Feisbukā palaikam var lasīt iedvesmojošas atziņas, kas liek aizdomāties un mudina rīkoties ētiski.
''Iejūtība pret varmākām ir pāri darījums varmāku upuriem'' man liek publiskot un skaidrot juristu kļūdas.
Juristi kļūdās pārāk bieži.
Vakcinācijas pienākumu esmu apspriedis ar 6 juristiem. 3 no tiem kļūdaini interpretē Satversmi un cilvēku tiesības.
Pat visaugstākā līmeņa juristi kļūdaini aizstāv pienākumu vakcinēties un atšķirīgu attieksmi pret cilvēkiem ar dažādu vakcinācijas stāvokli, lai iejūtīgi drīkstētu to atstāt bez ievērības.
Šie juristi mazina uzticību Latvijas valsts tiesiskumam un vairo cilvēku ciešanas.
Tālāk 2 savstarpēji pretrunīgas Tiesībsarga atbildes. Viena no tām kļūdaina, ar skaidrojumiem.
Latvijas Republikas tiesībsargs
Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010, tālr.: 67686768, e-pasts: tiesibsargs@tiesibsargs.lv, www.tiesibsargs.lv
Rīgā
Datums skatāms laika zīmogā Nr. 6-2/236
Uz 04.04.2023
Artis Žeigurs
zeigurs@latnet.lv
Par pienākumu vakcinēties pret Covid 19
Latvijas Republikas tiesībsargs ir saņēmis Jūsu iesniegumu, kurā Jūs norādāt uz, Jūsuprāt, tiesību aktos noteiktām nepamatotām prasībām, kas paredzētas Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.
Jūsu ieskatā netiek atzītas Jūsu zināšanas medicīnā un tiek uzlikts nepamatots pienākums vakcinēties, jo vakcinācija neapturot Covid-19 infekcijas izplatīšanos, nenodrošina epidemioloģiski drošu vidi, kā arī var izraisīt veselības traucējumus un nāvi. Vakcinācijas pienākums esot pretrunā ar Jūsu vērtībām un morālo stāju. Vakcinācijas prasība pārkāpjot Jūsu tiesības atteikties no medicīniskas manipulācijas bez nelabvēlīgām sekām, tiesības nemodificēt savu ķermeni, tiesības izvairīties no kaitējuma veselībai un dzīvībai, pacienta tiesības būt informētam, kā arī aizskarot Jūsu cieņu. Likumdevējs nepamatoti ir noteicis ierobežojumus strādāt bez derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta. Jūs lūdzat izvērtēt, vai nav pārkāpts Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 93. un 95.pants, nosakot Jums prasību vakcinēties.
Mans komentārs.
Tiesībsargs ir pareizi uzskaitījis iebildumus pret man uzlikto pienākumu vakcinēties un pieminējis lūgumu izvērtēt man uzliktā pienākuma vakcinēties atbilstību Satversmes 93 un 95 panta prasībām aizstāvēt manu dzīvību un cieņu, tā parādot, ka izprot jautājumu.
Turpmāk tiesībsargs manus iesniegumā minētos iebildumus nevērtē pēc būtības.
Tiesībsargs nevērtē vai vesels cilvēks, vakcinēts, vai nē, kādu apdraud un izplata infekciju,
vai ir likumīgs pamats ierobežot veselus cilvēkus, kas neizplata infekciju un nevienu neapdraud,
vai vakcinēti cilvēki slimo,
vai ir likumīgs pamats veselus vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus ierobežot atšķirīgi, ja abi nevienu neapdraud un slimību neizplata.
Tiesībsargs nevērtē, vai vakcīna ir dzīvībai bīstama,
vai tā novērš infekcijas izplatību,
vai tā nodrošina epidemioloģiski drošu vidi,
vai pienākums vakcinēties ar poti, kas var nogalināt un ir maz efektīva nepārkāpj Satversmes 93 un 95 pantus.
Tiesībsargs novēršas no jautājuma izskatīšanas pēc būtības un atbildi aizpilda ar otršķirīgiem apsvērumiem par MK rīcību, kas nedrīkstēja pārkāpt, bet pārkāpj Satversmes 93 un 95 pantus, pārkāpj valsts pienākumu aizsargāt, neapdraudēt ikviena pilsoņa, arī manu, tiesības, dzīvību un cieņu.
Tiesībsargs neaizstāv manas tiesības, dzīvību un cieņu, kaut tā pienākums ir to darīt. Tiesībsargs rīkojas nekompetenti un nelikumīgi.
Tiesībsarga atbilde.
Lai noteiktu tiesisko kārtību Covid-19 infekcijas izplatības laikā, paredzot atbilstošu pasākumu kopumu, kas nodrošina ar sabiedrības veselības un drošības interesēm samērīgu privātpersonu tiesību un pienākumu apjomu un efektīvu valsts un pašvaldību institūciju (turpmāk — valsts institūcijas) darbību, likumdevējs 2020.gada 5.jūnijā pieņēma Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumu (turpmāk – Covid-19 pārvaldības likums). Covid-19 pārvaldības likums nosaka valsts institūciju darbības pamatprincipus, kā arī valsts institūciju un privātpersonu tiesības un pienākumus valsts apdraudējuma novēršanai un pārvarēšanai Covid-19 infekcijas izplatības laikā.
Covid-19 pārvaldības likumā ir noteikti būtiskākie ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldību saistītie jautājumi, kā arī izveidots tiesiskais ietvars, kurā izpildvara ir spējīga izstrādāt detalizētāku regulējumu un pieņemt konkrētajā epidemioloģiskajā situācijā nepieciešamos lēmumus attiecībā uz nepieciešamajiem piesardzības pasākumiem un personu tiesību ierobežojumiem1.
Vienlaikus Covid-19 pārvaldības likums noteic, ka personu tiesības var ierobežot vienīgi ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību un drošību saistībā ar Covid-19 infekcijas izplatību.
Mans komentārs.
Tiesībsargs neņem vērā, ka veseli nevakcinēti cilvēki neapdraud ne indivīdu, ne sabiedrības veselību un infekciju neizplata, tāpēc viņu tiesības ierobežot nav likumīga pamata.
Tiesībsarga atbilde.
Pamatojoties uz likumdevēja doto deleģējumu, Ministru kabinets 2021.gada 28.septembrī pieņēma noteikumus Nr.662 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid19 infekcijas izplatības ierobežošanai” (turpmāk – Noteikumi Nr.662), kas citastarp noteic vakcinācijas pret Covid19 kārtību, sadarbspējīga vakcinācijas, testēšanas vai pārslimošanas sertifikātu (sadarbspējīgs sertifikāts) pieprasīšanas, sagatavošanas, izsniegšanas, pārbaudes un izmantošanas kārtību, kā arī epidemioloģiskās drošības pasākumus darba vidē2.
Tāpat, lai apturētu straujo Covid 19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi un mazinātu novēršamo mirstību, vienlaikus nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību, Ministru kabinets ar 2021.gada 9.oktobra rīkojumu Nr.720 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” (turpmāk – Rīkojums) izsludināja visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no 2021.gada 11.oktobra līdz 2022.gada 28.februārim, kā arī noteica virkni epidemioloģiskās drošības pasākumu darba vidē, pakalpojumu sniegšanā un saņemšanā, kā arī pasākumu norisē. Ministru kabineta lēmumu izsludināt ārkārtējo situāciju bija atbalstījusi arī Saeima3. Ārkārtējā situācija valstīt tika izsludināta uz noteiktu laiku. Ārkārtējās situācijas laikā bija noteiktas arī stingrākas epidemioloģiskās prasības darba vietās un citās cilvēku pulcēšanās vietās. Līdz ar to tiem cilvēkiem, kuri nebija darba devējam uzrādījuši sadarbspējīgu sertifikātu, bija ierobežotas tiesības turpināt nodarbinātību attiecīgajā jomā.
Uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, Ministru kabinets, apstiprinot grozījumus noteikumos Nr.662, tika lēmis par pakāpenisku drošības pasākumu mazināšanu, vienlaikus saglabājot nosacījumu, ka ārstniecības iestādēs un ieslodzījuma vietās (līdz 2022. gada 16.jūlijam) nodarbinātie darba pienākumus var veikt tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu4. Tāpat noteikumi paredzēja darba devējam izvēlēties iespēju noteikt darbiniekam nosacījumus veikt darbu klātienē tikai ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu vai sertifikātu, kas apliecina balstvakcināciju.5
Par pamattiesību, tostarp tiesību uz darbu, ierobežošanu jānorāda, ka pamattiesību ierobežojumi visupirms izriet no pašu pamattiesību būtības. Pamattiesības garantē personas brīvību, taču šo brīvību valstij jāgarantē ekskluzīvi nevis vienai konkrētai personai, bet visām personām vienlaikus. Šā iemesla dēļ vienas personas pamattiesības ierobežo citas personas pamattiesības. Pamattiesībām var tikt noteikti ierobežojumi citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku pastāvēšanu.6
Mans komentārs.
Apgalvojot, ka pamattiesībām var tik noteikti ierobežojumi citu konstitucionālo vērtību aizsardzībai, lai nodrošinātu sabiedrības turpmāku pastāvēšanu, tiesībsargs neņem vērā, ka Satversme nekādu iemeslu dēļ neļauj apdraudēt manu, vai kāda cita pilsoņa dzīvību vai aizskart manu, vai kāda cita pilsoņa cieņu. Vakcīnas zāļu apraksts brīdina, ka vakcīna var nogalināt.
Tiesībsargs neņem vērā, ka tiesības drīkst ierobežot tikai jēgpilni. Veseli cilvēki, vakcinēti vai nē, nevienu neapdraud un neizplata infekciju. Veselu nevakcinētu cilvēku ierobežošana nemazina infekcijas izplatību vairāk kā veselu vakcinētu cilvēku vakcinētu cilvēku ierobežošana, jo veseli cilvēki, vakcinēti, vai nē, infekciju neizplata.
Vakcinēti un nevakcinēti cilvēki slimo. 500 000 vakcinēti cilvēki pārslimoja covid, tāpēc vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus nedrīkst ierobežot atšķirīgi, nedrīkst diskriminēt pēc vakcinācijas pazīmes.
Pienākums vakcinēties ar poti kas ir maz efektīva un var nogalināt, pārkāpj Satversmes 93 un 95 pantus, ir nelikumīgs.
Tiesībsarga atbilde.
Minētais princips iestrādāts Satversmes 116.pantā, kas noteic, ka personas tiesības, kas noteiktas Satversmes deviņdesmit sestajā, deviņdesmit septītajā, deviņdesmit astotajā, simtajā, simt otrajā, simt trešajā, simt sestajā un simt astotajā pantā, var ierobežot likumā paredzētajos gadījumos, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Uz šajā pantā minēto nosacījumu pamata var ierobežot arī reliģiskās pārliecības paušanu.
Mans komentārs.
Likums neļauj ierobežot patvaļīgi un bezjēdzīgi.
Veseli nevakcinēti cilvēki neapdraudēja ne citu cilvēku veselību, ne tiesības, ne demokrātisku valsts iekārtu, ne sabiedrības drošību, ne labklājību ne tikumību. Viņi nebija drauds sabiedrībai un viņi neizplatīja infekciju. Viņus ierobežot atšķirīgi nekā vakcinētus veselus cilvēkus nebija likumīga pamata, jo 500 000 vakcinēti cilvēki saslima.
Tiesībsarga atbilde.
Tiesību zinātnē ir nostiprināts, ka lielākā daļa Satversmē noteikto pamattiesību, tostarp, tiesības izvēlēties nodarbošanos, tiesības uz izglītību u.c., nav absolūtas, un, pastāvot noteiktiem apstākļiem, valsts var tās ierobežot.
Tiesībsargs vairākkārt ir norādījis, ka Satversmes 106.panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos. Tomēr šī norma neliedz valstij noteikt prasības, kas personai jāizpilda, lai tā konkrētu nodarbošanos varētu īstenot.
Mans komentārs.
Tiesībsargs neņem vērā, ka Satversmes 93 pants aizliedz cilvēkiem uzlikt prasības, kas var apdraudēt dzīvību vai nogalināt.
Tiesībsarga atbilde.
Satversmes 106.pantā garantētās tiesības nav absolūtas. Atbilstoši Satversmes 116.pantā noteiktajam Satversmes 106.panta pirmajā teikumā ietvertās tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos var tikt ierobežotas, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību. Līdzīgi pamattiesību ierobežošanas principi izriet arī no starptautiskajiem dokumentiem.
Ierobežojuma veikt darba pienākumus bez derīga vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāt mērķis bija veicināt darbinieku vai amatpersonu vakcināciju, lai nodrošinātu pēc iespējas drošus darba apstākļus.
Mans komentārs.
Veseli cilvēki neapdraudēja citu cilvēku veselību, tiesības, demorātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Tiesībsargs neņem vērā, ka 500 000 vakcinēti cilvēki saslima ar covid, kas pierāda, ka vakcinācija neradīja drošus darba apstākļus.
Drošu darba apstākļus radīja testēšana, kas parādīja vai cilvēks, vakcinēts, vai nē, ir, vai nav saslimis un ir, vai nav ierobežojams, piemēram, neļaujot nākt uz darbu līdz brīdim, kad izveseļojas.
Atšķirīga attieksme pret veseliem vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem, kas abi infekciju neizplata vienādā mērā ir diskriminācija.
Valsts drīkst likumīgi un vienādā mērā ierobežot tikai slimus vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus, piemēram, neļaut tiem iet uz darbu, līdz tie izveseļojas, kā tas bija līdz šim.
Tā kā vakcīnas zāļu apraksts brīdina, ka vakcīna var nogalināt un vismaz 1 cilvēks Latvijā ir miris no vakcīnas, tad valsts pārvalde nedrīkstēja padarīt vakcināciju par pienākumu.
Jebkurai medicīniskai manipulācijai bija jāpaliek brīvprātīgai, kā tas bija līdz šim.
Tiesībsarga atbilde.
Jo darba apstākļi būs drošāki, jo mazāk personu saslims, tādējādi tiks veicināts gan mērķis apturēt straujo Covid-19 infekcijas izplatību un veselības nozares pārslodzi, gan mērķis nodrošināt svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību. Līdz ar to ir atzīstams, ka ierobežojumam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības – sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību.7
Mans komentārs.
Tiesībsargs neņem vērā, ka veseli cilvēki neradīja apdraudējumu, neizplatīja infekciju, varēja strādāt pakalpojumu sniegšanas vietās nodrošinot valsts funkcijas. Viņus ierobežot dažādi diskriminējot pēc vakcinācijas pazīmes bija nelikumīgi, jo slimoja un izplatīja infekciju gan nevakcinēti, gan vakcinēti cilvēki. Pienākums vakcinēties ar mazefektīvu poti, kas var nogalināt bija nelikumīgs, jo bija bezjēdzīgs un apdraudēja dzīvību - nenovērsa saslimšanu, neapturēja infekcijas izplatību un apdraudēja cilvēku veselību un dzīvību.
Tiesībsarga atbilde.
Pēc 2022.gada 1.aprīļa vakcinācijas prasība tika saglabāta vien augsta riska objektos, tostarp ārstniecības iestādēs nodarbinātajiem. Minētās prasības mērķis ir nodrošināt epidemioloģiski drošu pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu un drošas darba vietas nodrošināšanu, lai pēc iespējas mazinātu inficēšanās riskus, saņemot veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī veselības aprūpes jomā nodarbinātajiem pildot savus darba un amata pienākumus, attiecīgi apturot vai ierobežojot infekcijas izplatīšanos sabiedrībā, kas rodas veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas un saņemšanas rezultātā vai arī savstarpējā saskarsmē darba vietā. Apturot vai ierobežojot infekcijas izplatīšanos izglītības nozarē, tiek radīti priekšnoteikumi veselības aprūpes pakalpojumu pieejamībai un kvalitātei. Tādējādi tiesību normās paredzētais regulējums izstrādāts, lai aizsargātu citu cilvēku tiesības.
Mans komentārs.
Skatīt iepriekšējo komentāru, veseli cilvēki nevienu neapdraudēja, bet vakcīna bija mazefektīva un apdraudēja dzīvību.
Tiesībsarga atbilde.
Jāatzīmē, ka Administratīvā rajona tiesa, vērtējot individuālus pieteikumus par Rīkojuma 5.3.apakšpunkta atcelšanu, ir secinājusi, ka Rīkojumā paredzētais pienākums vakcinēties ir noteikts saskaņā ar likumu, tam ir leģitīms mērķis – neatliekama sociāla vajadzība aizsargāt citu cilvēku tiesības – sabiedrības epidemioloģiskās drošības aizsardzība, kas saistās ar infekcijas izplatības ierobežošanu, vienlaikus sabiedrības interesēs nodrošinot svarīgu valsts funkciju un pakalpojumu nepārtrauktību un tas ir samērīgs, proti, likumdevēja lietotie līdzekļi ir piemēroti un nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai, kā arī šo mērķi nevar sasniegt ar citiem, personas tiesības un likumiskās intereses mazāk ierobežojošiem līdzekļiem. 8
Šī ierobežojuma samērīguma vērtēšanā, kā arī atbildot uz Jūsu jautājumu, vai ir ievērots Satversmes 93. un 95.pants, svarīgi arī ņemt vērā to, ka Covid-19 vakcīna ir pārbaudīta, droša un efektīva.
Mans komentārs.
Tiesībsargs, līdzīgi kā tiesas pirmā instance, neētiski un nelikumīgi, vienpusēji, raksturo vakcīnu kā drošu un efektīvu, tādā veidā nolusējot trīkumus: zemo efektivitāti un bīstamību veselībai un dzīvībai. To darot Tiesībsargs pretlikumīgi sagroza priekšstatu par vakcīnu.
Vakcīnas likumīgais raksturotājs - zāļu apraksts - brīdina par smagām blaknēm, kuru rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums cilvēka veselībai vai pat izraisīta cilvēka nāve:
* Janssen vakcīnai zāļu aprakstā 4.8. punktā ''nevēlamas blakusparādības'' ir uzrādītas nāvējošas blaknes: venoza trombembolija, venoza tromboze, anafilakse; 4.4. punktā ''īpaša piesardzība lietošanā'' minēti: trombozes ar trombocitopēniju sindroms (ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu); imūntrombocitopēnija (ir bijuši arī asiņošanas gadījumi un gadījumi ar letālu iznākumu); ziņots par retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos ar letālu iznākumu
* Comirnaty vakcīnai, kuras divas devas esmu saņēmis, zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, miokardīts
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_en.pdf);
* Vaxzevira vakcīnai zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, venoza tromboze, cerebrovaskulāro vēnu un sinusa tromboze; pēc vakcinācijas ar Vaxzevria reti novēroti cerebrovaskulāro vēnu un sinusa trombozes gadījumi bez trombocitopēnijas; dažos gadījumos iznākums bija letāls; lielākā daļa šo gadījumu radās pirmo četru nedēļu laikā pēc vakcinācijas; kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms (pirmo dienu laikā pēc vakcinācijas ar Vaxzevria ziņots par ļoti retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos bija acīmredzama KPCS anamnēze, ziņots par letālu iznākumu
Tiesībsargs noklusējot, ka vakcīnu zāļu aprakstos ir brīdinājums, ka vakcīna var izraisīt veselības traucējumus un nāvi, pārkāpj likumu, kas prasa uzrādīt patiesību. Tiesībsargs noklusē, ka latvijā vismaz 1 cilvēks ir miris no vakcīnas izraisītajiem veselības traucējumiem. Tiesībsargs nevērtē, vai šī nelikumīgi noklusētā vakcīnas izraisītā veselības apdaudējuma dēļ uzliekot pienākumu vakcinēties netiek pārkāpti Satversmes 93 un 95 panti.
Tiesībsarga atbilde.
Pētījumos ir pierādījies, ka personas, kuras ir vakcinētas, retāk inficējas ar Covid-19, bet inficēšanās gadījumā slimības gaita ir vieglāka.9
Mans komentārs.
Tiesībsargs neņem vērā Latvijas datus par to, ka ap 1000 vakcīnu saņēmuši cilvēki ir miruši ar nāves cēloni covid., Tas viņu gadījumā apliecina vakcīnas neefektivitāti un to, ka viņiem vakcinācija slimības gaitu nav padarījusi vieglāku.
Tā kā nāve no covid pret covid pilnībā vakcinētiem cilvēkiem nav apstrīdama un lielā daļā no tiem nāves cēlonis nav izmeklēts atbilstoši mūsdienu klīniska pētījuma prasībām, tad nevar izslēgt, ka vakcīna, ir veicinājusi nāvi.
Tiesībsargs ignorē Latvijas datus, kas liecina, ka vakcīna ir īpaši maz efektīva. Latvijā ir jāvakcinē vairāk kā 100 cilvēki, lai novērstu vienu saslimšanas gadījumu un vairāk kā 500 000 vakcinēti cilvēki ir saslimuši ar covid.
Vakcīna nav apturējusi slimības izplatību, negarantē epidemioloģiski drošu vidi, nenovērš nāvi no covid un var radīt veselības traucējumus un nāvi, kas liedz vakcināciju padarīt par pienākumu. Vakcinācija, atbilstoši Satversmes 93 un 95 pamntiem drīkst būt tikai brīvprātīga.
Tā kā vakcīna var nogalināt, par ko brīdina zāļu apraksts un ko MK ir atzinis tiesas procesa laikā, tad jautājums. vai vakcīna kādam var mazināt inficēšanās risku vai atvieglot slimības gaitu, ir otršķirīgs.
Pirmkārt ir jānoskaidro jautājums vai vakcīna var bojāt veselību un nogalināt un tikai tad ir jānoskaidro, vai vakcīna var atvieglot slimības gaitu vai mazināt slimības pārnesi.
Pirmkārt ir jāvērtē vai valsts pārvalde drīkst uzlikt pienākumu vakcinēties ar vakcīnu, kas var nogalināt. Tiesībsargs to nedara.
Tādā veidā tiesībsargs, tāpat kā daudzas pirmās instances tiesas un pat senāts, ir rīkojies pavirši, nekompetenti un pretlikumīgi.
Tiesībsarga atbilde
Pēc vakcinēšanās risks saslimt ar Covid-19 ir mazāks nekā pēc šī slimības izslimošanas.10
Mans komentārs.
Tiesībsargs neņem vērā MK uzrādītos Latvijas datus, kas parāda, ko citu : Latvijā pārslimošana ir 3 reizes efektīvāka atkārtotas saslimšanas novēršanā kā vakcinācija.
Tiesībdarga atbilde.
Satversmes 95.pants paredz, ka valsts aizsargā cilvēka godu un cieņu. Spīdzināšana, citāda cietsirdīga vai cieņu pazemojoša izturēšanās pret cilvēku ir aizliegta. Nevienu nedrīkst pakļaut nežēlīgam vai cilvēka cieņu pazemojošam sodam.
Mans komentārs.
Es iesniegumā norādu, ka MK noteitais bezjēdzīgais un dzīvību apdraudošais pienākums vakcinēties mani pazemo un apdraud manu dzīvību. Tiesībsargs to neuzskata par svarīgu, vai pat pieminēšanas vērtu apstākli.
Tādā veidā Tiesībsargs man liedz Satversmē noteiktās tiesības uz cieņu.
Tiesībsargs tā vietā piemin Satversmes 111. pantu, kas neatceļ ne 93, ne 95 panta prasības aizsargāt manu dzīvību un cieņu.
Tiesībsargs piemin Satversmes tiesas atzinumu, ka indivīda veselība ir vērtība, bet neaizstāv manas tiesības rūpēties par savu veselību un runā tikai par sabiedrības veselību, kuru vesels cilvēks, vakcinēts, vai nē, neapdraud, kā to ir atzinis MK.
Tādā veidā Tiesībsargs liedz manas Satversmē noteiktās tiesības aizsargāt manu veselību un dzīvību bez nelabvēlīgām sekām atsakoties no vakcinācijas ar mazefektīvu poti, kas var nogalināt.
Tiesībsarga atbilde.
Savukārt Satversmes 111.pants noteic, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu.
Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversmes tiesa ir atzinusi, ka indivīda un sabiedrības veselība ir vērtība, kurai ir neapšaubāma loma sabiedrības labklājības nodrošināšanā.11 Tādējādi sabiedrības veselība ir viena no Satversmē ietvertajām konstitucionālajām vērtībām, kuras aizsardzībai valsts var ierobežot atsevišķu personu pamattiesības. No Satversmes 111. pantā nostiprinātajām tiesībām uz veselību izriet arī valsts pozitīvs pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsargāšanai. Aizliegums epidemioloģisku apsvērumu dēļ ierobežot cilvēka tiesības un brīvības, varētu pārkāpt citu personu vai pat visas sabiedrības tiesības uz veselības aizsardzību.
Mans komentārs.
Tiesībsargs nav ņēmis vērā, ka sabiedrības tiesību uz veselības aizsardzību vārdā Mk nav tiesīgs pārkāpt ne cilvēka tiesības uz dzīvību, ne cieņu, ko nosaka Satversmes 93 un 95 panti.
Tiesībsargs neņem vērā ka veselus cilvēkus, kuri nevienu neapdraud un neizplata infekciju nav likumīga pamata ierobežot, tāpēc viņu ierobežošana ir pretlikumīga.
Tiesībsargs neņem vērā, ka tā kā 500 000 vakcinēti cilvēki arī slimo, tad atšķirīga attieksme pret vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem ierobežojumu ziņā nav pieļaujama, jo tā ir nepamatota diskriminācija.
Tiesībsargs kļūdaini, kā uz argumentu, kas pieļauj uzlikt pienākumu vakcinēties ar poti, kas var nogalināt, atsaucas uz satversmes 111 pantu, kas neparedz iespēju sabiedrības veselības vārdā ierobežot 93 vai 95 pamtā noteiktās tiesības uz dzīvību vai cieņu.
Valsts arī sabiedrības veselības vārdā nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt cilvēka dzīvību vai cieņu.
Valstij, aizstāvot sabiedrības veselību ir jālieto citi līdzekļi, kas neapdraud cilvēka veselību vai cieņu. Vakcinācija nedrīkst būt pienākums, tā tikai drīkst būt brīvprātīga
Tiesībsarga atbidle.
Saskaņā ar Tiesībsarga likuma 24.panta otrajā daļā nostiprināto, izskatījis personas iesniegumu, tiesībsargs var ierosināt pārbaudes lietu, ja tas atbilst tiesībsarga funkcijām un uzdevumiem un personas norādīto jautājumu ir iespējams risināt. Ievērojot iepriekš minēto, pārbaudes lieta par iesniegumā norādīto problēmsituāciju netiek ierosināta.
Atvainojamies par novēlotu atbildes sniegšanu.
Ar cieņu
tiesībsarga pilnvarojumā
|
Sociālo, ekonomisko un kultūras tiesību nodaļas vadītāja |
Ineta Rezevska |
Eva Vīksna
eva.viksna@tiesibsargs.lv
Mans komentārs.
Ar atteikumu rosināt pārbaudi Tiesībsarga juriste parāda savu nekompetenci un liedz man Satversmē noteiktās tiesības uz dzīvību un cieņu, ko apdraud valsts pārvaldes uzliktais pienākums vakcinēties ar poti kas var nogalināt. Tiesībsargs manā gadījumā nepilda savu uzdevumu: aizstāvēt cilvēktiesības pret nepamatotu valsts patvaļu un aizstāvēt manu dzīvību un cieņu.
Tālāk citas Tiesībsarga juristes atbilde uz jautājumu: vai valsts, bez izņēmumiem un atrunām nedrīkst apdraudēt neviena pilsoņa dzīvību?
Tiesībsargs apstiprina, ka valsts nekādos apstākļis, arī epidēmijas gadījumā, nedrīkst apdraudēt neviena, arī nepotēta cilvēka dzīvību. Tas nozīmē, ka man bija jābūt tiesībām atteikties no potes, kas var mani nogalināt bez nelabvēlīgām sekām un pote nedrikstēja būt kvalifikācijas prasība darbā. Tas parāda, ka Tiesībsargā strādā arī zinoši juristi, bet viņu darbs manā gadījumā ir bezjēdzīgs, jo augstāk minētajā atbildē Tiesībsargs nesaskata pārkāpumu apstāklī, ka valsts pārvalde apdraud manu dzīvību un aizskar manu cieņu uzliekot man pienākumu vakcinēties ar poti, kas ir mazefektīva un var nogalināt.
From: zeigurs@latnet.lv<mailto:zeigurs@latnet.lv>>
Sent: Wednesday, February 8, 2023 11:18 AM
To: tiesibsargs <tiesibsargs@tiesibsargs.lv<mailto:tiesibsargs@tiesibsargs.lv>>
Subject: Fwd: Fw: Likumi.lv atsauksme
Labdien tiesībsargs, man nepieciešams apstiprinājums, vai skaidrojums.
Satversmes 93. Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Satversme saka ka ikviena, bez izņēmumiem un atrunām cilvēka tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tas nozīmē, ka valsts nedrīkst apdraudēt neviena, bez izņēmumiem un atrunām, pilsoņa dzīvību. Vai tā ir?
Ja tā nav, tad kurš Satversmes pants atļauj valstij apdraudēt kāda sava pilsoņa dzīvību?
2023-02-14 09:42
Labdien!
Tiesībsargs ir saņēmis Jūsu e-pastu, kurā jautājat vai valsts nedrīkst apdraudēt neviena, bez izņēmumiem un atrunām, pilsoņa dzīvību, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 93.pantu.
Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tiesības uz dzīvību ir fundamentālas tiesības, vienas no augstākajām vērtībām cilvēktiesību ietvaros. Tas nozīmē, ka tiesības uz dzīvību pieder pie indivīda dabiskajām tiesībām, kuras valstij ir pienākums aizsargāt ne vien no pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Tāpat Satversmes 93.pantā valstij ietilpst pienākums pieņemt likumus indivīdu dzīvības aizsardzībai, aizliegums tīši atņemt indivīda dzīvību, kā arī pienākums spert preventīvus soļus indivīda dzīvības aizsardzībai. (Reine I. Dzīvība. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 38.-39.lpp.)
Kaut arī starptautiskajos tiesību dokumentos noteikto tiesību uz dzīvību satura interpretācija ir visai atšķirīga, vispārēji tiek atzīmēts, ka tiesības uz dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt nopietnus pasākumus dzīvības saglabāšanai. Tāpat Satversmes 93. pants ir tieši saistīts ar krimināltiesībām un satur krimināltiesību garantijas, tādējādi arī valsts uzņemas aizsargāt dzīvību. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/321164-cilveka-pamattiesibas-i-likumdosana-un-tiesibas-uz-dzivibu-2020)
Arī Satversmes 93.panta komentārā (Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā “LR Satversmes komentāri VII nodaļa Cilvēka pamattiesības”, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011., 179.lpp) norādīts, ka valsts, ierakstot Satversmē, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums, uzņēmās pozitīvu pienākumu “aizsargāt dzīvību”. Proti, 1) nepieļaut patvaļīgu kādas personas dzīvības apdraudējumu no savu pārstāvju vai no privātpersonu puses; 2) piemērot savas varas pilnvaras gadījumos, ja apdraudēta cilvēka dzīvība; 3) neveikt darbības, kas objektīvi veicina tiešus vai netiešus draudus tiesībām uz dzīvību; 4) veicināt labvēlīgu apstākļu radīšanu tiesību uz dzīvību realizēšanai, faktoru, kas apdraud dzīvību, samazināšanu līdz minimumam.
No iepriekš minētā var secināt, ka valstij ir jāaizsargā ikvienas personas dzīvība bez izņēmumiem.
Ar cieņu
Renāte Cinava
Pilsonisko un politisko tiesību nodaļas juriste
Latvijas Republikas Tiesībsarga birojs
Baznīcas iela 25, Rīga, LV-1010
Tālr.: +371 67686768
E-pasts: renate.cinava@tiesibsargs.lv<mailto:renate.cinava@tiesibsargs.lv>
Mājas lapa: www.tiesibsargs.lv<http://www.tiesibsargs.lv/>
1Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma 4.panta pirmā daļa.
2Līdz Noteikumu Nr.662 pieņemšanai, epidemioloģiskās prasības regulēja Ministru kabineta 2020.gada 9.jūnija noteikumi Nr.360 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai".
3Saeimas 2021.gada 14.oktobra paziņojums "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/326881; Saeimas 2022.gada 11.janvāra paziņojums "Par Ministru kabineta 2022.gada 7.janvāra rīkojumu Nr.2, ar kuru grozīts 2021.gada 9.oktobra rīkojums Nr.720 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"". Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/329086
4Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", 24.¹, punkts.
5Ministru kabineta 2021. gada 28. septembra noteikumi Nr. 662 "Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai", 12.¹ punkts.
6Latvijas Republikas Satversmes komentāri. VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Autoru kolektīvs prof. R. Baloža zinātniskā vadībā. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011. 740.lpp.
7Sk., piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 13.novembra spriedumu (lietas arhīva Nr.A42-02472-21/21) un 2021.gada 20.decembra spriedumu (lietas arhīva Nr. A42-02691-21/1).
8Sk., piemēram, Administratīvās rajona tiesas 2021.gada 13.novembra spriedumu, lietas arhīva Nr.A42-02472-21/21. Salīdzinājumam sk. arī Administratīvās rajona tiesas 2022.gada 14.marta spriedumu, lietas arhīva Nr. A42-01088-22.
9Sk. informāciju par vakcīnu izstrādi un reģistrāciju. Pieejams: https://covid19.gov.lv/index.php/informacija-par-vakcinu-izstradi-un-registraciju
10Sk., piemēram, Reduced Risk of Reinfection with SARS-CoV-2 After COVID-19 Vaccination — Kentucky, May–June 2021. Pieejams: https://www.cdc.gov/mmwr/volumes/70/wr/mm7032e1.htm?s_cid=mm7032e1_e&ACSTrackingID=USCDC_921-DM63289&ACSTrackingLabel=MMWR%20Early%20Release%20-%20Vol.%2070%2C%20August%206%2C%202021&deliveryName=USCDC_921-DM63289
11Sk. Satversmes tiesas 2020. gada 11. decembra sprieduma lietā Nr. 2020-26-0106 17. punktu
Ja pamanījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv
4.06.2023