Uzskatīdami, ka bērnu pietiekami izklaidē televizors un rotaļlietas, pieaugušie reizēm aizmirst, cik saistošas var būt kopīgas lasīšanas nodarbības. Kāpēc ir tik svarīgi lasīt kopā ar bērnu? Vai ieteicams katrreiz lasīto pārrunāt? Kāpēc ir vērtīgi mācīt bērnu vienlaikus lasīt un rakstīt? Vai pirmsskolas vecuma bērnam lasītprasme ir noderīga? Un kad būtu jāsāk mācīties lasīt? Praktiski padomi apskatītajās tēmās.
Valoda ir kā galds ar 4 kājām - runa, rakstība, lasīšana un klausīšanās ir savstarpēji saistītas daļas, kas cita citai palīdz. Ja bērnam ir attīstības aizture, grūtības noturēt uzmanību vai mācīšanās grūtības, to saprast un izmantot atīstības veicināšanai ir īpaši svarīgi.
Kāpēc bērnu mācīt lasīt agri?
Grāmata cilvēkbērnam ir kamols peles vietā kaķēnam. Viens no mērķiem bērna rotaļās ir valodas pielietojuma apgūšana. Civilizētā pasaulē sevis saglabāšana, vislabākā risinājuma izvēle ir atkarīga no zināšanām un komunikācijas spējām. Cilvēka valoda ir svarīgākais sazināšanās veids, kā cilvēks var saprotami izpaust savas domas, jūtas un vajadzības. Un viņš tās spēj izteikt tikai tādā mērā, cik bagāta ir viņa valoda. Ja tas nepieciešams, valodā ir jāievieš jauni vārdi, kas palīdz saprast un domāt jaunas domas. Tautām, kurām nav rakstu valodas, radošā darbība ir ārkārtīgi ierobežota, to dzīves līmenis ir zems un kultūra nemainās gadu tūkstošiem.Cilvēka spēja labvēlīgi ietekmēt savu likteni, izvēlēties no daudzajām iespējām vispiemērotāko, sākas ar prasmi patstāvīgi iegūt zināšanas. Lielākā daļa cilvēces uzkrāto zināšanu ir pieejamas rakstiski. Ko vairāk piebilst par labu lasīšanai nav nepieciešams.
Sākt nekad nav par vēlu, sāciet jau šodien.
Bērnam no dzimšanas rādiet priekšmetus, tas veicinās redzes uztveres attīstību. Runājieties ar bērnu un dziediet viņam šūpuļdziesmas, kas attīstīs dzirdes uztveri.
Pāris mēnešu vecumā bērns aplūko zīmējumus un spēj ar roku tos norādīt. Māciet bērnu, ar viņa roku pieskaroties attēlam un to nosaucot. Bērns, saistot īstas lietas ar to attēlu un ar vārdisku nosaukumu, apgūst valodu. Kopīgi lasot, jūs paplašināt bērna redzesloku un attīstāt viņa iztēles spējas, pacietību klausīties, mācāt runāt, attīstāt vēlmi mācīties lasīt tik pat dabiski kā runāt vai staigāt.
Kad bērns spēj sēdēt rādiet viņam grāmatas ar vienkāršiem, spilgti krāsotiem attēliem.
Ap 9 mēnešu vecumu meklējiet grāmatas, kurās attēlotas bērnam pazīstamas lietas un vārdi. Lasot norādiet uz attēliem, atsevišķām detaļām, mainiet balss toni, attēlojiet izteiksmīgas grimases, plaukšķiniet rokas, izdomājiet jebkādus īpašus efektus, lai piesaistītu bērna uzmanību. Lai nodarbība ir īsa, bet dariet to bieži. Tad bērns saistīs grāmatu lasīšanu ar sev vismīļāko - jūsu klātbūtni un balsi.
Divgadīga bērna hiperaktivitāte mazinās, ja vecāki viņu māca.
Bērna spējas bez pūlēm uztvert informāciju vairs nekad nebūs tik lielas kā 3 gadu vecumā, tad bērni mācās viegli.Visos zināmajos literatūrā aprakstītajos gadījumos, kad vecāki ir cieši nolēmuši maziem bērniem mājās iemācīt lasīt, neatkarīgi no pielietotās metodes, apmācība vienmēr ir bijusi sekmīga. Bērni no divu gadu vecuma spēj lasīt un saprast savam vārdu krājumam atbilstošus teikumus kā saistītas domas, nevis kā izolētus vārdus. Daļa šo bērnu iemācījās lasīt paši, vērojot, kā māca lasīt vecākos bērnus, tieši tāpat, kā viņi iemācījās runāt un saprast runu, vērojot, ko runā un kā rīkojas pieaugušie.
Bērni, kuri agri iemācās lasīt, spēj patstāvīgi uzzināt vairāk. Viņi skolā nebaidās no lasīšanas, jo uzskata to par izklaidi un jautru veidu kā gūt zināšanas.
Un galvenokārt - maziem bērniem ļoti patīk, ka vecāki ar viņiem nodarbojas. Bērns kopīgi ar vecākiem apjauš vārdu, teikumu, runātu un rakstītu domu nozīmi. To var droši saukt par bērnības piepildījumu.
Lai bērns kļūtu par prasmīgu un aizrautīgu lasītāju kopīgai lasīšanai katru dienu atvēliet vismaz 10 minūtes. Izvēlieties dažādas grāmatas. Pacietība un regularitāte darīs brīnumus.
Lasīšana prasa acu - rokas sadarbību. Tādēļ lasot priekšā, lūdziet bērnu norādīt uz detaļām attēlos, palūdziet pāršķirt lappuses, vilkt vārdiem līdzi ar pirkstu. Tas parādīs, ka jālasa no kreisās uz labo, jāseko rindiņām no augšas uz leju. Vārdiem ir jēga, vārdi ir atdalīti ar atstarpēm.
Vecāki mājās lielākā mērā kā skola spēj lasot uzturēt jautru un nepiespiestu gaisotni, kas ļoti atvieglo mācības.
Mērķis ir ieinteresēt bērnu, lai viņš gribētu lasīt, radīt vēlmi censties patstāvīgi vingrināties, lai kļūtu par tekošu lasītāju. Tā notiek, kad lasīšana bērnu iepriecina un izklaidē. Izvēlaties bērnam interesantas tēmas, aizraujošus stāstus un dzejoļus.
Ikviens bērns laiku pa laikam zaudē interesi, un viņu kaut kas novērš no nodarbības. Kad tā notiek, ieturiet pārtraukumu. Bērniem patīk mācīties. Ļaujiet viņiem atvilkt elpu, un viņu interese noteikti atjaunosies.
Lai gan vecāku dzīve mēdz būt drudžaina, centieties izbrīvēt laiku kopīgai lasīšanai vismaz reizi dienā, vislabāk noteiktā laikā. Bet neatmetiet cerības, ja gadās dienu izlaist. Turpiniet lasīt cik bieži vien iespējams.
Ja jums ir vairāki bērni, centieties atrast laiku palasīt ar katru no tiem atsevišķi, it īpaši, ja vecumu starpība ir lielāka par 2 gadiem. Tas liks bērnam justies vērtīgam. Lielākajai daļai bērnu patīk dažāda rakstura stāsti. Ja stāsts ir sarežģīts, bet bērns spēj uztvert satura pavedienu, tas viņu mudina uzdot jautājumus. Ja stāsts ir vienkāršs un labi pazīstams, maziem bērniem tas liekas kā vecs paziņa un viņi labprāt grib piedalīties tā lasīšanā. Ja jūs, neraugoties uz aizņemtību, lasāt regulāri, tas bērnam liek saprast, ka lasīšana ir vērtīga.
Var gadīties, ka bērns vairākus vakarus no vietas vēlas, lai tam lasa priekšā vienu un to pašu stāstu. Lai gan jums tas var likties garlaicīgi, var būt, ka tieši šis stāsts vislabāk apmierina kādas bērna emocionālas vajadzības vai kāda iemesla dēļ turpina būt bērnam ļoti interesants. Esiet pacietīgi. Un bērns reiz noteikti būs gatavs dzirdēt jaunu stāstu.
Ja bērnam kāda noteikta grāmata īpaši nepatīk, pārtrauciet to lasīt un ņemiet citu. Paturiet prātā, ka bērna izpratne ir pārāka par lasītprasmi. Bērns labprātāk lasīs grāmatas ar vienkāršu tekstu. Tomēr grāmatas ar sarežģītāku sižetu vairāk ieinteresēs bērnu un ar laiku padarīs viņu par aizrautīgu lasītāju visa mūža garumā.
Atkārtota lasīšana padarīs stāstu paredzamu, un maziem bērniem ļoti patīk zināt, kas notiks tālāk. Izvēlieties grāmatu, kas bērnam patīk ar īsiem dzejolīšiem, vislabāk frāzēm, kas atkārtojas. Tās bērns drīz iegaumēs un atkārtos līdzi ar jums. Lasiet lēni, ar smaidu un galvas mājienu parādiet, ka augstu novērtējiet bērna piedalīšanos. Kad bērns būs stāstu labi iepazinis, ieturiet pauzes, ļaujiet bērnam aizpildīt trūkstošos vārdus. Ja bērns stāstu labi zinās, viņš iespējams, izliksies, ka prot lasīt, un jūs rīkosieties gudri, ja viņu par to slavēsiet. Ļoti dauzi bērni savus mīļākos stāstus iegaumē no galvas un attēlo, kā jūs lasiet. Kad mazs bērns paredz, kas stāstā vai dzejolī notiks tālāk, viņam ir sajūta, ka viņš pārzina grāmatu. Kad bērni jūt savu varu, tas viņus iedrošina mēģināt vēl. Izlikšanās, ka bērns lasa ir svarīgs solis lasītapmācības procesā. Mazi bērni vārdus no galvas iemācās viegli. Tas ir viens no veidiem kā ērti mācīt viņam lasīt. Lai bērnam mācīties būtu patīkami ir jāievēro daži priekšnosacījumi.
Kā praktiski mācīt bērnam lasīt?
Jums būs vajadzīgs ērts mācību palīglīdzeklis - dators, kas jums jau ir.
Vairums instrukciju sākas ar piebildi, ka tikai precīza tās ievērošana dos rezultātus. Lasīt apmācība ir pilnīgi cits gadījums. Lai kā jūs arī mācīsiet bērnu, rezultāti viennozīmīgi būs labāki, nekā ja jūs viņu nemācīsiet nemaz. Šī ir starp tām retajām jomām, kur jūs būsiet ieguvēji, lai cik maz arī pūlēsieties. Ja jūs to paturēsiet prātā un rīkosieties gudri, gan jums gan bērnam mācības sagādās prieku un tuvības sajūtu.
Kādā vecumā sākt?
Ja gribat panākt maksimālu rezultātu ar minimāliem pūliņiem, sāciet 3 gadu vecumā. Ja gribat sev nodarbošanos, varat sākt jau pēc gada vecuma. Tad pirmos vārdus, ko bērns mācēs izrunāt, viņš mācēs arī izlasīt. Un abas šīs spējas nāks vienlīdz viegli.
Lai mazs bērns spētu labi uztvert vārdus, tiem ir jābūt pietiekami lieliem. Datora fontu izmēru ņemiet vislielāko. Bērna redzei pierodot un attīstoties, burtu izmērs pakāpeniski samazināsies.
Kāpēc šī metode neiesaka sākt ar alfabētu?
Tādēļ, ka apmācība vislabāk veicas, ja sāk ar jau zināmo. 3 gadīgam bērnam ir grūti iedomāties ko neizprotamāku kā burts A. Lasīt savirknētus burtus ir grūti, jo neviens vēl burtu A, vai B nav ēdis, ne arī to noķēris vai valkājis. Bērns saprot, ka var apēst apelsīnu, noķert bumbu, valkāt bikses. Burti, kas veido vārdu ''bumba'' ir abstrakti, bet pati bumba ir bērnam pazīstams konkrēts, ar jautru izklaidi saistīts priekšmets, tādēļ vārdu ''bumba'' viņam iemācīties ir vieglāk un sagādā vairāk prieka, kā burtu B. Vārds, nevis burts vai zilbe, ir valodas pamatvienība. Pat lielam bērnam pāreja no bez izpratnes nolasītām zilbēm līdz teksta uztverei reizēm prasa vairākus mēnešus. Tikpat laika paiet, lai mazam bērnam iemācītu lasīt vārdus, bet priekšrocība ir tā, ka bērns uzreiz saprot izlasīto, tāpēc lasa labprātāk, jo teksts uzreiz ar bērnu runā. Alfabētu un zilbes varēsiet mācīt tad, kad bērns būs izlasījis savu pirmo grāmatiņu, un tad tas viņam liksies daudz saprotamāks un vieglāk apgūstams.
Iegaumējot kā izskatās vārds apelsīns, vai bumba, bērns apgūst pašu grūtāko posmu lasītapmācībā. Viņš ievingrina savus redzes ceļus un smadzenes atšķirt vienu rakstītu simbolu no cita. Viņš viegli apgūst vienu no vissarežģītākajām abstrakcijām, ar kuru dzīvē nākas sastapties - viņš spēj lasīt un saprast vārdus.
Šādi mācīts bērns lasa un izlasīto saprot ātrāk.
Pirmais solis ir iemācīt viņam lasīt vārdus, kas apzīmē bērnam mīļas un pazīstamas lietas. Tuvākie ģimenes locekļi, garšīgi ēdieni, iemīļotas rotaļlietas. Grūti dot sarakstu, katram bērnam tas būs kas personisks un atšķirīgs.
Vienkārši parādiet ekrāna vidū uzrakstīto vārdu ''mamma'' un sakiet: te rakstīts mamma. Neko citu nesakiet. Vārdu rādiet pāris sekundes.
Tālāk rādiet vārdu ''tētis'' un sakiet: te rakstīts tētis. Parādiet vēl 3 citus vārdus. Ietveriet bērna vārdu un citus svarīgus. Neprasiet, lai bērns atkārto.
Bērns uztver vārda attēlu kopumā, kā jūs uztverat neparastu piktogrammu.
Izvairieties vienu pēc otra rādīt vārdus, kas sākas ar vienu un to pašu burtu, bērnam tie var sākt likties līdzīgi, un viņš var tos jaukt. Bērni, kas jau prot alfabētu, kļūdās biežāk, jo ieraugot pazīstamu burtu, bērns pārstāj uztvert vārdu, bet priecīgi iesaucas, ka viņš šo burtu zina.
Ja vārds būs izvēlēts interesants, viņš to ar prieku aplūkos un bez piepūles iegaumēs.
Pēc piektā vārda cieši apskaujiet bērnu, samīļojiet un ļoti izrādiet savu prieku un mīlestību.
Nerādiet vairāk par 5 vārdiem vienā reizē. Starplaikam līdz nākošajiem 5 jaunajiem vārdiem ir jābūt vismaz pusstundu garam, lai vārdi paspēj iegulties ilglaicīgajā atmiņā. Tas kopumā jums paņems pāris minūtes un bērnam tikpat. Nav runas par pārpūli, vai zaudētu bērnību.
Ja bērns ir pirmsskolnieks, pajautājiet, kādus vārdus viņš gribētu iemācīties lasīt. Ja gribat, lai bērns reizē mācītos arī rakstīt, tad zem jūsu rakstītā vārda ļaujiet viņam sameklēt atbilstošos burtus uz klaviatūras un pašam pēc parauga uzdrukāt vārdu vēlreiz. Vienlaikus lasīšana un rakstīšana atvieglo lasītmācīšanos. Turklāt meklējot burtus bērns tos bez piepūles iegaumē, kas ir svarīgi skolniekam, jo skolā viņam burti būs jāpazīst.
Pēc tam kopīgi sameklējiet un noskatieties filmiņu par šo vārdu.
Mācot vārdus no galvas, otrajā dienā parādiet iepriekšējās dienas vārdus un pēc pauzes pievienojiet vēl 5 jaunus vārdus. Tie varētu būt labi zināmi vārdi, kas attiecas uz bērnu pašu.
Piemēram, roka, kāja, galva, vēders, mugura, vai citi. Neprasiet, lai bērns kaut ko atkārto. Arī šos vārdus, ja bērnam ir interese, dienas laikā varat parādīt vēlreiz. Kopā jūs rādīsiet 10 vārdus, 5 no iepriekšējās dienas un 5 jaunus, ar vismaz pus stundas starplaiku. Katra seansa beigās apgalvojiet, ka bērns ir ļoti gudrs un jūs ļoti iepriecina. Apmīļojiet bērnu, izrādiet, ka jūs viņu mīlat un ar viņu lepojaties.
Bērns jābaro ar jaunām zināšanām tādā tempā, kādu nosaka viņa paša izsalkums. Tas izsaka visu.
Bērni mācās zibenīgi un, ja jūs viņam jaunus vārdus rādīsiet biežāk nekā 2 reizes dienā, bērnam apniks. Ja vārdu rādīsiet ilgāk nekā 3 sekundes, bērnam zudīs interese.
Vārdiem ir jānosauc bērnam zināmas lietas. Rādot pārāk daudz nesaprotamu vārdu interese un uzmanība zūdīs.
Paļaujieties uz savu intuīciju. Parasti vecāki spēj noteikt sava bērna zināšanas tās bieži nepārbaudot. Ja jūs bērnam pārāk bieži jautāsiet vienu un to pašu, viņš sāks jums atbildēt nepareizi, jo tas var izrādīties jautrāk un interesantāk. Ignorējiet nepareizās atbildes, bet izrādiet prieku par pareizajām.
Trešajā dienā pievienojiet trešo 5 vārdu komplektu. Tie varētu būt vārdi, kas nosauc bērna lietas, apkārtējo vidi un darbības. Piemēram, gulta, krēsls, galds, grīda, durvis utt.bērnam tuvus un saprotamus vārdus pēc jūsu izvēles.
Darbības vārdus varat ilustrēt izpildot kustību. Parādiet vārdu un sakiet: te rakstīts ''lec''. Un parādiet, kā jūs lecat, guļat, sēžat utt. Tas bērnam patiks un labi paliks atmiņā.
Nu jūs savam bērnam rādiet 15 vārdus dienā, kas kopumā jums paņem mazāk par 10 minūtēm.
Atkārtoti rādiet šos vārdus 4, 5, 6 dienās.
Septītajā dienā varat dot viņam iespēju parādīt savas zināšanas. Ja esat noturējušies nepārbaudījuši bērnu, iespējams, viņš pats jums savu prasmi parādīs, pirms jums nosaucot kādu vārdu. Bet tas nav jūsu mērķis.
Pārbaudiet zināšanas ne biežāk kā reizi nedēļā un tikai tad, ja bērns pats to vēlas.
Kad pirmie 15 vārdi ir iemācīti, māciet nākošos.
Turpmāk vārdi tiek mainīti sekojoši: vārds, kas ir rādīts vismaz 5 dienas, ja jums liekas, ka bērnst to ir iemācījies, var tikt aizvietots ar jaunu. Bērns katru dienu mācīsies 15 vārdus, 3 reizēs sadalītus pa pieci un daļa no tiem būs jaunie.
Bērni, jaunāki par 2 gadiem, iespējams, nepratīs izrunāt visus vārdus, ko jūs viņiem mācīsiet. Viņi daudzus vārdus vispirms iemācīsies lasīt. Būtībā bērns mācās jaunu valodu un gluži kā pieaugušais, kurš apgūst svešvalodu, spēj lasīt vārdu pirms prot to izrunāt. Bērns var nespēt izrunāt savu vārdu, bet viņš spēj pazīt savu vārdu, ja rādīsiet viņam to bieži. Tas, ka bērns ir par jaunu vārdu izrunāšanai, vai arī nevēlas to darīt, nenozīmē, ka viņa vārdu krājums un spēja tos izlasīt un saprast nepalielinās. Valoda ir un paliek valoda, neatkarīgi no tā, vai tā tiek lasīta vai dzirdēta.
Grūtības te sagādā vienīgi zināšanu pārbaude. Jūs varat izmantot netiešas metodes, kā piemēram: atnes man, kopīgi paspēlēsim - un rādiet vārdu - ''bumba''.
Īpašvārdus rakstiet ar lielo burtu, bet bērna uzmanību tam īpaši nepievērsiet. Viņš arī parasti neko nejautā.
Lasītmācīšanās procesā ir 3 izteiktas izpratnes stadijas. Veicis katru no tām, bērns būs sajūsmināts.
Pirmo prieku viņam sagādā atklājums, ka vārdiem ir nozīme. Bērnam tas šķiet kā izprasts noslēpums, kas zināms tikai viņam un pieaugušajiem. Jūs bērnam palīdzēsiet saprast, ja pēc nepazīstama vārda parādīsiet tā priekšmeta attēlu, ko vārds nozīmē, vai parādīsiet, kur priekšmets mājās atrodas un pastāstīsiet, kā to lieto. Ja bērns uzzīmē kādu lietu, zīmējumu parakstiet un vārdu iekļaujiet lasāmo vārdu sarakstā. Mājas lietām un mēbelēm piestipriniet izdrukātus nosaukumus. Rakstiet bērnam patīkamas norādes. Piemēram, ja gribi ābolu, meklē to zem - un parādiet vārdu ''spilvens''.
Nākamais atklājums - vārdus lasot var savienot, tad tie nozīmē ko vairāk kā atsevišķi vārdi. Arī tas šķiet brīnišķīgi, un jūs varat bērnam rakstīt garākas zīmītes.
Beidzot - pēkšņi un negaidīti bērns atklāj lielo noslēpumu - grāmata viņam stāsta stāstu, viņam vienam. Visbiežāk tas nāk jau ar otro vai trešo grāmatu. Un tad bērns vairs nav valdāms. Viņš kļūst par aizrautīgu lasītāju. Viņš aptver, ka zināmie vārdi pārkārtoti izsaka katrreiz citu domu. Lai kaut ko izlasītu, vairs nav jāmācās gatavi vārdu komplekti. Un cik lielisks ir šis atklājums - pēc bērna vēlmes viņam ik mirkli par sarunu biedru var kļūt kāds gudrs un interesants pieaugušais - jāpaņem tikai cita grāmata!
Kad bērns prot lasīt ap 50 atsevišķu vārdu, ir laiks viņu gatavot teikumu lasīšanai. Bērns apgūs, kā atsevišķi vārdi, savirknēti teikumā, izsaka sarežģītāku domu.
Izvēlieties kādu bilžu grāmatu, kur katrā lappusē būtu attēls, ko varētu aprakstīt ar vienkāršu teikumu. Šī teikuma vārdus uzrakstiet atsevišķi.Kad bērns pratīs izlasīt atsevišķus vārdus, jūs tos saliksiet kopā teikumā. Lasītprasme virzās no vienkāršā uz sarežģīto, no pazīstamā uz nepazīstamo. Ņemiet atsevišķus vārdus, kas ir sastopami teikumā, un pareizajā secībā iemāciet tos bērnam katru atsevišķi.
Ja teikums ir - ''tā ir meitenīte'', tad katru no šiem vārdiem iemāciet atsevišķi, īpaši nepaskaidrojot, piemēram, vārdu ''ir''.
Kad bērns atsevišķus vārdus ir apguvis, jāveic jauns svarīgs solis - vārdi jānolasa saistīti.
Vairāku vārdu izlasīšana bērnam ir nopietns pārbaudījums. Tas jādara nepiespiestā, priecīgā atmosfērā, kas ir vissvarīgākais priekšnoteikums sekmīgām mācībām. Daži bērni ar uzdevumu tiek galā ļoti viegli, citiem veicas grūtāk. Ja vien būsiet pacietīgi, nepievērsīsiet uzmanību neveiksmēm, bet izrādīsiet prieku par panākumiem, bērns tiks galā. Pirms vārdus liekat kopā, ir ļoti svarīgi, lai bērns tos pazītu atsevišķi.
Izlasītais teikums apstiprinās, ka vārdi, nevis burti, vai zilbes, ir valodas pamatvienība un savirknēti veido valodu. Nav iespējams saprast valodu, nesaprotot vārdus, bet ir iespējams saprast uzrakstīto, neizšķirot burtus un skaņas un nezinot gramatiku.
Vārdu izmēru pakāpeniski samaziniet, līdz visu teikumu varat ietilpināt vienā lapā, lai varētu to izdrukāt un sašūt grāmatā. Šis burtu izmērs, kas pakāpeniski mazinās, ir ļoti nozīmīgs faktors, jo trenē redzes ceļus pievērst uzmanību aizvien sīkākai drukai. Ja jūs bērnu mācāt straujāk, nekā viņa redzes uztvere spēj izšķirt, to jūs manīsiet, kad pārejot uz sīkākiem burtu izmēriem, bērns sliktāk pazīs vārdus, ko spēja labi lasīt iepriekš. Ja bērnam grūtības sagādā, piemēram, 2 cm augstie teikumi, pamāciet viņam citus vārdus, kurus viņam patīk lasīt un atgriezieties pie teikumiem pēc pāris mēnešiem. Šāda rakstura grūtības varētu pastāvēt mācot bērnu līdz 3 gadu vecumam. Tomēr arī šinī gadījumā vārdu lasīšana palīdzēs bērna smadzenēm attīstīties labāk.
Lēni un skaidri norādot uz katru vārdu sakiet: šie vārdi kopā skan - ''tā ir meitenīte''.
Kad bērns prot izlasīt pirmo teikumu, pārejiet pie vārdiem, kas apraksta attēlu nākamajā lappusē. ''tā ir viņas māmiņa''
Tā apgūstiet visus teikumus nākamajās lappusēs - vispirms vārdu pa vārdam, tad apvienojot teikumos.
Katra teikuma apgūšana prasīs dažādu laiku. Tas atkarīgs no bērna intereses, jūsu pacietības un vārdu skaita lappusē, taču ja lasīsiet mazāk par 5 vārdiem dienā, vai ja teksts būs bērnam nesaprotams, viņš zaudēs interesi.
Kad katra no lapām ir parādīta 5 dienas pēc kārtas, varat būt pārliecināti, ka bērns tās zina. Lappuses varat sastiprināt kopā ar citām, veidojot grāmatu. Šādā veidā tā ar katru dienu kļūs aizvien biezāka. Ja temps izrādās jūsu bērnam nepiemērots, mainiet to.
Nu bērns ir gatavs lasīt īstu grāmatu. Būtībā viņš to jau ir 2 reizes izlasījis. Pirmo reizi atsevišķu vārdu veidā, otro - kā lapas, kas satur atsevišķus teikumus.
Šis ir viens no viņa dzīves nozīmīgākajiem notikumiem. Bērns ir ieguvis saturīgas izklaides un patstāvīgas zināšanu ieguves iespējas.
Kad bērns jums stāstīs par saviem atklājumiem, esiet pacietīgi un noklausieties ar mīlestību. Viņa sakāmais viņam ir ļoti nozīmīgs.
Pirmās grāmatas vislabāk veidot pašiem, tad tās būs jūsu bērnam vispiemērotākās.
Pērkot izvēlieties grāmatas ar lielu druku, atbilstošas bērna vārdu krājumam, saprotamas. Katrā lappusē nevajadzētu būt vairāk kā pāris vienkāršiem teikumiem. Vēlami saprotami, paskaidrojoši attēli.
Nekad nespiediet bērnu lasīt. Pat ja bērns iemācīsies izlasīt tikai pāris vārdus, arī tas būs vairāk kā nekas. Svarīgāks par iemācītajiem vārdiem ir kopīgi patīkami pavadītais laiks un abpusēja sajūta, ka nodarbības ir interesantas. Ja jums vai bērnam nav noskaņojuma mācīties, noteikti to nedariet. Ja bērns atsakās lasīt, nodarbības vajag atlikt varbūt uz nedēļu vai ilgāk. Tā jūs būsiet tikai ieguvēji.
Necentieties bērnu apmānīt, piekukuļot, vai piespiest. Viņš noteikti sajutīs nepatiku un attiecinās to uz mācībām.
Pētot literatūrā aprakstītās metodes, pēc kurām mazi bērni bija iemācījušies lasīt, to kopīgās pazīmes bija šādas: visas savstarpēji ļoti atšķirīgās metodes, pietiekami cītīgi lietotas, iemācīja bērnus lasīt. Visos gadījumos tika lietoti liela izmēra burti. Visās metodēs ļoti svarīgs faktors bija pacietīga, iejūtīga attieksme un priekpilna gaisotne. Ikviens autors uzsvēra, ka bērniem par panākumiem jāsaņem bagātīgas uzslavas, panākumi tika gūti tieši proporcionāli līksmam noskaņojumam mācību procesā.
Mazie bērni saprot un labi reaģē tikai uz emocionālu izturēšanos. Izmeklēti, bet mierīgi izteikti atzinības vārdi viņus iepriecina mazāk. Bērniem patīk entuziastisks noskaņojums, viņiem patīk, ka viņus uzliela, tāpēc neliedziet viņiem šo prieku. Viņi to ir godam pelnījuši.
Kad mierīgās, nopietnās, intelektuālās mātes lūdza bērnu izlasīt vārdu vai teikumu un bērns to veiksmīgi izdarīja, viņas parasti reaģēja šādi: labi, meitiņ, tagad nolasi nākamo vārdu. Turpretī vairāk emocionālas mātes parasti uz bērna panākumiem reaģēja šādi: brīnišķīgi, ļoti, ļoti, labi. Tu mani ārkārtīgi iepriecināji! Šīs mātes ar balsi un žestiem, gan vispārējo izturēšanos parādīja savu priecīgo satraukumu par bērna panākumiem. Un šīm emocionālajām māmiņām bērni apguva vielu labāk.
Ja vēlaties mācīt bērnam ko derīgu, atcerieties, ka nav iemesla nepriecāties par lielisko izdevību pašiem pavērt savam bērnam durvis, aiz kurām atrodams milzīgs izklaides un zināšanu krājums. Dariet to ar prieku vai nedariet nemaz. Ja jums nav pārliecības par to, ka tas, ko darāt, jūsu bērnu iepriecina un viņam noder, jūs nebūsiet labs skolotājs.
Esiet izdomas bagāti. Jūs tagad zināt, kāds ir galamērķis, un es esmu pārliecināts, ka ceļu līdz tam jūs atradīsiet paši. Katrs bērns ir drusku citāds, un tikai vecāki zina, kā bērnam mācību procesu padarīt patīkamu. Ņemiet par pamatu iepriekš teikto, bet radoši izdariet tajā izmaiņas, atbilstoši jūsu bērna vajadzībām.
Ir ļoti svarīgi lasīt bērnam priekšā, bet vēl svarīgāk ir pacietīgi noklausīties, kā viņš lasa jums priekšā. Bērnam ir ļoti patīkami, un tas viņu ļoti stimulē, ja kāds no vecākiem atzīst, novērtē viņa plaukstošās spējas.
Ņemiet grāmatu, kas atbilst bērna lasīšanas spējām. Uzmanīgi klausieties, kā jūsu bērns lasa. Dariet to pārmaiņus - jūs izlasāt lappusi - bērns sākumā izlasa vārdu, tad teikumu, vēlāk rindkopu, kad viņa lasītprasme uzlabojas - pat lappusi. Paturiet prātā, ka iesācējs lasot vairāk nopūlas saprast vārdus, izlasītā saturu viņam ir grūtāk uztvert. Jūsu lasītais palīdzēs uzturēt interesi par stāstu, tādēļ bērnam uzdoto daļu labāk palieliniet lēnāk, nekā pārāk strauji, lai nezustu sajūta, ka lasīšana ir jautra un interesanta.
Ja bērnam iet grūti ar kādu garāku vārdu lasīšanu, jūs varat viņam palīdzēt vai nu iesakot izlaist un lasīt teikumu tālāk, vai arī vaicājot, kāds vārds iederētos teikumā. Palīdz arī nodalīt zilbes, dziedoši savelkot kopā burtus, kurus viņš jau ir izlasījis, vai vienkārši pateikt priekšā. Jebkurā gadījumā atzinīgi novērtējiet bērna centienus un panākumus. Kad jūs klausāties, kā bērns jums lasa, jums ir iespēja viņu pamatoti slavēt par viņa jaunajām iemaņām, un bērnam ir iespēja labvēlīgā gaisotnē trenēties lasīt. Bet vissvarīgākā varbūt ir retā iespēja kopīgi ar bērnu saturīgi un interesanti pavadīt laiku.
Bērni sāk labāk uztvert lasīto, sasaistot rakstītu vārdu ar savām jūtām, pārdzīvojumiem. Izvēlieties dzeju ar labām atskaņām, par saistošu un bērnam saprotamu tēmu. Bērniem ir piemēroti īsi dzejoļi ar daudz brīvām vietām lappusē. Tas padara tos bērnam viegli apgūstamus. Lēni un cik vien dramatiski izteiksmīgi protat, lasiet dzeju. Ja bērnam tas patīk, ierosiniet kādu īpaši mīļu vietu izspēlēt kā kustīgu ainiņu. Bērna pūles emocionāli atzinīgi novērtējiet. Lūdziet, lai bērns attēlo sejā to, kā jūtas dzejas tēls. Sejas izteiksme ienes jūtas izpildītāja balsī. Esiet atsaucīga auditorija, neskopojieties aplausiem un jūtu izpausmēm. Ja bērns jūtas droši un patiešām ir apguvis savam līmenim sarežģītu priekšnesumu, ierosiniet apgūto parādīt lielākam skatītāju lokam - labvēlīgi noskaņotiem radiem un paziņām. Kļūdas ir neatņemama dzīves sastāvdaļa tādēļ vispareizāk būtu tām vienkārši nepievērst uzmanību.
Laiks, kad visa ģimene kaut ko lasa, ir var būt vienīgais mierīgais laiks, kad vecākiem atpūsties. Nekas, ja sākumā bērns izvēlas lasīšanai literatūru, kas lasās vieglāk un satura ziņā nav tik dziļa, tie pat var būt komiksi. Tāda patstāvīga vingrināšanās uzlabos lasīšanas ātrumu. Pasūtiet bērnam kādu žurnālu, ko izņemt no pastkastes viņam sagādās īpašu prieku. Atslābinieties, jūtieties labi un parādiet, ka jums lasīšana ir svarīga un tāda tā kļūs jūsu bērniem.
Labs veids, kā uzlabot bērna valodu un veicināt domāšanu ir lasīto pārrunāt. Tomēr necentieties neko ieplānot, apspriest ikkatru stāsta sīkumu vai saņemt atbildi uz katru uzdoto jautājumu. Labi stāsti arī nepārrunāti veicinās bērnā lasītkāri. Turklāt bērniem dažkārt vajadzīgs laiks, lai pārdomātu lasīto. Reizēm pat pēc pāris dienām bērns jūs var pārsteigt izsakot spriedumus par kopīgi lasītajiem notikumiem.Lasiet lēni un laiku pa laikam ieturiet pauzes, kurās skaļi izsakiet savas domas par izlasīto. Jūs varat minēt: nez kas varētu notikt tālāk, varat uzdot jautājumu: vai tu zini ko nozīmē vārds princese, vai norādīt: tu saprati, tagad arī pelīte paslēpās zem sēnītes.
Atbildiet uz jautājumiem, un ja jūtat, ka bērns varētu kaut ko nesaprast, apstājieties un pavaicājiet viņam. Neraizējieties, ka stāsta plūdums dažkārt tiks pārtraukts, lai kaut ko paskaidrotu. Ja tas sāks bērnu garlaikot, jūs to uzzināsiet, jo viņš nākošreiz izvēlēsies citu, sev saprotamāku stāstu. Stāsta pārrunāšana bagātina bērna valodu, palīdz sasaistīt izlasītos notikumus ar bērnam pazīstamām ikdienišķām sajūtām. Kad jūs runājat par sev pazīstamām lietām un pārdzīvojumiem, bērniem tas, iespējams, būs atklājums, kas bagātinās bērna valodu paplašinās viņa izpratni par pasauli, dos iespēju iet tālāk, domāt un runāt par jaunām, aizraujošām idejām. Pastāstiet par stāsta autoru un ilustratoru, pārliecinieties, ka bērns saprot, ko katrs dara.
Uz bezgalīgajiem ''kāpēc'' atbildiet pacietīgi. Kad jūs sakāt: ''es nezinu, pameklēsim atbildi grāmatā vai internetā'', jūs ierādāt veidu, kā dzīvē atrast atbildes uz svarīgiem jautājumiem. Kad pirmsskolas vecuma bērns jums ko stāsta, uzdodiet jautājumus, kas jums palīdz labāk saprast stāstīto. Tas iemācīs bērnam skaidrāk izteikties un liks viņam sajust, ka jūs tiešām interesē tas, kas viņam jums ir sakāms. Visa jaunā pieredze - gājiens uz zoodārzu, muzeju, kino, draugu, radu apmeklējums, dod iespēju uzdot daudzus jautājumus, paskaidrojumus un atbildēt uz neskaidriem jautājumiem. Sarunāšanās paplašina bērna vārdu krājumu, izpratni par pasauli. Spēja uzturēt sarunu ir ļoti vērtīga prasme, tādēļ ir labāk ar mazu bērnu runāt vairāk, nekā pārāk maz.
Izmantojiet bērna vārdu, lai viņu ieinteresētu par lasīšanu un rakstīšanu. Uzrakstiet to un paskaidrojiet, ka tas ir viņa vārds. Iemāciet bērnu to rakstīt, piemēram uz saviem zīmējumiem. Sākumā rakstiet priekšā, burtu pa burtam. Izmantojiet magnētiskos burtus rakstot vārdus uz ledusskapja durvīm. Pielieciet zīmīti ar bērna vārdu pie viņa istabas durvīm, tas viņam liks justies nozīmīgam.
Parakstiet bērna zīmējumus, piemēram: māja, suns utt. Kad kaut ko rakstāt, piemēram, iepirkumu sarakstu, lai bērns ņem dalību. Lēni rakstiet un skaļi nosauciet katru burtu. Žurnālos sameklējiet bērnu interesējošus attēlus un tos aprakstošus vārdus. Bieži pievēršot bērna uzmanību dažādiem uzrakstiem, viņš pamazām iegaumēs burtus un vārdus.
Stāstiet bērnam par saviem vecākiem un vecvecākiem. Apskatiet vecas fotogrāfijas. Pastāstiet, ko cilvēki dara svētkos, dzimšanas dienās, brīvdienās.
Pastāstiet par savu bērnību, skolas gadiem, ģimeni, brāļiem, māsām, draugiem. Ir labi, ja bērni saprot, ka stāsti nāk no reāliem cilvēkiem un stāsta par patiesiem notikumiem. Bērniem labi padodas atdarināt. Ja jūs stāstīsiet stāstus, arī viņi sāks. Kad tas notiek, atbalstiet viņus, jautājot: kas notika tālāk? Klausieties uzmanīgi, esiet aizrautīgi un atsaucīgi. Tas ļaus bērnam saprast saiti starp autoru un lasītāju, runātāju un klausītāju. Iedrošiniet bērnu izpausties, tas viņu mācīs skaidri runāt, paplašināt vārdu krājumu, runāt plūdeni. Vecāki bērnam ir vislabākā auditorija, kāda viņam vispār vien var būt.
Kad bērni raksta un saņem zīmītes, viņi saprot, ka rakstītam vārdam ir jēga. Rakstiet viņam īsas zīmītes, piemēram, kur meklēt saldo ēdienu. Vai, kādi ir izbraukuma plāni brīvdienās.
Ja bērns izpauž domas vai jūtas, kas attiecas uz kādu citu cilvēku, ierosiniet, lai bērns viņam uzraksta zīmīti vai vēstuli. Ja bērns vēl neprot rakstīt, lai viņš jums to nodiktē.
Piemēram: ''dārgo vecmāmiņ, man ļoti garšo tevis ceptie pīrāgi, tie ir gardāki kā veikalā pirktie. Tavs mazdēls. A. p.s. es tevi mīlu''. Jauki, ja saņemot vēstuli, adresāts bērnam atbildētu, vai nu mutiski, vai vēl labāk - rakstiski. Paskaidrojiet bērnam, kā rakstīšana notiek. Mēs domājam domas, izsakām tās vārdiem, ko pierakstam. Cilvēki lasa vārdus, saprot domas un pasaka mums, ko viņi par to domā. Valoda ietver runu, klausīšanos, lasīšanu un rakstīšanu. Katrs elements papildina citu. Stāstīšana un zīmīšu un vēstuļu rakstīšana bērnam uzlabo lasītprasmi.
Ēdiena gatavošana ir labs veids, kā bērnam attīstīt valodu. Kopīgi ar bērnu pavārgrāmatā atrodiet ēdiena recepti. Sastādiet vajadzīgo izejvielu sarakstu. Ejiet iepirkties un atrodiet vajadzīgo. Kad jūs gatavojat pusdienas, pārrunājiet visu, kas notiek. Ja 2 vai 3 gadīgais jums palīdz, ņemot ārā podus un pannas, pavaicājiet, kurš ir lielākais, kuram kurš vāks der, kādās krāsās tie ir. Lai skolnieks lasa uz iepakojumiem rakstīto. Lai viņš lasa gatavošanas pamācību un jūsu uzraudzībā izvēlas produktus, nepieciešamos traukus un sagatavo ēdienu. Pārrunājiet, kādēļ viss ir jādara ieteiktajā secībā. Atzinīgi novērtējiet bērna pūles.Lasīšanas jēga ir izlobīt un saprast uzrakstīto domu. Gatavojot ēst, bērns pārliecinās par lasītprasmes priekšrocībām.
Kad staigājot pa parku bērns lasa lapas, uzdodiet jautājumus, kas prasa vairāk kā ''jā'' vai ''nē'' atbildi. Kuras lapas izskatās līdzīgas, kuras ir vienādas. Kuras atšķirīgas. Kas vēl aug kokos?
Jautājiet, ''kas notiktu, ja'' ... ja mēs nenovāktu sniegu, ja taurenis nosēstos uz tava deguna, ja tev tuvotos liels suns?
Rakstīšana palīdz bērnam labāk lasīt un otrādi. Lūdziet savu pirmsskolas vecuma bērnu nodiktēt jums stāstu. Tas varētu attēlot kādu kopīgu izbraukumu. Ja bērns prot rakstīt, viņš var to veikt pats. Stāstam var pievienot fotogrāfijas, gliemežvāks, kritušas lapas, čiekuru utt. Lūdziet bērnu uzrakstīt citam ģimenes loceklim domātu zīmīti. Lai bērnam ir viegli pieejami rakstāmie un papīrs vai dators. Palīdziet bērnam, uzdodot jautājumus, kuri ļauj labāk saprast stāsta notikumus. Paskaidrojiet rakstības likumus. Iesakiet lielākam bērnam pamācīt rakstīt mazāku bērnu - radu vai draugu, izdomāt kopīgu stāstu. Vairāk pievērsieties stāsta saturam, un maz vai nemaz neaizrādiet un nelabojiet rakstības kļūdas, lai neizjauktu sajūtu, ka izdomāt un rakstīt ir viegli un jautri. Ar laiku, kad bērns būs kļuvis pacietīgāks, jūs soli pa solim nonāksiet arī pie pareizrakstības. Šinī ziņā pareizrakstības pārbaudes programmas ir ļoti ērtas, jo bērns parasti labprāt grib uzzināt, kāpēc dators viņa uzrakstīto pasvītro, un to neņem ļaunā. Kad bērns sāk rakstīt, viņš sāk saņemt pirmās kritikas, un tas prasa drosmi turpināt. Vecāku uzdevums ir palīdzēt bērnam atrast drosmi turpināt, jo vingrināšanās vienmēr uzlabo sniegumu. Un ja vecāki izrāda atzinību par bērna pūlēm, viņi to iedrošina turpināt. Bērnam, kurš vēlas spēlēt datorspēles jūs paskaidrojat, ka dators ir galvenokārt mācībām. Izklaides pienākas tikai pēc padarīta darba. Vispirms uzraksti mazu stāstiņu, tad varēsi noteiktu laiku paspēlēt savu iemīļoto spēli - piemēram, sims. Dzīves simulācija vecāku uzraudzībā un skaidrojot. Ja sarunāsiet ar kādu datoristu, ir bezmaksas versijas.
Mana 6 gadīgā meita patstāvīgi uz datora uzrakstīja šādu tematisku stāstu, lai varētu 20 minūtes spēlēt iemīļoto sims - 2.
Kāpēc nedrīkst ēst saldumus.
Reiz 3 gadīgais Jānītis teica: es gribu konču! Māte uzreiz deva pakas ar končām. Tā viņa vienmēr darīja.
Vienu dienu mātei bija sajūta, ka Jānītim kaut kas nav kārtībā ar zobiem. Viņa aizveda Jānīti pie zobu ārsta. Māte teica: pasaki dakterim labdien.
Jānītis teica dakterim: puzli dosi?
Ha, Ha, Ha, Ha, Ha, Ha, kāds jums smieklīgs dēls - dakteris smiedamies teica.
Ja nedosi, dod naudu atpakaļ un es iešu uz mājām! - Jānītis teica.
Nu dēliņ, nerunā rupjības.
Mammu - es esmu liels džeks saprat, un tu, saucamais dakteris, esi sīkaļa saprat. Tagad es iešu uz mānām home.
Nākošajā dienā mamma teica: Jānīt, lūdzu nerunā rupjības. Jānītis teica: runāšu tāpēc ka tu mani nesauci par džeku.
Labi džeks, māmiņa bēdīgi teica. Bet aizveda pie zobu ārsta.
Labu dien: Jānītis teica un atvainojās, ka nemākot pateikt vārdu.
Dakteris teica: pēc 3 dienām atnāciet.
Kad 3 dienas pagāja māte teica: uzvelc dēliņ šlipsi tāpēc ka tā ir tava pēdējā diena, kad tu ej pie daktera.
Bet Jānītis uzvilka nevis savu šlipsi, bet sava tēva šlipsi. Bet māmiņa neievēroja. Kad māte aizveda Jānīti pie daktera, zobārsts teica: vai cik gara šlipse un atver mutīti. Jānītis atvēra mutīti tik platu ka no tās nāca skaņa kura skanēja tā ā, ā, ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā,ā, un kniukc, zobs ārā.
Jānītis nezināja ka viņam būs zobs ārā. Viņa māte notupās pie Jānīša un beidzot ieraudzīja ka Jānitis ir uzvilcis tēta šļipsi. Māte noglāstīja viņa galvu un bļāva. Muļķi tāds! Un ar dusmīgu seju aizgāja.
Un kad viņi bija uz ielas, Jānītis ierunājās, mammu kur mēs ejam? Mamma neteica ne vārda. Tad Jānis vēlreiz - vai tu dzirdēji - bet tad arī nekas nesanāca. Tad viņš trešo reizi prasīja, bet tad arī nekas nesanāca. Tad, domādams, ka tagad sanāks, viņš teica: E, lai jau neko nesaka.
Kad māte ar Jāni bija mājās un māmiņa ņēmās pa skapi, Jānis ieraudzīja ka blakus skapim ir konfekte. Aiz skapja durvīm. Jānis pastiepa roku un dabūja konču bet tieši tad māmiņa gāja garām un pamanīja, un uzkliedza: nemaz nedomā! Un izrāva konču no rokām - tās var tikai ēst svētkos.
Pēc nedēļas Jānim palika 4 gadi Jānis teica: es gribu saldumus. Māte iedeva burkānu. Viņš teica: es gribu konču un tad māte iedeva viņam auksto zupu. Jānis izbrīnījies teica māmiņai: tu teici, ka svētkos varēs končas. Māmiņa sacīja: manu mīļo dēliņ es maldījos, konfektes var ēst katru otro svētku dienu. Nē! Jānis sauca. Jā dēliņ, man dakteris teica.
Kad bija vakars tētis pārnāca un redzēja Jāni smaidam tā, ka var redzēt ka viens zobs nav un Jānis vēl joprojām velk viņa šlipsi, bet tēvs nebija ievērojis, ka Jānim ir izrauts zobs. Jāņa tēvs iesaucās, manu tētiņ! Kas te notiek? 1. ka dēlam ir mana šlipse pēc kuras es ilgojos, 2.ka viņam ir izrauts zobs. Kaut kas nenormāls! Viņš sauca. Un kā vienmēr, viņš ātri jo ātri runāja ar māmiņu: kā tas varēja būt ka mūsu dēls velk manu šlipsi un kāpēc viņš to nezin, un aizgāja diezgan ātri uz dēla istabu un teica: atod manu šlipsi, šlipsi, šlipsi!
Kad bija nākošā diena, Jānis negribēja iet pastaigāties un tāpēc gulēja ilgāk. Māte to redzēdama domāja, ka viņam vajag pastaigāties, bet Jānis neļāva sevi piecelt, jo gribēja spēlēties ar betmenu un ļaunajiem cilvēkiem. Bet māmiņai izdevās viņu piecelt guļošu kājās un tieši tad viņš nodomāja, te nu ir beigas.
Un arī stāstam ir beigas. Atā, atā!
Arī televīzijai var būt liela audzinoša loma. Panākumu atslēga ir noteikt saprātīgus ierobežojumus, izvēlēties piemērotas programmas un filmas, skatīties kopā ar bērnu un redzēto pārrunāt. Kas bija droši, kas bīstami, kā katrs jutās, kā bērnam līdzīgā situācijā rīkoties.Meklējiet līdzīgas tēmas literatūrā.
Ierobežojiet bērna skatīšanās laiku un paskaidrojiet, kāpēc. Iesaistiet bērnu, kad lasāt TV programmu, un ļaujiet viņam izvēlēties kādu piemērotu raidījumu. Sekojiet līdzi, ko bērns skatās, un kad vien iespējams, skatieties reizē ar viņu. Pēc iespējas biežāk redzēto paskaidrojiet. Programmas par dzīvniekiem, vēsturi, zinātni, bērnam zināmu stāstu ekranizējumi veicinās bērna vēlēšanos lasīt. Speciālisti neiesaka ļaut bērnam skatīties TV vairāk nekā 10 stundas nedēļā. Ja bērnam būs brīvs laiks, viņš to labprāt aizpildīs lasot saistošus stāstus vai rakstot. Sadzīviska rakstura filmas un aizraujoši TV šovi svešvalodā var ļoti labi palīdzēt bērnam apgūt svešvalodu.
Palīdziet bērnam izgatavot savu bilžu grāmatu. Internetā palīdziet sameklēt atbilstošus attēlus, lai bērns jūsu vadībā paraksta tos, izdrukājiet un kopīgi ielīmējiet kādā kladē. Ja tas apnīk, pārtrauciet darbu un atsāciet to citreiz, kad bērns sūdzas par garlaicību. Nekas, ja bērns ko sajauc vai aizmirst, tādi jau bērni ir, nerājieties, bet labāk uzsveriet to, kas bērnam ir izdevies. Tāda atkārtota atgriešanās pie iesākta darba ļaus bērnam izjust, kā pa drusciņai vien var paveikt, sākumā šķiet, neiespējamas un garlaicīgas lietas.
Jūs nevarat paņemt klēpī pusaudzi lai palasītu viņam priekšā grāmatu, bet jūs varat daudz darīt, lai veicinātu viņa vēlmi lasīt. Jūs varat ieteikt lasīšanu kā jautru brīvā laika aizpildīšanas veidu. Jūs varat nodrošināt bērnam vieglu pieeju lasāmvielai. Runājieties ar bērnu un uzklausiet viņu. Lasiet kopā ar savu bērnu un pārrunājiet lasīto, kad vien varat. Pat, ja tas ir tikai avīžu raksts pie brokastu galda. Iedrošiniet bērnu rakstīt un rakstiski atbildēt. Lasiet paši, tā parādot bērnam, ka lasīt ir prieks un iespēja iegūt vajadzīgo informāciju. Pa laikam painteresējieties, kā bērnam veicas ar mācībām un izrādiet atzinību par panākumiem.
Labs veids, kā iesaistīt bērnu lasīšanā ir parādīt, ka stāsti attēlo notikumus, kādi gadās bērna dzīvē. Ja grāmata stāsta par notikumiem, kas bērnam dzīvē nākuši priekšā, bērns var iztēloties, ka viņš varētu ņemt dalību grāmatā attēlotajos notikumos, stāsts viņam kļūst īpaši nozīmīgs. Ir ļoti daudz labu grāmatu, kas apraksta gandrīz vai ikvienu notikumu bērna dzīvē: piena zobu zaudējumu, brāļu un māsu piedzimšanu, ģimenes svinības, pirmo skolas dienu u.c.