1.Jautājumi par vakcīnas efektivitāti.
2.Jautājumi par vakcīnas drošību.
3.Jautājumi par pienākuma vakcinēties likumību.
4.Jautājumi par valsts pārvaldes nelikumīgo un kļūdaino rīcību.
Tieslietu ministrijas ziņojums ar komentāriem.
1. Jautājumi par vakcīnas efektivitāti.
1.1. Vai vakcinācija Latvijā veicināja iedzīvotāju saslimšanu ar covid?
VM atbildes tiesai 2023. gada 4. septembrī.
04.09.2023 Nr.01-23.2/3781 uz 06. 07.2023 Nr. 5317 administratīvajai apgabaltiesai par informācijas sniegšanu lietā Nr. A420165622
2. pielikumā VM uzrāda relatīvo risku [RR] saslimt ar covid nevakcinētiem, vakcinētiem un balstvakcinētiem cilvēkiem laika periodā no 2021. gada septembra līdz 2022. gada maijam.
No tabulas redzams ka 2022. gada aprīlī un maijā nevakcinētu cilvēku saslimšanas risks bija [RR 0,8]
RR 0,8 nozīmē, ka aprīlī un maijā nevakcinētu cilvēku risks saslimt ar covid bija mazāks kā vakcinētu cilvēku risks saslimt ar covid, kas nozīmē, ka vakcinācija veicināja saslimšanu ar covid.
2022. gada aprīlī inficēšanās risks nevakcinētiem cilvēkiem salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri pabeidza vakcinācijas kursu un saņēma balstvakcināciju bija [RR 0,9]
RR 0,9 nozīmē, ka aprīlī nevakcinētiem cilvēkiem risks saslimt ar covid bija mazāks kā balstvakcinētiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka balstvakcinācija veicināja saslimšanu ar covid.
2022. gada maijā inficēšanās risks nevakcinētiem cilvēkiem salīdzinājumā ar cilvēkiem, kuri pabeidza vakcinācijas kursu un saņēma balstvakcināciju bija[RR 0,7]
RR 0.7 nozīmē, ka maijā nevakcinētiem cilvēkiem risks saslimt ar covid bija mazāks kā balstvakcinētiem cilvēkiem, kas nozīmē, ka balstvakcinācija veicināja saslimšanu ar covid.
1.2.Cik cilvēkus Latvijā 2022. gada aprīlī un maijā apdraudēja vakcinācija?
No atbildes deputātiem uz jautājumu 420 J/ 13 2022. gada oktobrī [4.] kāds ir pret covid 19 vakcīnu saņēmušu cilvēku skaits pa mēnešiem, kopš vakcinācijas sākuma, ir redzams, ka 2022. gada aprīlī Latvijā bija vairāk kā 1 293 000 pilnībā vakcinēti un vairāk kā 518 000 balstvakcinēti cilvēki, kuriem risks saslimt ar covid kļuva lielāks, kā nevakcinētiem cilvēkiem.
Vakcinācija aprīlī un maijā apdraudēja manu un lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas veselību un dzīvību.
Es un liela daļa Latvijas iedzīvotāju vakcinējās nevis brīvprātīgi, bet pienākuma pēc.
1.3. Vai pēc pienākuma noteikšanas palielinoties vakcinācijas aptverei vakcinēto cilvēku saslimšana mazinājās?
Vai valsts pārvaldes noteiktais pienākums vakcinēties un ierobežojumi bija efektīvi?
Cik vakcinēti cilvēki saslima ar covid?
Kas Latvijā beidza covid epidēmiju - vakcinācija, vai vakcinētu cilvēku pārslimošana?
Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem Nr.418/J13 Nr.419/J13 un Nr.420/J13, un Nr.23/J14
2021 gada septembrī. Latvijā 917300 cilvēki bija saņēmuši vismaz 1 vakcīnas devu, no kuriem 77000 bija saslimuši. 882700 cilvēki Latvijā nebija vakcinēti, no kuriem 80500 bija saslimuši.
Mēnesi pirms pienākums vakcinēties stājas spēkā, saslima viens no 12 vakcīnu saņēmušajiem un viens no 11 nevakcinētiem cilvēkiem. Vakcinācijas ietekme uz saslimstības mazināšanu Latvijā pirms pienākuma noteikšanas un stāšanās spēkā bija niecīga.
Pēc pienākuma izziņošanas 2021. gada 9. oktobrī, kad brīvprātīgi bija vakcinējušies ap 800 000 cilvēkiem, vakcinācijas apjoms strauji pieaug, 2021. gada novembrī sasniedzot 1124000 vakcinētus cilvēkus.
Brīdī, kad pienākums vakcinēties stājās spēkā 2021. gada novembrī, ar covid bija saslimuši aptuveni 147 000 vakcīnu saņēmuši cilvēki, vairāk kā puse no pavisam uzrādītajiem 251 000 tobrīd saslimušajiem cilvēkiem Latvijā.
Pēc pienākuma vakcinēties stāšanās spēkā, līdz 2022 gada maijam vakcinējas ap 500000 cilvēki, kas liecina, ka liela daļa cilvēku Latvijā vakcinējās pienākuma pēc.
Ja vakcinācija būtu augsti efektīva, tad 2 nedēļas pēc pienākuma vakcinēties izsludināšanas 2021. gada oktobra beigās, kad vakcinācijas apjoms strauji pieauga, Latvijā bija jābūt straujam saslimstības mazinājumam, kurš nebija.
Pieaugot vakcinēto cilvēku skaitam Latvijā vakcinēto cilvēku slimošana nevis samazinājās, kā tam būtu jābūt, ja vakcinācijas pienākums efektīvi pasargātu no saslimšanas, bet pieauga 3,3 reizes, 2022. gada maijā sasniedzot 498 000 saslimušus vakcinētus cilvēkus, lielāko daļu, no 765 000 kopējā tobrīd uzrādītā saslimušo skaita.
Saslimšanas pieaugums vakcinētu cilvēku vidū apliecināja pienākuma vakcinēties un noteikto ierobežojumu neefektivitāti un to, ka mutējošu vīrusu ar vakcināciju izskaust nav iespējams.
Saslimstības mazinājums sākās pēc vakcinētu cilvēku pārslimošanas, 2022. gada pirmajā pusē, kas liecināja, ka nevis vakcinācija, bet uzņēmīgu vakcinētu cilvēku pārslimošana izbeidza infekcijas izplatību Latvijā.
Ja cilvēki pienākuma pēc nebūtu spiesti vakcinēties, daļa no viņiem nebūtu saslimuši ar covid un nebūtu ieguvuši veselības traucējumus vai miruši.
Latvijas un pasaules pieredze rāda, ka palielinoties vakcinācijas aptverei strauji palielinājās saslimstība ar pret vakcīnu nejūtīgiem vīrusa celmiem un strauji palielinājās vakcinēto cilvēku saslimstība.
Alfa covid 2021. gada jūlijā beidzās uzņēmīgajiem cilvēkiem, tostarp 47 000 vakcīnētiem, pārslimojot un iegūstot imunitāti.
Pie vakcinācijas aptveres 734 000 sākās delta covid epidēmija, kas 2022. gada janvārī beidzās uzņēmīgajiem cilvēkiem, tostarp 183 000 vakcinētiem, pārslimojot un iegūstot imunitāti.
Kopējais epidēmijas laikā saslimušo vakcinēto cilvēku skaits uz to brīdi bija 230000.
Pirms pienākuma izsludināšanas MK zināja gan to, ka Latvijā vīruss mutē, gan arī to, ka vakcinēti cilvēki slimo aizvien vairāk.
Pēc pienākuma vakcinēties stāšanās spēkā, pie vakcinācijas aptveres 1 336 000, pretēji tam kā būtu jānotiek, ja vakcīna vakcīna efektīvu mazinātu saslimstību, sākās omikron vīrusa epidēmijas BA2 paveids, kas beidzās 2022. gada jūlijā, vairāk kā pus miljonam uzņēmīgu cilvēku pārslimojot un iegūstot imunitāti. Lielākā daļa saslimušo, 273 000 cilvēku, bija vakcinēti.
Kopējais epidēmijas laikā saslimušo vakcinēto cilvēku skaits uz to brīdi bija 503 000.
Omikron BA2 paveidu apturēja nevis vakcinētu cilvēku skaita pieaugums par 11 tūkstošiem, bet 500 000, tostarp 273 000 vakcinētu valsts iedzīvotāju pārslimošana ar vīrusu, iegūstot imunitāti.
Pie vakcinācijas aptveres 1 347 000 sākās omikron BA5 paveids, kas beigsies uzņēmīgajiem cilvēkiem pārslimojot, vakcinācijas aptverei būtiski nemainoties.
Fakti liecina, ka Latvijā katra jauna epidēmija, arvien mazāk jūtīga pret vakcīnu, sākās pieaugot vakcinācijas aptverei, kas apliecina, ka mutējošu vīrusu ar vakcināciju novērst nav iespējams.
MK atbildē tiesai 28.07.2022 Nr. A01656-22/23/10766 uzrādītie dati liecina, ka PĀRSLIMOŠANA Latvijā novērsa atkārtotu saslimšanu ar covid 3 reizes efektīvāk kā vakcinācija.
1.4.Kas Latvijā labāk novērš saslimšanu ar covid? Vakcinācija, vai uzņēmīgu cilvēku pārslimošana?
Vakcinācijas aptveres palielināšanās un vakcinētu cilvēku pārslimošanas līknes Latvijā un pasaulē rāda, ka palielinoties vakcinācijas aptverei epidēmija un vakcinētu cilvēku saslimšana aizvien pieauga un Latvijā mazinājās tikai pēc 500 000 vakcinētu cilvēku pārslimošanas, vakcinācijas aptverei pieaugot nenozīmīgi, salīdzinot ar pārslimošanu. Uzņēmīgu nevakcinētu un vakcinētu cilvēku pārslimošana, nevis vakcinēšanās apturēja covid epidēmiju.
MK atbildē tiesai 28.07.2022 Nr. A01656-22/23/10766 uzrādītie dati liecina, ka PĀRSLIMOŠANA Latvijā novērsa atkārtotu saslimšanu ar covid 3 reizes efektīvāk kā vakcinācija. Latvijā pārslimošana epidēmiju Latvijā apturēja efektīvāk kā vakcinācija.
Vakcinācija 2022. gada aprīlī un maijā vakcinācija VEICINĀJA saslimšanu apdraudot 1300000 vakcinētu un 500000 balstvakcinētu cilvēku veselību un dzīvību.
1.5. Vai vakcīna pirms nokļuva Eiropas tirgū tika testēta uz vīrusa transmisijas novēršanu?
Eiroparlamenta deputāti jautā Pfizer pārstāvim vai vakcīna PIRMS nokļuva Eiropas tirgū, tika testēta uz VĪRUSA TRANSMISIJAS NOVĒRŠANU? Jā vai nē, un ja jā, tad kur ir dati, kas to pierāda?
Pfizer pārstāvis atbild, ka NEZINĀJA, vai imunizācija apturēs infekciju pirms vakcīna nonāca tirgū. Tas netika pētīts lai paātrinātu vakcīnas nonākšanu tirgū.
https://www.facebook.com/Christine.Anderson.AfD/videos/1875434262824110
13 minūte 30 sekune līdz 14 minūte 20 sekunde.
Latvijā pēc VM sniegtajiem datiem, vakcīna pret covid 2022. gada aprīlī un un maijā VEICINĀJA saslimšanu ar covid.
1.6 Kāda Latvijā ir covid pārslimojušu nevakcinētu cilvēku un pilnībā vakcinētu cilvēku saslimstība un mirstība no covid?
Vakcinētu cilvēku saslimstība ar covid ir 3 reizes lielāka nekā pārslimojušu nevakcinētu cilvēku saslimstība ar covid.
VM atbildes Nr. 01-23.2/4117 Uz 28.07.2022 Nr. A01656-22/23/10766
Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namam
Par informācijas sniegšanu administratīvajā lietā Nr. A420165622
16. Kāds ir saslimšanas ar Covid-19 risks pārslimojušiem nevakcinētiem cilvēkiem un vakcinētiem cilvēkiem?
Atbildē redzams, ka no 2022. gada janvāra līdz jūlijam personu kuras ir pārslimojušas covid 19 iepriekš un līdz atkārtotai saslimšanai nebija saņēmuši nevienu vakcinācijas devu pret covid 19 saslimstība uz 100000 covid 19 pārslimojušiem nevakcinētiem iedzīvotājiem ir 9508,9
Personu ar pret covid 19 pabeigtu vakcinācijas kursu saslimstība uz 100000 iedzīvotājiem ar pabeigtu vakcinācijas kursu ir 28365,7
Vakcinētu cilvēku mirstība no covid Latvijā ir divas reizes lielāka kā covid pārslimojušu nevakcinētu cilvēku mirstība no covid.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/8066939ECDC2E0F8C22589730044A093?OpenDocument
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/EA4EC871D8E12DC5C22589730044AC63?OpenDocument#Saeimai_35_J14_pielikums.xlsx_id1
7. un 8. jautājumi. pirmais, trešais un ceturtais stabiņš.
Līdz 2022. gada decembrim ir reģistrēti 43014 atkārtoti ar covid saslimuši cilvēki, kas nav saņēmuši nevienu vakcīnas devu. 32 no tiem mira no covid. Uzrādītā mirstība ir 2,3 no 100 tk.
Tanī pat laikā, līdz 2022.gada decembrim, ir reģistrēti 469998 pilnībā vakcinēti ar covid saslimuši cilvēki, no kuriem 508 ir miruši no covid.
Uzrādītā mirstība ir 4,7 no 100 tk.
Augstāk minētie fakti liecina, ka pārslimojuši nevakcinēti cilvēki saslimst 3 reizes retāk kā vakcinēti cilvēki un saslimstot mirst 2 reizes retāk kā vakcinēti cilvēki.
Šie fakti ir īpaši svarīgi, ja pieņem, ka covid ir kļuvis par ikgadēju sezonālu infekciju.
2.Jautājumi par vakcīnas drošību.
2.1.Vai vakcīna ir veselībai un dzīvībai bīstama?
Vakcīnas likumīgais raksturotājs - zāļu apraksts - brīdina par smagām blaknēm, kuru rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums cilvēka veselībai vai pat izraisīta cilvēka nāve:
* Janssen vakcīnai zāļu aprakstā 4.8. punktā ''nevēlamas blakusparādības'' ir uzrādītas nāvējošas blaknes: venoza trombembolija, venoza tromboze, anafilakse; 4.4. punktā ''īpaša piesardzība lietošanā'' minēti: trombozes ar trombocitopēniju sindroms (ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu); imūntrombocitopēnija (ir bijuši arī asiņošanas gadījumi un gadījumi ar letālu iznākumu); ziņots par retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos ar letālu iznākumu
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/jcovden-previously-covid-19-vaccine-janssen-epar-product-information_en.pdf);
* Comirnaty vakcīnai, kuras divas devas esmu saņēmis, zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, miokardīts
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_en.pdf);
* Vaxzevira vakcīnai zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, venoza tromboze, cerebrovaskulāro vēnu un sinusa tromboze; pēc vakcinācijas ar Vaxzevria reti novēroti cerebrovaskulāro vēnu un sinusa trombozes gadījumi bez trombocitopēnijas; dažos gadījumos iznākums bija letāls; lielākā daļa šo gadījumu radās pirmo četru nedēļu laikā pēc vakcinācijas; kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms (pirmo dienu laikā pēc vakcinācijas ar Vaxzevria ziņots par ļoti retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos bija acīmredzama KPCS anamnēze, ziņots par letālu iznākumu
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf)).
3500 cilvēki Latvijā ir ziņojuši par veselības traucējumiem pēc vakcinācijas,
Vismaz 1 cilvēks Latvijā ir miris no vakcīnas izraisītajiem veselības traucējumiem un 2 cilvēkiem vakcīna veicināja nāvi.
Vairāk kā 793 vakcinēti cilvēki Latvijā ir miruši no covid.Tā kā nāve no covid pret covid pilnībā vakcinētiem cilvēkiem nav apstrīdama, tad viņu gadījumā vakcīna nav bijusi efektīva, vai ir pat kaitēusi.
Vairāk kā 12 000 vakcinētu cilvēku darbspējīgā vecumā Latvijā priekšlaicīgas nāves nav pienācīgi izmeklētas, jo 2020 gada jūnijā MK grozīja noteikumus kas infekciju slimību gadījumos paredz obligātas autopsijas.
Valdība panāca, ka covid 19 gadījumos autopsijas Latvijā vairs netika obligāti veiktas. Tas Latvijā apgrūtina noskaidrot un pierādīt gadījumus, kad patiesais nāves cēlonis ir vakcīna.
Latvijā, darbspējīgā vecumā 70 dienu laikā pēc vakcīnas saņemšanas pāragri mira vismaz 1259 cilvēki, aptuveni viens no katriem 1000 vakcīnu saņēmušajiem.
Tā kā lielā daļā vakcinētu cilvēku nāves gadījumu nāves cēlonis nav izmeklēts atbilstoši mūsdienu klīniska pētījuma prasībām, ieskaitot autopsiju, tad nevar izslēgt, ka vakcīna ir veicinājusi nāvi. MK atbildes uz deputāju jautājumiem 35J/14
2.2 Vai Latvijā ārstiem ir interešu konflikts, kas ietekmē ziņošanu par veselības traucējumiem un nāvi no vakcīnas?
Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības persona ir atbildīga par izraudzītās medicīniskās tehnoloģijas lietošanu un tās radītajām sekām. Ārsti par vakcinācijas veicināšanu saņēma piemaksas.
Bailes no atbildības liek ārstiem, kas pierunāja pacientus vakcinēties jo saņēma piemaksas, slēpt vakcīnas saistību ar veselības traucējumiem, vai nāvi.
Tas, ka ārsti interešu konflikta dēļ neuzrāda vakcīnu kā nāves cēloni nenozīmē, ka vakcīna Latvijā nav izraisījusi nāvi. Kad pacients ir pārgagri miris, ārsti, būdami atbildīgi par vakcinācijas sekām, iesaka radiem atteikties no autopsijas un neuzrāda vakcīnu kā iespējamu nāves cēloni.
Ģimenes ārsti, kaut arī atzīst, ka nezina, kas ir pēc vakcinācijas radušos pēkšņo veselības traucējumu, vai pāragras nāves darbspējīgā vecumā iemesls, neiesniedz ziņojumus par vakcīnu kā iespējamu veselības traucējumu iemeslu ZVA.
Šobrīd attiecībā uz vakcīnām Latvijā pastāv kļūdains uzskats, ka vakcīna nevar būt pāragras nāves cēlonis, līdz tiek pierādīts pretējais. Ārstu interešu konflikta un līdzekļu trūkuma dēļ gadījumi netiek pienācīgi izmeklēti, kas novēd pie kļūdām nosakot patieso nāves cēloni.
Būtu jābūt kārtībai, ka vakcīna ar kuru ir noteikts pienākums vakcinēties, tiek uzskatīta par ikvienas pāragras nāves cēloni, līdz tiek pierādīts pretējais. Tas nodrošinātu pienācīgu izmeklēšanu ikvienā gadījumā, kad valsts noteikta pienākuma pēc vakcinējies cilvēks mirst priekšlaicīgi, vai mirst no slimības, pret ko vakcinējās. Latvijas sabiedrība un Eiropa saņemtu patiesas ziņas par nāves iemesliem pēc vakcinācijas.
Spriežot pēc kļūdu biežuma Latvijā nosakot nāves cēloņa iemeslu, aptuveni 10 daļai no Latvijā pēc vakcinācijas pāragri mirušu cilvēku darbspējīgā vecumā, kuri nav pienācīgi izmeklēti, vakcīna var būt nāves cēlonis.
Tā kā vakcīnāciju neveic kritiski slimiem un mirstošiem cilvēkiem, tad, ja cilvēks mirst diennakts laikā pēc vakcinācijas, tad vakcinācija nešaubīgi izraisīja vai veicināja viņa nāvi, pat ja ārsti interešu konflikta dēļ to neatzīst.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/E53F0C737EC96CA9C225879E0044FCA3?OpenDocument
17.11.2021 gads, atbildes uz jautājumiem 321/J13
27 cilvēki ir miruši diennakts laikā pēc vakcinācijas, 10 no tiem darbspējīgā vecumā.
Nāves cēloņi cilvēkiem darbspējīgā vecumā, kas līdz 2021. gada 15. novembrim miruši diennakts laikā pēc vakcinācijas.
Vecums SSK 10 kods
46 gadi I 42 Kardiomiopātija
47 gadi K 74 Aknu fibroze un ciroze
47 gadi I 24 Citas akūtas sirds išēmiskās slimības
48 gadi I 25 Hroniska sirds išēmiska slimība
53 gadi I 25 Hroniska sirds išēmiska slimība
58 gadi I 10 Esenciāla (primāra) hipertensija. Augsts asinsspiediens
60 gadi C 22 Aknu un intrahepatisko žultsvadu ļaundabīgs audzējs
61 gads K 25 Kuņģa čūla
61 gads I 10 Esenciāla (primāra) hipertensija. Augsts asinsspiediens
61 gads I 21 Akūts miokarda infarkts
2.3.Cik cilvēki ir miruši no Covid-19, Covid-19 vakcīnu saņēmušu cilvēku vidū pa mēnešiem? Vai covid vakcīna pasargā no nāves no covid?
Deputātu jautāums 419 J/ 13 2022. gada oktobrī 5.
No 2021. gada janvāra, līdz 2022. gada septembrim no covid ir miruši 996 vakcīnu saņēmuši cilvēki.
Lielākā daļa, 576 no tiem [57%] ir miruši pēc 2022. gada novembra, kad stājās spēkā pienākums vakcinēties.
No 2021. gada janvāra līdz 2022. gada septembrim no covid ir miruši 793 pilnībā vakcinēti cilvēki.
Lielākā daļa, 524 no tiem [66 %] ir miruši pēc 2022. gada novembra, kad stājās spēkā pienākums vakcinēties.
Vēršu juristu uzmanību uz faktu, ka pēc pienākuma vakcinēties stāšanās spēkā saslimstība ar covid un no covid mirušo vakcinēto cilvēku daudzums nevis samazinājās, kā tam būtu jābūt, ja vakcīna būtu droša un efektīva, bet pieauga.
Vakcinēta cilvēka nāve no covid apliecina, ka viņa gadījumā vakcinācija bija neefektīva, vai pat kaitīga.
2.4.Cik vakcīnu pret covid saņēmuši cilvēki darbspējīgā vecumā ir miruši 70 dienu [ 10 nedēļu ] laikā pēc vakcīnas saņemšanas?
Cik no tiem nāves pamatcēlonis bija uzrādīts Covid-19?
Lūdzu norādīt, vai šiem pacientiem ir veikta mūsdienu labas klīniskas prasībām atbilstoša nāves cēloņa izmeklēšana, ieskaitot autopsiju.
Cik ilgi pēc vakcinācijas ir nosakāmas paaugstinātas iekaisuma rakstura izmaiņas, kas veicina sirds asinsvadu slimības?
Nelabvēlīgas izmaiņas asins biomarķieru sastāvā vakcinētiem cilvēkiem ir atrastas vismaz 10 nedēļas [70 dienas] pēc vakcinācijas.
https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/circ.144.suppl_1.10712
No 2021. gada februāra līdz 2022. gada decembrim 1259 cilvēki Latvijā darbspējīgā vecumā ir pāragri miruši 70 dienu laikā pēc vakcinācijas. Deputātu jautājums 35 J/ 14 2023. gada martā.
Aptuveni katrs tūkstošais vakcinētais cilvēks darbspējīgā vecumā Latvijā pāragri mira 70 dienu laikā pēc vakcinācijas.
No tiem 75 cilvēki ir miruši 70 dienu laikā pēc vakcinācijas ar nāves cēloni covid.
Nāves cēloni covid 12 gadījumos no 75 noteica veicot autopsiju.
Nāves cēloni covid 5 gadījumos no 75 noteica pamatojoties vienīgi uz līķa apskati.
Neveicot autopsiju vai citus izmeklējumus, tikai apskatot līķi, nevar nekļūdīgi noteikt ka cilvēka darbspējīgā vecumā pāragrās nāves cēlonis ir covid, nevis vakcīna.
Ja jaunai, īsi pēc vakcinācijas mirušai sievietei trombozi varēja izraisīt gan kontracepcija, gan vakcīna, tad nevar nešaubīgi noteikt, ka trombozes cēlonis ir kontracepcija nevis vakcīna.
Ja vakcīna izraisa trombozi retāk, kā kontracepcija un tromboze ir izrasījusi nāvi, vai IRIS automātiskā nāves cēloņu kodēšanas sistēma uzrādīs vakcīnu kā nāves cēloni?
Latvijā darbspējīgā vecumā pāragri ir miruši vairāk kā 18 000 vakcīnu saņēmuši cilvēki.
Nāves cēlonis atbilstoši laba klīniskā pētījuma prasībām, ieskaitot autopsiju, ir izmeklēts tikai daļai no tiem, jo MK panāca, ka autopsijas covid gadījumā vairs nav obligātas. tāpēc nevar izslēgt, ka ap 12 000 Latvijas iedzīvotājiem darbspējīgā vecumā vakcīna veicināja nāvi.
Ja valsts eksperts vakcīnu kā nāves cēloni kļūdaini nepamana vai nemeklē, tas nenozīmē, ka vakcīna nebija nāves cēlonis vai veicinošs faktors. Ārstu kļūdas nāves cēloņa noteikšanā Latvijā ir 15%.
Vakcīna nevarētu būt nāves cēlonis vienīgi tad, ja vakcinēti cilvēki darbspējīgā vecumā nemirtu priekšlaicīgi un vakcinēti cilvēki jebkurā vecumā nemirtu no covid.
2.5.Cik bieži Latvijā tiek pieļautas kļūdas nosakot patieso nāves cēloni?
Apjomīgs pētījums rāda, ka nāves cēlonis labi zināmu asinsrites sistēmas slimību gadījumos tiek noteikts kļūdaini 15 % gadījumu.
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/content/Profesionaliem/Klasifikacijas%20un%20klasifikatori/naves_celona_vadlinijas_iekslapas_druka.pdf
Vēršu juristu uzmanību uz atbildēm, kas apliecina, ka 12 000 vakcinētu cilvēku darbspējīgā vecumā pāragrās nāves cēlonis Latvijā netiek izmeklēts atbilstoši mūsdienu laba pētījuma prasībām.
Ņemot vērā, ka Latvijā ārstu kļūdas nosakot nāves cēloni ir 15 %, tad vakcīna Latvijā var būt pāragras nāves cēlonis daudz lielākam skaitam cilvēku, nekā valsts šobrīd uzrāda.
2.6.Cik pāragras nāves gadījumi Covid-19 vakcīnu saņēmušo vidū ir izmeklēti atbilstoši mūsdienu labas izmeklēšanas prakses prasībām, veicot arī autopsiju, lai izslēgtu Covid-19 vakcīnu kā nāves cēloni?
Cik cilvēki Latvijā pēc statistikas datiem ir miruši no vakcīnas?
2022. gada oktobrī deputātu jautājums 419 J/ 13
Līdz 2022. gada 23. oktobrim Latvijas iedzīvotāju Veselības statistikas datubāzē ievadītas tikai trīs medicīniskās apliecības, kurās ārsts personas nāves cēloni ir saistījis ar organisma reakciju, kuras cēlonis varētu būt saistīts ar vakcināciju pret Covid-19.
Pēc visu datu apstrādes ar automatizēto kodēšanas programmu IRIS, divos gadījumos vakcinācija pret Covid-19 nav apstiprināta kā nāves pamatcēlonis, savukārt vienā gadījumā (mirušās personas vecuma grupa 80-89 gadi) vakcīnas pret Covid-19 izraisītās komplikācijas ir atzītas par nāves pamatcēloni.
Šajos trīs gadījumos autopsija nav veikta.
Patlaban norādītajā datubāzē reģistrētas 18 467 mirušas personas vecumā līdz 64 gadiem, kuras saņēmušas vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu, no kurām tikai 6 353 personām (34%) tika veikta autopsija.
Vēršu juristu uzmanību uz faktu ka ap 12 000, [66%] darbspējīgā vecumā pēc vakcinācijas pāragri miruši cilvēki nav izmeklēti atbilstoši mūsdienu labas izmeklēšanas prakses prasībām, ieskaitot autopsiju.
Viņu gadījumā vakcīna varēja būt nāves cēlonis, vai veicinošs faktors.
IRIS automātiskajai sistēmai, kas 2 gadījumos no 3 izslēdza vakcīnu kā nāves cēloni ir nepilnības.
Valsts eksperti neizmeklē darbspējīgā vecumā pāragri mirušo cilvēku nāves cēloņus atbilstoši mūsdienu laba pētījuma prasībām, bet apgalvo, ka vakcīnas ir efektīvas un drošas.
2.7.Cik nelabvēlīgu blakusparādību ziņojumi ir saņemti par pārējām Latvijā lietotajām vakcīnām kopš vakcinācijas pret Covid-19 uzsākšanas?
Vai covid vakcīna veselības traucējumu ziņā nelabvēlīgi atšķiras no citām vakcīnām?
Atbilde uz deputātu jautājumiem 420 J/ 13 Saskaņā ar ZVA sniegto informāciju, Latvijā kopš 2021. gada 1. janvāra par citām vakcīnām saņemti 15 ziņojumi.
Vēršu juristu uzmanību uz faktu, ka vakcīnas pret covid nelabvēligi atšķiras no citām plaši lietotām vakīnām. ZVA ir reģistrēti 3 500 ziņojumi par veselības traucējumiem pēc covid vakcinācijas tanī pat laikā, kad par visām pārējām plaši lietotajām vakcīnām kopā ir saņemti 15 ziņojumi.
Vakcīna Latvijā 2022. gada aprīlī un maijā veicināja saslimšanu ar covid apdraudot manu, 1300000vakcinētu un 500000 balstvakcinētu cilvēku veselību un dzīvību
Vairāk kā 500 000 vakcinēti cilvēki ir saslimuši ar covid. Pēc vakcinācijas pret stinguma krampjiem vai difteriju saslimst daži cilvēki gadā.
Vairāk kā 18 000 vakcinētu cilvēku darbspējīgā vecumā ir miruši priekšlaicīgi, vecumā līdz 64 gadiem.
Vairāk kā 1000 vakcinēti cilvēki ir miruši no covid. Vakcīna pret difteriju vai stinguma krampjiem pasargā no nāves no difterijas vai stinguma krampjiem.
Kovid vakcīna nelabvēlīgi atšķiras no pārējām vakcīnām zemas efektivitātes un biežu veselības traucējumu ziņā.
3. Jautājumi par pienākuma vakcinēties likumību.
3.1.Vai vesels cilvēks, vakcinēts, vai nē, kādu apdraud un izplata infekciju?
MK pārstāvis tiesas procesa laikā ir atzinis patiesību, ka vesels cilvēks medicīnsiksi nevienu neapdraud.
3.2.Vai ir likumīgs pamats ierobežot veselus cilvēkus, kas neizplata infekciju un nevienu neapdraud?
Satversme aizliedz ierobežot bezjēdzīgi.
Satversmes 116. pantā ietverti pieci leģitīmie mērķi, kuru sasniegšanai valsts ir tiesīga ierobežot personas pamattiesības likumā paredzētajos gadījumos: lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Vesels nevakcinēts cilvēks neapdraud nevienu no nosauktajiem 5 leģitīmajiem mērķiem.
Vesels cilvēks neapdraud ne citu cilvēku tiesības,
ne demokrātisku valsts iekārtu,
ne sabiedrības drošību,
ne labklājību,
ne tikumību.
Vesels cilvēks neinficē apkārtējos un neizplata infekciju.
Tā kā veseli cilvēki neizplata infekciju un nevienu neapdraud, tad viņus ierobežot nav likumīga pamata, jo viņu ierobežošana nemazina infekcijas izplatību.
Likumīgi ierobežot var tikai saslimušus cilvēkus, ar noteikumu, ka ierobežojums ir samērīgs, neapdraud ierobežotā cilvēka veselību un dzīvību.
Saslimstību pierāda ar testu.
3.3.Cik cilvēki līdz rīkojuma izdošanas brīdim nevēlējās vakcinēties, kaut tika aicināti to darīt?
Vai MK vērtējot pretepidēmijas pasākumu samērību bija jāņem vērā iedzīvotāju vairākuma viedoklis?
Rīkojuma izdošanas brīdī, 2021. gada 9. oktobrī vakcīna bija pieejama un valdība ar mediju starpniecību iedzīvotājus aicināja vakcinēties. Brīvprātīgi bija vakcinējušies ap 800 000 iedzīvotāji.
Lielākā iedzīvotāju daļa, vairāk kā 1 000 000 cilvēku nevēlējās to darīt.
MK izdotais rīkojums lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai atņēma tiesības uz cieņu un pašnoteikšanos. Rīkojums bija nesamērīgs.
Tiesai, vērtējot pienākuma samēru ir jāņem vērā lielākās valsts iedzīvotāju daļas tiesības atteikties no vakcinācijas bez nelabvēlīgām sekām.
3.4.Vai vakcinēti cilvēki saslimst, mirst pāragri, mirst no covid?
Vai viņu nāves tiek izmeklētas atbilstoši mūsdienu labākās prakses standartiem?
2022. gada aprīlī un maijā Latvijā vairāk kā 1 293 000 pilnībā vakcinētiu un vairāk kā 518 000 balstvakcinēti cilvēku risks saslimt ar covid kļuva lielāks, kā nevakcinētiem cilvēkiem. Vakcinācija VEICINĀJA saslimšanu ar covid.
Latvijā ar covid saslima vairāk kā 500 000 vakcinēti cilvēki. Tā bija lielākā saslimušo daļa.
Vismaz 793 pilnībā vakcinēti cilvēki un vairāk kā 1000 vakcinēti cilvēki Latvijā normira no covid apliecinot, ka viņu gadījumā vakcīna nepasargā ne no saslimšanas, ne nāves no covid un iespējams, veicināja saslimšanu un nāvi.
Vismaz18 467 personas darbspējīgā vecumā, līdz 64 gadiem, kuras saņēmušas vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu, ir mirušas priekšlaicīgi. Tai skaitā tikai 6353 personām (34%) tika veikta autopsija.
MK atbildes uz deputātu jautājumu Nr.419/J13
Tā kā lielākā daļa priekšlaicīgi mirušo vakcinēto cilvēku nav izmeklēti atbilstoši mūsdienu laba pētījuma prasībām, ieskaitot autopsiju, tad nevar izslēgt, ka neizmeklētajos gadījumos vakcīna ir veicinājusi nāvi.
3.5.Vai vakcīna nodrošina epidemioloģiski drošu vidi?
Tā kā 500 000 vakcinēti cilvēki bija lielākā saslimušo daļa, tad vakcīna nenodrošina epidemioloģiski drošu vidi.
3.6.Vai saslimuši vakcinēti cilvēki var izplatīt infekciju, vai vakcīna novērš infekcijas izplatību?
Testi apliecina, ka saslimušu vakcinētu cilvēku elpceļos ir vīrusi, kas var izplatīt infekciju. 500 000 vakcinētu cilvēku slimošana pierāda, ka Latvijā vakcinācija nenovērš infekcijas izplatību.
3.7.Vai ir iespējams paredzēt kurš vakcinēts, vai nevakcinēts cilvēks saslims un, vai saslimstot viņš izplatīs infekciju? Vai ir likumīgi uz pieņēmumu pamata ierobežot cilvēku pamattiesības?
Nav iespējams paredzēt vai cilvēks saslims un saslimis kādu inficēs. Gan vakcinēti, gan nevakcinēti cilvēki var nesaslimt ar vīrusu, var saslimt, var saslimt atkārtoti. Gan vakcinēti gan nevakcinēti cilvēki slimojot var kādu inficēt, bet var arī nevienu neinficēt. Apgalvojums ka cilvēks noteikti saslims un saslimis noteikti inficēs apkārtējos ir pieņēmums.
Neviens no Satversmes pantiem neļauj cilvēku pamattiesības ierobežot uz pieņēmumu pamata.
3.8.Vai ir likumīgs pamats veselus vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus ierobežot atšķirīgi, ja abi nevienu neapdraud un slimību neizplata?
Satversmes 91. pants aizliedz nepamatotu atšķirīgu, diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem.
3.9.Vai ir likumīgs pamats slimus vakcinētus un nevakcinētus cilvēkus ierobežot atšķirīgi, ja abi var izplatīt infekciju?
Satversmes 91. pants aizliedz nepamatotu atšķirīgu, diskriminējošu attieksmi pret cilvēkiem.
3.10.Vai vakcinēti cilvēki nodrošināja valstij svarīgu funkciju nepārtrauktību?
Vairāk kā 500 000 vakcinēti cilvēki bija lielākā saslimušo daļa. Vakcinācija nenodrošināja valstij svarīgu funkciju nepārtrauktību.
3.11.Vai vakcinēts cilvēks var atgūt nevakcinēta cilvēka veselību?
Vakcinācija ir neatgriezeniska iejaukšanās.
Uzzinot, ka pēc veiktas vakcinācijas cilvēka izredzes saslimt ar covid ir palielinājušās, vai vakcīna apdraud veselību vai dzīvību, viņš vairs nevar atgūt nevakcinēta cilvēka veselību.
Valsts ir rīkojusies noziedzīgi zinot, ka vakcinēti cilvēki slimo un mirst no covid, vakcināciju padarot no brīvprātīgas par pienākumu un nebrīdinot Latvijas iedzīvotājus, ka viņu risks saslimt vakcinējoties un balstvakcinējoties palielinās.
Tā vietā, lai brīdinātu iedzīvotājus par vakcīnas risku veicināt saslimšanu, valsts pārvalde centās cilvēkus pierunāt izpotēt lieki iepirktās vakcīnas.
MK tā rīkojās, pieļauju, lai slēptu nekompetenci un izšķiestos 100 miljonus par lieki iepirktajām vakcīnām un lai nebūtu jāmaksā kompensācijas par apdraudējumu veselībai visiem cilvēkiem, kas vakcinējās pēc pienākuma vakcinēties izsludināšanas, kas pēc vakcinācijas pret covid saslima ar covid un ieguva veselības traucējumus vai no covid mirušo vakcinēto cilvēku tuviniekiem.
3.12. Vai pienākums vakcinēties bija brīvprātīgs?
Prasīt naudu vai pieaicināt dvēseļu inženierus? Vai vakcinācija bija plānota piespiedu?
K. Kariņš: Vai varētu pretēji, varētu prasīt cilvēkiem naudu par nevakcinēšanos (smejas). Nu es nezinu, es tā pilnīgi neprofesionāli, bet es vienkārši, kā saka, es norādu uz to, ka mums ir jādomā, kā mēs varēsim motivēt cilvēkus vakcinēties ierasties. Viņiem varētu zvanīt, bet viņi vienkārši neatnāks.
I. Viņķele: Jā, Krišjāni, teiksim tā, uzvedības ekonomikas vai tās bikstīšanas pieejas ir lietotas arī veselībā un, starp citu, vakcinācija ir viena no tām jomām, kur tas ir diezgan ar praksi, mēs vienkārši izpētām to pieredzi, kas ir labās citu valstu prakses. Ne Covid vakcīnām, bet citām vakcīnām, kā pieaudzēt vakcinēšanas aptveri. Šeit mēs aicinām talkā antropologus, cilvēku dvēseļu inženierus, lai uzdizainētu tos aicinājumus, pakalpojumus ar “opt in, opt out” DIZAINA PIEEJU, KUR IR NOKLUSĒJUMĀ VIEGLĀK IR VAKCINĒTIES, NEKĀ NEVAKCINĒTIES. Vēl kāds bija jautājums?
https://nra.lv/_files/202103/20210304_fails.pdf
Piekrišanai ārstniecībai ir jābūt brīvi izteiktai, kas nozīmē, ka pacients piekrišanu ir devis patstāvīgi, bez maldināšanas un piespiešanas, ar iespējamu izvēli bez nelabvēlīgām sekām atteikties no vakcinācijas.
Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021. gada 27. janvāra pieņemtās Rezolūcijas Nr.2361 (2021) "Covid-19 vakcīnas: ētiskie, tiesiskie un praktiskie apsvērumi" 7.3.1. apakšpunktā norādīts, ka, īstenojot vakcinēšanas procesu ir jānodrošina iedzīvotāju informētība par to, ka vakcinācija nav obligāta un neviens, kurš nevēlas vakcinēties, netiks pakļauts politiskam, sociālam vai kāda cita veida spiedienam, kā arī 7.3.2. apakšpunktā par pienākumu nodrošināt, ka nevienu nedrīkst diskriminēt dēļ tā, ka viņš nav vakcinēts iespējamo veselības apdraudējumu dēļ vai nevēlas to darīt.
Eiropas Padomes Bioētikas Komisija 2021. gada 4. maijā publiskoja "Paziņojumu par cilvēktiesību apsvērumiem attiecībā uz "vakcīnu pasēm" un līdzīgiem dokumentiem" (turpmāk - Paziņojums) (Statement on human rights considerations relevant to "vaccine pass" and similar documents, Committee on Bioethics, published on May 4, 2021. https://rm.coe.int/dh-bio-2021-7-final-statement-vaccines-e/1680a259dd). Minētajā paziņojumā Eiropas Padomes Bioētikas Komisija skaidri norāda uz to, ka pandēmijas izraisītā krīze un tās novēršanas pasākumi nedrīkst apdraudēt cilvēka cieņas respektēšanu un cilvēktiesību aizsardzību. Komisija stingri paziņo, ka vakcinācijas sertifikātu un pārslimošanas sertifikātu izmantošana nemedicīniskiem nolūkiem, neparedzot arī citas alternatīvas (tādas kā negatīvi testi), izraisa nopietnus cilvēktiesību pārkāpumus. Jo īpaši gadījumos, kuros vakcīnu un pārslimošanas sertifikāti tiek izmantoti, lai atļautu ekskluzīvu piekļuvi pakalpojumiem un citām jomām.
Vakcīnācijas pienākuma neizpildes gadījumā Latvijā iestājas nelabvēlīgas sekas - pamattiesību ierobežojums - aizliegums strādāt profesijā, tāpēc pienākums, lai gan maldinoši formāli tika nosaukts par brīvprātīgu, likumīgi nav uzskatāms par brīvprātīgu.
Aizliegums strādāt, pulcēties, sniegt un saņemt pakalpojumus ir pārāk smagas sekas nevakcinējoties, lai varētu uzskatīt, ka lēmums vakcinēties ir brīvprātīgs.
3.13. Ja vakcīnai ir nāvīgas blaknes, vai vakcinācijas pienākuma likumības vērtējumā ir izmantojams ieguvumu un risku samērs, vai jāpiemēro satversmes noteiktais pienākums aizstāvēt ikviena nevakcinēta cilvēka veselību un dzīvību?
Vakcīnas zāļu apraksts brīdina par novērotiem vakcīnas izraisītiem nāves gadījumiem.
Latvijā vismaz viens cilvēks ir miris no vakcīnas, diviem vakcīna ir veicinājusi nāvi un 12 000 vakcinētu cilvēku darbspējīgā vecumā priekšlaicīgas nāves nav pienācīgi izmeklētas.
Nekādi ieguvumi sabiedrībai neatsver sabiedrības locekļa nāvi. Vakcīna, kas ir nogalinājusi, nedrīkst būt pienākums, tā var būt tikai brīvprātīga izvēle, bez nelabvēlīgām sekām atteikšanās gadījumā.
Ja tiesa uzskata, ka pienākums vakcinēties ar vakcīnu, kas var bojāt veselību vai nogalināt ir likumīgs un samērīgs, tad tai ir jāskaidro cik cilvēkus Latvijā sabiedrības labuma vārdā drīkst nogalināt, lai ieguvums sabidrībai joprojām atsvērtu sabiedrības locekļa nāvi un jānorāda kuri Satversmes panti to nosaka.
Tiesa nedrīkst apgalvot ka ieguvumu un risku samērs ir ievērots to nekādi nepamatojot, vai atsaucoties uz nepamatotu ekspertu apgalvojumu, par kuru nav iespējas pārliecināties, vai to objektīvi izsvērt. Latvijā eksperti bieži kļūdās.
3.14. Vai piespiedu pienākums vakcinēties ar poti, kas var nogalināt un veicina saslimšanu, pārkāpj Satversmes 91., 93. un 95. pantus?
Valsts nekādos apstākļos nedrīkst diskriminēt, apdraudēt pilsoņa dzīvību un cieņu. Pienākums vakcinēties ar poti, kas veicina saslimšanu, apdraud veselību un dzīvību, pārkāpj pašnoteikšanos, aizskar cieņu, ir diskriminējošs, tāpēc nav likumīgs.
3.15. Kurš Satversmes pants norāda, ka viena cilvēka nāve no vakcīnas nav samērīgs nodarījums, likumīgs zaudējums indivīdam, pret iedomātu ieguvumu viņa ģimenei, citam cilvēkam vai abstraktai sabiedrībai?
Cik cilvēkiem būtu jāmirst, lai šis samērs vairs nebūtu likumīgs?
Vai aizstāvot viena cilvēka tiesības uz veselības pakalpojuma pieejamību valsts drīkst citam cilvēkam apdraudot veselību un dzīvību uzlikt pienākumu vakcinēties ar poti, kas var nogalināt?
Satversmes 93 pants norāda, ka valsts nekādos apstākļos nedrīkst apdraudēt neviena cilvēka dzīvību.
Viena cilvēka nāve vakcinācijas pienākuma dēļ, ar mērķi aizstāvēt cita cilvēka tiesības uz dzīvību, veselības pakalpojuma pieejamību, vai citām tiesībām ir nelikumīgs Satversmes pārkāpums.
MK ir pienākums aizstāvēt nevakcinēta cilvēka dzīvību un ir pienākums būt piesardzīgai lai pieņemtie mēri neapdraudētu nevakcinēta cilvēka dzīvību. Pienākuma izsludināšans brīdī cilvēki, kas nevēlājās vakcinēties bija vairākums. Tāpēc MK nedrīkstēja uzlikt pienākumu vakcinēties ar poti, kas var nogalināt, vakcinācijai bija jāpaliek brīvprātīgai, bez nelabvēlīgām sekām un pamattiesību ierobežojumiem nevakcinēšanās gadījumā.
Ja vakcinācija būtu brīvprātīga un nebūtu pienākums, tad, atbilstoši Satversmei, ikviena cilvēka tiesības uz dzīvību un pašnoteikšanos Latvijā būtu ievērotas.
Sabiedrība sastāv no cilvēkiem. Cilvēks juridiski vienlaikus nevar būt mērķis un līdzeklis, lai šo mērķi sasniegtu.
Ja tiesa atzīst, ka pienākums vakcinēties ar poti, kas veicināja saslimšanu, ir nogalinājusi un bojājusi veselību ir likumīgs, tad tiesai ir jāsniedz skaidrojums cik cilvēkus Latvijā pienākuma pēc drīkst nogalināt, lai samērs starp cilvēku nāvi un ieguvumu cilvēku sabiedrībai būtu pozitīvs un kuri Satversmes panti to nosaka.
Tiesībsarga atbilde uz jautājumu vai valsts drīkst apdraudēt cilvēka dzīvību.
Tiesībsargs ir saņēmis Jūsu e-pastu, kurā jautājat vai valsts nedrīkst apdraudēt neviena, bez izņēmumiem un atrunām, pilsoņa dzīvību, ievērojot Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 93.pantu.
Satversmes 93.pants noteic, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. Tiesības uz dzīvību ir fundamentālas tiesības, vienas no augstākajām vērtībām cilvēktiesību ietvaros. Tas nozīmē, ka tiesības uz dzīvību pieder pie indivīda dabiskajām tiesībām, kuras valstij ir pienākums aizsargāt ne vien no pašas darbībām, bet arī no citu personu darbībām. Tāpat Satversmes 93.pantā valstij ietilpst pienākums pieņemt likumus indivīdu dzīvības aizsardzībai, aizliegums tīši atņemt indivīda dzīvību, kā arī pienākums spert preventīvus soļus indivīda dzīvības aizsardzībai. (Reine I. Dzīvība. Jurista Vārds, 15.02.2022., Nr. 7 (1221), 38.-39.lpp.)
Kaut arī starptautiskajos tiesību dokumentos noteikto tiesību uz dzīvību satura interpretācija ir visai atšķirīga, vispārēji tiek atzīmēts, ka tiesības uz dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt nopietnus pasākumus dzīvības saglabāšanai. Tāpat Satversmes 93. pants ir tieši saistīts ar krimināltiesībām un satur krimināltiesību garantijas, tādējādi arī valsts uzņemas aizsargāt dzīvību. (https://lvportals.lv/skaidrojumi/321164-cilveka-pamattiesibas-i-likumdosana-un-tiesibas-uz-dzivibu-2020)
Arī Satversmes 93.panta komentārā (Autoru kolektīvs prof. R.Baloža zinātniskā redakcijā “LR Satversmes komentāri VII nodaļa Cilvēka pamattiesības”, Rīga, Latvijas Vēstnesis, 2011., 179.lpp) norādīts, ka valsts, ierakstot Satversmē, ka ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums, uzņēmās pozitīvu pienākumu “aizsargāt dzīvību”. Proti, 1) nepieļaut patvaļīgu kādas personas dzīvības apdraudējumu no savu pārstāvju vai no privātpersonu puses; 2) piemērot savas varas pilnvaras gadījumos, ja apdraudēta cilvēka dzīvība; 3) neveikt darbības, kas objektīvi veicina tiešus vai netiešus draudus tiesībām uz dzīvību; 4) veicināt labvēlīgu apstākļu radīšanu tiesību uz dzīvību realizēšanai, faktoru, kas apdraud dzīvību, samazināšanu līdz minimumam.
No iepriekš minētā var secināt, ka valstij ir jāaizsargā ikvienas personas dzīvība bez izņēmumiem.
3.16. Vai starptautiski līgumi aizsargā nevakcinētu cilvēku dzīvību Latvijā?
Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija saka to pašu ko Satversme: [2]Ikviena tiesības uz dzīvību aizsargā likums. [3]Ne ar vienu cilvēku nedrīkst apieties cietsirdīgi vai pazemojoši. [15]No šiem nosacījumiem nedrīkst būt atkāpes nekādos gadījumos.
Konvencija par cilvēka tiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā nosaka, ka [2] pirmajā vietā vienmēr jābūt indivīda interesēm un labklājībai, nevis vienīgi sabiedrības vai zinātnes interesēm. [5]Jebkādu ar veselību saistītu darbību drīkst veikt tikai ar attiecīgās personas brīvprātīgu un apzinātu piekrišanu. Šai personai iepriekš jāsaņem adekvāta informācija par šīs darbības mērķi un būtību, kā arī par tās sekām un risku. Attiecīgā persona var jebkurā brīdī brīvi atsaukt piekrišanu,
Konvencijas preambulā dalībalstis apliecina savu pārliecību, ka cilvēks jāciena gan kā indivīds, gan kā cilvēku dzimuma pārstāvis un atzīst, cik svarīga ir cilvēka cieņas nodrošināšana. Liek apzināties, ka nepareiza bioloģijas un medicīnas zināšanu izmantošana var novest pie rīcības, kas apdraud cilvēka cieņu.
Pienākums vakcinēties ar poti, kas veicina saslimšanu, bojā veselību un var nogalināt, pazemo un aizskar cieņu.
Šāds pienākums pārkāpj Satversmi un cilvēka tiesību un pamatbrīvību konvenciju, un konvenciju par cilvēka tiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā.
3.17. Vai vakcinācija bija vienīgais un tiesības neierobežojošs MK pieejamais līdzeklis kā apturēt infekcijas izplatību, radīt epidemioloģiski drošu vidi pakalpojumu sniegšanas vietās un nodrošināt valstij svarīgu funkciju nepārtrauktību?
Vai vakcinācijas sertifikāts, vai negatīvs tests ticamāk, drošāk, mazāk apdraudot veselību un ierobežojot tiesības, nodrošina vides epidemioloģisko drošību pakalpojumu sniegšanas vietās?
Eiropas vadlīnijas vīrusa izplatības ierobežošanai ieteica testēšanu un brīvprātīgu vakcinēšanos.
Tests ir drošāks līdzeklis, jo vakcinēti cilvēki slimo un vakcinēta cilvēka saslimšanu pierāda ar testu. Tests joprojām ir virs 95% ticams, atšķirībā no vakcinācijas sertifikāta.
2022. gada aprīlī un maijā vakcinācija veicināja saslimstību ar covid.
Testam nav nelabvēlīgas ietekmes uz veselību.
Tā kā vairāk kā 500 000 vakcinētu cilvēku saslimšanu un vairāk kā 988 vakcinētu cilvēku nāvi no covid pierādīja ar testu, tad testēšana bija efektīvāks MK pieejamais veids kā palēnināt infekcijas izplatību, lai neradītu pārslodzi veselības aprūpes sistēmai, radīt epidemioloģiski drošu vidi, nodrošināt valstij svarīgu funkciju nepārtrauktību un ievērot cilvēku tiesības.
Tā kā testēšanai, atšķirībā no vakcinācijas, nav nelabvēlīgas blaknes, tad tā bija piemērotāks veids kā saniegt MK mērķus - novērst slimības izplatību, nodrošināt drošu vidi pakalpojumu sniegšanas vietās, nodrošināt svarīgu valsts funkciju nepārtrauktību, nepārkāpt miljona veselu, nevakcinētu cilvēku pamattiesības uz veselību, dzīvību un tiesībām strādāt profesijā un netikt diskriminētam pēc vakcinācijas stāvokļa.
MK, neņemot vērā Eiropas vadlīnijas, kļūdaini neļāva izmantot testus veselības pierādīšanai. Testēšanas un brīvprātīgas vakcinācijas vietā MK noteica pienākumu vakcinēties kas noveda pie 500000 vakcinētu cilvēku saslimšanas, 1000 vakcinētu cilvēku nāves no covid, vismaz viena cilvēka nāves no vakcīnas, varāk kā 3500 cilvēku veselības traucējumiem un vairāk kā miljona Latvijas iedzīvotāju tiesību noteikt pār savu ķermeni pārkāpumiem.
3.18. Vai MK no statistikas Latvijā zinot, ka vakcīnai ir blaknes un efektivitāte samazinās, bija pienākums būt piesardzīgai un atstāt vakcināciju brīvprātīgu?
Vai tiesībsargs uzskatīja, ka vakcinācijai ir jābūt brīvprātīgai?
Vai MK zināja, ka mērķu sasniegšanai var izmantot efektīvāku līdzekli - testu?
Vai valdībai bija pieejama nepieciešamā informācija?
MK bija pienākums uzraudzīt vakcīnas efektivitāti, jo vakcīna Latvijā tika reģistrēta paātrināti, apejot daļu drošības prasību un saīsinot pārbaudes laiku, ar nosacījumu, ka tās efektivitāte un drošība tiks uzraudzīta.
Eiropas komisijas paziņojumā lasāms:
Pandēmijas gadījumā klīniskās pārbaudes tiek ievērojami saīsinātas, kā rezultātā saistībā ar tirdzniecības atļaujas pieprasījuma izskatīšanu pieejamie dati ir ierobežoti. ES tiesiskā regulējuma sistēma ir izstrādāta tā, lai varētu pielāgoties šādai situācijai, paredzot apstiprināšanas sistēmu ar nosacījumiem. Tas nozīmē, ka sākotnējā apstiprināšana balstās uz datiem, kas nav tik visaptveroši kā parastos apstākļos (tomēr ieguvumu un riska attiecība ir pozitīva), un tirdzniecības atļaujas turētājiem ir pienākums datus papildināt pēc tam.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0245
MK bija pienākums ņemt vērā, ka sākotnējā apstiprināšanā uzrādītā ieguvumu un risku pozitīvā attiecība attiecas tikai uz sākotnējiem, limitētiem datiem, kas laika gaitā bija jāpapildina ar novērojumiem praksē.
Latvijā praksē novērotā vakcīnas efektivitāte kritās un novēroto blakusparādību daudzums pieauga.
Par plānu covid vakcīnu gadījumā atkāpties no parastā reģistrācijas procesā nepieciešamajām pārbaudēm MK zināja jau 2020. gada jūnijā.
Eiropas komisijas paziņojumā lasāms:
[3.4] Tiesību akti par ģenētiski modificētiem organismiem
Vienota pieeja vakcīnu izstrādei balstās uz novājinātiem vīrusiem un virusālajiem vektoriem, kas piešķir imunitāti vakcīnu saņēmējiem, bet nav patogēni. Tas pats attiecināms arī uz dažām izstrādes stadijā esošām vakcīnām pret Covid-19.
Šie produkti, iespējams, atbilst ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) definīcijai, un tādēļ uz tiem attiektos attiecīgie ES tiesību akti. Dalībvalstīs ir ļoti dažādas prasības un procedūras, ar ko īsteno ĢMO direktīvas un kas attiecas uz ĢMO saturošu vai no tiem sastāvošu zāļu klīnisko pārbaužu rezultātā videi radīto risku novērtēšanu. Tas varētu radīt ievērojamu kavēšanos, jo īpaši gadījumos, kad klīniskās pārbaudes tiek veiktas vairākos centros dažādās dalībvalstīs. Tieši šādas klīniskās pārbaudes ir vajadzīgas, lai nodrošinātu to populāciju reprezentativitāti, kurām vakcīnas ir paredzētas, un iegūtu uzticamus un pārliecinošus datus par Covid-19 vakcīnām.
Tāpēc Komisija ierosina regulu, ar ko pagaidu kārtā, t. i., tikai uz laiku, kamēr Covid-19 uzskata par sabiedrības veselības ārkārtas situāciju, attiecībā uz tādu Covid-19 vakcīnu (un arī Covid-19 terapiju) klīniskajām pārbaudēm, kas satur ĢMO vai no tiem sastāv, atkāpjas no dažiem ĢMO direktīvas noteikumiem. Šo ierosināto atkāpi saistībā ar Covid-19 piemēros darbībām, kas nepieciešamas klīniskās izpētes posmā, un līdzcietīgai lietošanai vai lietošanai neatliekamā gadījumā.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0245
MK, zinot, ka vakcīnu drošības pētījumi nav veikti pilnā apjomā un ir veikti paātrināti, bija pienākums uzraudzīt vakcīnas efektivitāti un redzot, ka vakcinētu cilvēku saslimstība palielinās un vakcīnas efektivitāte krītas, būt piesadzīgiem un vakcināciju atstāt brīvprātīgu. Tad neviena cilvēka tiesības Latvijā netiktu pārkāptas.
Statistika par vakcinētu cilvēku proporcionāli aizvien lielāku slimošanu Latvijā un vīrusa mutācijām, kas bija aizvien mazāk jūtīgas pret vakcīnu, kā arī par reģistrētajām blaknēm un cilvēku darbspējīgā vecumā pāragras nāves gadījumiem no covid un citiem veselības traucējumiem pēc vakcinācijām, bija pieejama jau kopš 2021. gada aprīļa, pirms pienākuma izsludināšanas oktobrī.
MK bija pieejama informācija par vīrusa mutācijām un saslimušo vakcinēto cilvēku skaitu, kam bija pastāvīga, pieaugoša tendence palielināties, kas nozīmēja, ka vakcīnas efektivitāte aizvien mazinās.
2021. gada aprīlī saslima viens no 19 vakcinētajiem.
Jūnijā saslima viens no 17 vakcinētajiem.
Jūlijā saslima viens no 15 vakcinētajiem.
Alfa covid 2021. gada jūlijā beidzās uzņēmīgajiem cilvēkiem, tostarp 47 000 vakcīnētiem, pārslimojot un iegūstot imunitāti.
Jūlijā sākās Delta covid.
Augustā saslima viens no 13 vakcinētajiem,
2021 gada septembrī Latvijā 917300 cilvēki bija saņēmuši vismaz 1 vakcīnas devu, no kuriem 77000 bija saslimuši. 882700 cilvēki Latvijā nebija vakcinēti, no kuriem 80500 bija saslimuši.
2021. gada septembrī, mēnesi pirms pienākums vakcinēties stājas spēkā, saslimst viens no 12 vakcīnu saņēmušajiem un viens no 11 nevakcinētiem cilvēkiem. Vakcīna saslimstību mazina nenozīmīgi.
oktobrī, kad izziņoja pienākumu vakcinēties, saslimst viens no 9,5,
novembrī, kad pienākums stājās spēkā, saslima viens no 8,7 vakcinētajiem.
Ikgadēja un maz efektīva vakcinācija pret gripu praksē vēsturiski ir pierādījusi, ka mutējošu vīrusu izskaust un ar vakcināciju novērst vīrusa epidēmiju nav iespējams, par to es MK brīdināju trauksmes ziņojuma vēstulē, tas bija jāzina ikvienam vakcinācijas padomes ekspertam.
Vakcīnas zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvīgas blaknes.
Ik mēnesi Latvijā tika reģistrēti smagi veselības traucējumi pēc vakcinācijas.
Vakcīna Latvijā ir nogalinājusi vismaz 1 cilvēku un 2 veicināja nāvi.
12 000 pāragras nāves cilvēkiem darbspējīgā vecumā nav pienācīgi izmeklētas, jo valdība panāca, ka covid 19 nāves gadījumā autopsiju var neveikt. Daļā no šiem gadījumiem nāves cēlonis noteikts pamatojoties vienīgi uz līķa apskati. Apskatot līķi nav iespējams izslēgt vakcīnu kā nāves cēloni, vai veicinošu faktoru. Neizmeklētajos gadījumos vakcīna varēja būt nāves pamatcēlonis, vai veicinošs faktors.
Vairāk kā 700 vakcināciju pabeiguši un ap 1000 vakcinēti cilvēki Latvijā ir miruši no covid. Daļa no viņiem nav pienācīgi izmeklēti. Neizmeklētajos gadījumos vakcīna varēja būt nāves cēlonsis vai veicinošs faktors.
Tieslietu Ministrijas informatīvais ziņojums “Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi” brīdināja MK, ka piespiedu vakcinācija nesamērīgi ierobežo cilvēktiesības, vakcīna var radīt veselības traucējumus, vakcinēti cilvēki slimo, citas valstis atsakās no atsevišķām vakcīnām smago blakņu dēļ.
Ar nekaitīgu testu var ticamāk kā ar vakcinācijas sertifikātu pierādīt veselību vai atšķirt gadījumu, kad infekcijas izplatības ierobežošanai ir nepieciešami saslimuša cilvēka ierobežojumi.
Eiropas vadlīnijas epidēmijas kontrolei pirms pienākuma noteikšanas ieteica testēšanu un brīvprātīgu vakcinēšanos, ieteica nepārkāpt cilvēktiesības, ko MK neņēma vērā.
Testa efektivitāte stabili turējās virs 95%, tanī pat laikā vakcīna Latvijā ne tikai mēnesi pēc mēneša zaudējua efektivitāti pret saslimšanu, bet 2022. gada aprīlī un maijā VEICINĀJA vakcinēta cilvēka saslimšanu.[RR 0,8]
19.08.2021. pirms pienākuma uzlikšanas, Tiesībsargs raksta:
Satversme garantē personai tiesības pieņemt lēmumus jomās, kas skar personas dzīvi, tiesības lemt par savu ķermeni, pieņemt vai atteikties no ārstēšanas kopumā vai no kāda konkrēta veselības aprūpes pakalpojuma. Minētās normas liedz valstij veikt jebkādas medicīniskas manipulācijas, piemēram, vakcināciju, pret personas gribu, piespiedu kārtā.
https://www.tiesibsargs.lv/news/par-likumprojekta-par-satversmes-111-panta-grozijumu-atbilstibu-satversmei/
4. Valsts pārvaldes nelikumīga rīcība slēpjot un sagrozot datus.
4.1.Kāda ir vakcīnas absolūtā efektivitāte, cik cilvēki Latvijā ir jāvakcinē, lai novērstu vienu saslimšanas gadījumu ar covid?
Vakcīnas absolūtā efektivitāte pēc likuma prasībām ir jāuzrāda pirms vakcinācijas.
MK nelikumīgi vēl arvien nav uzrādījis vakcīnas absolūto efektivitāti.
Pēc aptuveniem aprēķiniem pirms pienākuma stāšanās spēkā bija jāvakcinē vairāk kā 100 cilvēki, lai Latvijā novērstu vienu saslimšanas gadījumu ar covid.
Pēc Latvijā novērotā, uzkrājoties datiem, vakcīnas efektivitāte kopš vakcinācijas uzsākšanas valstī, nemitīgi krītās. VM eksperti ir atzinuši, ka vakcīna 2022. gada aprīlī un maijā veicināja saslimšanu ar covid Latvijā apdraudot lielākās iedzīvotāju daļas, 1300000 vakcinētu un 500000 balstvakcinētu cilvēku veselību un dzīvību.
Juristiem jāņem vērā, ka cilvēks, uzzinot, ka vakcīna veicina saslimšanu un apdraud dzīvību, nevar atgūt nevakcinēta cilvēka veselību.
Valdībai bija pienākums brīdināt iedzīvotājus, ka vakcīnas efektivitāte krītas, būt piesadrzīgai un vakcināciju atstāt brīvprātīgu.
4.2.Vai Latvijā vakcīnas, kuras tika paātrināti reģistrētas ar nosacījumu, ka to efektivitāte un drošība tiek pienācīgi uzraudzīta, MK pienācīgi uzraudzīja publiskojot Latvijā un nosūtot Eiropas zāļu uzraugam datus par vakcinētu cilvēku saslimstību un mirstību gan no covid, gan citiem veselības traucējumiem?
Vai ZVA un Eiropas zāļu uzraugs uzrāda patiesus datus par covid vakcīnu efektivitāti un drošību?
Cik ziņojumi par Covid-19 vakcīnas neefektivitāti ir reģistrēti Zāļu valsts aģentūrā?
Vakcīnas Latvijā tika reģistrētas ar nosacījumu, ka to efektivitāte un drošība tiks uzraudzīta un uzrādīta. Mk slēpa datus par vakcīnas neefektivitāti un risku dzīvībai.
2022. gada oktobrī deputātu jautājums 420 J /13 Kopš 2021. gada 1. janvāra Latvijā saņemti 12 blakusparādību ziņojumi par gadījumiem, kuros minēts efektivitātes trūkums Covid-19 vakcīnām
No deputātu jautājuma 419 J/13 5. ir redzams, ka no covid Latvijā ir miruši vismaz 793 pilnībā vakcinēti cilvēki.
Viņu gadījumā vakcīna bija neefektīva, vai pat kaitīga.
ZVA ir reģistrējusi un pārsūtījusi Eiropas zāļu uzraugam 12 ziņojumus par neefektivitāti, mazāk par 2% no Latvijā novērotās vakcīnas neefektivitātes vai iespējama kaitīguma gadījumu.
Šī iemesla dēļ Latvijas un Eiropas dati par vakcīnu drošību un efektivitāti ir kļūdaini, jo tie balstās uz nepilnīgiem datiem no Latvijas.
MK nav pamata apgalvot, ka Latvijā un pasaulē vakcīnas drošība un efektivitāte tiek pienācīgi uzraudzīta.
4.3.Vai MK noteiktie ierobežojumi mazināja, vai palielināja mirstību valstī?
MK eksperti kļūdaini un nepamatoti apgalvo, ka vakcinācijas pienākums un noteiktie ierobežojumi valstī mazināja mirstību.
Cilvēktiesību ierobežojumi veicina mirstību.
Latvijā mirstība no covid datu iegūšanas brīdī, 22, jūnijā 2022. gadā uzrādīta 310,41 no 100 tk iedzīvotājiem, 0,7% no saslimušajiem.
Igaunijā, Zviedrijā tanī pat laikā bija īslaicīgi, nelieli ierobežojumi un nebija pienākuma vakcinēties, jo šāds pienākums tika atzīts par neatbilstošu konstitūcijai. Iedzīvotāju mirstība no corona vīrusiem bija par trešdaļu mazāka.
Igaunijā 195.09 no 100 tk iedzīvotājiem, 0,4% no saslimušajiem.
Zviedrijā 189.05 no 100 tk iedzīvotājiem, 0,8% no saslimušajiem.
Ja Latvijas valdība nebūtu uzlikusi pienākumu vakcinēties un ierobežojumu ziņā būtu sekojusi šo valstu piemēram, tas būtu glābis ap 2000 dzīvību no covid infekcijas.
Valstī ir arī papildus necovid mirstība, salīdzinot ar mirstību pēdējos 5 gados pirms pandēmijas. Zviedrijā bija vismazākā papildus mirstība Eiropā.
https://www.brusselsreport.eu/2023/10/03/assessing-the-response-to-covid-19-sweden-vindicated/
https://www.cato.org/policy-analysis/sweden-during-pandemic
MK noteiktie cilvēktiesību irobežojumi un uzliktie pienākumi Latvijā veicināja covid un necovid mirstību, jo neļāva cilvēkiem pašiem rūpēties par savu veselību.
4.4. Vai Latvijā VM eksperti gatavojot informatīvus dokumentus vilto datus, melo un maldina?
Vai MK un tiesai ir pienākums pārbaudīt ekspertu viedokļu atbilstību novērojumiem Latvijā?
Vai Latvijā bezsimptomu nēsātājiem ir būtiska loma infekcijas izplatībā?
Tiesai ir pienākums pārbaudīt Veselības Ministrijas ekspertu viedokļu atbilstību novērotajam Latvijā, jo VM eksperti mēdz melot, viltot datus un maldināt.
Aicinu juristus rūpīgi salīdzināt divas VM atbildes par vakcinētu cilvēku saslimstību kas pierāda, ka VM atbildot uz jautājumiem vilto datus lielos apmēros.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/EA4EC871D8E12DC5C22589730044AC63?OpenDocument#Saeimai_35_J14_pielikums.xlsx_id1
8. jautājums 1. stabiņš.
Personas, kurām bija laboratoriski apstiprināts Covid-19 un kuri uz Covid-19 diagnosticēšanas brīdi bija pabeiguši pamatvakcinācijas kursu pret Covid-19, kumulatīvi uz mēneša beigām
Salīdziniet ar agrāku atbildi par atbilstošu laika periodu no 2021. gada janvāra, līdz 2022. gada augustam.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/583CCED6CA9AE812C22588E8001CE0D1?OpenDocument Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumiem Nr.418/J13 Nr.419/J13 un Nr.420/J13
419/J13 4.1 pirmais stabiņš. Iedzīvotāju skaits, kuriem ir noslēgta vakcinācija un kuriem ir laboratoriski apstiprināta Covid-19 slimība, perioda beigās, kumulatīvi
Agrākajā atbildē 419/J13 katru mēnesi, sākot no 2021. gada janvāra līdz 2022. gada augustam ir uzrādīti lielāki vakcinētu cilvēku saslimšanas dati kā vēlākā atbildē 35/J14.
Tas pierāda, ka VM vilto datus.
Piemēram. 2021. gada janvārī pirmā atbilde uzrāda 274 vakcinētus saslimušos, otrā atbilde - nevienu.
2022. gada augustā pirmajā atbildē 495333 saslimušie, otrajā - 427 370 .
VM atbildēs vakcinētu cilvēku saslimšana ar covid Latvijā atšķiras par 67 000 saslimušajiem, kas liecina, ka VM vilto datus lielos apmēros.
Aicinu juristus rūpīgi salīdzināt divas VM atbildes par vakcinētu cilvēku mirstību, kas liecina, ka VM atbildēs lielos apmēros vilto statistikas datus par vakcinētu cilvēku mirstību no covid Latvijā.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/583CCED6CA9AE812C22588E8001CE0D1?OpenDocument
Deputātu jautājums Nr.419/J13 Informācija par personām, kuras bija saņēmušas pilnu vakcinācijas kursu pret Covid-19 un kuru nāves pamatcēlonis bija Covid-19 (SSK-10: U07.1, U07.2) sadalījumā pa mēnešiem skatāma tabulā Nr.5.
Tabulā redzams, ka no 2021. gada janvārim līdz 2022 gada septembrim no covid ir miruši 793 pilnībā vakcinēti cilvēki.
Par to pašu periodu vēlākā atbildē VM uzrāda daudz mazāku mirstību.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/EA4EC871D8E12DC5C22589730044AC63?OpenDocument#Saeimai_35_J14_pielikums.xlsx_id1
8. jautājums, 3. stabiņš. Personas, ar nāves pamatcēloni U071 un U072, kurām bija laboratoriski apstiprināts Covid-19 un kuri uz Covid-19 diagnosticēšanas brīdi bija pabeiguši pamatvakcinācijas kursu pret Covid-19 Tabula rāda, ka no 2021 gada janvāra līdz 2022 gada septembrim no covid ir miruši 447 pilnībā vakcinēti cilvēki.
Atbildēs vakcīnētu cilvēku mirstība atšķiras par 346 mirušiem cilvēkiem, kas liecina, ka VM vilto datus lielos apmēros.
Aicinu juristus pievērst uzmanību faktam, ka VM atbildēs uz uzdotajiem jautājumiem 419 J/13 vilto datus.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/FCA9532CC8250C4FC22588E8001CCFC5?OpenDocument
Atbilde uz 4. jautājumu Kāda ir mirstība no Covid-19, atkārtoti saslimstot ar Covid-19 cilvēkiem, kas nav saņēmuši nevienu vakcīnas devu, bet ir pārslimojuši Covid-19, pa mēnešiem?
Pirmkārt, atbilde tika sniegta oktobrī, kad dati par oktobri, novembri un decembri vēl nebija pieejami, bet tabulā uz 100 tk iedzīvotājiem tiek uzrādīti viltoti dati par to, kāda būs nevakcinētu cilvēku mirstība šajos mēnešos. Tabulā, kas uzrāda absolūtos skaitļus, atbilstošās ailes ir tukšas, jo dati nav vēl iegūti.
VM eksperti ir viltojuši nevakcinētu cilvēku mirstību nākotnē.
Otrkārt, dati nebija jārēķina uz visiem valsts iedzīvotājiem, bet uz atbilstošās grupas pārstāvjiem. Tas nozīmē, ka arī visi pārējie tabulā mirstība uz 100 tk iedzīvotājiem uzrādītie nevakcinēto cilvēku mirstības dati ir viltojums.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/FCA9532CC8250C4FC22588E8001CCFC5?OpenDocument
VM eksperti noklusē faktus par gadījumiem, kad vakcīna ir veicinājusi nāves iestāšanos.
Lūdzu juristus uzmanīgi iepazīties ar 2 VM atbildēm, no kurām pirmajā VM atzīst, ka vakcīna ir bijusi nāves pamatcēlonis, bet neatklāj svarīgo faktu, ka vakcīna 2 citos gadījumos ir veicinājusi nāvi.
https://titania.saeima.lv/LIVS13/saeimalivs_lmp.nsf/0/583CCED6CA9AE812C22588E8001CE0D1?OpenDocument Par atbilžu sniegšanu uz Saeimas
deputātu jautājumiem Nr.418/J13 Nr.419/J13 un Nr.420/J13
Deputātu jautājums Nr.419/J13
1. Cik pāragras nāves gadījumi Covid-19 vakcīnu saņēmušo vidū ir izmeklēti atbilstoši mūsdienu labas izmeklēšanas prakses prasībām, veicot arī autopsiju, lai izslēgtu Covid-19 vakcīnu kā nāves cēloni?
Mūsu rīcībā nav informācijas par autopsiju skaitu, kas veiktas ar mērķi novērtēt vakcīnas pret Covi-19 saistību ar personas nāves cēloni. Līdz š.g. 23. oktobrim Latvijas iedzīvotāju Veselības statistikas datubāzē ievadītas tikai trīs medicīniskās apliecības, kurās ārsts personas nāves cēloni ir saistījis ar organisma reakciju, kuras cēlonis varētu būt saistīts ar vakcināciju pret Covid-19. Pēc visu datu apstrādes ar automatizēto kodēšanas programmu IRIS, divos gadījumos vakcinācija pret Covid-19 nav apstiprināta kā nāves pamatcēlonis, savukārt vienā gadījumā (mirušās personas vecuma grupa 80-89 gadi) vakcīnas pret Covid-19 izraisītās komplikācijas ir atzītas par nāves pamatcēloni.
Šajos trīs gadījumos autopsija nav veikta.
Patlaban norādītajā datubāzē reģistrētas 18 467 mirušas personas vecumā līdz 64 gadiem, kuras saņēmušas vismaz vienu vakcīnas pret Covid-19 devu, no kurām tikai 6 353 personām (34%) tika veikta autopsija.
Otrajā atbildē VM atzīst, ka vakcīna vienā gadījumā ir bijusi nāves pamatcēlonis un 2 gadījumos tā ir veicinājusi nāves iestāšanos.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/8066939ECDC2E0F8C22589730044A093?OpenDocument
Par atbildes sniegšanu uz Saeimas deputātu jautājumu Nr.35/J14
2) Pēc informācijas no deputātu jautājumiem Nr. 419/J13 var secināt, ka divos gadījumos vakcinācija pret Covid-19 nav apstiprināta kā nāves pamatcēlonis, savukārt, vienā gadījumā(mirušās personas vecuma grupa 80-89) vakcīnas pret Covid-19 izraisītas komplikācijas ir atzītas par nāves pamatcēloni. Kāds bija iemesls neapstiprināt nāves pamatcēloni vakcinācija pret Covid-19, ja to ir norādījis ārsts? Kāpēc šiem pacientiem netika veikta autopsija? Kā neveicot autopsiju var izslēgt Covid-19 vakcināciju kā nāves cēloni?
Latvijas iedzīvotāju nāves cēloņu datubāzē ir ievadītas trīs medicīniskās apliecības par nāves cēloni, kurās ārsts nāves gadījumu ir saistījis ar reakciju pēc vakcinācijas pret Covid-19. Pēc visu datu apstrādes ar automatizēto kodēšanas programmu IRIS, vienā gadījumā Covid-19 vakcīnas izraisītas komplikācijas ir apstiprinātas kā nāves pamatcēlonis, savukārt divos gadījumos vakcinācija ir veicinājusi nāves iestāšanos, bet nav tieši saistīta ar pamatcēloni.
Svarīgo faktu, ka vakcīna Latvijā 2 cilvēkiem ir veicinājusi nāves iestāšanos VM, eksperti pirmajā, 419/J 14, atbildē noklusēja.
2021. gada marta rekomentācijās SARS-CoV-2 infekcijas un COVID-19 epidemioloģija, diagnostika, klīniskās norises un komplikācijas, eksperti mirstības Latvijā neatbilstību mirstībai Eiropā maldinoši nav uzrādījuši.
Sadaļā epidemioloģija 24. lpp eksperti raksta: Mirstība no COVID-19 pasaulē kopš pandēmijas sākuma ir 3,01%, Eiropā – 5,9% no visiem inficētajiem [14], ......
Tanī pat lappusē uzrādītie Latvijas dati uzrāda daudz mazāku mirstību: .... kopā Latvijā līdz 2020. gada beigām saslimuši vairā kā 40 tūkstoši cilvēku, miruši vairāk kā 650 pacienti [15]....
Latvijā tobrīd mira 1.6% no inficētajiem, tikai trešdaļa no ekspertu uzrādītās saslimušo mirstības Eiropā.
Eksperti maldina uzrādot augstu mirstību Eiropā un neuzrādot zemāku mirstību Latvijā.
26 lpp eksperti pareizi norāda, ka īslaicīgā kontaktā ar asimptomātisku pacientu inficēšanās iespēja ir maza [16]
Ekspertu norādītais literatūras avots [16] šo jautājumu neapskata, apliecinot ekspertu paviršību.
16. Chu DK., Akl EA, Duda S, et al. COVID-19 Systematic Urgent Review Group Effort (SURGE) study authors. Physical distancing, face masks, and eye protection to prevent person-to-person transmission of SARS-CoV-2 and COVID-19: a systematic review and meta-analysis. Lancet. 2020; 395(10242): 1973-1987. doi:10.1016/S0140-6736(20)31142-9
https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/media_file/covid_19_rekomendacijas_marts-gatavs-1.pdf
Cits avots https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/32271722/ rāda, ka ne vairāk kā 6,4 % no inficēšanās gadījumiem Singapūrā varētu būt notikuši no cilvēkiem, kas ir vīrusa nēsātāji bez simptomiem.
Seven COVID-19 epidemiologic clusters in which presymptomatic transmission likely occurred were identified, and 10 such cases within these clusters accounted for 6.4% of the 157 locally acquired cases.
Pētnieki atzīst, ka pētījuma vājā vieta ir iespēja, ka cilvēki varēja inficēties citādi, kā pētnieki pieņem.
......although these cases were carefully investigated, the possibility exists that an unknown source might have initiated the clusters described.
Tas nozīmē, ka patiesais inficēto skaits no bezsimptomu nēsātājim varētu būt mazāks.
Sigapūrā, salīdzinot ar Latviju ir daudz lielāks iezīvotāju blīvums, iespēja inficēties ir daudz lielāka.
Ministru kabinets ir atzinis, ka tas nezina vai bezsimptomu nēsātājiem bija kāda loma epidēmijas izplatībā latvijā.
MK ir atzinis, ka Latvijā visvairāk cilvēku inficējās nevis darba vai sabiedriskās vietās, bet mājsaimniecībās, kur valsts noteiktie ierobežojumi nedarbojās. Ja cilvēkiem jau no epidēmijas sākuma būtu brīvi pieejami bezmaksas testi, tas būtu labāk mazinājis epidēmijas strauju izplatību kā vakcinācija.
MK nebija pamata ierobežot veselus cilvēkus, kas nevienu neapdraudēja un infekciju neizplatīja.
Karantīnas ir nepieciešamas un lietderīgas tikai gadījumos, kad nav ticamu testu kas apliecina veselību vai saslimšanu. MK testi bija pieejami, valsts pārvalde kļūdaini nolēma tos neizmantot.
Paļauties uz ekspertu vērtējumu nepārbaudot faktus Latvijā ir kļūda.
MK pirms miljonam cilvēku uzlikt pienākumu injicēt vakcīnu kas veicina infekcijas izplatību, bija pienākums pārbaudīt faktus par vakcinētu cilvēku saslimstību, mirstību un vakcīnas izraisītajiem veselības traucējumiem Latvijā un piesardzīgi atstāt vakcināciju brīvprātīgu.
4.5. Vai vakcinācija veicināja jauniešu saslimstību ar miokardītu?
Vai valsts pārvaldes eksperti ir nekompetenti, vai melo par miokardīta pēc vakcinācijas un pēc covid biežumu jauniešiem?
3.10.2023. ZVA lapa https://www.zva.gov.lv/lv/pacientiem-un-sabiedribai/covid-19-vakcinas/jaunaka-informacija-par-covid-19-vakcinu-drosumu#_ftn1
ZVA beidzot brīdina, ka vakcīnai ir nāvīgas blaknes, bet turpina slēpt svarīgo informāciju, ka jauniem vīriešiem miokardīti pēc vakcinācijas ir novēroti 6 reizes biežāk nekā pēc saslimšanas ar covid.
ZVA eksperti par miokardītu jauniem vīriešiem pēc vakcinācijas raksta: Liela mēroga pētījumi [ saite uz ahajournals.org ] liecina, ka SARS-CoV-2 infekcijas izraisīta miokardīta iespējamība un smagums ir būtiski lielāks nekā vakcinācijas izraisīta miokardīta iespējamība un smagums.
Saitē norādītais pētījums, ar kuru es ikvienu aicinu steidzami iepazīties, savukārt, liecina pilnīgi pretējo.
Vīriešiem, kas jaunāki par 40 gadiem, papildus miokardīta gadījumu skaits uz miljonu cilvēku pēc otrās mRNS-1273 devas bija 6 REIZES LIELĀKS nekā pēc pozitīva SARS-CoV-2 testa (97 [95% TI, 91–99] pret 16 [95% TI, 12–18]).
Miokardīta risks PIEAUG atkārtoti saņemot vakcīnas devu.
Pētījums rāda, ka jauni vīrieši pēc vakcinācijas saslima ar miokardītu 6 reizes biežāk nekā saslimstot ar covid:
https://www.ahajournals.org/doi/10.1161/CIRCULATIONAHA.122.059970
In men younger than 40 years old, the number of excess myocarditis events per million people was higher after a second dose of mRNA-1273 than after a positive SARS-CoV-2 test (97 [95% CI, 91–99] versus 16 [95% CI, 12–18]).
4.6.Vai vakcīna jaunus cilvēkus pasargā no smaga covid?
Eksperti maldinoši apgalvo, ka pilnībā vakcinētam pusaudžiem, jaunākiem pieaugušajiem un pusmūža pieaugušajiem bez smaga Covid-19 riska faktora vakcinācija pret covid ir iemesls ļoti zemam smagas Covid-19 slimības attīstības riskam.
Statistika Latvijā rāda, ka nevakcinētiem veseliem bērniem, pusaudžiem, jauniem pieaugušajiem un pusmūža pieaugušajiem bez veselības traucējumiem arī nevakcinējoties ir ļoti zems smagas covid slimības attīstības risks.
Nevakcinētu jaunu veselu cilvēku un nevakcinētu cilvēku ar hroniskiem veselības traucējumiem pēc 80 gadu vecuma saslimstība ar smagām formām un mirstība atšķiras vairāk kā 700 reizes. Tas pierāda, ka nevis vakcinācija, bet vīrusa daba nosaka to, ka jauni veseli cilvēki slimo viegli un slimība smagāk skar cilvēkus ar veselības traucējumiem.
Apgalvot, ka jaunu un veselu cilvēku viegla slimošana ir panākta ar vakcināciju, ir maldināšana.
Jauni vīrieši pēc vakcinācijas saslimst ar miokardītu 6 reizes biežāk kā saslimstot ar covid.
Prakse rāda, ka ap 988 pret covid vakcinēti cilvēki ir miruši no covid, kas viņu gadījumā apliecina vakcīnas neefektivitāti, vai kaitīgumu.
Vairāk kā 12 000 vakcīnu saņēmuši cilvēki darbspējīgā vecumā ir miruši priekšlaicīgi. Tā kā šie mirušie nav izmeklēti pēc mūsdienu laba klīniskā pētījuma prasībām, ieskaitot autopsiju, tad nevar izslēgt, ka viņu gadījumā vakcinācija ir veicinājusi nāvi.
4.7. Vai sākotnēji pamatotais mērķis pienākumam vakcinēties bija sasniedzams?
Sākotnēji valsts pārvaldes noteiktie vakcinācijas mērķi bija kolektīvās imunitātes sasniegšana, droša vide pakalpojumu sniegšanas vietās, epidēmijas apturēšana.
Visi šie mērķi bija utopiski pieņēmumi, jo mutējoša vīrusa infekciju ar vakcināciju novērst nav iespējams, un valdība to redzēja no saslimstības statistikas Latvijā pirms noteica pienākumu vakcinēties.
Tas, ka vakcinētu cilvēku proporcionāli aizvien biežāka saslimšana neļaus izpildīt šo mērķi, bija zināms jau pirms pienākuma vakcinēties noteikšanas.
Praksē pēc vakcinācijas pienākuma noteikšanas Latvijā vakcinētu cilvēku saslimšana pieauga 3,3 reizes, vakcīna veicināja saslimšanu ar covid, apdraudot 1300000 iedzīvotājus, kas bija vakcinējušies, tai skaitā ap 500 000 cilvēkus, kas vakcinējās pret savu gribu, lai saglabātu iespēju strādāt.
Valdība, redzot, ka vakcīna saslimstību novērš nenozīmīgi, nedrīkst izvirzīt Latvijas praksē novērotai vakcinētu cilvēku saslimstībai neatbilstošu, utopisku mērķi ar vakcināciju novērst saslimšanu un apturēt infekciju un pasludināt to par likumīgu.
Tiesa nedrīkst valdības izvirzītu, Latvijas praksē novērotai vakcinētu cilvēku saslimstībai neatbilstošu, utopisku mērķi vērtēt kā likumīgu, atbilstošu realitātei.
Valdībai bija jābūt piesardzīgai un vakcinācija jāatstāj brīvprātīga.
Pienākums bija nelikumīgs un tiesai tas ir jānorāda, lai tādi gadījumi neatkārtotos.
Redzot, ka mērķis ar vakcināciju novērst saslimšanu nav izpildāms un šis fakts vairs nav noslēpjams, valdība nedrīkst pamatojumu mainīt, sakot, ka pienākums vakcīnēties bija nevis lai cilvēki nesaslimtuu, bet, lai mazinātu smagu saslimšanu un hospitalizāciju.
Kad izrādās, ka vakcīna veicina saslimšanu, valdība nedrīkst to slēpt un savu nelikumīgo rīcību attaisnot kā mēģinājumu mazināt mirstību no covid, jo valsts pārvalde 12 000 vakcinētu cilvēku darbspējīgā vecumā priekšlaicīgas nāves cēloņus neizmekē pēc laba mūsdienu pētījuma prasībām, jo mirušajiem no covid autopsijas vairs nav obligātas.
Valdība nosakot pienākumu vaikcinēties rīkojās nelikumīgi un tiesai tas ir jāatzīst, lai tādi gadījumi neatkārtotos.
Valsts pārvalde nedrīkst man un miljonam citu valsts iedzīvotāju, kas nevēlējās vakcinēties, noteikt pienākumu vakcinēties ar poti, kam netika veikti daži svarīgi pētījumi par vakcīnu sastāvdaļu ietekmi uz veselību. Pote veicina saslimšanu, apdraud veselību un dzīvību. Nav pamata apgalvot, ka mans ieguvumu un risku samērs ir ievērots.
4.8. Vai visiem valsts iedzīvotājiem ir kopējs risku un ieguvumu samērs vakcinējoties?
Vai valsts pārvaldes ekspertu nepamatotie apgalvojumi ir juridiski saistoši?
Vai tie ir jāpārbauda?
VM eksperiti apgalvo, ka vakcīnas risku un ieguvumu samērs ir pozitīvs.
Es esmu vienīgais, kas zina savu risku un ieguvumu samēru, kas, pieļauju var būt atšķirīgs katram cilvēkam.
Cilvēkiem, kas pēc vakcinācijas mira riekšlaicīgi, vai mira no covid, riska samērs ir negatīvs.
Jaunam cilvēkam un pacientam ar blakusslimībām pēc 80 gadiem risks saslimt smagi vai mirt no covid atšķiras 700 reizes.
Jaunam vīrietim risks pēc vakcīnas saslimt ar miokardītu ir 6 reizes lielāks, kā saslimt ar miokardītu pēc covid.
Atšķirīga risku un ieguvumu samēra dēļ praksē nepastāv visiem iedzīvotājiem kopējs risku un ieguvumu samērs, uz kādu atsaucas MK. Atsauce uz šādu samēru juridiski nav ņemama vērā.
Vakcinācijai bija jāpaliek brīvprātīgai, kā līdz šim.
Tiesai ir jāsarga vairākuma valsts iedzīvotāju tiesības noteikt pār savu ķermeni un jāatzīst valsts pārvaldes nelikumīgā rīcība nosakot pienākumu vakcinēties, lai bezjēdzīgi cilvēktiesību pārkāpumi pret mani un lielāko sabiedrības daļu neatkārtotos.
Tiesai ir jāpārbauda, vai valdība seko līdzi vakcinētu cilvēku saslimšanai un mirstībai un jāpārbauda ekspertu viedokļu atbilstība Latvijā novērotajam.
Valdība nedrīkst lēmumus balstīt vispārīgos, Latvijā novērotajam neatbilstošos pieņēmumos, viedokļos un frāzēs bez mērāmiem un pārbaudāmiem kritērijiem. Valdības pienākums ir uzraudzīt vai vakcīnas Latvijā novērotā efektivitāte un drošība atbilst reģistrējot vakcīnu uzrādītajai un vai tā nemazinās.
Tādas frāzes kā: vakcīna ir droša un efektīva, ieguvumu un risku samērs ir ievērots, valstij ir pienākums rīkoties, vakcinācijas aptvere nodrošinās kolektīvo imunitāti, eksperti visu zina un pārbauda, veseli nevakcinēti cilvēki apdraud citus, pārkāpj viņu tiesības, izplata infekciju, vakcinācija radīs kolektīvo imunitāti, vakcinēti cilvēki neslimo, nodrošina valstī veselības aprūpi, svarīgu valsts funkciju izpildi, vakcīna ir kā drošības jostas auto un tam līdzīgas, bez Latvijā novērotiem, faktos balstītiem pierādījumiem, nav lietojamas kā argumenti lēmumu pieņemšanā.
Tiesai ir jānorāda, ka uzliktais pienākums, kas veicina slimošanu, apdraud veselību un dzīvību, ir nelikumīgs, lai maldināšanas gadījumi neatkārtotos un ikviens varētu paļauties uz Latvijas faktos pamatotu veselības aprūpi un tiesas aizstāvību savu tiesību pārkāpuma gadījumos.
Tas stiprinātu uzticēšanos Latvijas valstij un novērstu līdzīgu noziegumu atkārtošanos.
4.9. Vai valdībai bija pienākums uzraudzīt vakcīnas drošību un efektivitāti zinot ka vakcīnas ir reģistrētas ar nosacījumu?
Vai MK, pirms tas noteica pienākumu vakcinēties, bija pieejama informācija, ka Latvijā vakcīnas efektivitāte neatbilst reģistrācijā uzrādītajai un strauji krītas?
Vakcīnas Latvijā tika reģistrētas ar nosacījumu, ka valsts pārvaldes iestādes Latvijā uzraudzīs un ziņos par to efektivitāti un drošību.
Eiropas komisijas paziņojumā lasāms:
[3.2] Paātrinātas apstiprināšanas procedūras ES tiesiskā regulējuma sistēmā ir paredzēta ievērojama elastība attiecībā uz apstiprināšanas procedūrām, kas atvieglos piekļuvi vakcīnai. Pandēmijas gadījumā klīniskās pārbaudes tiek ievērojami saīsinātas, kā rezultātā saistībā ar tirdzniecības atļaujas pieprasījuma izskatīšanu pieejamie dati ir ierobežoti. ES tiesiskā regulējuma sistēma ir izstrādāta tā, lai varētu pielāgoties šādai situācijai, paredzot apstiprināšanas sistēmu ar nosacījumiem. Tas nozīmē, ka sākotnējā apstiprināšana balstās uz datiem, kas nav tik visaptveroši kā parastos apstākļos (tomēr ieguvumu un riska attiecība ir pozitīva), un tirdzniecības atļaujas turētājiem ir pienākums datus papildināt pēc tam.
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:52020DC0245
2022. gada oktobrī deputātu jautājums 419 J/ 13 un 420 J/ 13
Tā kā vakcinācijas uzsākšana vai balstvakcinācija var veicināt saslimšanu, tad, lai iegūtu kopēju priekšstatu par vakcīnas ietekmi uz iedzīvotāju saslimstību un mirstību Latvijā, ir jāsalīdzina 2 iedzīvotāju grupas - vakcīnu saņēmušu iedzīvotāju saslimstība un mirstība un nevakcinētu cilvēku saslimstība un mirstība.
Publiski pieejama informācija rāda kā pa mēnešiem stabili pieaug vakcīnu saņēmušu cilvēku saslimstība kas apliecina, ka mutējošu vīrusu ar vakcināciju izskaust nav iespējams.
2021. mēneša beigas/Vakcinēto skaits/ vakcinēto saslimušo skaits/ Salimst viens no.
Aprīlis /266 380 / 13897 / 19
Maijs / 506 889 / 28149 / 18
Jūnijs / 623 482 / 35814 / 17
Jūlijs / 734 735 / 47100 / 15
Augusts / 826 679 / 60652 / 13
Septembris / 917 320 / 77005 / 12
Mēnesi pirms pienākuma stāšanās spēkā vakcinēti cilvēki slimo viens no 12, nevakcinēti cilvēki slimo viens no 11. Vakcinācija nenozīmīgi mazina saslimšanu.
Oktobris / 1164 969 / 121775 / 9,5
Izziņo pienākumu vakcinēties.
Novembris / 1280 645 / 147137 / 8,7
Pienākums stājas spēkā.
Decembris / 1319 042 / 161907 / 8.1
2022. gads. mēneša beigas.
Janvāris / 1336 084 / 230976 / 6
Februāris / 1341368 / 386702 / 3,4
Marts / 1343972 / 478061 / 2,8
2022. gada aprīlī un maijā nevakcinētu cilvēku risks saslimt [RR 0,8] ir mazāks kā vakcinētu un balstvakcinētu cilvēku risks saslimt. Vakcinācija, veicinot saslimšanu ar covid, man un vairāk kā 1300 000 vakcinētiem un 500 000 balstvakcinētiem cilvēkiem Latvijā apdraudēja dzīvību un veselību.
Zinot, ka reģistrējot vakcīnu dati par efektivitāti un drošību bija limitēti un redzot, ka kopš aprīļa līdz septembrim vakcinēto saslimstība, reģistrētie veselības traucējumi un mirstība no covid un citiem iemesliem pa mēnešiem aug straujāk, kā vakcinācijas apjoms, valdībai bija pienākums būt piesardzīgai, vakcināciju atstāt brīvprātīgu un ļaut izmantot testēšanu kā rīku epidēmijas kontrolei un drošu pakalpojumu nodrošināšanai, kā ieteica Eiropas vadlīnijas.
Valdība nebija piesardzīga, uzlika pienākumu vakcinēties, neļāva izmantot testus un 2022 gada aprīlī un maijā apdraudēja manu un lielākās Latvijas iedzīvotāju daļas veselību un dzīvību.
4.10. Vai valsts pārvaldei ir interešu konflikts, cits iemesls nekā uzrādītais mērķis apturēt iedzīvotāju saslimšanu un vīruas transmisiju, kāpēc brīdī, kad ir skaidrs, ka vakcinācija Latvijā nenovērš iedzīvotāju saslimšanu un nenovērš vīrusa transmisiju, noteikt pienākumu vakcinēties ar mazefektīvu poti kas var nogalināt ?
Vai valsts pārvalde nekompetenti un nolaidīgi lieki iepirka vakcīnas lielos apmēros izšķiežot veselības aprūpes naudu?
Cik vakcīnas Latvijā, atbilstoši pacientu tiesību likumam par iespēju bez nelabvēlīgān sekām atteikties no vakcinācijas, bija nepieciešamas?
Līdz pienākuma vakcinēties noteikšanai brīvprātīgi bija vakcinējušies ap 800000 cilvēki.
Viņiem, atbilstoši ārstniecības, pacienta tiesību likumiem un zāļu aprakstam, bija nepieciešamas 1600000 vakcīnu devas.
Valsts pārvaldei bija iespēja īsā laikā noskaidrot cik vakcīnas būs nepieciešamas.
Ar mērķi ātri un ērti piekļūt informācijai par pacientu veselības aprūpes jautājumos ieguldot vairāk kā 10 miljonus valstī darbojas e veselība, kurā tiek apstrādāta informācija par receptēm un darba nespējas lapām.
Ārstam e veselībā, vakcīnai aizpildot standartizētu recepti un pacientiem piesakoties manavakcīna.lv, MK viegli varēja noskaidrot cik cilvēki piekrīt un vēlas vakcinēties. Valsts to neizdarīja un nekompetenti apņēmās iepirkt visas vakcīnas, ko ražotāji proporcionāli iedzīvotāju skaitam saražos. Neapdomīgi noslēgto līgumu dēļ valdība bija spiesta iepirkt 9 miljonus vakcīnu devu, no kurām lielākā daļa tika atdāvināta, norakstīta, vai netika izmantota.
Valsts pārvalde saprata, ka lielākā vakcīnu daļa ir iepirktas lieki un no noslēgtajiem līgumiem vairs nevar atkāpties. Cilvēki redzēja, ka vakcinēti cilvēki slimo gūst veselības traucējumus un mirst, tāpēc nevakcinējās. Lai nebūtu politiski un juridiski jāatskaitās par lieki iepirkto vakcīnu devām izšķiestajiem 100 miljoniem veselības aprūpes naudas, kas apliecināja nekompetenci un noziedzīgu valsts naudas izšķiešanu lielos apmēros, valsts pārvalde nolēma spiest cilvēkus vakcinēties nosakot pienākumu vakcinēties. Lai spiestu cilvēkus vakcinēties valsts pārvalde veselības pierādīšanai neļāva izmantot testus.
MK zināja, ka vakcīnas efektivitāte aizvien krītas, slēpa faktus par vakcinētu cilvēku aizvien lielāko saslimstību un mirstību, lai izpotētu pēc iespējas vairāk vakcīnu devu.
Kad vairs nebija iespējams noslēpt straujo infekcijas izplatību vakcinētu cilvēku vidū, eksperti, neētiski neuzrādot vakcīnas zemo efektivitāti un riskus, turpināja aicināt vakcinēties, melojot, ka vakcīna nav pret saslimšanu vai infekcijas neizplatīšanu, ka vakcinācijas mērķis ir pasargāt no hospitalizācijas un nāves.
Krišjāņa Kariņa liecība Ilzes Viņķeles tiesvedībā rāda, ka Kariņa vadītā valdība pavirši un nekompetenti, apdraudot iedzīvotāju veselību un izšķiežot veselības aprūpes naudu īpaši lielos apmēros, noslēdza pirkšanas līgumu par potēm nezinot cik tās ir efektīvas, vai tās izies sertifikāciju, cik tās maksās un cik būs jāpērk.
https://www.facebook.com/elis.elizabeth/videos/6669350233109752?idorvanity=419148896373668
10 min līdz 14. 30 minūtei.
Valsts vadītājs atzīst, ka bija gatavs proporcionāli iedzīvotāju skaitam pirkt visas vakcīnas no Eiropas komisijas kolektīvā iepirkuma.
Līgums Latvijai pieļāva iespēju pirkt tikai tik potes, cik cilvēki gribēja vakcinēties, bet Kariņš un viņa valdības locekļi, finanšu ministru ieskaitot, nolēma nevis pieteikties uz nepieciešamo daudzumu, bet pirkt visas.
Kariņš nezināja cik vakcīnas un no kāda ražotāja būs jāpērk, cik tās maksās un būtiskākais, cik tās būs efektīvas.
Kariņš piedalījās Eiropas padomes sēdē, kurā lēma par kopīgo iepirkumu, bet nenoskaidroja cik vakcīnas Latvijai būs vajadzīgas, cik beigās būs jāpērk un cik tās valstij izmaksās.
Kariņš rīkojās nekompetenti, vieglprātīgi un bezatbildīgi, apdraudot Latvijas iedzīvotāju veselību un dzīvību.
21.14 No slimības var izvairīties ja cilvēks ir imūns, ko Kariņš cerēja panākt īsā laikā sapotējot pēc iespējas vairāk cilvēkus. No slimības var izvairīties, ja vesels cilvēks nesastopas ar saslimušu cilvēku, ko Kariņš cerēja nodrošināt ar stingriem ierobežojumiem un mājsēdi.
Valdības politikas rezultātā 500000 vakcinēti cilvēki, lielākā saslimušo daļa. saslima. Vakcinācija nenodrošināja imunitāti. Mājsēde un ierobežojumi neapturēja infekcijas izplatību, jo nelikumīgi tika ierobežoti veselie cilvēki, kas nevienu neapdraudēja un infekciju neizplatīja, tāpēc ierobežojumi bija mazefektīvi.
Infekciju izplatīja saslimušie, gan vakcinēti, gan nē. Visvairāk cilvēku Latvijā saslima mājās, saslimstot ģimenes locekļiem neatkarīgi no vakcinācijas stāvokļa. To veicināja testu nepieejamība. Vakcinēta cilvēka saslimšanu un nepieciešamību pašizolēties nosaka ar testu.
Kariņa valdība neļāva izmantot testēšanu, bet pieprasīja vakcinēties un ieviesa ierobežojumus.
Valdības stratēģija bija kļūdaina, tā noveda pie lielas papildus mirstības.
Neskatoties uz faktiem par vakcinēto cilvēku masveidīgu saslimšanu Latvijā, Kariņš turpina kļūdaini apgalvot, ka cilvēku saslimšanas iemesls ir nepietiekama vakcinācija.
22. Kariņš saka patiesību, ka iedzīvotāji negribēja vakcinēties. Kariņš absurdi apgalvo, ka cilvēki negribēja vakcinēties tāpēc, ka nebija pietiekami daudz vakcīnu.
23.20 Kariņš atzīst, ka komunikācija ar sabiedrību varēja būt daudz labāka. Tā esot bijusi pārāk atklāta, tāpēc cilvēki uzzināja dažādus viedokļus. Kariņš sabiedrības pretēju viedokli savam viedoklim sauc par traucējošu neskaidrību, kas apgrūtina krīzes pārvarēšanu, jo cilvēki Kariņam neskaidru iemeslu dēļ atsakās vakcinēties ar vakcīnu kas var bojāt veselību vai nogalināt.
25. 40 Kariņš salīdzina Latvijas valdības rīcību lemjot par miljona iedzīvotāju, kas nevēlas vakcinēties, vakcinācijas plānu ar Ukrainas valdības rīcību karā pret Krieviju - neviens nedrīkst zināt kur un kā valdība uzbruks. Kariņš beigās piemetina, ka vīruss nav cilvēcisks pretinieks, bet kā gan slepenība varētu atvieglot cīņu ar vīrusu, ja vien patiesībā tā ir amorāla valsts vadītāja cīņa ar miljonu Latvijas iedzīvotāju, kas nevēlas vakcinēties?
Atgādinājumam noskatieties kā Kariņa valdība, zinot, ka vakcīnas efektivitāte ir zema, ka vakcinēti cilvēki slimo un atzīstot, ka seniori nevēlas vakcinēties, pilnīgā nopietnībā apspriež iespēju viņiem noteikt pienākumu vakcinēties, vakcinācijā izbraukumos uz lauku viensētām iesaistot nacionālos bruņotos spēkus.
https://www.youtube.com/watch?v=YT4AhMmlayE&list=PLxxK65h4EFyfkjleZFt6jWxJ6etHK3CgV&index=14
6.01.2022 2.12.20 - 2.19.10 min.
26.40 Kariņš piekrīt, ka nezinot vakcīnu derīguma termiņus, cenas, efektivitāti ir grūti pieņemt lēmums un taisnojas, ka tobrīd neviens pasaulē nezināja.
Valsts vadītājam ir pienākums būt piesardzīgam un apdomīgam lēmumos, kas skar miljona cilvēku veselību un dzīvību. Piesardzība nozīmētu atstāt katra cilvēka paša ziņā vakcinēšanos ar poti, kuras efektivitāte un izmaksas nav zināmas, bet ir zināms, ka tā nenovērš saslimšanu un var bojāt veselību, un nogalināt. Apdomība nozīmētu iepirkt potes tikai tik, cik cilvēki miljonus vērtajā e veselībā piekristu ar tām vakcinēties.
29. Kariņš atzīst patiesību, ka par vakcīnas efektivitāti uzzināja tikai tad, kad masveidā sāka potēt miljoniem cilvēku Eiropā.
Es ceru, ka turpmākajās tiesvedībās pret nelikumīgo pienākumu vakcinēties tiesas ņems vērā šo atzīšanos nevērībā, nolaidībā un Latvijas iedzīvotāju veselības apdraudēšanā.
Kariņš turpina kļūdaini apgalvot, ka potes ir efektīvas un drošas, kaut arī Latvijā ar covid saslima 500 000 vakcinēti cilvēki un no covid ir miruši ap 1000 vakcinēti cilvēki. Viņu gadījumā vakcīna nav bijusi efektīva, tā veicināja saslimstību un iespējams, mirstību.
Latvijā vismaz viens no katriem 1000 vakcinētiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā nomira 70 dienu laikā pēc vakcinācijas.
VM ir atzinusi, ka vakcīna 2022 gada aprīlī un maijā veicināja saslimšanu ar covid, apdraudot manu un 1300000 vakcinētu cilvēku, un 500000 balstvakcinētu cilvēku veselību un dzīvību.
Valsts vadītājs, pretēji Latvijā novērotajiem faktiem par vakcinētu cilvēku saslimstību un mirstību no covid apgalvojot ka vakcīnas ir efektīvas un drošas, ir vai nu nekompetents, vai maldina.
30.25 Kariņš neko nelēma un neko nezināja, visu lēma Eiropas komisija. Kariņš nezināja cik būs vakcīnas par kurām Latvija maksās, vai tās būs efektīvas, vai izies sertifikāciju. Kariņš savu atbildību par nezināmas efektivitātes pošu lieku iepirkšanu cenšas novelt uz citiem. Visa Kariņa darbība bija vērsta uz to, lai sekojot vakcinācijas padomes ieteikumiem, īsā laikā, vienalga ar ko, savakcinētu pēc iespējas vairāk cilvēku.
Valsts vadītājam bija pienākums vispirms uzzināt vai vakcinēti cilvēki neslimo, vai pote nevar bojāt veselību un nogalināt, un bija pienākums nepārkāpt miljona Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības un cienīt izrādīto gribu nevakcinēties.
34.30 - 36. Kariņš vēlreiz skaidro, ka lēma nopirkt visas vakcīnas ko dos, kaut arī līgumā bija iespēja pirkt tikai vajadzīgo daudzumu.
Kariņš saka, ka nav sapratis, ka bija iespēja pirkt tikai tik cik vajadzīgs. Tas parāda, ka gan Kariņš, gan viņa komanda bija nekompetenta un nolaidīga.
41. - 44. Kariņš apņemas pirkt visas vakcīnas, nezinot par tām neko būtisku. Kariņš, mēģina mazināt savu valsts vadītāja atbildību un saka: visi parakstījās, visas Eiropas valstis, kaut arī neviens nezināja.
Citās valstīs, atšķirībā no Latvijas, bija brīvprātīga vakcinācija un vairāk naudas. Valstis varēja atļauties arī mazefektīvas vakcīnas, ja iedzīvotāji vēlas, un iedzīvotājiem bija iespēja atteikties no vakcīnas, kam ir nāvīgas blaknes.
Valstij bija tiesības pirkt tikai daļu, Kariņš pieteicās uz visu.
Iedzīvotāji samaksās.
https://jauns.lv/raksts/zinas/534178-latvijai-jaludzas-covid-19-vakcinu-razotajiem-samazinat-piegades-potes-turpina-ievest-lai-seit-iznicinatu
51. Kad bija izvēle pirkt 50 vai 100 tk vakcīnu, valdība, nejautājot iedzīvotājiem, pieteicās uz 100 tk.
1.02.- 1.04. Kariņš maldina, vai nezina faktus. Viņš apgalvo, ka Latvijā cilvēki slimoja un mira maz, jo sēdēja mājās un vakcinējās.
Fakti liecina, ka Latvijā ar covid saslima 500 000 vakcinēti cilvēki un no covid ir miruši ap 1000 vakcinēti cilvēki. Viņu gadījumā vakcīna nav bijusi efektīva un iespējams, tā veicināja mirstību.
Latvijā aptuveni viens no 1000 vakcinētiem cilvēkiem darbspējīgā vecumā nomiria 70 dienu laikā pēc vakcinācijas.
1.04.45 Kariņš attaisno valdībā radītās struktūras pienākuma vakcinēties īstenošanai un apgalvo, ka sabiedrība piekrita valdībai, ka bija nepieciešama drastiska mājsēde, kas glāba dzīvības. Kariņš atzīst, ka valdības rīcība bija juceklīga, bet noliedz, ka tā būtu bijusi haotiska.
Kariņš kā neizdevušos piemēru kļūdaini min Zviedriju, kas lēma, ka stingri cilvēktiesību ierobežojumi un pienākums vakcinēties neatbilst konstitūcijai, tāpēc ierobežojumi bija īsi un viegli un vakcinācija nebija pienākums. Kariņš kļūdaini apgalvo, ka Zviedrijā ir augsta mirstība no covid. Zviedrijā mirstība no covid, rēķinot proporcionāli iedzīvotāju skaitam, ir par trešdaļu mazāka kā Latvijā un Zviedrijai ir reģistrēta mazākā papildus mirstība Eiropā.
Ja valdība likumdošanā būtu sekojusi Zviedrijas piemēram, tad tā no nāves no covid Latvijā būtu paglābusi ap 2000 cilvēkus. Kariņš un viņa komanda ir nekompetenti.
Kariņš neuzņemas atbildību par pieņemto lēmumu traģiskajām sekām.
1.09. Kariņu nemulsina, ka vakcinācijas ekspertu pieņēmums - kolektīvajai imunitātei nepieciešamais savakcinēto cilvēku skaits, aizvien aug un vienmēr izrādās lielāks, kā Latvijā vakcinēto cilvēku skaits. Sākumā eksperti uzskatīja, ka jāvakcinējas 1,2 miljoniem. Kad pienākuma pēc savakcinējas 1,3 miljoni, bet epidēmija tikai pieņēmās spēkā, eksperti domas mainīja un teica, ka kolektīvai imunitātei ir nepieciešami vairāk kā 1,6 miljoni vakcinētu cilvēku.
Prakse apliecina, ka eksperti kļūdījās. Imunitāte pēc pārslimošanas ir efektīva un neprasa papildus vakcināciju, bet pieņēmums, ka vakcinācija nodrošinās individuālu un kolektīvu imunitāti covid gadījumā izrādījās kļūdains.
Kad 500 000 uzņēmīgi vakcinēti cilvēki Latvijā pārslimoja covid, tad epidēmija beidzās, kas liecina, ka ar vakcināciju pret mutējošu vīrusu kolektīvo imunitāti panākt nav iespējams.
Kolektīvā imunitāte iestājas visiem uzņēmīgajiem cilvēkiem, neatkarīgi no vakcinācijas stāvokļa, pārslimojot infekciju.
Par to, ka vakcinēti cilvēki slimo, tāpēc nav pamata nevakcinētiem cilvēkiem izvirzīt citādas prasības kā vakcinētiem, un arī par to, ka vakcīnām zāļu aprakstā ir uzrādītas ir nāvīgas blaknes, Kariņš zināja pirms uzlika pienākumu vakcinēties.
Tieslietu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā secinājumos par obligāto vakcināciju tiek rekomendēts vakcīnas nepadarīt obligātas, jo nav pierādīts, ka obligātā vakcinācija darbojas un sadaļā zinātniskie pierādījumi ir lasāms, ka gan ECDC, gan CDC ziņojumos ir uzsvērts, ka tiek reģistrēti arī saslimšanas gadījumi vakcinētu personu vidū.
Kariņš šo un citus brīdinājumus neņēma vērā, tā parādot savu valsts vadītāja nekompetenci un vieglprātību.
1.14. - 1.17. Kariņš valsts vadītāja un veselības ministrijas atbildību cenšas novelt uz ekspertiem, kas likumīgi atbildību nenes.
1.19.50. Kariņš izveidoja paātrinātu kārtību kā valdībā pieņemt ierobežojošus lēmumus.
1.24.20. Kariņa plāns bija vakcinēt pēc iespējas vairāk cilvēku pēc iespējas īsākā laikā.
Kariņš pirmo reizi atzīst, ka vakcīnas nebija drošas. Piemēram, Astra Zeneka vakcīnu, no kuras vairākas Eiropas valstis atteicās komplikāciju dēļ, Latvijā valdība ieteica kā efektīvu un drošu, bet pēc laika nomainīja. Oficiālajā informācijā vēl ar vien valdība turpina maldināt iedzīvotājus, apgalvojot, ka vakcīnas ir drošas un efektīvas.
1.26. - 1.28. Kariņš uzskata, ka cilvēki, kas uzzinot par vakcīnu radītajiem veselības traucējumiem un nāvi nevēlējās vakcinēties, bija dezinformēti, viņi rudenī paši sagribēja vakcinēties, jo centri bija pilni. Kariņš neatceras, vai tas nesakrita ar uzliktajiem ierobežojumiem un pienākumu vakcinēties.
1.28.20 Kariņš vakcīnu pārpalikumus zināja kam atdot.
https://zinas.tv3.lv/arvalstis/latvija-tresajam-valstim-ziedojusi-vairak-neka-miljonu-vakcinu-pret-covid-19-devu/
Kariņa nekompetence un vieglprātība valsts iedzīvotājiem šogad izmaksās vairāk kā 60 miljonus eiro.
https://neatkariga.nra.lv/izpete/406813-viena-joma-latvija-krietni-parspej-igauniju-lieki-ieperkamo-vakcinu-zina
Ja prokurors noklausoties šo liecību neapsūdzēs Kariņu valsts līdzekļu izšķērdēšanā, nepamatotos cilvēktiesību pārkāpumos, nevērīgā valsts iedzīvotāju veselības un dzīvības apdraudēšanā, tad viņš būs vai nu nekompetents, vai līdzdalībnieks minētajos tiesību pārkāpumos.
https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/09528D718DEDA03DC225897B00224F2C par 9 miljonu iepirksto vakcīnu izlietojumu. 6 miljoni no tām norakstīti, atdāvināti, neizlietoti, radot valstij ap 100 miljoniem zaudējumus.
2020 gada 18 jūnija pilnvarojuma vēstule, kur Latvija piekrīt Eiropas vakcīnu iepirkuma stratēģijai. https://titania.saeima.lv/LIVS14/saeimalivs_lmp.nsf/0/ED619D4A2EAE2E98C225897B002269D2?OpenDocument
Tieslietu ministrijas ziņojums ar komentāriem.
Juristi pirms pienākuma vakcinēties noteikšnas brīdina MK par cilvēka tiesību pārkāpmiem, vakcīnas drošības un efektivitātes uzraudzības nepieciešamību, ziņojumiem par vakcinētu cilvēku saslimšanu, pāragru nāvi, iespēju izmantot testēšanu un citiem apsvērumiem, kas pienākumu vakcinēties padara nelikumīgu.
MK izvēlējās brīdinājumus neņemt vērā.
Informatīvais ziņojums “Iespējamie vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju motivējošie līdzekļi”
-
Ievads
Ministru kabineta 2021.gada 1.aprīļa sēdes protokollēmuma Nr.31 37.§ 4.punktā uzdots Tieslietu ministrijai sadarbībā ar Veselības ministriju vispusīgi (tai skaitā cilvēktiesību aspektā) izvērtēt jautājumu par obligātas vakcinācijas regulējumu noteiktās profesijās strādājošajiem, un izvērtējumu iesniegt izskatīšanai starpinstitūciju darbības koordinācijas grupā.
Vakcīnu pret Covid-19 infekciju mērķis ir aizsargāt cilvēkus no slimības, ko izraisa jaunais koronavīruss SARS-CoV-2, veicinot organisma aizsargreakciju. Pašreizējā koronavīrusa izraisītās slimības Covid-19 infekcijas pandēmija ir pasaules mēroga krīze ar postošu ietekmi uz cilvēka veselību, sociāliem procesiem un ekonomiku. Covid-19 infekcija var izraisīt smagu slimību un pat nāvi visu vecumu cilvēkiem, tai skaitā tiem, kam nav citu slimību. Turklāt šobrīd ir maz zināmas ilgtermiņa sekas cilvēka veselībai. Vakcinēšanās pret Covid-19 infekciju ir nepieciešama, lai aizsargātu no saslimšanas ar šo slimību ikvienu cilvēku.
Mans komentārs.
Vakcīnas mērķis ir aizsargāt no saslimšanas. Covid vakcīna šo mērķi nenodrošina. 2022. gada aprīlī un maijā vakcīna veicināja saslimšanu ar covid apdraudot 1300000 vakcinētu un 500000 balstvakcinētu cilvēku veselību un dzīvību. Latvijā vairāk kā 500 000 vakcinēti cilvēki, lielākā saslimušo daļa, saslima. Vairāk kā 988 vakcinēti cilvēki nomira no covid, vai, nav izslēgts, no vakcīnas. Prakse liecina, ka vakcinēšanās neaizsargā no saslimšanas un nāves.
Apgalvojums, ka ikvienam cilvēkam ir nepieciešams vakcinēties, ir kļūdains. Prakse Latvijā liecina, ka nevakcinēti cilvēki pārslimoja covid un ieguva imunitāti, kas viņus pasargāja no atkārtotas saslimšanas 3 reizes efektīvāk, kā vakcinācija .
Ziņojums
Latvijā Covid-19 vakcinēšanas stratēģijas galvenais mērķis ir nodrošināt nepārtrauktu veselības aprūpes sistēmas funkcionēšanu, samazināt mirstības un saslimstības radīto slogu uz veselības aprūpes sistēmu un panākt kolektīvo imunitāti (no informatīvā ziņojuma “Par Covid-19 vakcīnu ieviešanas stratēģiju”, izskatīts Ministru kabineta 2020.gada 1.decembra sēdē). Covid-19 infekcijas izplatības ātrums ir saistīts ar ierobežojumu apmēru, kopējo saslimstību valstīs, no kurām bieži ieceļo iedzīvotāji, vīrusa iespējamām mutācijām. Savukārt vakcinējamo personu īpatsvars ir cieši saistīts arī ar iedzīvotāju vēlmi tikt vakcinētiem.
Mans komentārs.
Kolektīvās imunitātes panākšana ar vakcināciju mutējoša vīrusa, piemēram, gripas vai covid, gadījumā, ir utopisks pieņēmums. Latvijā visvairāk cilvēku saslima pēc tam, kad valsts izsludināja pienākumu vakcinēties un cilvēki pret savu gribu vakcinējās.
Epidēmija beidzās visiem uzņēmīgajiem, tai skaitā 500 000 vakcinētiem cilvēkiem, kas bija lielākā saslimušo daļa, pārslimojot un vairāk kā 988 vakcinētiem cilvēkiem nomirstot, kas viņu gadījumā apliecināja vakcīnas neefektivitāti vai kaitīgumu.
Ziņojuma autori MK brīdināja par to, ka vakcinēit civlēki slimo un mirst apliecinot ka viņu gadījumā vakcīna nav efektīva vai kaitē. MK bija pienākums sekot līdzi vakcinētu cilvēku saslimstībai un mirstībai un redzot, ka saslimstība aug, vakcināciju piesardzīgi atstāt brīvprātīgu.
Zinātnisko pierādījumu sadaļā ziņojuma autori raksta: Gan ECDC, gan CDC ziņojumos ir uzsvērts, ka tiek reģistrēti arī saslimšanas gadījumi vakcinētu personu vidū un secinājumu sadaļā autori atzīst, ka nav pierādīts, ka obligātā vakcinācija darbojas. To, ka vakcīna nenodrošina kolektīvo imunitāti un cilvēka neslimošanu apstiprina novērojumi Latvijā.
Pat šobrīd MK nav uzrādījis kāda ir vakcīnas apbsolūtā efektivitāte, cik cilvēki Latvijā ir jāvakcinē, lai novērstu 1 saslimšanas gadījumu ar covid.
Pēc pieejamajiem datiem var spriest ka epidēmijas sākumā bija jāvakcinē vairāk kā 100 cilvēki, lai novērstu vienu saslimšanas gadījumu un šobrīd jau ir zināms, ka 2022. gada sākumā vakcīna veicināja saslimšanu ar covid.
Pēc VM tiesai sniegtajām atbildēm ir redzams, ka nevakcinētu cilvēku relatīvais risks saslimt ar covid salīdzinājumā ar vakcinētu un balstvakcinētu cilvēku risku saslimt 2022. gada aprīlī un maijā bija RR 0,8. Vakcīna un balstvakcinācija palielināja risku saslimt ar covid.
Ziņojums
Lai sasniegtu Covid-19 vakcinācijas mērķus, ir svarīgi, lai sabiedrība būtu ieinteresēta iesaistīties vakcinācijas procesā (turpat).
Šā informatīvā ziņojuma mērķis ir izvērtēt jautājumu par obligātas vakcinācijas regulējumu noteiktās profesijās strādājošajiem, kā arī apkopot informāciju par šobrīd valstij pieejamiem un iespējamiem līdzekļiem, kas motivētu Latvijas iedzīvotājus, tostarp noteiktās profesijās strādājošos, vakcinēties pret Covid-19 infekciju, tādējādi ļaujot ātrāk sasniegt sabiedrības imunitāti pret šo slimību.
Informatīvā ziņojuma izstrādē piedalījās Veselības ministrija, Ārlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Ekonomikas ministrija, Finanšu ministrija, Valsts kanceleja, Iekšlietu ministrija un Labklājības ministrija. Informatīvā ziņojuma projekts ir skatīts starpinstitūciju darbības koordinācijas grupas sēdē.
-
Obligātas vakcinācijas izvērtējums
Vakcinācija pret Covid-19 infekciju ir brīvprātīga, un šāda pieeja ir uzsvērta gan valsts institūciju komunikācijā ar sabiedrību,1 gan izriet no normatīvā regulējuma un tā paskaidrojošās informācijas. Tā, piemēram, Ministru kabineta 2020.gada 15.decembra noteikumu “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 9. jūnija noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācijā) norādīts: “Vakcinācija pret Covid-19 būs brīvprātīga un šobrīd netiek paredzēti nekādi ierobežojumi personām, kuras nebūs vakcinējušās. Tādēļ arī personai būs iespēja rakstiski atteikties no vakcinācijas. Tomēr pirms atteikuma personai jābūt informētai par to, no kā persona atsakās, proti par vakcinācijas nozīmi, par vakcīnu drošību un nozīmi.”
Arī Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021.gada 27.janvāra rezolūcijā “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” (Covid-19 Vaccines: Ethical, Legal and Practical Considerations) 7.3.1.apakšpunktā paredzēts: “nodrošināt pilsoņu informēšanu par to, ka vakcinācija nav obligāta un ka neviens nav politiski, sociāli vai kā citādi spiests sevi vakcinēt, ja viņi to nevēlas darīt paši.”2.
Šobrīd, ievērojot vakcinācijas pret Covid-19 infekciju gaitu, sāk aktualizēties jautājums par iespējām izvērtēt obligātu pienākumu vakcinēties vai arī paredzēt priekšnoteikumus atsevišķu profesiju grupā būt vakcinētam darba pildīšanai.
2.1. Cilvēka pamattiesības
Obligāta vakcinācija sabiedrībai kopumā vai noteiktās profesiju grupās jāvērtē, balstoties uz šādām Latvijas Republikas Satversmē (turpmāk – Satversme) paredzētajām pamattiesībām:
Satversmes 93.pantā paredzētās tiesības uz dzīvību. Par spīti tam, ka starptautiskajos tiesību dokumentos noteikto tiesību uz dzīvību satura interpretācija ir visai atšķirīga, vispārēji tiek atzīmēts, ka tiesības uz dzīvību uzliek valstij pienākumu veikt nopietnus pasākumus dzīvības saglabāšanai (piemēram, samazināt bērnu mirstību, likvidēt badu un epidēmijas3). Minētās tiesības vērtējamas abpusējā nozīmē – 1) tiesības uz dzīvību pārējai sabiedrībai, ar ko darba pienākumu izpildes gaitā saskaras nevakcinētā persona, jo īpaši profesionālis; 2) tiesības uz dzīvību konkrētai vakcinējamai personai, ņemot vērā iespējamo vakcīnu blakņu risku.
Mans komentārs.
Vakcīnas likumīgais raksturotājs - zāļu apraksts - brīdina par smagām blaknēm, kuru rezultātā var tikt nodarīts būtisks kaitējums cilvēka veselībai vai pat izraisīta cilvēka nāve:
* Janssen vakcīnai zāļu aprakstā 4.8. punktā ''nevēlamas blakusparādības'' ir uzrādītas nāvējošas blaknes: venoza trombembolija, venoza tromboze, anafilakse; 4.4. punktā ''īpaša piesardzība lietošanā'' minēti: trombozes ar trombocitopēniju sindroms (ziņots par gadījumiem ar letālu iznākumu); imūntrombocitopēnija (ir bijuši arī asiņošanas gadījumi un gadījumi ar letālu iznākumu); ziņots par retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos ar letālu iznākumu
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/jcovden-previously-covid-19-vaccine-janssen-epar-product-information_en.pdf);
* Comirnaty vakcīnai zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, miokardīts
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/comirnaty-epar-product-information_en.pdf);
* Vaxzevira vakcīnai zāļu aprakstā ir uzrādītas nāvējošas blaknes: anafilakse, venoza tromboze, cerebrovaskulāro vēnu un sinusa tromboze; pēc vakcinācijas ar Vaxzevria reti novēroti cerebrovaskulāro vēnu un sinusa trombozes gadījumi bez trombocitopēnijas; dažos gadījumos iznākums bija letāls; lielākā daļa šo gadījumu radās pirmo četru nedēļu laikā pēc vakcinācijas; kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroms (pirmo dienu laikā pēc vakcinācijas ar Vaxzevria ziņots par ļoti retiem kapilāru pastiprinātas caurlaidības sindroma (KPCS) gadījumiem, dažos gadījumos bija acīmredzama KPCS anamnēze, ziņots par letālu iznākumu
(https://www.ema.europa.eu/en/documents/product-information/vaxzevria-previously-covid-19-vaccine-astrazeneca-epar-product-information_lv.pdf)).
Ziņojums
Satversmes 96.pantā paredzētās tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. Šīs tiesības aizsargā indivīda fizisko un garīgo integritāti, godu un cieņu, identitāti un personas datus4. Attiecīgi personai ir tiesības lemt par savu ķermeni, pieņemt lēmumus, kas skar personas dzīvi un plašas iespējas to vadīt un veidot pēc saviem ieskatiem (vadoties no minētā personas tīri subjektīvā skatījuma un pat tādā veidā, kas citām personām var nebūt pieņemami, taču privātās dzīves aizsardzības aspektā akcents tiek likts uz to, ka tā ir pašas personas privātā dzīve, kas tiešā veidā nav saistāma ar citām personām, ja vien nerada tiešu un nepārprotamu kaitējumu kādam citam);
Mans komentārs.
Vesels nevakcinēts cilvēks nerada tiešu un nepārprotamu kaitējumu un nevienu neapdraud, jo viņš ir vesels. Viņu ierobežot uz pieņēmumu pamata, ka viņš varētu saslimt un saslimis kādu apdraudēt, nav likumīgi. Turklāt 500 000 vakcinēti cilvēki saslima, tāpēc nav pieļaujamas atšķirīgas prasības un vakcinācija nedrīkst būt pienākums, jo apdraud veselību un nepasargā no slimošanas.
Ziņojums
Satversmes 99.pantā paredzētās tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Personai ir tiesības formēt savu viedokli attiecībā uz vakcināciju no tai pieejamās informācijas un tās uztveres īpatnībām, kā arī savas ticības vai pārliecības. Obligāta vakcinācija var aizskart šīs cilvēka pamattiesības5
Satversmes 106.pantā paredzētas tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu atbilstoši savām spējām un kvalifikācijai. Satversmes tiesa vairākkārt atzinusi, ka Satversmes 106. panta pirmais teikums tieši negarantē tiesības uz darbu, bet gan tiesības brīvi izvēlēties nodarbošanos un darbavietu, tostarp arī tiesības saglabāt esošo nodarbošanos un darbavietu6. Satversmes 106.panta pirmajā teikumā nostiprinātās pamattiesības aizsargā personu pret visām valsts darbībām, kas ierobežo personas brīvību izvēlēties nodarbošanos.7
Satversmes 111.pantā paredzētās tiesības, kas paredz, ka valsts aizsargā cilvēku veselību un garantē ikvienam medicīniskās palīdzības minimumu. Satversmes tiesa norādījusi, ka no Satversmes 111.pantā nostiprinātajām tiesībām uz veselību izriet valsts pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsargāšanai, tostarp, nodrošinot veselības aprūpes pakalpojumu un zāļu esamību un pieejamību8. Satversmes 111.panta norma neuzliek valstij par pienākumu nodrošināt ikvienam iespējami augstāko veselības līmeni, taču uzliek par pienākumu aizsargāt ikvienas personas tiesības panākt un saglabāt šādu veselības stāvokli pašai, kā arī, izņemot noteiktus gadījumus, pienākumu atturēties no darbībām, kas traucē personai realizēt šīs tiesības9 Likumdevējs, izmantojot savu rīcības brīvību, var izveidot tikai tādu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas sistēmu, kas atbilst Satversmē nostiprinātajām normām un principiem10.
Satversmes 89.pants noteic, ka valsts atzīst un aizsargā cilvēka pamattiesības saskaņā ar Satversmi, likumiem un Latvijai saistošiem starptautiskajiem līgumiem. Starptautiskā pakta par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām (turpmāk – Pakts) 12.panta pirmajā daļā noteikts, ka Pakta dalībvalstis atzīst katra cilvēka tiesības sasniegt visaugstāko fiziskās un psihiskās veselības līmeni. Paktā nostiprināto tiesību interpretāciju ir sniegusi ANO Ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību komiteja, kas norādījusi, ka tiesības uz veselības aizsardzību netiek izprastas kā tiesības būt veselam. Šī norma ietver sevī tiesības lemt par savu ķermeni, aizliegumu būt pakļautam medicīniskiem eksperimentiem un tiesības uz veselības aprūpi, kas ļauj sasniegt visaugstāko veselības stāvokli, kā arī aptver citus faktorus, kas ietekmē veselību – pārtiku, vidi, darba apstākļus, informāciju par veselību, veselīgu dzīvesveidu u.c.11(
Bez minētajām tiesībām norādāms, ka atsevišķu profesiju pārstāvju obligāta vakcinācija varētu skart arī Satversmes 91.pantā paredzēto tiesiskās vienlīdzības principu. Tiesiskās vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos un pēc noteiktiem kritērijiem salīdzināmos apstākļos12. Atšķirīga attieksme pret atsevišķām profesiju grupām, uzliekot tām pienākumu vakcinēties pret Covid-19 infekciju, nenozīmē automātisku tiesiskās vienlīdzības principa pārkāpumu, tomēr šādas attieksmes pamatā jābūt saprātīgam un samērīgam pamatam.
Mans komentārs.
Tā kā fakts, ka vakcinēti cilvēki slimo nav noliedzams, tad nav saprātīga un samērīga pamata noteikt atšķirīgu attieksmi pret vakcinētiem un nevakcinētiem cilvēkiem.
Ziņojums.
2.2. Eiropas Cilvēktiesību tiesas 2021.gada 8.aprīļa sprieduma lietā
Vavřička v. the Czech Republic analīze
Izvērtējot obligāto vakcināciju, vērā ņemams arī 2021.gada 8.aprīlī Eiropas Cilvēktiesību tiesas (turpmāk – ECT) pieņemtais spriedums lietā Vavřička v. the Czech Republic (iesnieguma Nr. 47621/13 un pieci citi iesniegumi) (turpmāk - Vavrička lieta), atzīstot, ka obligāta bērnu vakcinēšana nav pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8.pantā paredzētajām tiesībām uz privāto un ģimenes dzīvi. Izvērtējot Vavrička lietu, izdarāmi šādi secinājumi:
-
ECT 8.aprīļa spriedums Vavrička lietā ir par specifisku lietas strīdu – vai likumā paredzēts pienākums vakcinēt bērnus, ja šī pienākuma neizpildes rezultātā personai var uzlikt sodu vai bērnam var tikt atteikta uzņemšana bērnu dārzā, pārkāpj tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību. ECT secinājums, ka šāds pienākums nav cilvēktiesību pārkāpums, automātiski nevar tikt attiecināts uz pilnīgi visām personu kategorijām.
-
Spriedums Vavrička lietā uz vakcinēšanu pret Covid-19 infekciju attiecināms tiktāl, ciktāl ECT noformulē vispārīgus principus. Tas, kā šie principi atspoguļojami specifiskā nacionālajā tiesību aktā vai izpildvaras lēmumā, jebkurā gadījumā ir likumdevēja un izpildvaras atbildība.
-
Spriedumā iezīmējas šādi vispārīgie principi, kas jāņem vērā, jo valsts lēmums uzlikt pienākumu kādai personu grupai vakcinēties pret Covid-19 infekciju ir jāvērtē arī pēc ECT (un Satversmes tiesas) metodoloģijas:
-
Ar likumu uzlikts pienākums vakcinēties, pat ja persona vakcīnu faktiski nav saņēmusi un pat ja likums aizliedz “piespiedu vakcinēšanu”, ir iejaukšanās personas tiesībās uz privātās dzīves neaizskaramību (sprieduma 263.rindkopa). Lai šāda iejaukšanās nebūtu Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas pārkāpums, tai jāatbilst visām 3 “standarta prasībām” – tai ir jābūt noteiktai ar likumu, tai ir jābūt vērstai uz leģitīma mērķa sasniegšanu, tai ir jābūt samērīgai ar šo mērķi (sprieduma 265.rindkopa).
-
“Iejaukšanās noteikta ar likumu” nozīmē kvalitatīvu likumisko pamatu, proti, atbilstošā likuma norma ir pietiekami skaidra un saprotama, lai persona varētu prognozēt tās piemērošanu un atbilstoši izvēlēties savu rīcību (sprieduma 266.rindkopa). Arī Covid-19 infekcijas kontekstā pandēmija neatbrīvo likumdevēju no pienākuma iejaukšanos cilvēktiesībās noteikt ar kvalitatīvu likumu.
-
Pienākuma vakcinēties “leģitīms mērķis” Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas izpratnē ir veselības aizsardzība un citu personu tiesību un brīvību aizsardzība (sprieduma 272.rindkopa).
-
Iejaukšanās samērīgums atkarīgs no veselas faktoru virknes:
-
Cik liela ir valsts rīcības brīvība: to ietekmē gan tas, cik liela ir Eiropas valstu vienprātība specifiskajā jautājumā, gan tas, cik svarīgas ir intereses, kuras jāaizsargā, un intereses, kuras tiek ietekmētas. ECT konkrētās lietas kontekstā atzīmē, ka Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas dalībvalstu vidū valda vienprātība, kuru atbalsta arī specializētās starptautiskās institūcijas, ka vakcinēšana ir viens no sekmīgākajiem un izmaksu ziņā efektīvākajiem medicīniskās intervences veidiem un ka katrai valstij būtu jātiecas uz pēc iespējas augstāku vakcinēto iedzīvotāju īpatsvaru (sprieduma 277.rindkopa). Taču valstu vidū nav vienprātības par to, kādu līdzekli izvēlēties šī mērķa sasniegšanai – rekomendācijas vai juridisks pienākums vakcinēties. ECT norāda, ka vakcinēšanos būtu jāuzskata arī par sabiedrības solidaritātes atspoguļojumu, jo pienākuma vakcinēties mērķis ir aizsargāt visu sabiedrības locekļu veselību, īpaši to personu, kuras veselības stāvokļa dēļ ir pakļautas īpašam riskam un kuru labā pārējie sabiedrības locekļi uzņemas minimālu risku vakcinēšanās formā (sprieduma 279.rindkopa). Kopumā ECT secina, ka specifiskajā lietā par pienākumu vakcinēt bērnus valstīm ir plaša rīcības brīvība (sprieduma 280.rindkopa). Covid-19 infekcijas pandēmija ir vispasaules mēroga notikums, kas skaidri pierāda valstu savstarpējo atkarību, it īpaši tādas savienības kā ES robežās, tāpēc valstu vienprātībai ir būtiska loma.
Cik neatliekama ir sabiedrības vajadzība kopumā: ECT ieskatā bērnu vakcinēšana vispārīgi uzskatāma par svarīgu sabiedrības veselības politikas sastāvdaļu (sprieduma 281.rindkopa), turklāt no Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 2.panta (tiesības uz dzīvību) un 8.panta valstīm izriet arī pozitīvie pienākumi rīkoties, lai aizsargātu cilvēku dzīvību (sprieduma 282.rindkopa). Ņemot vērā šos apsvērumus, kā arī riskus, kurus vakcinēto īpatsvara samazināšanās varētu radīt sabiedrībai kopumā, ECT secina, ka Čehijas noteiktais pienākums vakcinēt bērnus ir uzskatāms par atbildi uz neatliekamu sabiedrības vajadzību (sprieduma 283.-284.rindkopa).
Vai iejaukšanās nepieciešamībai ir sniegts atbilstošs un pietiekams pamatojums: ECT ieskatā Čehijā ir pienācīgi vērtēti ekspertu, starptautisko organizāciju viedokļi, bērna labāko interešu apsvērumi (sprieduma 285.-289.rindkopa).
Vai iejaukšanās privātajā dzīvē ir samērīga: ECT spriedumā liela nozīme piešķirta ļoti specifiskiem apsvērumiem – no pienākuma vakcinēt bērnu ir izņēmumi (medicīniskas kontrindikācijas, individuāls izvērtējums) (sprieduma 291.rindkopa, arī 301.rindkopa); pienākuma vakcinēt bērnus nepildīšanas negatīvās sekas (naudas sods vai bērna neuzņemšana bērnudārzā) var tikt apstrīdētas nacionālās tiesās (sprieduma 292.rindkopa), turklāt bērnu neuzņemšana bērnudārzā nav sods, bet gan veids, kā aizsargāt pārējo bērnu veselību ....
Mans komentārs.
Arī ECT ir pieļāvusi kļūdu apgalvojot, ka vakcinētu bērnu īpatsvara samazināšanās rada rsku sabiedrībai kopumā, nevērtējot, vai vesels bērns kādu apdraud un kļūdaini apgalvojot, ka vesels bērns apdraud citus bērnus.
Nav zinātnisku pierādījumu, ka vesels bērns kādu apdraudētu, vai varētu inficēt, jo viņš ir vesels. Pārējie bērnu dārza bērni nav jāaizsargā no vesela bērna.
Ja bērns saslimst ar lipīgu infekcijas slimību, viņš vairs nav vesels, tāpēc nedrīskst apmeklēt bērnu dārzu neatkarīgi no tā, vai viņš ir vakcinēts, vai nē, līdz brīdim, kad izveseļojas.
Aizliegums veselam nevakcinētam bērnam apmeklēt bērnu dārzu lai aizsargātu pārējo bērnu veselību ir kļūdains un nepamatoti diskriminē veselo bērnu, jo vesels bērns neapdraud pārējo bērnu veselību.
ECT saka, ka vakcīna, par kuru ir runa, neapdraud veselību. Covid vakcīna apdraud veselību, par to brīdina zāļu apraksts, tā neatbilst nepieciešamajam kritērijam, kas ļautu uzlikt pienākumu ar to vakcinēties: vakcīna, kas neapdraud vakcinējamā cilvēka veselību.
Spriedums.
.....(sprieduma 294.rindkopa); negatīvās sekas pienākuma vakcinēt bērnus nepildīšanai nav tālejošas, jo nevakcinētam bērnam nav šķēršļu tikt uzņemtam pamatskolā (307.rindkopa); bērns likums neparedz iespēju vakcinēt piespiedu kārtā (sprieduma 293.rindkopa); nav šaubu par lēmumu pieņemšanas sistēmas konsekvenci un objektivitāti (sprieduma 296.-299.rindkopa); nav šaubu par vakcīnu drošības pārbaudes sistēmas efektivitāti (sprieduma 301.rindkopa). No sprieduma izriet, ka šie kumulatīvie apsvērumi ECT ļauj secināt, ka valsts nav pārkāpusi savas rīcības brīvības robežas.
Mans komentārs.
Latvijā ziņošana par covid vakcīnu neefektivitāti un kaitīgumu nedarbojas. Brīdī kad no covid bija miruši ap 778 vakcinēti cilvēki, tā nešaubīgi pierādot, ka viņu gadījumā vakcīna ir bijusi neefektīva, vai veicinājusi nāvi, ZVA par vakcīnas neefektivitāti bija reģistrējusi un nosūtījusi Eiropas zāļu uzraugam 12 ziņojumus, mazāk kā 2 % no patiesā daudzuma. Deputātu jautājums Nr.420/J13
Covid vakcīna nav vakcīna, kuras drošība un efektivitāte tiek pienācīgi uzraudzīta.
Eiropas dati par covid vakcīnas drošību un efektivitāti ir nepilnīgi un kļūdaini, jo Latvijas Eiropai nosūtītie dati ir nepilnīgi un kļūdaini.
Ziņojums
Minētie ECT tiesas sprieduma secinājumi noteic juridisko ietvaru lēmuma pieņēmēju (izpildvaras un likumdevēja) rīcības brīvībai lemt par vakcinācijas obligātumu, vienlaikus jāuzsver, ka lietas specifiskie apstākļiem liedz tiešā veidā attiecināt šos secinājumus uz vakcināciju pret Covid 19 infekciju, un katrs no norādītājiem apsvērumiem ir pielāgojams faktiskajai situācijai Latvijā.
-
Secinājumi par obligāto vakcināciju
Kopumā vērtējot, valstij no saistošiem tiesību avotiem izriet pienākumi: no vienas puses, veikt pasākumus cilvēka veselības aizsargāšanai, no otras puses, nodrošināt cilvēka tiesības lemt par savu ķermeni un neiejaukties personīgajā dzīvē. Minēto uzdevumu padara sarežģītu apstāklis, ka Covid-19 infekcijas izplatība ir mūsdienu demokrātiju vēsturē jauna un nebijusi krīze, kas radījusi smagas sekas arī valstu ekonomikā. No valsts ekonomiskās situācijas ir atkarīga sabiedrības labklājība un citu pamattiesību, it īpaši sociālo tiesību, ievērošana pienācīgā līmenī. Attiecīgi valsts pienākumi Covid-19 infekcijas izplatības mazināšanā neapšaubāmi ir saistāmi arī ar visas sabiedrības labklājību un drošību, un jebkuri konkrēti pasākumi, tostarp vakcinācija pret Covid- 19 infekciju, būtu skatāmi ne tikai iepriekš minēto cilvēka pamattiesību, bet arī citu pamattiesību kontekstā atkarībā no jomas, kurā konkrētie pasākumi paredzēti.
Satversmē noteiktās pamattiesības veido savstarpēji līdzsvarotu sistēmu, un tās nav aplūkojamas atrauti cita no citas, līdz ar to atsevišķām personām garantētās pamattiesības prasa respektēt arī citām personām noteiktās pamattiesības1 (Pamattiesību ierobežojumu mērķis ir atrast taisnīgu un saprātīgu līdzsvaru starp atsevišķas personas pamattiesībām, no vienas puses, un citām konstitucionālajām vērtībām, no otras puses.2
Obligāts vakcinācijas pienākums var tikt skatīts gan no valsts pozitīvā pienākuma izpildes, gan no tiesību ierobežojuma aspekta. Piemēram, obligāts pienākums vakcinēties pret Covid-19 infekciju var tikt vērtēts gan no pamattiesību ierobežojuma (tiesības lemt par savu ķermeni), gan valsts pozitīvā pienākuma aspekta (valsts pienākums veikt pasākumus, kas nepieciešami cilvēku veselības aizsargāšanai). Satversmes tiesas judikatūrā, pārbaudot normas satversmību, izmanto atšķirīgus testus atkarībā no tā, vai jāvērtē pamattiesību ierobežošana vai arī valsts pozitīvo pienākumu ievērošana. Tomēr atzīstams, ka saistībā ar vakcinācijas obligātumu, kas attiecas uz personas tiesībām lemt par savu veselību un ķermeni, lielāks risks ir radīt pamattiesību ierobežojumu. Šādos gadījumos izvērtē, vai ierobežojums ir noteikts ar likumu, vai ierobežojumam ir leģitīms mērķis un vai ierobežojums ir samērīgs.3
Satversmes 116. pantā ietverti pieci leģitīmie mērķi, kuru sasniegšanai valsts ir tiesīga ierobežot personas pamattiesības likumā paredzētajos gadījumos: lai aizsargātu citu cilvēku tiesības, demokrātisko valsts iekārtu, sabiedrības drošību, labklājību un tikumību.
Mans komentārs.
Vesels nevakcinēts cilvēks neapdraud nevienu no nosauktajiem 5 leģitīmajiem mērķiem.
Vesels cilvēks neapdraud ne citu cilvēku tiesības,
ne demokrātisku valsts iekārtu,
ne sabiedrības drošību,
ne labklājību,
ne tikumību.
Vesels cilvēks neinficē apkārtējos un neizplata infekciju.
Vesela cilvēka, kurš nevienu neapdraud, pamateiesības ierobežot nav juridiska pamata.
Ziņojums
Vispārīgi pieņemot, ka obligāta vakcinācija būtu vērsta uz kolektīvās imunitātes radīšanu un līdz ar to veselības aizsardzības sistēmas normālu funkcionēšanu, kā arī vispārīgi sabiedriskās dzīves normālu funkcionēšanu, šāds mērķis būtu atzīstams par leģitīmu.
Mans komentārs.
Kolektīvās imunitātes radīšana ar vakcināciju mutējoša vīrusa covid gadījumā ir dzīves īstenībai neatbilstoša neīstenojama fantāzija, pieņēmums.
Uz iedomu pamata cilvēkus ierobežot nedrīkst.
Valsts nedrīkst izvirzīt neīstenojamu mērķi ar vakcināciju panākt, ka cilvēki nesaslimst ar mutējošu vīrusu un apgalvot, ka šāds mērķis ir likumīgs.
Nekāda mērķa sasniegšanai nav likumīgi lietot līdzekli, kas var bojāt veselību vai nogalināt cilvēku.
Ziņojums
Vienlaikus obligātas vakcinācijas leģitīmu mērķi attiecībā uz konkrētām profesijām ir sarežģīti viennozīmīgi definēt, jo jāveic individuāls profesionālo pienākumu izvērtējums. Piemēram, ārstniecības personas nevar vērtēt kā vienotu kopu, jo atšķirsies individuāli parametri, profesionālais zināšanu līmenis, darbs ar riska grupas cilvēkiem (medmāsa doktorātā vai reanimācijas nodaļas ārsts.) Savukārt pedagogiem ietekme uz jūtīgām grupām ir pastarpināta caur mājsaimniecībām, un ir grūti izsecināt pārliecinošus argumentus par konkrēti šīs grupas pakļaušanu obligātai vakcinācijai, jo arī citi klātienes pakalpojuma sniedzēji, kam ir ilgstošs kontakts ar citām personām, ir analoģiskā situācijā.
Satversmes tiesa atzinusi, ka “likumdevējs ir tiesīgs ieviest tādus pamattiesību ierobežojumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā”.4 Tieši saistībā ar obligātas vakcinācijas pienākuma samērīgumu ir saskatāmi lielākie riski. Piespiedu medicīniskās manipulācijas ir ļoti strikti vērtējamas, it sevišķi ņemot vērā tos medicīniskos aspektus, kas saistās ar Covid-19 infekciju un vakcīnu, proti, tā ir jauna un dažām personām objektīvi var būt iebildes par tās saīsināto izpētes laiku; personai (vismaz pagaidām) nav tiesību izvēlēties vakcīnas veidu; nav pietiekami skaidras atbildes par vīrusa transmisiju pēc vakcinācijas; retos gadījumos pēc vakcinācijas parādās smagas blaknes, t.sk. tromboze; medicīniskas kontrindikācijas vakcinācijai (grūtniecība, utt.); publiskajā telpā ir informācija par valstu lēmumiem apturēt konkrētas vakcīnas lietošanu vispār vai apturēt tās lietošanu atsevišķām iedzīvotāju grupām; tāpat tiek runāts par vīrusa mutācijām, kam esošās vakcīnas var nespēt radīt imunitāti. Tiktāl minētie apstākļi ir specifiski atšķirīgi salīdzinājumā ar Vavrička lietā vērtētajiem apstākļiem.
Paskaidrojumā par Eiropas Padomes Parlamentārās asamblejas 2021.gada 27.janvāra rezolūciju “Covid-19 vakcīnas: ētiski, juridiski un praktiski apsvērumi” atrodamas tēzes, ka pamatojums obligātai vakcinācijai lielākā mērā varētu būt saskatāms attiecībā uz tām personām, kas tieši strādā ar personām, kas ir Covid-19 infekcijas lielākā riska grupa, piemēram, tiem, kas strādā vecāka gadagājuma ļaužu aprūpes iestādēs vai ar tām grupām, kas pakļautas augstam Covid-19 infekcijas nāves vai smagu seku riskam5. Vienlaikus tiek rekomendēts vakcīnas nepadarīt obligātas, jo nav pierādīts, ka obligātā vakcinācija darbojas, un, tā kā uzticēšanās vakcīnām ir cieši saistīta ar uzticību valdībai, Covid-19 infekcijas vakcīnu noteikšana par obligātu varētu radīt pretēju un nelabvēlīgu efektu (turpat, 62.punkts). Tā vietā dalībvalstīm būtu jāizstrādā stratēģijas, lai ar pārredzamu saziņu un citiem demokrātiskiem pasākumiem palielinātu uzticību vakcīnām (turpat).
Papildus norādāms, ka piespiedu vakcinācija var veicināt centienus apiet šo obligāto nosacījumu (kā rezultātā var būt personas, kas nav vakcinētas, bet tiek uzrādītas kā vakcinētas, vadoties no citu valstu pieredzes par obligātās vakcinēšanas sekām).
Latvijas un Eiropas Savienības kopējais izvirzītais mērķis vakcinācijai pret Covid-19 infekciju ir sasniegt kolektīvo imunitāti. Kolektīvā imunitāte tiek definēta kā sabiedrības neuzņēmība vai ierobežota uzņēmība pret konkrētām infekcijas slimībām (skatīt: https://www.spkc.gov.lv/lv/aizsargkupols-jeb-kolektiva-imunitate). Tādējādi esošajā vakcinācijas stadijā primārais mērķis ir kolektīvās imunitātes panākšana sabiedrībā kopumā.
Mans komentārs.
Kā jau minēju, mērķis novērst mutējoša vīrusa izplatību ar vakcināciju ir īstenībai neatbilstošs pieņēmums, utopija. Kolektīvā imunitāte covid gadījumā nav panākama ar vakcināciju, to nodrošina pārslimošana.
Tiesneši spriedumos aizstāvot MK lēmumu noteikt pienākumu vakcinēties ar poti, kas var nogalināt, kļūdaini atsaucas uz Satversmes tiesas atziņu, ka “likumdevējs ir tiesīgs ieviest tādus pamattiesību ierobežojumus, kādus tas uzskata par nepieciešamiem, lietderīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā”.
Uzskatu, ka likumdevējam savos lēmumos, pirmkārt, ir jārēķinās ar Satversmes noteiktajiem pienākumiem un ierobežojumiem un tikai pēc tam ar deputātu viedokļiem par deputātu izvēlētā līdzekļa nepieciešamību, lietderību un samērību deputātu izvirzīto mērķu sasniegšanai un sekojošu apstiprinošu vairākuma balsojumu.
Tiesneši kļūdaini pieņem, ka, ja vairākums deputātu nobalsos, tad valdība drīkstēs ierobežot veselus cilvēkus, kas nevienu neapdraud un ar nāvējošu injekciju nogalināt vienus Latvijas iedzīvotājus pieņemot, ka tas ir nepieciešams, lietderīgs un samērīgs līdzeklis, lai sasniegtu deputātu izvirzītu mērķi - uzlabot citu iedzīvotāju piekļuvi veselības aprūpei, vai valsts pārvaldes, vai citu pakalpojumu saņemšanai, un šāda valdības rīcība ir atzīstama par likumīgu.
Tiesneši kļūdās, jo likumdevējiem, pirmkārt, ir jāievēro Satversme, kas saka, ka veselus cilvēkus, kas nevienu neapdraud nedrīkst ierobežot un valstij ir pienākums aizstāvēt ikviena cilvēka dzīvību, kas nozīmē atturēties veikt darbības vai izvēlēties līdzekli kas apdraud nevakcinēta cilvēka dzīvību.
Valstij pandēmijas gadījumā bija jārīkojas - jāizvērtē apstākļi, jāņem vērā vakcinētu cilvēku pieaugoša saslimstība, vakcīnas paātrinātā reģistrācija ar nosacījumu, un jāpieņem lēmums atturēties uzlikt vakcināciju par pienākumu, kā to izdarīja Zviedrijas valdība, kas lēma, ka stingri ierobežojumi un pienākums vakcinēties neatbilst konstitūcijai. Zviedrijai Eiropā ir vismazākā papildus mirstība un mirstība. Zvuedrijā mirstība no covid ir par trešdaļu mazāka, kā Latvijā. Ja latvijas valdība likumdošanā sekotu Zviedrijas paraugam, tas Latvijā būtu glābis 2000 iedzīvotājus no nāves no covid.
https://www.brusselsreport.eu/2023/10/03/assessing-the-response-to-covid-19-sweden-vindicated/
https://www.cato.org/policy-analysis/sweden-during-pandemic
Injekcija, kas var nogalināt nedrīst kā pienākums tikt izmantota nekādu MK mērķu sasniegšanai. Nepieciešamība, lietderība un samērs nav atbilstoši izvērtēti gadījumā, ja līdzeklis, pārkāpjot Satversmē noteikto pienākumu aizstāvēt ikviena cilvēka dzīvību, apdraud nevakcinēta cilvēka veselību un dzīvību. Satversmes uzliktais pienākums aizstāvēt ikviena nevakcinēta cilvēka dzīvību MK noteikto pienākumu vakcinēties ar poti, kas var bojāt veselību vai nogalināt, padara par nelikumīgu, tāpēc nepiemērojamu līdzekli.
Karantīna ir nepieciešama un lietderīga tikai tad ja nav ticamu tstu. Covid gadījumā testi bija efektīvi un pieejami.
Nekompetentu juristu jūra neņem vērā tiesību piemērošnas pamatprincipus, kuri paredz, ka likumi un noteikumi nedrīkst būt pretrunā Satversmei. Satversme aizliedz bezjēdzīgi, nepamatoti ierobežot veselus cilvēkus kas nevienu neapdraud un noteikt pienākumu injicēt poti kas var nogalināt.
https://m.juristavards.lv/doc/279746-rikojums-par-arkartejas-situacijas-izsludinasanu-atsevisku-ar-vakcinacijas-pienakumu-saistitu-normu-/
https://www.db.lv/zinas/tiesibsargs-vakcinacijas-pienakuma-izpildi-nevar-uzlikt-tiesi-505049
tesībsargs nesaprot, ka Satversme neļauj uzlikt pienākumu injicēt poti, kas var nogalināt.
https://lvportals.lv/skaidrojumi/343986-maina-pieeju-vakcinacijai-pret-covid-19-2022
Juristi nesaprot, ka normatīvais akts ir nelikumīgs, jo darba devējs nav kompetents medicīnā un vakcinācijas brīvprātību - bez nelabvēlīgām sekām- paredz pacientu tiesību likums un starptautiskās cilvēka tiesības medicīnā.
Ziņojums
Uzliekot obligātu pienākumu vakcinēties, piemēram, pedagogiem un ārstiem, kamēr pārējā sabiedrības daļa nav vakcinēta un faktiski to nevar veikt (joprojām vakcīnas nav brīvi pieejamas), rada nesamērīga sloga risku sabiedrības veselības aizsardzībā tieši minētajiem profesiju pārstāvjiem. Latvijā joprojām nav vakcinētas visas prioritārās darbinieku grupas, arī privātās jomas pārstāvji, pat tie, kas strādā klātienē, piemēram, pārdevēji pārtikas veikalā vai frizieri. Tādējādi no tiesiskās vienlīdzības principa šobrīd būtu riskanti pārnest vakcinācijas solidāro pienākumu uz atsevišķām konkrētām profesijām. Šā brīža situācijā visai sabiedrībai kolektīvi būtu jāuzņemas vakcinācijas smagums, valstij nepārnesot vakcinācijas slogu dažām selektīvi izvēlētām profesijām. Būtu respektējams tas, ka daļa indivīdu var būt tendēti lēmumu par vakcināciju pieņemt ilgākā laika posmā, vai nogaidīt situācijas attīstību. Personas būtu motivējamas saudzīgi, nevis izstrādājot piespiedu mehānismu ar šobrīd neprognozējamām juridiskām un faktiskām sekām
Ievērojot minēto, obligātas vakcinācijas pienākuma atsevišķu profesiju pārstāvjiem samērīgums (proporcionalitāte) esošajā vakcinācijas stadijā, kā arī ievērojot līdzšinēji uzsvērto vakcinācijas brīvprātību, vērtējama kritiski un piesardzīgi. Kaut arī valstij sabiedrības veselības un labklājības aizsardzības nolūkā ir pienākums rīkoties mērķtiecīgi un aktīvi, obligāts pienākums vakcinēties būtu galējs līdzeklis mērķa sasniegšanai. Šādu soli varētu attaisnot, ja tam būtu pilnīgi pārliecinošs pamatojums, ka ar citiem līdzekļiem mērķis nav panākams un tas ir vienīgais pieejamais līdzeklis, lai aizsargātu citu cilvēku veselību, sabiedrības labklājību un drošību.
Mans komentārs.
MK mērķu sasniegšanai bija pieejams efektīvs un nekaitīgs līdzeklis - testss.
Eiropas vadlīnijas ieteica brīvprātīgu vakcinēšanos un veselības pierādīšanu ar testēšanu. Tā kā vakcinēti cilvēki slimo un viņu saslimšanu pierāda ar testu, kura ticamība ir lielāka kā 95% gadījumu, tad tests ir efektīvāks līdzeklis slimības izplatības ierobežošanā kā vakcinācija. MK nolēma testu neizmantot kā līdzekli savu mērķu sasniegšanai, bet tests kā līdzeklis bija pieejams un praksē izrādījās efektīvāks, tāpēc MK nav pamata apgalvot, ka citu līdzekļu kā piespiedu vakcinācija nebija. Vesels cilvēks neapdraud citu cilvēku veselību, sabiedrības labklājību un drošību.
Ziņojums.
Būtisks priekšnoteikums obligātas vakcinācijas noteikšanai varētu būt iespēja izvēlēties vakcīnas veidu, kā arī ilgtermiņā balstīti pierādījumi par tās drošumu un efektivitāti. Tomēr jāņem vērā, ka obligāts vakcinēšanās pienākums var kaitēt sabiedrības uzticībai valstij, kas motivāciju vakcinēties varētu vēl samazināt.
Obligātas vakcinācijas vietā pastāv iespēja izvēlēties alternatīvus, pamattiesības mazāk ierobežojošus vai vispār neierobežojošus līdzekļus, piemēram, aktīva komunikācija ar sabiedrību nolūkā veicināt izpratni par vakcīnu un uzticību tai. Prezumējams, ka ilgtermiņā tomēr sabiedrības attieksme pret vakcinēšanos varētu būt atvērtāka, jo būs izstrādāts tā saucamais digitālais zaļais sertifikāts, kas pavērs plašākas iespējas vakcinētām personām. Tāpat pieņemams, ka daļa sabiedrības ir gatava vakcinēties ne tikai savas veselības mērķa dēļ, bet lai spētu atgriezties normālā sociāli aktīvā dzīves režīmā. Tādējādi vakcināciju valsts var un to būtu efektīvi veicināt arī ar šādiem līdzekļiem (“labumi vakcinētajiem”) tā vietā, lai pieņemtu imperatīvu tiesību normu, kas aizskar personas izvēles tiesības. Piemēram, Eiropas Savienības valstīs nodarbinātības jomā šobrīd aktuāls ir jautājums par darbinieku izglītojošiem un motivējošiem pasākumiem. Darbinieku vakcinēšanas motivēšanai uzsvars tiek likts uz darba devēja tiesībām izglītot darbiniekus par vakcīnu, kā arī atvieglojumu un atbalsta piešķiršana vakcinēšanās gadījumos6.
Vienlaikus Epidemioloģiskās drošības likuma 8.panta trešā daļa paredz to, ka personai ir pienākums nepakļaut citas personas inficēšanās riskam.
Mans komentārs.
Veseli cilvēki nevienu nepakļauj inficēšanās riskam, jo viņi ir veseli.
Ja cilvēks, vakcinēts, vai nē, saslimst, viņš uz darbu nedrīkst nākt, līdz izveseļojas.
Ja saslimušais iet pie ārsta un nenāk uz darbu, viņš darba vietā nevienu neapdraud un ārsts ir profesionāli sagatavots, ka pie viņa nāks ar infekciju slimi cilvēki.
Ziņojums.
Savukārt darba aizsardzību regulējošie normatīvie akti paredz darba devēja pienākumu nepakļaut darbinieku bioloģisko aģentu radītajam riskam veselībai, un viens no darbinieku veselības aizsardzības pasākumiem ir darbinieku vakcinācija. Vadoties no minētā, ir apsverama iespēja noteikt darbinieku, kas nav vakcinējies, norīkot darbā, kas nav saistīts ar risku citu cilvēku veselībai, tāpat arī no darbinieku aizsardzības aspekta ir pamats darbinieku, kas nav vakcinēts pret Covid-19, pārcelt darbā, kur ir zemāki inficēšanās riski ar Covid-19.
Vienlaikus atzīmējams, ka par zināmu privilēģiju jeb labumu paredzēšanu vakcinētām personām visas sabiedrības ietvaros ikdienas sadzīvē būtu lemjams vienīgi tad, kad vakcīnas pret Covid-19 infekciju būs plaši pieejamas un ikvienam būs iespēja to saņemt (ar retu izņēmumu, kad vakcināciju liedz nepārejošas kontrindikācijas). Pretējā gadījumā var rasties nesamērīga atšķirīga attieksme pret tām personām, kuras vēlas vakcinēties, taču vakcīnas viņām nav pieejamas.
3. Zinātniskie pierādījumi
Kā liecina Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) publicētā informācija, klīniskos pētījumos ir pierādīts, ka vakcīnas pret Covid-19, kas reģistrētas Eiropas Savienībā, ir efektīvas, lai nodrošinātu aizsardzību pret simptomātisku un smagu Covid-19 saslimšanu. Pierādījumi par vakcīnu pret Covid-19 lietošanu reālajā dzīvē ir apstiprinājuši klīnisko pētījumu rezultātus, kā arī parādījuši labu vakcīnas efektivitāti pret laboratoriski apstiprinātu SARS-CoV-2 infekciju.
Šobrīd ir veikti arī atsevišķi pētījumi, kas liecina, ka pilnībā vakcinētas personas, ja ir inficētas, var retāk pārnēsāt SARS-CoV-2 ierosinātāju un retāk to nodot nevakcinētām personām. Tomēr joprojām nav skaidru pierādījumu par vakcinācijas pret Covid-19 radītās aizsardzības ilgumu un aizsardzību pret jaunajiem SARS-CoV-2 variantiem.
Vadoties no iepriekš minētā, ECDC norāda, ka šobrīd ir objektīvi pamatots, ka vakcinācijas rezultātā:
-
smagas Covid-19 slimības attīstības risks pilnībā vakcinētam indivīdam ir ļoti zems pusaudžiem, jaunākiem pieaugušajiem un pusmūža pieaugušajiem bez smaga Covid-19 riska faktora un zems gados vecākiem pieaugušajiem vai personām ar pamata riska faktoriem;
Mans komentārs.
Latvijā novērotā vakcīnas efektivitāte ar katru mēnesi pazeminājās. Ja uzsākot vakcināciju saslima viens no 70 vakcinētajiem, tad pirms pienākuma noteikšanas saslima viens no 13. Valsts pārvaldei bija pienākums to ņemt vērā un būt piesardzīgai, jo vakcinācija ir neatgriezenisks process. Uzzinot, ka injekcija veicina saslimšanu, rada veselības traucējumus vai nogalina, cilvēks vairs nevar atgriezties nevakcinētā stāvoklī.
Apgalvojums, jauni un veseli cilvēki slimo viegli tāpēc, ka ir vakcinējušies ir maldināšana. Statistika Latvijā rāda, ka veseliem bērniem, pusaudžiem, jauniem pieaugušajiem un pusmūža pieaugušajiem bez veselības traucējumiem smagas covid slimības attīstības risks ir zems arī nevakcinējoties. Tāda ir šī vīrusa daba.
Nevakcinētu jaunu veselu cilvēku un nevakcinētu cilvēku ar veselības traucējumiem pēc 80 gadu vecuma saslimstība ar smagām formām un mirstība atšķiras vairāk kā 700 reizes.
Prakse rāda, ka ap 988 pret covid vakcinēti cilvēki ir miruši no covid, kas viņu gadījumā apliecina vakcīnas neefektivitāti, vai kaitīgumu.
Vairāk kā 12 000 vakcīnu saņēmuši cilvēki darbspējīgā vecumā ir miruši priekšlaicīgi. Tā kā šie mirušie nav izmeklēti pēc mūsdienu laba klīniskā pētījuma prasībām, ieskaitot autopsiju, tad nevar izslēgt, ka viņu gadījumā vakcinācija ir veicinājusi nāvi.
Ziņojums.
-
smagas Covid-19 slimības attīstības risks nevakcinētai personai, kura ir bijusi saskarē ar pilnīgi vakcinētu personu, kas pakļauta SARS-CoV-2 infekcijai, pusaudžiem, jaunākiem pieaugušajiem un pusmūža pieaugušajiem bez riska faktoriem, ir ļoti zems vai zems un vidējs – gados vecākiem pieaugušajiem vai personām ar nopietniem riska faktoriem saistībā ar Covid-19 saslimšanu.
Mans komentārs.
Skatīt iepriekšējo komentāru.
Ziņojums
Kopumā kopējais Covid-19 saslimšanas risks sabiedrībai ir atkarīgs no vakcinācijas aptveres sabiedrībā kopumā, kā arī citiem faktoriem, kas ietekmē Covid-19 saslimšanas smagumu (vecums, veselības riski, epidemioloģiskā situācija u. tml.). Tādēļ maksimālus ieguvumus no vakcinācijas var sagaidīt, kad ir pietiekami plaša sabiedrības vakcinācija (vairāk kā 50 %), kā arī pietiekami plaši ir veikta riska grupu (personu virs 70 gadu vecuma un personu ar hroniskām slimībām) vakcinācija, sasniedzot vakcinācijas aptveri virs 70 %.
Savukārt ASV Slimību kontroles un novēršanas centrs (turpmāk – CDC) ir norādījis, ka inficēšanās risks ar SARS-CoV-2 ir zems šādos gadījumos:
-
pilnībā vakcinētām personām, tiekoties ar citām pilnīgi vakcinētām personām, tādēļ šādos gadījumos arī iekštelpās satiekoties var nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus un neievērot distanci;
-
pilnībā vakcinētām personām, apmeklējot nevakcinētus cilvēkus no vienas mājsaimniecības, kam ir zems risks saistībā ar Covid-19, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus un neievērojot distanci;
-
pilnīgi vakcinētām personām, ja nav simptomu, neievērot mājas karantīnu un neveikt testēšanu pēc kontakta ar personu, kura inficēta ar SARS-CoV-2;
-
pilnīgi vakcinētas personas neveic testēšanu un pašizolāciju ceļošanas gadījumā.
Tajā pašā laikā gan ECDC, gan CDC ziņojumos ir uzsvērts, ka tiek reģistrēti arī saslimšanas gadījumi vakcinētu personu vidū,.....
Mans komentārs.
Atzīstot patiesību, ka arī vakcinēti cilvēki saslimst, bija jāsaprot, ka noteikt veseliem nevakcinētiem cilvēkiem, kas nevienu neapdraud un infekciju neizplata, stingrākus ierobežojumus kā vakcinētiem cilvēkiem, tiks pārkāpts Satversmes 91. pants, kas aizliedz atšķirīgu attieksmi pret cilvēkiem.
Ziņojums
......tādēļ arī vakcinētām personām ir jāievēro piesardzības pasākumi, tiekoties ar nevakcinētām personām, īpaši tiekoties ar personām, kurām ir augsts risks saistībā ar Covid-19 saslimšanu.
Mans komentārs.
Autori kļūdaini apgalvo, ka veseliem cilvēkiem, vakcinētiem vai nē, tiekoties ar veseliem cilvēkiem būtu jāievēro piesardzība. Veseli cilvēki nevienu neapdraud.
Vienlīdz liela piesardzība ikvienam ir jāievēro tiekoties tikai ar saslimušajiem, gan vakcinētajiem, gan nevakcinētajiem.
Ziņojums
4. Citu valstu pieeja vakcinācijas veicināšanai
Vadoties no pieejamiem vakcīnu klīnisko pētījumu rezultātiem, kā arī no vakcinācijas rezultātu praktiskās pieredzes, valstīs tiek mazināti piesardzības un drošības pasākumi pilnībā vakcinētām personām. Šie atvieglojumi atbilst inficēšanās un inficēšanas riska samazinājumam vakcinētām personām, kā arī netieši mudina pārējos iedzīvotājus vakcinēties.
Piemēram, ierobežojumi ceļošanai (prasība veikt testu, iebraucot valstī, vai pašizolācijas prasība) ir atcelti pilnībā vakcinētām personām Rumānijā, Islandē, Igaunijā, Lietuvā, Horvātijā, Polijā.
Savukārt atsevišķās ES valstīs pilnībā vakcinētām personām ir paredzēti izņēmumi atsevišķu aktivitāšu jomā, piemēram, Francijā, Spānijā, Nīderlandē ir paredzēti izņēmumi ilgstošas sociālās aprūpes centru aktivitātēs, Zviedrijā vakcinētām personām ir paredzēti izņēmumi iekštelpās, satiekoties ar vakcinētām personām no citām mājsaimniecībām, Lietuvā plānots mazināt pulcēšanās skaita ierobežojumus vakcinētām personām, Dānijā tiek plānots ieviest izņēmumu vakcinētām personām apmeklēt dažādas izklaides, Igaunijā tiek plānots paredzēt izņēmumus vakcinētām personām konkrētu pakalpojumu izmantošanā. Savukārt Slovēnijā, kur ir ļoti augsta Covid-19 izplatība, pilnībā vakcinētām personām arī tiek paredzēti izņēmumi.
Izraēlā un ASV ir panākti vieni no augstākajiem sasniegumiem sabiedrības vakcinācijā, tādēļ šo valstu pieredzi vakcīnu efektivitātes novērtēšanai SARS-CoV-2 infekcijas izplatības ierobežošanā un piesardzības un drošības pasākumu mazināšanā vakcinētām personām izmanto arī citas pasaules valstis.
ASV pilnībā vakcinētas personas var brīvi ceļot valsts iekšienē, neveicot Covid-19 testu un neievērojot pašizolāciju, savukārt, iebraucot ASV no ārvalstīm, ir jāveic Covid-19 tests pirms iekāpšanas lidmašīnā, bet var neievērot pašizolāciju. Papildus ASV vakcinētām personām ir atļauta arī brīva tikšanās ar citām nevakcinētām personām iekštelpās, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus, kā arī vakcinētas personas var tikties ar vienas citas nevakcinētas mājsaimniecības locekļiem, nelietojot individuālos aizsardzības līdzekļus.
Izraēlā pilnībā vakcinētām personām ir iespējas izmantot tādus konkrētus pakalpojumus kā sporta klubu pakalpojumi, restorāni, bāri, izklaides un kultūras vietas. Šo pakalpojumu sniedzēju saraksts regulāri tiek papildināts. Tāpat Izraēlā pilnībā vakcinētām personām ir izņēmums, izmantojot viesnīcu pakalpojumus (Izraēlā viesnīcas pakalpojumus var izmantot tikai ar negatīvu Covid-19 testu); pilnībā vakcinētas personas var neveikt Covid-19 testu.
5. Nosacījumi, lai personu uzskatītu par vakcinētu
vai par personu, kurai ir zems Covid-19 inficēšanās risks
Ņemot vērā vakcīnu īpašības, vakcinētām personām piesardzības un drošības pasākumus var mazināt, ja ir iegūta pietiekama imunitāte pēc pabeigta vakcinācijas kursa. Visu vakcīnu gadījumā tā ir 15. diena pēc otrās vakcīnas devas saņemšanas. Vaxzevria (AstraZeneca) vakcīnas gadījumā tā ir arī 22. līdz 90. diena pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas, taču pēc tam ir jāsaņem otrā vakcīnas deva, lai nostiprinātu vakcinācijas efektu.
To, ka personai veiktā vakcinācija ir bijusi pietiekami efektīva un garantē nepieciešamo aizsardzību, liecina Eiropas Zāļu valsts aģentūras (turpmāk – EZA) atzinums, reģistrējot vakcīnu.
Mans komentārs.
500 000 vakcinētu cilvēku saslimšana un 988 vakcinētu cilvēku nāve praksē pierāda, ka šis atzinums ir maldīgs. Par vakcinētu cilvēku saslimšanu un nāvi pasaulē un Latvijā bija zināms pirms MK noteiktā pienākuma vakcinēties.
Ziņojums.
Tāpat par vakcīnu kvalitāti un efektivitāti liecina arī Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) atzinums vakcīnas lietošanai. Tiek pieļautas arī vakcīnas, kuru lietošanu ir atzinis EZA līdzvērtīgs regulators, t.i., to valstu zāļu reģistrācijas regulatori, ar kuriem EZA ir līgums par ražotāju pārbaužu atzīšanu1, un līgumi atzīti Latvijā atbilstoši 2006. gada 9. maija MK noteikumu Nr.3 76 “Zāļu reģistrēšanas kārtība” 17.16. punktam, tādējādi apliecinot šo iestāžu darbības kvalitāti.
Tādējādi par pilnībā vakcinētu personu var uzskatīt personu, kura ir saņēmusi pilnu vakcinācijas kursu (Vaxzevria gadījumā arī no 22. dienas līdz 90. dienai pēc pirmās vakcīnas devas saņemšanas) ar vakcīnu, kas ir reģistrēta EZA, vai ir līdzvērtīga zāļu regulatora, vai PVO atzīta.
Kā tika minēts iepriekš, šobrīd nav pierādījumu vakcinācijas pret Covid-19 imunitātes noturības laikam. Pārslimojot Covid-19, imunitāte saglabājas no 5 līdz 7 mēnešiem, tādēļ šobrīd daudzas valstis arī imunitātes noturības laikam pēc vakcinācijas saņemšanas piemēro šo pašu termiņu (5-7 mēnešus).
Dabīgā ceļā imunitāti pret Covid-19 iegūst pēc pārslimošanas, tādēļ arī personas, kas ir izslimojušas Covid-19 var tikt uzskatītas par personām ar zemu Covid-19 inficēšanās risku pēc izveseļošanās un sešus mēnešus kopš pēdējā pozitīvā PĶR testa. Tādēļ arī pret personām, kas pārslimojušas Covid-19 būtu jāpiemēro līdzīgi principi, kā pret vakcinētām personām.
6. Vakcinācijas aptvere Latvijā
Kā iepriekš ir norādīts, vakcinācijas efekts sabiedrībā ir pietiekams, kad ir panākta pietiekama sabiedrības un riska grupu vakcinācijas aptvere. Par pietiekamu kolektīvo aizsardzību uzskata, ja vakcinācijas aptvere sabiedrībā sasniedz 70-90%. Lai uzsāktu ierobežojumu atvieglojumus vakcinētām personām, jāsasniedz kopējā vakcinācijas aptvere vismaz 30-40%, taču tai ir jābūt 70-90% riska grupās.
Latvijā šobrīd pirmo vakcīnas devu ir saņēmušas vairāk kā 13 % personu, bet otro devu ir saņēmuši aptuveni 2 % personu. Paaugstināta riska grupās – personu vecuma grupā virs 70 gadiem, vakcinācijas aptvere ir 34.4 % (1. pote), bet pabeigta vakcinācija ir mazliet vairāk kā 2%, savukārt starp ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem pirmo poti saņēmuši vairāk kā 56% personu, bet pabeigta vakcinācija ir mazliet vairāk kā 4% klientu.
Šobrīd vakcinācija tiek nodrošināta noteiktām prioritāri vakcinējamo personu grupām, jo vakcīnas ir pieejamas ierobežotā apjomā. Vakcinācija jau ir pieejama ārstniecības personām/ārstniecības atbalsta personām (I prioritārā grupa, no 28.12.2020); ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem un darbiniekiem (II prioritārā grupa, no 09.02.2021); personām vecumā virs 60 gadu vecuma (III-IV prioritārās grupas, no 04.04.2021.); personām ar hroniskām slimībām (III prioritārā grupa, no 23.03.2021.); personām, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kuriem ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības (III prioritārā grupa, no 03.04.2021.), personām, kuras mājās aprūpē smagi slimas personas (III prioritārā grupa, no 03.04.2021.), kā arī ir uzsākta pedagogu vakcinācija (IV-V prioritārās grupas, no 12.04.2021. un no 20.04.2021.) un operatīvo dienestu darbinieku vakcinācija (V prioritārā grupa, no 20.04.2021.).
7. Vakcinācijas ietekme uz tautsaimniecību
Covid-19 infekcijas pandēmija, kas Latvijā sākās 2020.gada martā, būtiski ietekmē ekonomikas attīstību.
Mans komentārs.
Valdības noteiktie pārspīlētie un nevajadzīgie ierobežojumi, nevis pandēmija nelabvēlīgi ietekmēja ekonomiku un iedzīvotāju veselību kā apliecināja necovid mirstības pieaugums.
Valdībai ir jāuzņemas atbildība par savas rīcības sekām.
To neatzīstot nebūs iespējams novērst līdzīgas kļūdas nākotnē.
Ziņojums
Ceturkšņu griezumā lielākais kritums bija vērojams 2020.gada 2.ceturksnī, kad ekonomika saruka par 8,9%. 3. un 4.ceturksnī ekonomikas krituma tempi gada griezumā samazinājās. Kopumā IKP 2020.gadā Latvijā saruka par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu.
Nozaru griezumā 2020.gadā visbūtiskākais apjomu samazinājums bija izmitināšanas un ēdināšanas, kā arī mākslas, izklaides un atpūtas nozarēs, kurās kritums gada griezumā bija attiecīgi 38,1% un 26,6%. Bet, daži minēto nozaru sektori cieta vēl vairāk, piemēram, ceļojumu biroju darbība saruka par 61,1%. Tāpat ieviestie Covid-19 ierobežojumi būtiski ietekmēja arī aviācijas, sauszemes transporta un dzelzceļa uzņēmumus. 2020.gadā kritums kopumā transporta un uzglabāšanas pakalpojumu nozarē sasniedza 14,9%, bet gaisa transportā pat 70,5%. Vērā ņemams apjomu samazinājums bija arī finanšu un apdrošināšanas darbībās, informācijas un komunikācijas pakalpojumos, kā arī komercpakalpojumu nozarēs. Tajā pašā laikā pieauga apjomi lauksaimniecības un mežsaimniecības, būvniecības un sabiedrisko pakalpojumu nozarēs (skatīt tabulu).
NOZARU ATTĪSTĪBA 2020.GADĀ
izmaiņas procentos pret iepriekšējo gadu
Saglabājoties epidemioloģiskajiem ierobežojumiem arī 2021.gada 1.ceturksnī ekonomikā vērojama lejupslīde. Tomēr vasarā, atsākoties sezonas darbiem un uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, ko veicinās vakcinācija, paredzams, ka ekonomiskā aktivitāte pakāpeniski palielināsies.
|
Cik izmaksā viens Covid-19 inficētais Latvijas ekonomikai?
Avots: LZA |
Mans komentārs.
Latvijas valdībai bija iespēja e veselībā uzzināt cik cilvēki vēlēsies vakcinēties un tik vakcīnas pasūtīt un apmaksāt.
Pirms pienākuma vakcinēties noteikšanas. 2021. gada oktobrī ap 800 000 latvijas iedzīvotāju bija vakcinējušies.
Ja kursam vajag 2 devas, tad Latvijā, atbilstoši ārstniecības un pacientu tiesību likumiem bija vajadzīgas 1 600 000 vakcīnas, bet iepirktas tika 5 reizes vairāk.
Valdība nekompetenti iepirka 5 vakcīnas uz katru Latvijas iedzīvotāju, kopumā 9 175.000 vakcīnas. No tām lielākā daļa tika atdāvinātas, norakstītas, vai palika neizlietotas. Aptuveni 100 miljoni veselības aprūpes naudas tika izšķiesti velti.
Pieļauju, ka patiesais piespiedu vakcinācijas mērķis bija piespiest iedzīvotājus izpotēt pēc iespējas vairāk lieki iepirkto vakcīnu, lai nebūtu jāatbild par valsts naudas izšķiešanu sevišķi lielos apmēros.
Ziņojums
Statistikas dati apliecina, ka valstīs, kuras jau sasniegušas atzīstamu vakcinācijas līmeni, piemēram, Izraēla, Apvienotā Karaliste, saslimstība iet mazumā, kas vienlaikus uzlabo arī ekonomikas perspektīvas.
Arī starptautisko organizāciju (Eiropas Komisija, OECD, SVF) prognozēs ir iekļauti apsvērumi par vakcinācijas tempa ietekmi uz ekonomikas atveseļošanos. Starptautiskas organizācijas kopumā balstās uz izaugsmes prognozes scenārijiem ar masveida vakcināciju un bez masveida vakcināciju. Riski globālai izaugsmei ir saistīti ar nevienmērīgu vakcinācijas tempu dažādās valstīs, kas negatīvi ietekmē gan investīcijas, gan ārējo tirdzniecību.
Minētās starptautiskās organizācijas prognozē straujāku izaugsmi valstīs, kurās tiks sasniegts straujš iedzīvotāju vakcinācijas temps. Piemēram, saskaņā ar OECD prognozēm straujš vakcinācijas temps kopā ar valsts atbalsta pasākumiem ASV varētu palielināt IKP izaugsmi par 3 procentpunktiem 2021.gadā, kas ir salīdzinoši daudz.
Mans komentārs.
Likums aizliedz ierobežot cilvēku pamattiesības uz pieņēmumu pamata.
Prakse apliecina, ka prognozes nepiepildījās, jo Latvijā saslima ap 500 000 vakcinēti cilvēki un vismaz 988 no tiem nomira no covid. Vakcinācija neapturēja infekcijas izplatību. Visvairāk cilvēki, vakcinēti un nevakcinēti, Latvijā saslima pēc tam, kad bija sasniegta lielākā vakcinācijas aptvere, pēc uzliktā pienākuma vakcinēties.
Ziņojums
Kopumā jāsecina, ka globālā Covid-19 infekcijas pandēmija izraisīja lielu nenoteiktību visā pasaulē, negatīvi ietekmēja investoru, uzņēmēju un iedzīvotāju konfidenci, kā rezultātā investori neiegulda līdzekļus dažādos attīstības projektos, uzņēmēji nogaida un neattīsta uzņēmējdarbību, iedzīvotājiem veidojas lieli uzkrājumi un privātais patēriņš nepieaug. No Covid-19 infekcijas pandēmijas...
Mans komentārs.
Nevis no pandēmijas, bet no kļūdainiem valdības ierobežojumiem.
Ziņojums
... cieš vairākas nozares (transporta pārvadājumi, tūrisms, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, mākslas un izklaides nozares), kā rezultātā daudzi uzņēmēji ir spiesti slēgt savu biznesu, atlaist darbiniekus, kā rezultātā pieaug bezdarbs un sociālā spriedze.
Augstākminēto faktoru rezultātā strauji krīt valsts budžeta ieņēmumi, valdības ir spiestas tērēt budžeta līdzekļus un aizņemties līdzekļus starptautiskajos finanšu tirgos, lai nodrošinātu atbalstu uzņēmējiem un iedzīvotājiem. Rezultātā strauji pieaug budžeta deficīts un valsts parāds, kas savukārt nozīmē to, ka valdības būs spiestas ar laiku palielināt nodokļus un īstenot ierobežojošo fiskālo politiku, kad ekonomika sāks pakāpeniski atveseļoties. Tas negatīvi ietekmēs gan uzņēmējdarbību, gan iedzīvotāju rīcībā esošos ienākumus.
Ņemot vērā augstākminēto, var secināt, ka jo ātrāk valstis sasniegs kolektīvo imunitāti, jo ātrāk samazināsies nenoteiktība, tiks atcelti valstīs noteiktie ierobežojumi, kā rezultātā notiks ekonomikas atveseļošanās, ārējās tirdzniecības atkopšanās un investīciju tempa atjaunošana, kas rezultēsies zemākajos zaudējumos, izmaksās un mazākajos riskos gan uz valsts finansēm (budžeta deficīts un valsts parāds), gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem.
8. Komunikācija ar sabiedrību
Lai panāktu sabiedrības ieinteresētību, motivāciju un iesaisti vakcinācijas procesā, šī ziņojuma kontekstā komunikācijas mērķis ir panākt lielāku sabiedrības izpratni un ieinteresētību par vakcinēšanās ieguvumiem un uzticēšanos vakcīnai, tādējādi palielinot to cilvēku skaitu, kas vakcinējas, un solidāri aizsargā visu sabiedrības locekļu veselību.
Komunikācijas virzieni:
1. Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Uzticamība vakcīnām tiek veicināta ar caurspīdīgu un atklātu komunikāciju, kas balstīta zinātnē un klīniskos pētījumos. Tiek respektētas ikviena cilvēka tiesības un izvēle nevakcinēties, taču atsevišķās nozarēs un profesijās, kur drošību nevar nodrošināt citādi, iespējams izvērtēt un pārskatīt nevakcinētiem cilvēkiem individuālus profesionālos pienākumus, ņemot vērā valsts drošības intereses, darbu ar riska grupu cilvēkiem, ētiskos aspektus u.tml.
Mans komentārs.
Nav tādu profesiju, kurās vakcinēti cilvēki neslimotu, tāpēc vakcinētiem un nevakcinētiem darbiniekiem nav pieļaujamas atšķirīgas prasības un vakcināciju nedrīkst pieprasīt. Satversmes 93. un 111. panti aizliedz pieprasīt injicēt poti, kas nepasargā no infekcijas un apdraud veselību un dzīvību.
Diskriminācija uz zāļu lietošans vai nelietošanas pamata nav pieļaujama.
Ziņojums
Tāpat nevakcinētiem cilvēkiem jārēķinās ar papildu testēšanas un skrīninga prasībām un citiem epidemioloģiska rakstura ierobežojumiem, piemēram, masku lietošanu, pašizolācijas prasībām u.tml.
2. Kolektīvās imunitātes sasniegšana ļauj cilvēkiem atgriezties dzīvē bez ierobežojumiem un ir ekonomiskās atveseļošanās priekšnoteikums. Jo ātrāk tiks sasniegta kolektīvā imunitāte, ko var panākt ar iedzīvotāju vakcinēšanos, epidemioloģisko drošības pasākumu ievērošanu un Covid-19 ārstēšanu, jo ātrāk samazināsies nenoteiktība un tiks atcelti valstī noteiktie ierobežojumi. Kolektīvās imunitātes sasniegšana veicinās ekonomikas atveseļošanos un uzlabos iedzīvotāju un uzņēmēju dzīves kvalitāti, ļaujot iedzīvotājiem pilnībā atgriezties darbā, savukārt uzņēmējiem atsākt uzņēmējdarbību. Gan iedzīvotājiem, gan valstij būs mazāki zaudējumi, izmaksas un riski, kas savukārt ietekmē budžeta deficītu un valsts parādu.
3. Vakcinēto cilvēku priekšrocību ieviešana notiks, ievērojot vairākus būtiskus priekšnosacījumus: (1) vakcīnas ir pieejamas plašai sabiedrībai; (2) nodrošināta pietiekama savakcinēto cilvēku aptvere, īpaši riska grupās; (3) valstī ir atbilstoša epidemioloģiskā situācija un (4) notiek efektīva vakcinācijas fakta kontrole. Tā kā pašlaik vakcinācija nav vēl pieejama plašai sabiedrībai, visu sabiedrību aptverošus izņēmumus ieviesīs tad, kad vakcinācijas aptvere būs pietiekama un būs savakcinēts pietiekami liels cilvēku skaits un riska grupas. Saskaņā ar Covid-19 vakcinācijas plānu vakcinētiem cilvēkiem ierobežojumus pakāpeniski varētu sākt atcelt, iespējams, jau jūnija mēnesī.
4. Pilnībā vakcinētām personām ierobežojumu atcelšana notiks pakāpeniski un pa posmiem. Pirmajā posmā uz atsevišķām pilnībā vakcinētām sabiedrības grupām pakāpeniski tiks attiecināti mērķēti izņēmumi, piemēram, neveikt obligāto skrīningu darba vietā, neievērot mājas karantīnu, mazināt drošības pasākumus sociālos aprūpes centros u.tml. Otrajā posmā tiks lemts par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Piemēram, plānots atļaut pulcēties sporta un kultūras pasākumos, iekštelpās apmeklēt kultūras un sporta pasākumus, izmantot ēdināšanas, sporta klubu un izklaides pakalpojumus, noteiktās situācijās nelietot sejas masku un citus individuālos aizsardzības līdzekļus u. tml. Visi ierobežojumu atvieglojumi tiks skatīti kontekstā ar epidemioloģisko situāciju un citiem drošības pasākumiem, kas jāievēro.
5. Dažādu nozaru grupām būs papildu profesionālie nosacījumi. Papildu nosacījumi noteiktās profesijās tiks noteikti tikai profesijās, kur drošību nevar nodrošināt citādi, stingri izvērtējot, kurās profesijās un kāpēc šādi nosacījumi nepieciešami. Šo profesiju profesionālie nosacījumi tiks izstrādāti sadarbībā ar atbildīgo nozaru ministrijām un epidemioloģiskās drošības ekspertiem, veicot izvērtējumu. Tās ir profesijas, kas ikdienas darbā saistītas ar ciešu kontaktu ar cilvēkiem, darbu noslēgtās telpās, darbu ar riska grupu, vīrusa vairāk apdraudēto grupu iedzīvotājiem u.tml.
Mans komentārs.
Skatīt iepriekšējo komentāru.
Ziņojums
6. Sabiedrības motivācijas veicināšanai vakcinēties plānots ieviest dažādus papildu motivējošus pasākumus, iesaistot uzņēmējus, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas. Piemēram, (1) blakusparādību gadījumā pēc vakcinācijas, kas ietekmē personas darbaspējas, paredzēt iespēju piešķirt uzreiz B darba nespējas lapu, lai novērstu zaudējumus vakcinējamiem un mazinātu slogu darba devējiem; (2) darba devējiem paredzēt motivācijas iespējas vakcinētiem cilvēkiem, paredzot darbiniekam brīvdienu vakcinācijas veikšanai u.tml.
Lai nodrošinātu papildu motivējošo pasākumu komunikāciju par vakcinēto personu iespējamām priekšrocībām nākotnē, Vakcinācijas projekta birojs sadarbībā ar nozaru ministrijām un Valsts kanceleju, izstrādās komunikācijas plānu vakcinācijas priekšrocību komunikācijai, kas skar nozaru iekšējās un ārējās auditorijas. Valsts kancelejas Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments nodrošinās atbalstu Vakcinācijas projekta birojam starpnozaru koordinācijai plāna izstrādē. Departaments arī nodrošinās ziņojumā minēto jautājumu monitoringu, iedzīvotāju attieksmes izvērtējumu pret vakcinācijas priekšrocībām un vadlīnijas vienotas izpratnes veicināšanai nozarēm, amatpersonām un sociālajiem partneriem.
9. Kopsavilkums (secinājumi)
Lemjot par vakcinācijas ietekmi uz sabiedrību, jāņem vērā, ka mēdz būt reģistrēti SARS-CoV-2 inficēšanās gadījumi arī pilnīgi vakcinētu cilvēku vidū. Tāpat vīrusam ir tendences veidot mutācijas un veidot jaunus celmus, pret kuriem vakcīnu efektivitāte ir zemāka.
Mans komentārs.
Šos faktus MK neņēma vērā un radīja kļūdainu rīcības plānu, kas praksē nedarbojās, jo vakcinēti cilvēki masveidīgi slimoja un vakcinācija nenodrošināja valdības uzstādītos mērķus - apturēt infekciju, radīt pakalpojum sniegšanas vietās drošu vidi, nodrošināt valsts darba nepārtrauktību. Nevajadzīgi ierobežojumi radīja papildu mirstību un izdevumus.
Valdība, zinot ka vakcīn nenovērš vakcinētu cilvēku saslimšanu un nāvi noteica pienākumu vakcinēties un ierobežoja veselus cilvēkus lai piespiestu viņus vakcinēties. Šāda bezjēdzīga plāna tapšana un īstenošana dzīvē pārkāpjot cilvēku tiesības Latvijā nav izskaidrojama citādi, kā vien noziedzīga vēlme slēpt nekompetenci un valsts naudas izšķiešanu sevišķi lielos apmēros - 100 miljonu veselības aprūpes naudas izšķiešanu iepērkot 9 miljinus vakcīnu, no kurām 7 miljoni bija liekas.
Valdības vienīgais un patiesais mērķis bija noziedzīgs mēģinājums piespiest cilvēkus šīs vakcīnas izpotēt.
Šāda rīcība ir nelikumāiga, tiesai tas ir jānorāda, lai šādi gadījumi neatkārtotos.
Ziņojums.
Tādēļ, lai lemtu par piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu vakcinētām personām ir jāapzinās vakcinācijas aptvere sabiedrībā kopumā (pēc citu valstu pieredzes, izņēmumi vakcinētām personām tiek ieviesti, kad vakcinācijas aptvere pārsniedz 30-40 līdz 50% no sabiedrības). Tā kā primāri vakcinācijas mērķis ir novērst smagas Covid-19 saslimšanas formas, kas rada papildu slodzi ārstniecības iestādēm un nāves gadījumus, tādēļ arī ir jāsasniedz pietiekama riska grupu (personas vecumā virs 60 gadiem) vakcinācijas aptvere (virs 70%) un tāpat valstī jābūt zemiem Covid-19 izplatības riskiem.
Ņemot vērā to, ka nav panākta ļoti plaša sabiedrības vakcinācijas aptvere, nav sasniegta arī pietiekama riska grupu vakcinācijas aptvere, vakcinācija joprojām nav pieejama visai sabiedrībai, tādēļ nav iespējams ieviest visu sabiedrību aptverošus izņēmumus vakcinētām personām.
Vadoties no iepriekš minētajiem zinātniskajiem pierādījumiem, izņēmumi vakcinētām personām var tikt balstīti uz izņēmumiem Covid-19 testēšanā, karantīnas nosacījumu ievērošanai un nosacījumiem, tiekoties ar vakcinētām personām (var nelietot sejas maskas). Tajā pašā laikā ECDC un CDC norāda uz to, ka citi piesardzības pasākumi, tai skaitā sejas masku lietošana, tiekoties ar nevakcinētām personām ārpus mājsaimniecības, ir jāsaglabā.
Vadoties no minētajiem apsvērumiem, tiek plānots ieviest izņēmumus vakcinētām personām divos soļos.
PIRMAIS SOLIS
Tomēr ir iespējams ieviest atsevišķus uz vakcinētām sabiedrības grupām mērķētus izņēmumus:
-
paredzēt to, ka pilnībā vakcinētas personas var neveikt obligāto skrīningu darba vietās, izņemot situācijas, ja personai ir infekcijas pazīmes, konkrētajā iestādē ir uzliesmojums u. c. klīniskās vai epidemioloģiskās indikācijas, kad testēšana uz Covid-19 tomēr ir nepieciešama.
-
paredzēt iespēju neievērot mājas karantīnu, ja persona bijusi kontaktā ar SARS-CoV-2 inficētu personu. Latvijas epidemiologi un infekciju slimību speciālisti uzskata, ka piesardzības nolūkā, lai varētu izsekot un savlaicīgi novērst jauno vīrus celmu izplatību, visām kontaktpersonām, arī vakcinētām personām, Covid-19 tests ir jāveic. Tādēļ šobrīd piesardzības nolūkā kontaktpersonām tiek rekomendēts veikt Coivd-19 testu un, ja testa rezultāts ir negatīvs, kontaktpersona var neievērot mājas karantīnu. Lai šo izņēmumu ieviestu, nepieciešams veikt grozījumus 2020. gada 9. jūnija Ministru kabineta noteikumos Nr. 360 “Epidemioloģiskās drošības pasākumi Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai”, paredzot šo izņēmumu.
-
Tāpat šobrīd var jau ieviest piesardzības un drošības pasākumu mazināšanu ilgstošas sociālās aprūpes centros, kur ir pietiekama klientu un darbinieku vakcinācijas aptvere. Lai to ieviestu, ir nepieciešams pārskatīt esošās rekomendācijas šīm institūcijām, paredzot iespējas apmeklējumiem pie vakcinētām personām, ievērojot epidemioloģiskās drošības prasības, paredzot iespējas vakcinētiem ilgstošas sociālās aprūpes centru klientiem doties ārpus iestādes, kā arī paredzot plašākas iespējas rīkot kopīgus pasākumus centru vakcinētajiem klientiem. Tajā pašā laikā, ieviešot piesardzības pasākumu mazināšanu, ir jāatceras, ka šajos centros ir ļoti augsti Covid-19 izplatības riski un jāparedz nevakcinēto klientu aizsardzība, kā arī ir jārēķinās, ka gados vacākiem cilvēkiem vai cilvēkiem ar smagām hroniskām slimībām vakcīnu radītā aizsardzība var neveidoties pietiekamā apjomā kā pārējiem sabiedrības locekļiem. Tādēļ šeit pasākumu mazināšana ir jāveic piesardzīgi, vērtējot riskus, un pieejai jābūt individuālai.
Sabiedrības vakcinācijas aptveri var veicināt ne tikai, paredzot izņēmumus vakcinētām personām neievērot atsevišķas noteiktās drošības un piesardzības prasības, bet tie var būt arī citi motivējoši pasākumi.
OTRAIS SOLIS
Paplašinoties vakcinācijas pieejamībai sabiedrībā un paplašinoties vakcinācijas aptverei gan sabiedrībā, gan riska grupās un, ja ir atbilstoša epidemioloģiskā situācija, var tikt lemts arī par uz visu sabiedrību attiecinātiem izņēmumiem vakcinētām personām. Lai šādi izņēmumi tiktu ieviesti, jāizpildās šādiem nosacījumiem:
-
vakcinācijai jābūt pieejamai visai sabiedrībai;
-
jābūt pietiekamai sabiedrības un riska grupu vakcinācijas aptverei;
-
jābūt atbilstošai epidemioloģiskajai situācijai, tai skaitā nedrīkst būt augsta stacionāro gultu noslodze;
-
jābūt ieviestai sistēmai efektīvai vakcinācijas fakta kontrolei.
Vadoties no citu valstu pieredzes un pierādījumiem, ka vakcinētas personas var droši uzturēties kopā ar citām vakcinētām personām, nākotnē varētu tik paredzēti šādi izņēmumi vakcinētām personām:
-
izņēmumi pulcēšanās nosacījumu ievērošanai
1.1. vakcinētām personām varētu tikt paplašināta iespēja pulcēties brīvā dabā, piemēram, sporta nodarbībās un pasākumos, kultūras pasākumos u. tml.
1.2. vakcinētām personām varētu tikt paredzētas iespējas iekštelpās apmeklēt kultūras pasākumus, izmantot ēdināšanas pakalpojumus, sporta klubu pakalpojumus un izklaides pakalpojumus.
-
Izņēmumi individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanai:
-
paredzēt iespēju, ka darba kolektīvos vakcinētas personas, atrodoties vienā telpā, var nelietot sejas maskas
-
sniedzot individuālus pakalpojumus (skaistumkopšanas vai labsajūtas pakalpojumus u. tml.), ja telpā neatrodas citi klienti un pakalpojuma sniedzēji, var nelietot individuālos aizsardzības līdzekļus.
-
-
Izņēmumi ceļošanai, paredzot to, ka vakcinētas personas var neievērot pašizolāciju, ja pirms ieceļošanas Latvijā ir veikts Covid-19 tests un tas ir negatīvs. Ņemot vērā to, ka vairākās valstīs šobrīd izplatās jaunie Covid-19 celmi, pret kuriem vakcinācija nav pietiekami efektīva, šī izņēmuma ieviešana ir jāveic piesardzīgi, vērtējot valstis, attiecībā pret kurām šo pasākumu var ieviest, un saglabājot Covid-19 testu veikšanu personām, kas iebrauc Latvijā.
Papildus izvērtējamie pasākumi vakcinētām personām:
Atsevišķos gadījumos pēc vakcinācijas pirmajā dienā var būt ar vakcīnas iedarbību saistītas veselības problēmas, piemēram, drudzis, kā rezultātā persona nav darbspējīga. Tādēļ varētu apsvērt iespēju personām, kurām ir veselības problēmas, pēc vakcinācijas, kuru rezultātā persona nevar veikt darba pienākumus, piešķirt B darbnespējas lapu. Tas mazinātu slogu uz darba devējiem un novērstu zaudējumus vakcinētajam, kas saistīti ar darbnespējas pirmo dienu. Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka tas var veicināt atsevišķu personu vēlmi šo iespēju izmatot savā labā, kā rezultātā veselības problēmas un darbnespēja pēc vakcinācijas varētu tikt simulēta.
Motivācijas iespējas, lai veicinātu savu darbinieku vakcināciju, ir darba devējiem, paredzot darbiniekam brīvdienu vakcinācijas veikšanai u. tml. Savukārt valsts līmenī varētu tikt paredzēti pasākumi darba devēju, kuru kolektīvā ir augstākā atsaucība vakcinācijai, atzīmēšanai.
Vakcinācijas fakta apliecinājums
Šobrīd vakcinācijas faktu apliecina atzīme par vakcināciju e-veselībā. Pamatojoties uz e-veselībā pieejamo informāciju, ārstniecības persona var izsniegt apliecinājumu vakcinētai personai par vakcinācijas faktu. Tomēr šis process rada papildu slogu ārstniecības personām un nav pietiekami efektīvs.
Tādēļ Eiropas Komisija (turpmāk – EK) strādā pie vienota standartizēta ES līmeņa digitālā zaļā sertifikāta (Digital Green Certificate) (turpmāk – DZS) izstrādes.
Tiek paredzēts, ka DZS ietver TRĪS sertifikātu veidus:
-
Atveseļošanās sertifikāts jeb pārslimošanas sertifikāts (certificate of recovery)
-
Vakcinācijas pret COVID-19 sertifikāts (vaccination certificate)
-
COVID-19 testa sertifikāts (test certificate)
Mans komentārs.
Valdībai nav pamata apgalvot, ka tai nebija citas iespējas, kā vakcinācija. Juristi šajā dokumentā norāda uz testu, kā līdzekli epidēmijas apkarošanai. Valdība testēšanos kā veselības apliecinājumu noziedzgi neļāva izmanot, lai spiestu cilvēkus vakcinēties, lai slēptu naudas izšķiešanu sevišķi lielos apmēros par lieki iepirktajām vakcīnām.
Vadoties no vienotās ES pieejas DZS izstrādē, arī Latvija ir uzsākusi darbu pie šāda elektroniska apliecinājuma izstrādes un tā izmatošana Latvijā pakāpeniski varētu tikt uzsākta no jūnija sākuma.
Kad ES un citās pasaules valstīs tiks ieviests zaļais sertifikāts, tas dotu iespēju efektīvi identificēt gan vakcinācijas faktu, gan to, ka persona ir pārslimojusi Covid-19, gan veiktā Covid-19 testa rezultātus.
Tādējādi DZS ieviešana dotu iespēju efektīvāk verificēt vakcinācijas faktu un tādējādi efektīvāk varētu tikt ieviesti izņēmumi gan vakcinētām personām, gan personām, kas pārslimojušas Covid-19 infekciju.
Ministru prezidenta biedrs,
tieslietu ministrs J. Bordāns
1https://covid19.gov.lv/vakcina, https://www.spkc.gov.lv/lv/vakcinas-pret-covid-19, https://www.vm.gov.lv/lv/jaunums/gatavs-detalizets-plans-vakcinacijai-pret-covid-19-latvija u.c.)
2(https://pace.coe.int/en/files/29004#trace-4)
3(Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 170.lpp.)
4(Satversmes tiesas 2018.gada 11.oktobra lietā Nr.2017-30-01 11.2.apakšpunkts, 2011.gada 14.marta sprieduma lietā Nr.2010-51-01 13.punkts, 11.2.apakšpunkts)
5(Covid-19 Vaccines:Ethical, Legal and Practical Considerations, Explanatory Memorandum by Ms Jennifer De Temmerman, rapporteur, paragraph 61., pieejams: https://www.quotidianosanita.it/allegati/allegato3318432.pdf);
6(Satversmes tiesas 2017.gada 24.novembra sprieduma 13.1.apakšpunkts)
7Turpat.
8(Satversmes tiesas 2008.gada 30.decembra spriedums lietā Nr. 2008-37-03.secinājumu daļas 11.2.punkts)
9(Satversmes tiesas 2002.gada 22.oktobra spriedums lietā Nr. 2002-04-03. Sprieduma secinājumu daļas 1.punkts.).
10(Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.1.apakšpunkts).
11Committee on Economic, Social & Cultural Rights General Comment 14. http://cesr.org/generalcomment14, Paragraph 8.,9.).
12(Satversmes tiesas 2020.gada 2.novembra sprieduma lietā Nr.2020-14-018.punkts)
1Latvijas Republikas Satversmes komentāri: VIII nodaļa. Cilvēka pamattiesības. Aut. kol. J. Rudevskis, E. Levits, J. Briede u. c. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2011, 762. lpp.)
2turpat, 763.lpp..
3(skatīt, piemēram, Satversmes tiesas 2011. gada 14. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2010-62-03 8. punktu).
4(Latvijas Republikas Satversme. Satversmes tiesas atziņas. Rīga: Latvijas Vēstnesis, 2019, 148. lpp.).
5(Covid-19 vaccines: ethical, legal and practical considerations, Explanatory memorandum by Ms Jennifer De Temmerman, rapporteur, paragraph 61., pieejams: https://www.quotidianosanita.it/allegati/allegato3318432.pdf)
6(skatīt 03.03.2021. publikāciju “COVID-19 Vaccinations and Considerations for European Employers”, pieejams: https://www.lexology.com/library/detail.aspx?g=636be72c-f398-4b34-a38c-4ebc838f4312)
1https://www.ema.europa.eu/en/human-regulatory/research-development/compliance/good-manufacturing-practice/mutual-recognition-agreements-mra
Ja jums ir saites, kas uzrāda būtisku informāciju par covid Latvijā, vai manījāt kļūdu, lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv
17.10.2023