēju kavē un bēdzējam palīdz paceļot un nolaižot rokas.
Ādamam bija 7 dēli, viens rāda kā jākustas, pārējie atdarina.
Dari tā: bērns parāda kustības, ko pārējie atkārto. Kad rādītājs saka: dari šitā - bērniem jāsastingst kādā pozā tie palikuši un nedrīkst kustēties.
Spēles mūzikas ritmā: Iet sitot plaukstas, lēkāt mūzikas pavadībā, pēc signāla mainīt kustības virzienu.
Dažādas bumbu spēles: mednieki un pīles un citas, ar ķeršanu un izvairīšanos.
No 3 gadu vecuma nodarbībās neaizstājams kļūst balons, jo tas lido pietiekami lēni, lai bērns varētu justies pilnvērtīgs spēles dalībnieks. Balonu var censties noturēt gaisā, gan sitot ar rokām - kā spēlējot volejbolu, gan sitot ar galvu, ceļiem vai pēdām - atbilstoši katra progresam. Sākumā bērns sit kur pagadās, jūs - uz bērna pusi. Kad bērns kļūs veiklāks, varat sarunāt, ka vispirms sitīsiet ar rokām, tad ar galvu, tad - kājām.
Apmēram 4 gadu vecumā var sākt spēlēt istabas badmintonu, ko spēlē gan ar labo, gan kreiso roku. Tauriņa vietā sākumā izmanto pustukšu balonu, ko 5gadu vecumā aizstāj ar olas lieluma bumbiņu, kas izgriezta no bieza porolona.
Bumbas spēles ir labs veids, kā vingrināt rokas, redzi, dzirdi un mācīties sadarboties. Sāciet ar lielu vieglu bumbu vai pat balonu, tad ņemiet aizvien mazāku. Metiet bērnam bumbu tieši vai ar atsitienu pret grīdu vai sienu.
Ja jums nav iespēju pašiem nodarboties ar bērna kustību attīstību, jūs varat to uzticēt kāda vingrošanas kluba treneriem. Nodarbības bērnu aerobikā palīdz attīstīt kustību koordināciju, ritma izjūtu, fizisku izturību, uzmanības noturību un atmiņu, veido samērīgu augumu un labu stāju. Bērni nodarbības apmeklē labprāt, jo tās ir jautras un grūtības pakāpe ir piemērota bērna spējām. Turklāt bērni satiekas ar vienaudžiem, kuru vecākiem ir līdzīgi uzskati par to, kas ir vajadzīgs pilnvērtīgai bērna attīstībai. Kluba priekšrocība ir tā, ka nodarbību grupas ir nelielas, tādēļ bērnam tiek pievērsta lielāka uzmanība nekā tā bija kādā lielā deju kolektīvā, kur bērnu bija daudz, bet vadītāja pievērsās galvenokārt tiem, kurus viņa uzskatīja par perspektīvākiem.
Kā izkopt pirmsskolas vecuma bērna taustes sajūtu?
Taustes sajūtu veicina ciešs ķermeņa kontakts ar vecākiem. Bērns jātur rokās droši, bet pat mazam zīdainītim nepatīk, ja jūs piespiežat seju vai ierobežojat galvas kustības.
No dzimšanas bērna taustes sajūtu attīsta glāsti, pieskārieni, skūpsti, vingrināšana, lēni saliecot un iztaisnojot locekļus.
Kad bērns zina visus galveno ķermeņa daļu nosaukumus, varam spēlēt rotaļas - kur es tev pieskaros?
Velciet bērnam uz muguras figūras, stateniskas un līmeniskas līnijas, apļus, krustus, burtus, ciparus, un ļaujiet viņam minēt, kas tie ir.
Kopīgi ielieciet somā dažādus priekšmetus, lai bērns neskatoties izņem kādu noteiktu, piemēram, bumbu. Tad mēģiniet atcerēties un nosaukt, kādi tur vēl palika? Tad bērns varētu neskatoties sameklēt, nosaukt un izņemt pārējos. Cik izņemti, cik palikuši?
Varat ieteikt, lai bērns aptausta nezināmus priekšmetus somā - rotaļlietas, virtuves piederumus, čiekurus, akmeņus, lupatiņas, zariņus un neskatoties mēģina uzminēt, kas tie ir. Ja neizdodas, lai apskatās un vēlreiz pēc taustes mēģina noteikt.
Lai bērns dušā noregulē siltu ūdeni, tad mazliet vēsāku, tad atkal siltu.
Kad ļaujat bērnam spēlēties ar smiltīm, plastilīnu, ūdeni, dodiet tikai ievirzi, parādiet priekšā, vai palīdziet izpildīt ar bērna rokām - ar šo tu vari darīt tā un tā, un tad ļaujiet kādu brīdi pašam netraucēti darboties.
Ļaujiet vaļu fantāzijai un vingrinājumus izdomājiet paši!