4. Ierosinu, lai NVD ik gadu publicē summu, kas ikvienam pilsonim ir paredzēta ikgadējiem medicīniskajiem izdevumiem, un ikvienam ir jāļauj to tērēt atbilstoši savām vajadzībām – izmeklējumiem, procedūrām, vai zāļu apmaksai, jo vienam vajag izmeklējumus, citam zāļu atvieglojumus, citam sarežģītu operāciju.
Tas atbilstu saslimušo nodokļu maksātāju vajadzībām.
Vai medicīniskās palīdzības apjoms ir ierobežots?
Jā. Visu vislabāko iespējamo ārstēšanu ikvienam nevar apmaksāt neviena sabiedrība, un arī neviena privāta apdrošināšana, jo ārstēšana ir pārāk dārga.
Piemēram, lai glābtu vai uzturētu dzīvību vienam cilvēkam, ne darbspējīgam pieaugušajam, ne neaizsargātam bērnam, veselības aprūpes organizātori šobrīd par zālēm nevar maksāt vairāk kā 14 tūkstošus gadā. Citādi sistēma bankrotēs un palīdzību nesaņems neviens. Tāpēc dzīvību glābj un uztur vispirms tiem kam to izdarīt ir lētāk, un, ja dzīvības uzurēšanai nepieciešamās zāles izmaksā vairāk, tad palīdzību pilnā mērā nesniedz, tā ietaupot naudu un nodrošinot veselības aprūpi lielam skaitam cilvēku.
Vai esošā kārtība ir taisnīga?
Manuprāt netaisnīgi ir tas, ka šobrīd cilvēks nevar uzzināt, cik naudas viņa izmeklēšanai un ārstēšanai valsts ir paredzējusi, ar kādu medicīniskās aprūpes pakalpojuma apjomu viņš var rēķināties. Turklāt šobrīd viņš pats nevar lemt, kā tērēt sev paredzētos līdzekļus - izmeklējumiem, zālēm, vai procedūrām, kas manuprāt ir netaisnīgi, Jo pacients ar nodokļiem šo pakalpojumu apmaksā.
Ja izmeklēšanai un ārstēšanai paredzētās summas būtu publiski pieejamas, tad slimnieks, kam nav iekrājumu un kura valsts garantētās palīdzības nauda ir beigusies, piemēram, narkomāns, kurš šogad jau 16 reizi ar sirdsdarbības traucējumiem nonāk reanimācijā zinātu, ka viss ir godīgi kad tam šogad atsaka plānveida izmeklējumu vai ārstēšanu. Viņam šoreiz vienkārši nav veicies, cerams, nākamgad ies labāk.
Tā kā atteikt pārāk dārgu ārstēšanu var ikvienam, tad ikvienam nodokļu maksātājam arī ir jābūt iespējām pārliecināties, ka viss norit taisnīgi. Ka prezidents un pilsonis saņem medicīnisko palīdzību par vienu summu, jo medicīnas pakalpojums tiek apmaksāts kolektīvi. Peiminētais narkomāns savu daļu iemaksā maizi pērkot ar pvn.
Šobrīd katram pilsonim ambulatoriem izmeklējumiem pie ģimenes ārsta ir apmaksāti 7 eiro gadā, kas ir nepietiekami, un kompensēto medikamentu apmaksai šobrīd katrs iemaksā ap 40 eiro, kas ir par daudz, ņemot vērā to, ka zālēm ir blaknes un reizēm zema efektivitāte. Un ārsts medikamentiem paredzēto naudu nedrīkst izmantot izmeklējumiem, kas ir netaisnīgi.
Stāvoklis, kad gada vidū izbeidzas kvotas uz izmeklējumiem nav taisnīgs, jo nodokļus valsts ņem visu gadu bez aiztures. Nodokļu maksātāji, kas saslimst gada beigās tiek diskriminēti.
Ja pie esošās kārtības to novērst nav iespējams, ir jāmaina kārtība, ja nepieciešams, arī likumi.
Tā kā stāvoklis gadu no gada nemainās, tas liecina, ka kādas partijas ieceltie veselības aprūpes organizatori nepilda darba pienākumus, vai izpilda partijas sponsoru pasūtījumu visu atstāt pa vecam, kas ir izdevīgi zāļu apritē iesaistītajiem.
Nesen feisbukā izlasīju izmisušu lūgumu palīdzēt kādam metastātiska ādas pigmentšūnu vēža - melanomas slimniekam, kam ārstu konsīlijs kā labāko iespējamo ārstēšanu ir ieteicis zāles Vemurafenib, kas šobrīd nav pilnībā valsts apmaksātas.
Slimniekam ir piešķirta kompensācija 14 228 eiro apmērā, pārējā summa 50 507 eiro par gadu ilgu ārstēšanās kursu ir jāmaksā pašam. Ģimenei šādu līdzekļu nav, slimnieks cer uz ziedojumiem.
Lasītājam rodas iespaids, ka atliek tikai saziedot trūkstošo naudu un civlēks būs glābts. Raksts rada ilūziju, ka vēzis un citas saslimšanas ir viegli ārstējamas ar zāļu palīdzību. Vēzi varēs izārstēt, tikai visiem mazliet vairāk jāmaksā nodokļos.
Šo viedokli atbalsta tie, kuriem zāļu firmas maksā personīgi un tie, kuri dala nodokļu naudu, vada nozari un administrē veselības aprūpes finansējumu, lai ko arī tas nozīmētu, kam izlieto 8, 988 miljonus no veselības aprūpes budžeta (830 ierēdņi ar vidējo algu 900 eiro mēnesī, vai mazāks skaits ierēdņu ar lielāku algu)*3.
Lai spriestu, vai vēzi var viegli izārstēt ar dārgām zālēm, ir jāzina ieteikto zāļu efektivitāte un izmaksas.
Vemurafenib efektivitātes pētījums liecina, ka zāles paildzina vidusmēra melanomas slimnieka ar metastāzēm dzivi par 4 mēnešiem. 2 gadus nodzīvo 28% zāļu lietotāju. No 337 vemurafenibu saņēmušajiem slimniekiem pēc 33 mēnešiem terapiju turpināja vairs tikai viens. *1
Zāļu blakusefekti ir sirdsdarbības traucējumi, akūti nieru bojājumi, ādas vēži un citi.
Tātad slimnieka lielākā cerība ir nevis zāles, bet dabiskā imunitāte.
Iespējams, labākais, ko slimnieks var darīt, pat ja tam ir 50 tūkstoši, ko samaksāt par vidēji vēl 4 mēnešiem dzīves, ir samierināties ar tuvojošās nāves iespēju, lai iegūtu sirds mieru sakārtot mantojuma juridiskos jautājumus un mainīt savu dzīvesveidu uz veselīgāku.
Šim slimniekam dzīvē nav paveicies, tāpat kā nav paveicies tiem, kuri slimo ar retajām ģenētiskajām slimībām, kurām zāļu nav, vai kuras ir pārāk dārgas, lai sabiedrība spētu tās apmaksāt.
Musu valstī ik gadu piedzimst apmēram 20 tūkstoši jaundzimušo un vismaz tikpat daudz cilvēku arī nomirst. Vēzis ir trešais biežākais nāves iemesls, kura ārstēšana ar zālēm ir pagaidām mazefektīva un nesamaksājami dārga tāpēc ikvienam profilaktiski ir vērts ievērot veselīgu dzīvesveidu.
2017 gada veselības aprūpes budžets ir 786, 166 miljoni eiro. *3
No tiem 128 miljoni eiro ir paredzēti kompensējamajiem medikamentiem.
Ja zāļu naudu izdalītu kompensācijās pa 14 tūkstošiem gadā, tad apmaksātas zāles varētu saņemt tikai 9 142 cilvēki.
Vai šādi, nelielam slimnieku skaitam apmaksājot mazefektīvas dārgas zāles, veselības aprūpes budžeta nauda būs taisnīgi izlietota? Manuprāt nē.
Melanomas slimnieki teiks, ka vidēji iegūti 4 mēneši dzīves un retajam, ja paveiksies, ilgāk, dod cerību, ka pa šo laiku parādīsies efektīva ārstēšanas metode. Tanī pašā laikā ārstētie cilvēki mirst tik un tā, jo zāļu efektivitāte ir zema un blakusefekti ir smagi,bet lielās izmaksas mazina pārējo slimnieku izredzes laicīgi izmeklēties un ārstēties.
Šobrīd portālā mana balss tiek vākti paraksti par nepieciešamību melanomas slimniekiem apmaksāt ārstēšanos ar zālēm Keytruda no veselības aprūpes budžeta pilnībā.
Kāda ir pierādītā keytruda efektivitāte?
Pēc zāļu aprakstā ievietoto pētījumu rezultātiem ir redzams, ka pilnīgu atbildi uz zālēm sasniedza 13 % lietotāju. 65 % lietotāju slimības progresija tika apturēta vidēji uz 5,6 mēnešiem. 2 gadus nodzīvoja 55% zāļu lietotāju. Cik no tiem nodzīvos 3 gadus, nav zināms *2
Zāļu izmaksas vienam cilvēkam gadam sastāda 109 000 eiro.
Ja kampaņa izdosies un netiks ieviesta kārtība, ka valsts apmaksā tikai augsti efektīvas zāles, tad veselības aprūpe pārējiem valsts iedzīvotājiem naudas trūkuma dēļ pasliktināsies.
Kāda ir vidējā efektivitāte 71 pretvēža zālēm, kuru cena gadā ir 100 000 un vairāk, kuras FDA ir reģistrējusi no 2002 līdz 20014 gadam? Dzīves ilgums bez slimības progresijas vidēji ir tikai pieticīgi 2,5 mēneši. *4
Vai par dzīvības glābšanu kādai pacientu grupai no kopējās naudas būtu jāmaksā vairāk, kā pārējiem ?
Ar citām slimībām saslimušajiem jau tagad naudas un ārstu trūkuma dēļ ir vairākus mēnešus jāgaida uz izmeklējumiem un speciālistu konsultācijām un dažiem no tiem slimība pa šo laiku progresē līdz neārstējamai.
Piemēram, par viena cilvēka gada kompensācijas izmaksām ar vemurafenib 280 vēnu slimnieki var izmeklēt asinsvadus ar doplerogrāfu. Nekonstatētam kājas vēnā esošam receklim - trombam noraujoties un nosprostojot plaušu artēriju iznākums bieži ir liktenīgs. Šāds vēnu slimnieks, kuram arī draud pāragra nāve, ne ar ko nav sliktāks par melanomas, vai cita vēža slimnieku. Viņu var glābt asins recekli pierādot ar doplerogrāfu un lietojot asins recēšanu mazinošus medikamentus un pēc recekļa izšķīšanas, lai stāvoklis neatkārtotos, iesakot veselīgāku dzīvesveidu. Ārstēšanas izmaksas būs daudz reižu mazākas, tāpēc naudas izlietojums lietderīgāks.
Kā nodokļu naudu varētu izlietot taisnīgāk un lietderīgāk?
Apmaksājot mazefektīvas zāles daudzus cilvēkus izglābt nevar, bet maksājot par profilaktisku izglītību un augsti efektīvām zālēm, var.
Tāpēc iedzīvotājus nepieciešams izglītot par neveselīga dzīvesveida, tai skaitā saules apdegumu melanomas vēzi veicinošo ietekmi, kas samazinātu ne tikai melanomas slimnieku skaitu. Sarunu par veselīgu dzīvesveidu un tā labvēlīgo ietekmi uz imunitāti nepieciešams apmaksāt visu slimību gadījumā.
Apmaksāt zaļo koridoru - tūlītēju piekļuvi ārstiem un izmeklējumiem visiem slimniekiem, gan vēža, gan citiem, kā arī apmaksāt ārsta sarunu ar pacientu tik ilgu, cik nepieciešams, lai saslimušais izprastu savu slimību un labāko ārstēšanās taktiku.
Naudu ņemt no ietaupījumiem neapmaksājot mazefektīvu ārstēšanu.
Apmaksāt tikai zāles, kuras pierādīti izārstē vairāk kā 50% lietotāju, kas uzlabotu saslimušo izredzes, taupītu naudu un liktu ražotājiem piedāvāt efektīvākus medikamentus par zemākām cenām.
Ikvienam slimniekam vajag pateikt summu, par kādu viņš šogad tiks izmeklēts un ārstēts, un par kādu summu viņam tiks glābta dzīvība no nodokļu naudas, kas radītu sajūtu, ka vismaz veselības aprūpe valstī notiek paredzami un taisnīgi.
Manuprāt nevienam par veselības aprūpi maksāt vairāk kā pārējiem nav taisnīgi. Pat ne prezidentam, kuram no pieredzes droši vien šķiet, ka veselības aprūpe valstī ir viegli pieejama un augsti efektīva.
*1 http://www.ema.europa.eu/docs/lv_LV/document_library/EPAR_-_Product_Information/human/002409/WC500124317.pdf
*2http://www.ema.europa.eu/docs/lv_LV/document_library/EPAR_-_Product_Information/human/003820/WC500190990.pdf
*3 http://www.vm.gov.lv/images/userfiles/Bud%C5%BEets/VM_budzets_2017_03.01.2017_komunikatoriem.pdf
*4 http://www.bmj.com/content/355/bmj.i5792/rr-19
Fojo T, Mailankody S, Lo A. Unintended consequences of expensive cancer therapeutics—the pursuit of marginal indications and a me-too mentality that stifles innovation and creativity: the John Conley Lecture. JAMA Otolaryngol Head Neck Surg. 2014;140(12):1225-1236.