Ierosinu veselības aprūpes organizatoriem apmaksāt ilgāku laiku ārsta sarunai ar pacientu.

 Ierosinu veselības aprūpes organizatoriem apmaksāt ilgāku laiku ārsta sarunai ar pacientu.

Latvijas ārsta 2017 gada februāra nummurā 71 lpp. ir labs raksts par sistēmu vadību un kvalitāti, kurā atradu vienu, manuprāt, ļoti svarīgu ieteikumu kvalitātes uzlabošanā, kas mūsu veselības aprūpes organizācijas modelī pilnīgi iztrūkst - ikviens darbinieks ir aicināts izteikt priekšlikumus sistēmas darbības uzlabošanai.
Doma ir skaidra – ja tu esi darītājs, tad tikai tu zini, kas tev var darbu atvieglot un kas traucē darba kvalitāti uzlabot. Tev tas ir jāpasaka savam darbu vadītājam, un viņa tiešais darba pienākums ir tev šos apstākļus nodrošināt. Un tas ir vienīgais veids, lai sistēmas darbs un kvalitāte uzlabotos.

Mana ierosinājumu pakete ir šāds mēģinājums, redzēs, kāda būs vadības reakcija.

Ja tu esi rotkalis, tev ir vajadzīga lupa un citi smalki instrumenti. Un pats svarīgākais - lai valsts ģērboni izrotātu ar dimantiņiem, tev ir vajadzīgs laiks, tik cik to vajag, lai darbu paveiktu rūpīgi. Neviens par to nešaubās. Neiroķirurgu arī neviens nesteidzina.
Ja rotkalim nav lupas, jo uz izmeklējumiem ir limiti, un nav arī laika, tad rotiņa nesanāks glīta. Kaut arī pasūtītājs caur nodokļiem par to jau ir samaksājis.

Ārstiem, ja jūs man piekrītat, ir jāprasa saviem darba organizatoriem pietiekami ilgs apmaksāts laiks sarunai ar pacientu.

Cik ilgs ir pietiekami ilgs laiks?

Ņemsim praktisku piemēru.
Piemēram,Amerikas endokrinologu pierādījumos balstīti praktiski ieteikumi bērnu aptaukošanās un ar to saistīto slimību profilaksei un ārstēšanai, kas ir tikai viens piemērs pediatra un ģimenes ārsta darba ikdienā. *1
Llasot un iegaumējot paies stunda, saprotams, darba laika. Neviens rotkalis nepulē dimantiņus pa vakariem vai naktīm, no darba tiesību viedokļa tas būtu pretlikumīgi!
Ieteikumos uzsvars tiek likts uz dzīvesveida maiņu kā labāko izvēli, tas prasa piepūli no bērna un viņa vecākiem, tāpēc ir skaidri jāsaprot ko un kāpēc darīt. Lai uzdotu jautājumus kas palīdzētu atšķirt gadījumus, kuri prasa tikai dzīvesveida maiņu no tiem retajiem gadījumiem, kad aptaukošanās cēlonis ir ģenētīska vai endokrīna patoloģija un dzīvesveida maiņas ieteikums saprotami izstāstītu mammai, kam nav priekšzināšanu un atbildētu uz praktiskiem jautājumiem, paies pusotra stunda un pēc 2 nedēļu mēģināšanas, vēlreiz satiekoties un vērtējot kā iet, tikpat.

Amerikāņi ir izpētījuši, ka lai 6 gadīgu tuklu bērnu vecākus efektīvi pārliecinātu par dzīvesveida maiņas, kas ietver veselīgāku uzturu un papildus fizisko slodzi nepieciešamību, sniegtu atbalstu un atbildētu uz visiem praktiskas dabas jautājumiem, būs nepieciešamas vismaz 26 stundas individuālu sarunu.*2

 

Manuprāt valstij ir jāapmaksā aptuveni sekojoša ķirurga saruna ar vīru, kam sākās gangrēna, kura vietā varat būt arī Jūs, lasītāj, par ko rakstīju iepriekš:

''Pēc manas pieredzes un balstoties uz pētījumiem, Jūsu pirksts ar varbūtību 55 gadījumi no simta, nokritīs 5 mēnešu laikā, nebūs sāpju, apsārtuma, sulošanas, tāpēc jau process saucas sausā gangrēna. Jūsu turpmāko veselību pirksta trūkums daudz neierobežos, Jūs iemācīsieties staigāt bez pirksta. Jums palīdzēs rehabilitologs, ergoterapeits, lūdzu te ir telefons. Pēdu nemērcējiet, reizi 2-3 dienās noslaukiet ar viegli mitru 10 % sālsūdenī samērcētu marles salveti, tūdaļ nosusiniet un atmirušo, pēc krāsas melno daļu apkaisiet ar šo dezinfektantu. Ja dezinfektants beigsies, lūdzu, te ir recepte. Dezinfektants saskarē ar veselo ādu vienam no simta izraisa ādas kairinājumu, kas tādā gadījumā izpaudīsies kā progresējoss apsārtums un niezoši izsitumi, tad tā lietošana ir jāpārtrauc, Jums tas man jāpasaka. Par zāļu blakusefektu es ziņošu zāļu valsts aģentūrai un izrakstīšu Jums citu dezinfektantu.

Ik reizi staigājot velciet tīru zeķi. Zeķei jābūt vaļīgai, lai netraucētu asinsriti. Staigāt varat, ja nerodas nepatīkamas sajūtas.

Fiziska aktivitāte, piemēram, staigāšana iespēju robežās, vai vingrošana sēdus vismaz 30 minūtes dienā uzlabos vielmaiņu un asinsriti un veicinās atveseļošanos.*3 

Atpūšoties kāju turiet augstu, piemēram, uz krēsla ar spilvenu, tas mazinās tūsku.

Pirkstu, kad tas nokritīs, sadedziniet krāsnī, vai aprociet dārzā un uzlieciet akmeni, lai suņi neizkārpa, vai, ja vēlaties saglabāt kā piemiņu, ielieciet burkā ar spirtu.

Vai tiktāl visu sapratāt, vai neradās kādi jautājumi?

Ja 5 mēnešu laikā pirksts nenokrīt, brauciet šurpu, iepriekš piezvaniet pa šo telefonu, es Jūs apskatīšu bez rindas, ja nepieciešams, nozīmēšu papildus izmeklējumus un vai nu turpināsim nogaidošu taktiku, vai veiksim amputāciju labi apasiņoto audu robežās, kas nozīmēs, ka Jūsu kāja tiks noņemta visdrīzāk līdz celim.

Ja negribat gaidīt, varam to darīt tūlīt, bet amputācijai diabēta gadījumā vidēji ir 8% mirstības risks, un pēc amputācijas piecus gadus nodzīvo vidēji 30 % pacientu, turklāt pēdas un apakšstilba daļas zaudējums ievērojami apgrūtinās staigāšanu, Jums būs vajadzīga protēze, kas lietošanā būs neērtāka kā paša pēda, tāpēc iesaku Jums gaidīt, bet gala lēmumu pieņemat Jūs.

Kā Jūs izvelēsities ārstēties? Ja Jums ir vajadzīgs laiks apdomāties, es varu pienākt pēc stundas. Ja Jums ir grūti izlemt, varat konsultēties arī ar citu ķirurgu tepat no nodaļas, vai kādu pēc Jūsu izvēles. Ja piekrītat manam ārstēšanas plānam, te ir mans telefona numurs. Ja rodas jautājumi, kādas neparastas sajūtas, sāpes, tirpšana, sulošana, palielinās apsārtums, pietūkums, vai paaugstinās ķermeņa temperatūra, zvaniet man darba laikā, vai pa šo numuru nakts laikā, tur būs dežūrķirurgs, vai griezieties šajā ārstniecības iestādē.

Vai visu sapratāt, vai radās vēl kādi jautājumi?

Vai Jums ir vēl kādas neatrisinātas problēmas? Tās Jums palīdzēs atrisināt šie valsts apmaksātie jurists un sociālā dienesta darbinieks.

Viss par ko mēs šobrīd runājām būs rakstīts izrakstā, ko Jums atnesīs māsiņa pusstundas laikā, vienu kopiju saglabājiet, otru iedodiet savam ģimenes ārstam, lai viņš zina.

Pirms prom iešanas lūdzu izpildiet apmierinātības anketu, lai varam uzlabot pacientu aprūpes kvalitāti. Pagājušo nedēļu no aptaujas anketas mēs uzzinājām, ka neērtības rada tas, ka slimnieku tualetē nav āķīša kur pakārt ķiteli, mēs tūdaļ to āķīti ar prieku ieskrūvējām.''

Cilvēki no speciālista uzzinās savas izredzes, zinās kur var saņemt palīdzību, zinās, cik tas maksā, zinās, ka, ja arī šobrīd ir kādas neērtības, tad tās tiks novērstas, tāpēc būs apmierināti un mierīgi. Un ar prieku maksās nodokļus. Sev taču.
Nodokļu maksātāji maksā nodokļus sagaidot ka ārsti saprotami paskaidros ieteikto labāko ārstēšanu, to prasa arī likums, tātad mums, ārstiem pašiem ir jāpastāv uz savām tiesībām saņemt jau apmaksātu kvalitatīva darba izpildei nepieciešamo laiku.
Ja mēs nesakām saviem darba organizatoriem, ka mums kvalitatīvai darba izpildei ir nepieciešams vairāk laika, kā gan viņi to uzzinās?
Endokrinologu ieteikumus tāpat kā visus citus, piemēram, par zāļu efektivitāti un blakusefetiem, kā arī dzīvesveida maiņas un zāļu efektivitātes salīdzinājumu nevar saprotami izstāstīt vecākiem 20 minūtēs jo vecāki ar bērniem nāk savā smagā dzīves stundā, viņi ir uztraukušies, lai kaut ko uztvertu, viņiem vispirms ir jānomierinās. Ārsts nedrīkst būt steidzīgs. Tāda ir ārsta darba specifika, kas ir jāņem vērā.
Mans ierosinājums Nacionālajam Veselības dienestam ir vairāk apmaksāta laika sarunai ar pacientu. Bez tā nerodas pacienta uzticēšanās ārstam, rodas pārpratumi, ko ārsts saka un ko slimnieks sadzird un otrādi, ko slimnieks saka un kurā sekundē ārsts viņu pārtauc, pat līdz letāliem iznākumiem.*4 Naudu ņemt no ietaupītajiem līdzekļiem, pārtraucot apmaksāt mazefektīvus medikamentus.


Cik laika ir nepieciešams, lai arī cienījama vecuma un pieredzes kolēģis varētu bez liekas spriedzes kvalitatīvi strādāt un izsmeļoši atbildēt uz visiem mūsdienu izglītoto pacientu jautājumiem – ir jāizlemj asociācijām apspriežoties ar darba darītājiem – asociāciju biedriem, to nevar administratīvi noteikt kāds ierēdnis, kurš darbu nepārzina.

 *1 http://www.medscape.com/viewarticle/879111_5 

*2 http://www.medscape.com/viewarticle/881829?nlid=116034_2046&src=WNL_mdplsnews_170623_mscpedit_peds&uac=280175PT&spon=9&impID=1374567&faf=1 The new guidance was published in the June 20, 2017 issue of the Journal of the American Medical Association.

 

*3 http://www.diabetes.org/food-and-fitness/fitness/types-of-activity/walking-a-great-place-to-start.html

https://professional.diabetes.org/search/site/walking%20exercise?f%5B0%5D=im_field_dbp_ct%3A8

https://www.ncbi.nlm.nih.gov/pubmed/?term=diabetes+walking+exercise+angiopathy

*4Citing the classic study that showed the average time to interruption by a physician of a patient's story is 12 seconds.http://www.thelancet.com/journals/lancet/article/PIIS0140-6736(17)31005-X/fulltext?elsca1=etoc