Kā rotaļāties ar bērnu, ko darīt lai mantas neapniktu?

Cik daudz mantu mazulim nepieciešams? Vai apnikušās mantas var atkal padarīt interesantas? Kā iespējams rotaļas laikā bērnu nemanāmi mācīt un izzināt viņa domas?

Pirmajā gadā bērna smadzenes mācās vadīt bērna kustības.

Kad bērns 3-4 mēnešu vecumā sāk mērķtiecīgi sniegties pēc mantām, ir īstais laiks viņam tās dot un karināt aizsniedzamā attālumā, jo viņa redze ir tiktāl nostiprinājusies, ka tuvumā aplūkotais vairs neizraisa šķielēšanu, bet neredzētās mantas liksies īpaši kārdinošas. Mantas novietojiet izstieptas rokas attālumā. Bērns sniedzas pēc tām un pēta tās garšojot, smaržojot, aptaustot, ieklausoties, kā tās skan. Viņš vienlaikus apgūst, atklāj savas rokas, un kājas un sāk ar tām spēlēties.

Mantiņām jābūt ērti satveramām un taustei interesantām, ar iespējami reljefu virsmu, tik mazām, lai tās daļēji var iebāzt mutē, bet, tik lielām, lai tās nevar norīt.

Pieredze rāda, ja 1-2 gadu vecam bērnam mantu ir salīdzinoši nedaudz, bērns rotaļā ieliek vairāk izdomas nekā tad, ja mantu ir lērums. Turklāt tas palīdz iemācīties ilgāk pievērst uzmanību vienai iesāktai nodarbei. Vienkārša kartona apavu kārba ar aukliņu var būt gan gulta, gan vanna, gan mašīna, kuģis, vilciens, vai māja, garāža. Staigājošs bērns ar lielu aizrautību liek tajā iekšā mantas un vizina pa istabu. Šinī vecumā viņu ļoti interesē sadzīves priekšmeti - pannas un katli - ar kuriem darbojas māte. Ar tiem viņš spēlējas labprātāk, kā ar klučiem vai citām rotaļlietām.

Pēc 2 gadu vecuma bērna izdoma kļūst bagātāka un kluči pamazām kļūst par iemīļotu rotaļlietu. Vecumam piemērotie "LEGO" konstruktori ir labi, tikai jārēķinās, ka viens komplekts iespēju ziņā ir visai ierobežojošs un piesaistīs jūsu prātīgā bērna uzmanību labi ja pusstundu. Bet, nopērkot vairākus komplektus - ak, ko gan visu tikai nevar sabūvēt! Ticiet man, arī jums būs interesanti.

Ja gribat, lai bērns izaugtu apķērīgāks par jums, pērciet viņam rotaļlietas, ar kurām arī jums kopā ar viņu būtu saistoši spēlēties, tikai apzinieties sava bērna attīstības pakāpi. Ja rotaļlieta izrādīsies bērnam pārāk sarežģīta un bērns to nepratīs patstāvīgi lietot, kā piemēram, saliekamais dzelzceļš divgadniekam, kam vēl nav tik svarīga rotaļlietas atbilstība īstenībai, ļaujiet, lai viņš ar to rotaļājas kā prot, no visa komplekta vizinot pa grīdu tikai vienu vagoniņu. Lai bērns jums parāda, kā ar jauno mantu spēlēties. Iierosiniet bērnam, kā varētu to darīt, bet neuzstājiet, citādi bērnam rotaļlieta sāks saistīties ar jūsu neapmierinātību un nepatiks. Viņš spēlēsies ar rotaļlietām, kas viņam sagādā prieku. Ja manta acīm redzami ir bērnam pārāk sarežģīta, labāk nerādiet bērnam to tikmēr, kamēr viņš pratīs to novērtēt.

Lai mantas neapniktu, laiku pa laikam tās salieciet plastmasas maisos un noglabājiet, lai pēc laika bērnam par milzīgu sajūsmu nomainītu. Lai veicinātu patstāvību, atbildības sajūtu un prasmi izvēlēties, trīsgadniekam sakiet, ka jums ir grūti katru vakaru palīdzēt daudzās mantas vākt un likt vietās. Bērnam saprotamā veidā paskaidrojiet, ka viņš ir liels diezgan, lai tās savāktu pats. Ja viņam kāda manta šķiet nevajadzīga, tad var to vakarā atstāt uz grīdas, tā jūs zināsiet, ka tā ir apnikusi, un noliksiet pie sevis maisā. Ja bērns viņu kādu reizi sagribēs, varēs dabūt, ja pāris dienas būs visas mantiņas aiz sevis rūpīgi novācis, tā parādot, ka to nav par daudz, un bērns pats spēj ar tām tikt galā. Ja viņš vēlas, vakarā pēc istabas sakopšanas kādu ne tik vajadzīgu mantiņu var iemainīt pret kādu no mammas krājuma ( mantiņām, kuras bērnam nav bijušas vajadzīgas un māmiņa viņa vietā savākusi).

Kā zināt, ka, bērns, kurš vēl neprot runāt, kādu lietu labi pazīst? Viņš neizrāda par to nekādu interesi, vai ātri tai uzmet acis, tikai tik, lai pārliecinātos, ka tā ir tā pati, labi zināmā.

Tādēļ ar vecajām mantām bērns, kurš ir paaudzies un kļuvis gudrāks, atsāks spēlēties tikai tad, ja jūs ierādīsit, ko jaunu ar tām var darīt. Piemēram, kādu labi pazīstamu auto, kas bērnu sen vairs neinteresē, var padarīt tik pat pievilcīgu, kā jaunu, ja jūs, piemēram, parādīsit kā ar to var vizināt mantas kā taksometrā, katru izlaižot sev piemērotā vietā - zivtiņu vannas istabā, lelli pie gultiņas, spainīti un lāpstiņu pie ārdurvīm, konfekšu papīrīti pie miskastes. Vēl to var pabraukt zem krēsla kā garāžā, tur to var remontēt. Mašīnai laiku pa laikam ir jāuzpilda benzīns, tā ir jāmazgā. Mašīnu kustību regulē policija. Ja būsi neuzmanīgs un izkāpjot aizmirsīsi novilkt rokas bremzi, tā pati noripos pa slīpu plakni.

Rotaļājoties bērns attēlo apkārtējo pasauli, kādu viņš to saprot (vakarā vecāki savā starpā strīdas, nākamajā dienā bērni paceļ balsis uz lellēm). Viņš mēģina pieaugušo dzīves likumus gan ievērot, gan pārkāpt, un pagaidām vēl nedabū par to ciest. Trīsgadnieks, kad tam liek salasīt paša izbērtos kastaņus, ar izjūtu saka: tie sūdie kastaņi! Un pieaugušie tur skaidri saskata sevi un saprotoši pasmaida…

Atrodiet laiku rotaļām, jo tajās jūs nemanāmi varat bērnu sagatavot dažādām dzīves situācijām, ja pratīsiet paskaidrot, kāpēc, piemēram, viena lellīte, pēc tam, kad otra viņai ir atņēmusi somiņu, negrib šo otro uzaicināt uz savas dzimšanas dienas svinībām, par ko otrā ir kļuvusi bēdīga un kas viņai tagad būtu jādara, lai draudzīgas attiecības atkal atjaunotu.

Ja rotaļu laikā bērnu neuzkrītoši izvaicāsiet - piemēram, kā tev liekas, vai lellītei tā būtu patīkami vai ne - jūs vairāk par viņu uzzināsiet.

Piemēram, kāds trīsgadīgs bērns, kam ik reizi braucot garām "Makonaldam", vecākiem par pārsteigumu, briesmīgi savajagas "čurāt" (tad vecāki viņu tur ieved un parasti arī nopērk ko garšīgu), par savu rotaļu pastāstīja sekojošo: Tas traktorists tikai saka, ka viņam atkal jābrauc uz benzīntanku uzpumpēt riepas. Patiesībā viņš iet uz "Makdonaldu" un lēkā tur un slidinās no kalniņa. Viņš neēd tur nekādus veselīgus salātiņus un olu, bet tikai saldējumu un čipsus. Tā lūk.