Jaundzimušo, zīdaiņu un bērnu dzirdīšana.

Tā kā ārstniecībā iesaistīto padomdevēju pienākums ir nekaitēt, tad, domājot par jaundzimušo un zīdaiņu dzirdīšanu, ir jāņem vērā sekojoši apstākļi.

Bērns pirmajā nedēļā pēc dzimšanas fizioloģiski zaudē šķidrumu līdz 5% no dzimšanas svara pirmajās 24 stundās un 10–15% līdz pirmās nedēļas beigām.

Piemēram, 3,200 kg smags jaundzimušais pirmajā nedēļā var zaudēt (10% no 3200 =)320 gramus. Viņa svars nedēļas vecumā būs (3200 – 320 =) 2kg 880 gr.

Pirmajā nedēļā, kamēr mātes piena nav daudz, jaundzimušais taupa ūdeni, virsnierēs pastiprināti izdalot aldosteronu, kas sekmē nātrija atpakaļūzsūkšanu nierēs un hipofīzē izdala antidiurētisko hormonu – vazopresīnu, kas nierēs samazina ūdens izvadi. Tāpēc jaundzimušie pirmajā nedēļā slikti panes pārmērīgu šķidruma, sevišķi nātrija sāli saturoša šķidruma ievadi.

Piemēram, nevajadzīgi, vai straujāk, kā nieres spēj izvadīt, vēnā ievadot fizioloģisko šķīdumu, jaundzimušajam un priekšlaikus dzimušam bērnam var izsaukt plaušu tūsku, smadzeņu tūsku, asiņošanu smadzenēs, kas izpaužas kā tūska locekļos un sejā, apgrūtināta elpošana un krampji. Līdzīgas sekas bērnam var iestāties, piemēram, sarijoties ūdeni slīkstot.

Tāpēc katru bērnu pēc slīkšanas ir drošāk ar neatliekamās palīdzības transportu steidzami nogādāt ārstniecības iestādē, kur stundu novērot.

No otras puses, lai izslēgtu iespējamu šķidruma trūkumu, mājas apstākļos vienīgais drošais rādītājs, kas liecina, ka jaundzimušais nav pārmērīgi atūdeņojies, ir čurāšana, ne mazāka kā 0.5 ml/kg/stundā.

Piemēram 3,200 kg bērns filtrēs urīnu ne mazāk kā 0.5 reiz 3,2 = 1,6 ml urīna stundā.

Līdz gada vecumam bērna urīnpūšļa tilpumu mililitros nosaka, bērna svaru kilogramos reizinot ar 7.

Piemēram, 3,200 kg bērnam urīnpūšļa tilpums būs 3,2 reiz 7 = 22,4 ml

Šāda svara jaundzimušais čurās ne retāk kā reizi 14 stundās (22,4ml pūšļa tilpums, dalīts ar 1,6 ml/st. minimālo urīna filtrāciju stundā = 14 stundas).

Ja jaundzimušais čurā retāk, ir steidzami jānoskaidro, kāpēc, un ja iemesls ir šķidruma trūkums, tad bērns ir atbilstoši jāēdina un jādzirda.

Ja šķidruma būs pietiekami, jaundzimušais filtrēs ap 2ml/kg/ urīna stundā.

Piemēram 3,200 kg bērns, ja nebūs atūdeņojies, filtrēs 2 ml/kg reiz 3,2kg = 6,4 ml urīna stundā un čurās biežāk nekā reizi (22,4ml pūšļa tilpums dalīts ar 6,4 ml/st =) 3,5 stundās, un tādam bērnam papildus ievadīt šķidrumu nav nepieciešams, un var būt pat bīstami. 

Ņemot vērā jaundzimušā nieru nespēju izvadīt pārmērīgi uzņemtu šķidrumu, dzirdot jaundzimušo ir jāapdomā, ka pirmajās 3 dienās, uzņemtais šķidrums nedrīkst pārsniegt

70 ml/kg/dienā pirmajā dienā,

80 ml/kg/dienā otrajā dienā,

90 ml/kg/dienā trešajā dienā,

Nedēļas vecumā šķidrums nepārsniedz 125 ml/kg/dienā

2 nedēļu vecumā 135ml/kg/dienā.

Ieteicamais šķidrums ir mātes piens vai vecumam atbilstošs piena maisījums, ja zīdīšana nav iespējama.

Dalot šos skaitļus ar 24 stundām, iegūstam mājas apstākļos droši dzirdāmo šķidruma daudzumu stundā.

Piemēram, 3,200 kg jaundzimušo otrajā dienā, ja tiešām nepieciešams, ja bērns čurā reti, var dzirdīt (3,2kg reiz pieļaujamasi daudzums otrajā dienā – 80ml/kg/dienā, dalīts ar 24st =) 10,6 ml šķidruma stundā. Mājas apstākļos – 2 tējkarotes šķidra ēdiena vai ūdens stundā, ja krūts piens nav pieejams.

Piemēram 3,500 kg jaundzimušo 2 nedēļu vecumā, ja tiešām nepieciešams, ja bērns čurā reti, var dzirdīt (3,5kg reiz pieļaujamais daudzums 2 nedēļā -135ml/kg/dienā, dalīts ar 24st = )19,5 ml šķidruma stundā, kas mājas apstākļos ir 4 tējkarotes šķidra ēdiena vai ūdens stundā, ja krūts piens nav pieejams.

Karsts laiks un drudzis var paaugstināt šķidruma zudumus caur ādu un elpojot pat par 50%. Caurejas un vemšanas gadījumā bērns arī zaudē atbilstošu šķidruma daudzumu. Tas izpaužas kā retāka čurāšana, kam ir jāpievērš īpaša uzmanība.

Mātes piens jaundzimušajam parasti nodrošina nepieciešamo šķidruma daudzumu, uzturvielas, enerģiju un aizsardzību pret infekcijām. Ja 2 nedēļu vecs zīdainis, ēdot krūts pienu, pieņemas svarā vismaz 20 gramu dienā (kas sastādīs nepieciešamos 600 g mēnesī), čurā biežāk nekā reizi 3 stundās un no piedāvāta ūdens atsakās, tad viņam dzert papildus šķidrumu nevajag. Tāpēc vispārējs ieteikums zīdaiņu dzirdīšanai pēc 2 nedēļu vecuma saslimstot vai karstā laikā ir ieliet pudelītē 20 ml ūdens un piedāvāt starp ēdienreizēm, bet ne tieši pirms ēšanas, kad bērns ir izsalcis.

Ja jaundzimušajam ir caureja un vemšana, viņš čurā retāk nekā reizi 3 stundās un krītas svarā, uzņemties viņu ārstēt mājās ir pārāk riskanti, jo lai nekaitētu ievadot vēnā sāļu šķīdumu, vispirms ir jānoskaidro bērna asiņu sāļu sastāvā esošās izmaiņas.

135ml/kg/dienā nepieciešamā šķidruma daudzums uz kilogramu svara saglabājas līdz 7-8 mēnešu vecumam, kad bērnam ir nepieciešams apmēram litrs šķidruma dienā.

4 mēnešu vecumā mākslīgi barots bērns vai pēc pusgada zīdīts bērns sāk ēst arī biezu barību un uzņem barības vielas un enerģiju koncentrētākā veidā. Tāpēc turpmāk viņa kuņģa tilpums palielinās lēnāk un bērna svaram turpinot strauji augt, nepieciešamā šķidruma daudzums uz kilogramu svara pakāpeniski samazinās, bet nieru darbs, urīnu koncentrējot, pieaug.

Bērna, kura svars pārsniedz 10 kg, dzirdīšana.

Bērni un pieaugušie čurā reizi 2-3 stundās. Ja tas notiek retāk, tad viena no iespējām ir nepietiekama šķidruma uzņemšana. Tad parasti urīns koncentrējoties kļūst dzeltens.

Naktī pastiprināti izdalās antidiurētiskais hormons un čurāšana ir 2 reizes retāka, tāpēc bērns, ja vien 2 stundas pirms gulēšanas nav daudz dzēris un pirms gulēšanas ir pačurājis, var nakti izgulēt sauss. No rīta tāds urīns ir koncentrēts, piemērots analīzēm.

Bērns pēc gada vecuma ar veselām nierēm un pietiekamu uzņemtā šķidruma daudzumu filtrē urīnu vismaz 1 ml/kg/stundā.

Piemēram, 3 gadu vecs bērns, kas sver 15 kg, filtrēs vismaz 15 ml urīna stundā.

Bērna pēc gada vecuma, līdz 8 gadu vecumam urīnpūšļa tilpumu nosaka formula - (vecums gados +1 ) reiz 30 ml.

Piemēram, 3 gadu vecumā tas būs (3+1) reiz 30 = 120 ml, tāpēc viņa pūslis būs pilns ne vēlāk kā (120ml pūšļa tilpums dalīt ar 15 ml/stundā =) 8 stundās.

Ja šāds bērns dienā nečurā 8 stundas, viņš ir steidzami jādzirda. Ja čurāšana tūdaļ neatjaunojas, tad ir steidzami jāizmeklē nieres. Ja viņš nespēj dzert, piemēram, vemšanas dēļ, tad ir jāmeklē palīdzība ārstniecības iestādē, kur pēc atbilstošiem izmeklējumiem nepieciešamo šķidruma daudzumu un sāļus viņam ievadīs vēnā un pārbaudīs nieres.

Nepieciešamie šķidruma daudzumi bērniem, kuru svars pārsniedz 10 kg

10 kg bērnam ir jāuzņem 1000 ml šķidruma dienā.

Ja bērns sver pāri par 10 kg, tad par katru no nākamajiem 10 kg viņam ir jāuzņem 50 ml/kg/dienā.

piemēram: 14 kg bērnam (10 kg + 4 kg) ir nepieciešami 1000 + ( 4kg reiz 50 ml/kg =) 200 = 1200 ml dienā, dalot ar 24 st = 50 ml stundā.

Ja bērns ir smagāks par 20 kilogramiem, tad par katru nākošo kg ir jāuzņem šķidrums 20 ml/kg/dienā.

piemēram, 33 kg bērnam(10 kg +10 kg+13 kg) ir nepieciešami 1000 + ( 10kg reiz 50ml/kg =) 500 + ( 13kg reiz 20ml/kg =) 260 = 1760 ml dienā vai, dalot ar 24 st, = 73 ml stundā.

Ja bērna organisms ir atūdeņojies caurejas, vemšanas vai drudža dēļ, nepieciešamie šķidruma daudzumi būs atbilstoši lielāki.

Mājas apstākļos, ja bērns čurā reizi stundā un urīns ir bezkrāsains, tad bērns šķidrumu saņem pietiekami, un viņu pastiprināti dzirdīt vai papildus ievadīt vēnā šķidrumu parasti nav nepieciešams un, nepārbaudot asins sastāvu, var būt pat bīstami.