Starptautiska lasītprasmes pētījuma rezultātu un sekojošās diskusijas konspekts, un mans viedoklis par bērnu izglītību Latvijā.
Raksta beigās saite uz padomiem kā bērnam viegli iemācīt lasīt.
Īsumā - lai varētu uzlabot bērnu izglītības stāvokli Latvijā, vispirms ir jāatzīst un jānovērš valdības pieļautās kļūdas.
Skolēnu spējas saprast lasīto, līdz ar to arī kopējais izglītības līmenis Latvijā kopš 2001. gada ir krities. Šobrīd 4. klasē 6 % bērnu neprot lasīt.
Izglītības virziens uz attālinātu mācīšanos, iekļaujošu un kompetencēs balstītu izglītību ir izrādījies kļūdains.
Par izglītības modeļa kļūdaino virzību rakstīju jau 2019. gadā. Nav iespējams kvalitatīvi apmācīt vienlaikus daudzus bērnus ar uzvedības vai domāšanas traucējumiem. Viņus var apmācīt tikai individuāli:
http://www.bernuarsts.lv/bernu-uzvedibas-traucejumi-un-tiesibas-uz-izglitibu-drosa-vide/
un
http://www.bernuarsts.lv/bernu-uzvedibas-traucejumi-un-tiesibas-uz-izglitibu-drosa-vide-2/
Lasītprasmes novērtējums Latvijā.
Ministrijas saite https://www.facebook.com/Izglitibas.ministrija/videos/193142033559808
Video iesākas tikai pēc 20 minūšu pauzes. Lai nebūtu veltīgi jāgaida, ir jāpārbīda punkts uz laika skalas zem ministrijas video.
Tas labi raksturo bēdīgo izglītības stāvokli Latvijā.
21 min 19 sek. LU rektors Indriķis Muižnieks.
24.05 Sliktajos lasītprasmes rezultātos vainīga pandēmija un karš Ukrainā.
Mans viedoklis.
Rektors taktiski vaino apstākļus, nevis valdības pieņemtos lēmumus.
Manuprāt valdības lēmumi ir īstais iemesls. Ja valdība rīkotos citādi, tad arī rezultāti būtu citi.
Valdības noteiktie pārspīlētie ierobežojumi, iekļaujošā izglītība un kompetenču izglītība - pārmaiņas, kuru sekas ir izglītības līmeņa mērāma pasliktināšanās, ko parāda pētījums.
25 min Izglītības ministre Anda Čakša
25.28 Katram bērnam ir nozīme.
Mans viedoklis.
Ministres vārdiem nav praktiska seguma, lasītprasme krītas, ir jāmaina izglītības modelis, kas šobrīd, asistentu trūkuma apstākļos neļauj veiksmīgi izglītot bērnus ar domāšanas, uztveres vai uzvedības traucējumiem.
27.40 Skolotāju pārslodze, kā katram bērnam iedot izglītības saturu?
Mans viedoklis.
Manuprāt nevarēs iedot katram bērnam, ja nemainīs izglītības modeli.
Nevajadzēja atlaist nevakcinētus pedagogus, kas, būdami veseli, medicīniski nevienu neapdraudēja.
28. pašvaldību loma
Mans viedoklis
Pašvaldības var apmaksāt individuālu darbu ar bērnu, kam ir mācīšanās grūtības, kas varētu samazināt nepieciešamos pabalstus nākotnē. Jo mazāks bērns, jo labāk smadzenes rosinošā vidē kompensē traucējumus.
28.53 Pētniece Antra Ozola stāsta par pētījumā noskaidrotajiem faktiem.
31. Pētījuma metodika
31.32 4300 4.un 5. klases skolēni
34.43 Latvijas bērnu spēja saprast lasīto krītas.
Mans viedoklis.
Tas ir valdības kļūdainās politikas rezultāts.
Zviedrija ar iekļaujošo un kompetenču izglītību lēni slīd uz leju no 1. vietas 2001 gadā, kad Latvija bija 5. vietā, uz 12. vietu šogad. Latvija seko Zviedrijas paraugam, ievieš kompetences un iekļaujošo izglītību un no 5. vietas 2001 gadā noslīd uz 23. vietu šogad.
36.50 Latvijai viens no lielākajiem kritumiem.
37.55 Latvijas skolēni vēl arvien lasīto saprot labāk kā vidēji pasaulē, tā ir vienīgā labā šī pētījuma ziņa.
39.19 6 % bērnu nesaprot lasīto, tātad 4. klasē neprot lasīt, kas apgrūtina tālāku mācīšanos.
40.35 Kā samazinājusies lasītprasme pa izpratnes līmeņiem pēdējos gados.
42.36. Vienmērīgs izpratnes kritums visās sociāli ekonomiskās labklājības grupās.
44.14 Zēniem izpratnes kritums straujāks, starpība zēnu un meiteņu izpratnē lielāka kā vidēji citās valstīs.
44.40 Latvijā tikai 16% bērnu patīk lasīt. Starptautiski 42% bērnu patīk lasīt. Latvijas rādītājs 3. zemākais starp 56 valstīm.
Mans viedoklis.
Šim rādītājam ir vislielākā praktiskā nozīme mēģinājumos uzlabot lasītprasmi, jo ikvienai dzīvai būtnei vislabāk var iemācīt to, kas tai patīk.
https://www.facebook.com/watch/?v=2033934913292291 ir pārsteidzošs video kurā zinātnieki iemāca kamenēm pretdabisku jaunu rīcību, iepriecinot tās ar cukurūdeni, ja kameņu rīcība ir bijusi pareiza. Kamenēm nav smadzeņu. Jebkuram bērnam, pat ar bojātām smadzenēm, ar pozitīvu atgriezenisko saiti var iemācīt daudz vairāk, nekā viņu pārbaudot, rājot, vai sodot. Bet tas prasa skolotāja individuālu pieeju un laiku, kas šobrīd trūkst.
46.36 Vecāki lasot mājās var palīdzēt bērnu ieinteresēt.
48.28 Laukos zēni lasīto saprot sliktāk kā pasaulē vidēji.
49.36 Galvenie secinājumi.
Valdības noteiktie pandēmijas ierobežojumi, manuprāt, pārspīlējumi, apvienojumā ar jaunā mācību satura ieviešanu ir mazinājuši bērnu spēju saprast lasīto, vājinājuši izglītību. Lasītā izpratne Latvijā ir zemākā kopš 2001. gada, kad tika veikts pirmais lasītprasmes pētījums.
52.32 Ko darīt? Vajadzīgi skolotāju palīgi, par ko rakstīju jau 2019 gadā, skatīt saites augstāk.
55. Jautāju vai iekļaujošā izglītība nevarēja kavēt bērnu apmācību. Tas vēl nav pētīts.
56.47 Ministre : ko darīt ar lauku skolām?
57.50 Lietuva uzlabo mācību saturu kompetenču izglītībā, tur labāki rezultāti.
59.18 Komentēju par pandēmiju, jautāju, vai nav jāmācās no pieredzes lai nākotnē neatkārtotu kļūdas?
59.45 Latvijā valdība, manuprāt, kļūdaini, skolas slēdza visilgāk Eiropā. Tas slikti ietekmēja mācības.
Pauze līdz 1.47. 30
Punkts uz laika skalas zem video jāpārbīda uz šo ciparu.
1.47.40 Uģis iepazīstina ar diskusijas dalībniekiem
1.49.29 Kādiem apstākļiem jābūt mājās, lai bērns gribētu lasīt un lasītu ar prieku?
1.49.55 Helma: sāku lasīt 3-4 gadu vecumā. Vecākiem jālasa priekšā, jāmīl grāmatas.
1.51.04 Lita: mājās jābūt piemērotām grāmatām, jāveicina grāmatu pasākumi bibliotēkās, kur bērniem būtu interesanti.
1.52.47 Zane: vēl zīdainim var rādīt burtus un nosaukt, ja tie interesē. Literāros pasākumos ņemt līdzi bērnu, ja tas viņu interesē.
1.53.49 Mans viedoklis: apmācot bērnu ir jābūt priecīgai gaisotnei. Tas, iespējams, ir svarīgākais priekšnoteikums gadījumos, ja apmācība neveicas. Pieminu augstāk minēto video par kamenēm.
1.57.14 Anita: Ja būs interese, cilvēks lasīs jebkurā vecumā, ģimenei jāizbrīvē laiks kopīgai lasīšanai.
2.00.16 Kā ģimene var noturēt interesi par lasīšanu?
2.00.50Zane: ja augstvērtīgi klasiski teksti garlaiko, sākumā jāņem tādi, kas iepriecina, piemēram komiksi.
2.01.25 Mums trūkst labu komiksu
2.01 53 Anita aicina iesākt ar komiksu un turpināt ar piemērotu citu lasāmvielu.
2.03.16. Mans viedoklis: lai lasītu ar prieku ir jāsaprot par ko lasa. Grāmatai jāstāsta par lietām ko bērns pazīst vai zina, tad interese saglabāsies. Vecāki var bērnam paskaidrot un parādīt datorā piemērus tam, ko bērns nesaprot, vai nezina. Lai lasīšana turpinātos, bērna interese ir svarīgāka par satura vērtīgumu vecāku acīs. Pie vērtīgās grāmatas varēs atgriezties vēlāk, ja nebūs pazaudēts lasītprieks.
2.04.37 Lita: Teksti mēdz būt daudzveidīgi - dzeja, literatūra, dramaturģija. Lai tos saprastu ir daudz jāzina. Grāmatai jāpatīk vecākiem, lai to nopērk un jāpatīk bērnam lai to gribētu lasīt. Mazs bērns grāmatā, atbilstoši savai izpratnei, saskatīs ko citu nekā pieaugušais. Pēc laika pārlasot labu grāmatu, tā atklājas no jauna.
2.07.12 Helma: lai bērns un vecāks izvēlas bērna lasāmvielu pamīšus - tad bērnu interesējošas grāmatas mīsies ar tām, ko vecāki uzskata par bērnam vajadzīgām.
2.09.00 Cik grūti ir uzrakstīt grāmatu, kas patiktu gan pieaugušajam, gan bērnam?
2.09.30 Zane: lai bērns spētu saprast gan tekstu gan zemtekstu, viņam ir jāveicina iztēle, tekstā iekļaujot gan pamācības un patiesību, gan pārspīlējumus un nepareizības, ko bērns mācīsies atpazīt salīdzinot ar īstenību.
2.12.47 Vai satura pārmaiņas izglītības programmā nepasliktina izglītības kvalitāti?
2.13.05 Lita: bērni nemācās pēc vienotas programmas. Katrs skolotājs veido savu, tāpēc kvalitāte atšķiras. Tekstu, valodu var palīdzēt izprast arī citi skolotāji, fizkultūras skolotāju ieskaitot. Skolotājiem būtu jāsadarbojas.
2.14.14 Helma: arī bioloģijā vai matemātikā ir jāsaprot uzdevuma teksts. Obligātā literatūra reizēm satur tekstus ko nav interesanti lasīt. Būtu labi, ja bērns varētu brīvi izvēlēties mācību lasāmvielu no vecuma grupai piemērotu grāmatu klāsta.
2.18.24 Uģis: lasot labu literatūru var mēģināt uzlabot valodu.
2.20.18. Lita: latviešu valodā vietnē Letonika ir iespēja abonēt digitālas grāmatas. Valsts varētu uzņemties tās apmaksāt ikvienam interesentam. Nacionālā biblioteka daļu digitalizēto grāmatu piedāvā bez maksas. Lai katrs lasa tādā formātā, kā viņam ērtāk.
2.22.29 Uģis: izlasīt priekšā gandrīz visu stāstu, ieinteresēt, bet beigas lai lasa pats.
2.23.00 Lita: arī lielākiem bērniem skolotājs piesaistīs uzmanību tekstam lasot priekšā dažādās balsīs, kā izrādi.
2.24.50 Mans viedoklis: Lasītprasmi jāveicina jau primsskolā, bet ir jāatzīst, ka pirmsskola bez vecāku palīdzības nevar iemācīt bērnam lasīt, ja viņam ir domāšanas vai uzvedības traucējumi, jo laiks, ko skolotājs var veltīt atsevišķi vienam bērnam ar mācīšanās grūtībām, ja grupā ir 20 bērni, ir 3 minūtes stundā, 20 minūtes dienā. Ja vecāks mājās priecīgā gaisotnē pēc bērnudārza ar bērnu nodarbojas vēl 20 minūtes, viņš apmācības laiku savam bērnam dubulto, bet vecākam tas ir godīgi jāpastāsta, lai viņš atrastu motivāciju to darīt.
2.29.40 Lita, Uģis: ikvienam bērnam ir potenciāls pilnveidoties.
2.30.42 Zane : zēnam laukos ir mazākas iespējas piekļūt interesantām grāmatām un cits dienas režīms kā pilsētā, tāpēc sekmes lasītprasmē atšķiras.
2.31.Lita: laukos ir citāda valoda, piemēram, ar dabu saistītā ir plašāka, kā pilsētā.
2.33.20 Anita: pēc pētījumu datiem puika no laukiem lasa sliktāk, bet, iespējams, labāk saprot tehnisku literatūru, piemēram, sadzīves tehnikas lietošanas instrukciju. Viņu ieinteresēs citi teksti, par to būtu jādomā. Apmācot jāņem vērā un jāpielāgojas tam, ka zēnu un meiteņu uztveres atšķiras. Skolotājam jābūt pedagoģiski jūtīgam un jāpadomā, kā uzdevumu pasniegt tā, lai konkrētais bērns to saprot. Bērnam ir nepieciešams par izlasīto un saprasto tekstu ar kādu parunāt, tad, visdrīzāk, tas paliks atmiņā, būs labi iemācīts.
2.39.06 Mans viedoklis: Lai spētu saglabāt pedagoģisko jūtīgumu cik bērni varētu būt klasē? Anita: līdz 10.
Mans viedoklis: Ministrijai ir izdevīgāk, ka viens pedagogs apmāca vairāk bērnu, bet tas nozīmē, ka bērni ar traucētu uztveri, vai mācīšanās grūtībām, neapgūs vielu. Tas ir jāatzīst.
2.40.50 Kāds kungs apgalvo, ka vislabākos rezultātus var panākt mācot lielas klases, ap 40 skolēniem.
Mans viedoklis: pieļauju, kungs nav strādājis klasēs, kurās ir vairāki bērni ar uzvedības traucējumiem un nav asistentu.
2.41.53Anita: ar tik lielu skolēnu skaitu nav iespējams strādāt individuāli.
2.43.04 kā veicināt lasītapmācību? Dažādas akcijas, lasīšanas naktis, lasīšanas stundas, lasītāju pulciņi bibliotēkās. Mans ieteikums - apkopoti praktiski metodiski padomi dažāda vecuma bērnu vecākiem, ikvienam pieejami, līdzīgi kā ieteikumi pedagogiem vietnē skola 2030.
Uz jautājumu vai bērnam mācot lasīt netiek nozagta bērnība, atbildu, ka, ja lasītapmācības laikā bērns jūtas priecīgs un ieinteresēts, tad tas ir bērnības piepildījums. Ja viņš jūtas citādi, tad viņš netiek mācīts ar pareizo metodi un tā viņu turpināt mācīt nedrīkst.
2.54.30 Ja bērnam atklāj mācīšanās aizturi, viņš ir jāmāca tālāk no tās vietas, kurā viņa attīstība ir apstājusies.
2.56.04 Praktisks paraugs. Bērnu ar attīstības un valodas traucējumiem var mācīt kustēties un runāt izmantojot balonu, kurš lido pietiekami lēni, lai arī bērns ar traucējumiem varētu piedalīties un just prieku. Balonu var izmantot runas vingrinājumiem sākot ar pazīstamām skaņām vai vārdiem un pārejot pie sarežģītākiem. Spēle jābeidz pirms tā apnikusi, lai rīt gribas spēlēt vēl.
Citi praktiski padomi kā bērnam priecīgā gaisotnē viegli iemācīt lasīt apkopoti
http://www.bernuarsts.lv/ka-bernam-viegli-iemacit-lasit/
2.07.2023
Ja pamanījāt kļūdu lūdzu rakstiet zeigurs@latnet.lv