Elpošana dzemdībās

Grūtniecības laikā jūs elpojiet par diviem. Tādēļ, lai labāk apgādātu audus ar skābekli, jūsu asiņu daudzums palielinās. Tanī pat laikā auglis, palielinoties vēdera dobumā, ierobežo elpošanas kustības. Tas, savukārt, vājina asinsriti un pasliktina pašsajūtu. Pienācīga elpošana uzlabo asinsriti, novērš elpas trūkumu, sagatavo plaušas slodzei. Netrenējušās grūtnieces pēdējos 3 grūtniecības mēnešos ļoti smagi pārcieš astmu, hronisku bronhītu, vai parastu saaukstēšanos. Iepriekšēja vingrināšanās viņu stāvokli būtu varējusi jūtami uzlabot. 
Satraukumā lielākā daļa cilvēku paātrina elpošanu, kas var novest pie pārelpošanās ( hiper ventilācijas). Tā dzemdību laikā būtu novēršama, jo rada pārmērīgu skābekļa uzņemšanu un ogļskābās gāzes izvadi, kas kritiskā gadījumā var mātei izraisīt asinsvadu spazmas un ģīboni. Tas, savukārt, krasi samazina skābekļa pieplūdi bērnam. Kad dzemde saraujas, elpošanas paņēmieni, kas prasa prāta līdzdalību, palīdz novērst domas. Lēna, dziļa elpošana atvieglo asinsriti, darbojas nomierinoši, palīdz atslābināties, taupa spēkus un vairo pašpaļāvību.
Vingrinājumu un slodzes laikā nekad neaizturiet elpu. Ikdienas pienākumos ietveriet vingrinājumus, kuros kustas plecu josla un paceļas krūškurvis. Tie mazinās dedzināšanu, gremošanas traucējumus. Padziļināta elpošana ar diafragmu uzlabo elpošanas efektivitāti, palīdz dzemdībās, pēc operācijām un plaušu slimniekiem, jo vislabāk izkustina plaušu pamatnes, kas ikdienā elpojot iesaistās maz. 
Kad iztaisnojaties vai atliecaties, ieelpojiet, kad atgriežaties sākuma stāvoklī, saliecieties, vai sasprindziniet vēdera muskuļus, tad izelpojiet.

Dziļā elpošana ar diafragmu. 
Diafragma ir šķērsām novietots muskuļu slānis, kas nodala krūšu dobumu no vēdera dobuma. Šo muskuli jūs jūtat vienīgi žagojoties. Diafragmai uzguļ plaušu pamatnes. Ieelpas laikā diafragma savelkas un noslīd lejup, plaušas ieplešas un piepildās ar gaisu. Vēdera dobuma saturs tiek nedaudz saspiests, kas izpaužas kā neliela vēdera sienas izvirzīšanās uz āru. 
Dziļā ieelpā krūškurvja tilpums pieaug, arī paceļoties ribām - krūškurvis paceļas un piepūšas. Izelpojot ribas nolaižas, diafragma paceļas augšup krūškurvī, tā tilpums mazinās. Ja vēdera muskuļi nav atslābināti, spiediens vēdera dobumā neļauj diafragmai nolaisties, tāpēc elpošana kļūst grūtāka un seklāka, ieelpa notiek tikai ribām paceļoties un krūškurvim izplešoties.
Diafragmas savilkšanās maina spiedienu krūškurvī un vēderdobumā, tā nodrošinot elpošanu, kā arī bērna izstumšanu dzemdību 2. posmā. 
Dzemdību laikā, palīdzot dzemdei izstumt, vēdera muskuļi paaugstina spiedienu vēderdobumā, taču visefektīvāk tie spēj sarauties tieši izelpas laikā. Par to jūs varat pārliecināties, mēģinot uzpūst stingru balonu un vērojot, kā vēdera muskuļiem savelkoties, vēders spēcīgas izelpas laikā ievelkas, paceļot spiedienu vēdera dobumā, krūškurvī, kā arī mazajā iegurnī. 
Grūtniecības beigās, diafragmas kustības tiek apgrūtinātas. Dzemde visaugstāko stāvokli sasniedz 8. mēnesī, kad tā paceļas krūšu kaula līmenī. Nākamajā mēnesī, bērnam noslīdot iegurņa dobumā, tā nedaudz pazeminās. To māte jūt kā ievērojami atvieglotu elpošanu, bet rodas citas neērtības - spiediens uz iegurņa orgāniem un apgrūtināta asinsrite. 
Elpošana ar diafragmu ļauj efektīvi ieplest plaušas un nodrošina pilnīgu gāžu maiņu. Tā kā lielākās vēnas no kājām, iegurņa un vēdera iet caur diafragmu, tad tās ritmiskas kustības rada piesūcošu efektu un uzlabo asinsriti. Lēna, dziļa, ritmiska elpošana palīdz atslābināties un prasa atbrīvot vēdera muskuļus. Tā nomierina, ļauj atelpoties un atpūsties starp kontrakcijām. Pēc dzemdībām šāda elpošana ļauj atbrīvoties no vielmaiņas galaproduktiem un pielietotajām zālēm vai narkozes. Apvienota ar vēdera sienas muskuļu sasprindzināšanu, tā labi tos vingrina. Ja kāda iemesla dēļ pirms vai pēc dzemdībām nespējat celties no gultas, tad pāris pilnīgas ieelpas un dziļas izelpas vismaz reizi stundā jūs pasargās no iespējamajiem sarežģījumiem. 
Elpošana ar diafragmu ir iespējama jebkurā pozā, bet iesākumā būs vieglāk, ja ērti sēdēsiet. Atslābinieties. Uzlieciet rokas uz vēdera zem ribām un lēni un dziļi caur degunu ieelpojiet. Jūtiet kā vēders izplešas. Tad ļaujiet gaisam izplūst, jūtiet, kā vēders iekrīt. 
Pamēģiniet citādi. Atbrīvoti ieelpojiet, bet izelpas laikā, pastiprinot izelpu, ievelciet vēdera muskuļus un tos sasprindziniet. Turpiniet izelpot, līdz vēders ir pavisam iekritis, tas veicinās pilnīgāku nākamo ieelpu un vingrinās elpošanas muskuļus. Citiem dziļo elpošanu ir vieglāk izprast sākot ar pilnīgu izelpu, kam dabiski seko dziļa ieelpa. 
Elpošana ir dabīga norise. Ja jums grūti izprast, kā tieši jūs elpojat, un, vai pareizi, vienkārši kārtīgi, lēni un dziļi ieelpojiet un tāpat arī izelpojiet. Un ar to būs gana.
Vienīgi - elpojiet lēni. Daudzas straujas un dziļas elpas pēc kārtas spēj izsaukt reiboni. Paļaujieties uz savu iekšējo dabisko sajūtu, necentieties pieskaņoties kādam ārējam ritmam.

Elpošana mainās līdzi noskaņojumam. Bailēs, dusmās vai sajūsmā tā kļūst straujāka, tikai mēs paši to reti manām, jo, lai varētu visu savu uzmanību pievērst ārējiem notikumiem, kas ir šo emociju iemesls, iekšējās sajūtas līdz apziņai nenonāk. Nenoteiktu gaidu laikā, ja nav ārējas darbības, mēs iedziļinoties savās sajūtās varam just, kā elpa uztraukumā mainās.
Ir novērots, ka kontrakciju laikā sievietes vai nu aiztur elpu, vai elpo straujāk nekā parasti. Sevišķi uzskatāmi tā notiek atvēršanās perioda beigās, kad savilkšanās ir visilgākās un spēcīgākās. Šinī brīdīpievēršoties elpošanai ir iespējams novērst domas no spēcīgajām iekšējām sajūtām. Ja jūs sakopojat uzmanību uz ko citu (atskaitot pulksteni), iekšējām sajūtām ir mazākas iespējas valdīt, pārpludināt sajūtām, pārņemt prātu. Palīdz arī pievēršanās patīkamām izjūtām, ko dod glāsti, maigs spiediens, balsts, siltums, vēsums, pievēršanās elpošanas ritma maiņām, patīkamai mūzikai vai citiem apstākļiem, kas patīkami piesaista jūsu uzmanību. 
Ja dzemdībās tiek lietota hormonāla stimulācija, elpošanas iemaņas var labi palīdzēt. Tikai nedaudzām sievietēm nav nepieciešams novērst uzmanību, jo viņas iekšējās norises neuztver kā ciešanas. Lai kādi arī padomi tiktu doti, elpošanai ir jābūt vieglai un patīkamai, pat nemanāmai, kāda tā pārsvarā ir, kad jūtaties labi.
Dzemdību atvēršanās periodu var sīkāk iedalīt sākumā, kad dzemdes kakls kļūst plāns, bet atvēruma vēl nav, atvēršanās stadijā, kad dzemde, spēcīgi saraudamās, uzņem ritmu un atvērums pieaug, līdz pārejai, kad atvērums ir 10 cm vai 5 pirksti, un auglis sāk virzīties pa dzemdību ceļiem. Katrs no šiem posmiem dažādām sievietēm norit dažādi, citām sākums ir pakāpenisks, dodot iespēju pierast un pielāgoties, citām tas ir vētrains. Sievietei ir sajūta, ka viss notiek pārāk strauji, nav iespējas attapties, viņa ir ierauta virpulī, pār kuru viņai nav varas. Tāpēc nav vispārēji noderīgu padomu. Ir tikai dažas likumsakarības.
Ja jūs ar mierīgu, dziļu elpošanu tiekat līdz pilnam dzemdes kakla atvērumam, ļoti labi. Daļa sieviešu, kad savilkšanās kļūst spēcīgākas, kļūst nemierīgas. Viņām viegla, maiga elsošana palīdz saglabāt savaldību. Atvēršanās pēdējā posmā, kad kontrakcijas ir garākās un spēcīgākās, elsošana ( viegla, nevis kā vasaras svelmē noskrējies suns) pārmaiņus ar pūšanu, var līdzēt. Pūtiet īsi, lai vaigi piepūšas, bet vēdera muskuļi saspringst pēc iespējas mazāk. Jums var rasties priekšlaicīga vēlme izstumt, kas jūs pārņem kā neapzināts kunkstiens, vai elpas aizture kaklā, kad dzemde ir gatava izstumt bērnu lejup pa dzemdību ceļiem. Rosīga pūšana palīdz šo sajūtu pārvarēt, pirms dzemdes kakls ir pilnībā atvēries.
Šie bija tikai vispārēji ieteikumi, kā vadīta elpošana, palīdzot savākties atvēršanās periodā, var pārņemt prātu un stabilizēt jūtas. Nesagatavotas sievietes dzemdību laikā maina elpošanu, reizēm neatbilstoši fizioloģiskajām vajadzībām. Vingrināšanās, uznākot kontrakcijām, palīdzēs neapjukt, tikt tām pāri, saglabājot spēju pielāgot elpošanu, to paātrinot, palēninot, mainot dziļumu, meklējot piemērotāko veidu, kas sniedz lielāko atvieglojumu. Kontrakcijas ir jāpārdzīvo pa vienai, kā tās nāk, tas ļaus jums sakopot uzmanību uz šinī brīdī notiekošo un mazinās neauglīgas raizes par to, vai jūs spēsiet izturēt, vai nebūs kādi sarežģījumi. Dzemdību garajās stundās pārdomāta elpošana, kamēr dzemdes kakls tiek vilkts vaļā, novēršot domas un sajūtas, piesaista prātu. Tā vietā, lai spēcīgās iekšējās sajūtas, kas rodas no spēkiem, pār kuriem jums nav varas, jūs pārmāktu un rautu līdzi, jūs varat darboties ar tām saskaņā. Lēna, dziļa, mierīga elpošana jums labi līdzēs jebkurā saspringtā situācijā. Tā atspoguļo jūtas, bet arī spēj tās mainīt. Viegla elpošana nozīmē atslābinātu augumu un lielākas ērtības. Aizturot elpu, jūs saspringstat.
Elpojiet ritmā, kas jums visērtākais. Mainiet to. Elsošanu varat mainīt ar 2 elsām - pūtienu, 4 elsām pūtienu, vai 6 elsām - pūtienu. Kas palīdz, tas arī jādara. Jūsu pašsajūta ir noteicošā, nevis kāds ieteiktais paņēmiens. Dažas sievietes izdomā pašas savus elpošanas paņēmienus. Bet, tā kā jūs iepriekš nevarat zināt, kādas būs jūsu dzemdības, un ko tās no jums prasīs, izmēģiniet dažādus veidus, lai jūs būtu droša, ka būs, no kā izvēlēties. Ja elpošana kļūs nevadāma, var palīdzēt vienkārši skaitīt elpas. Un neaizmirstiet piedzīvojuma vienreizīgumu, dalieties savās jūtās ar draugu, kas var jūs uzmundrināt.
Cik vien ilgi iespējams, centieties saglabāt dziļu, mierīgu elpošanu. Nav noteiktu ieteikumu, kad to vajadzētu mainīt. Kad savilkšanās kļūs spēcīgākas, vēdera siena sasprings, jūs iespējams, neapzināti sāksiet elpot seklāk, vairāk ar krūškurvi. Varbūt jūs jutīsiet, ka jums vieglāk sakopot uzmanību uz nedaudz straujāku un seklāku elpošanu, tas jūsu uzmanību labāk novērš un jums vieglāk atslābināties.
Elsojot elpu parasti ievelk un izpūš vienmērīgi, bet reizēm ir vieglāk iejusties ritmā, ja nedaudz uzsver izelpu. Ieelpa pati par sevi parūpēsies. 
Varat ik pēc 4 elsām veikt dziļāku ieelpu, kas ritmā radīs nelielu pauzi.
Dažādas elsošanas un pūšanas kombinācijas, neradot nogurumu, var turpināties visilgāk, jo pēc pūtiena ieelpa nāk viegli. Ritms mēdz būt 6,4,3,2 elsas, kam seko garāks pūtiens, vai pat elsa - pūtiens. 
Kā elpot - pa muti, degunu vai reizē pa abiem, ir mazsvarīgi, dariet kā jums ērtāk. Jo straujāk jūs elposiet, jo vieglāk tas padosies caur muti, bet elpošana caur degunu vai vienlaikus caur degunu vai muti neļauj izkalst rīklei un elpošanas ceļiem. Pāris malki ūdens vai atspirdzinoša dzēriena, ledus gabaliņu sūkāšana, citrona šķēlīte vai ledene var mazināt sausuma sajūtu mutē.
Elpošanas dziļums un biežums ir apgriezti saistīti. Ja elpojat dziļi, neelpojat strauji un otrādi. Pieaugot biežumam, jāmazinās dziļumam, lai nepieļautu pārelpošanos, kas notiek, kad ilgi strauji un dziļi elpo. No asinīm izskalojas ogļskābā gāze, kas izraisa asinsvadu spazmas. Tas izpaužas kā reibonis, vājums, lūpu un pirkstu tirpšana. Ja elpošana nepalēninās, var iestāties ģībonis.
Sekla elpošana nepieļauj pārelpošanos, bet var nenodrošināt pietiekamu skābekļa pieplūdi. Lai vēdināšana notiktu visā plaušu tilpumā, elpošanai ir jābūt pietiekami lēnai un dziļai. Straujās elpošanas paņēmieni labi palīdz novērst uzmanību, bet ne tik labi vēdina plaušas. Šī iemesla dēļ būtu ieteicams vismaz pāris reizes dziļi ieelpot katras savilkšanās sākumā un beigās, jo skābeklis ir nepieciešams bērnam, mātei un smagi strādājošajam dzemdes muskulim. 
Vingrinoties elpojiet lēni. Ja jūs mēģinājumos elposiet strauji, dzemdībās visdrīzāk, jūs to darīsiet vēl straujāk. 
Ritmu var kāpināt jebkurā laikā, bet spēja saglabāt mieru un atslābināties ir daudzkārt svarīgāka, un strauji elpojot, tā var zust. Ja jūs kontrakciju laikā ļaujat savai elpai auļot, jūs viegli varat krist panikā, it īpaši, ja savilkšanās kļūst aizvien spēcīgākas, bet jūs jau esat sasniegusi savas pacietības robežu. Ir izpētīts, ka mērena elpošana palīdz tikpat labi kā strauja.
Protams, dzemdības nav nepārtrauktas savilkšanās. Starp kontrakcijām ir pauzes, pat ja tās ir īsas, jūs varat iekārtoties ērtāk, izskalot muti, pasnaust, vai kā citādi atslābināties. Ja jūtaties ļoti nogurusi, jūsu draugs var jūs uzmundrināt, lai tiktu līdz savilkšanās beigām, vai tikt galā ar nākamo utt.
Dažādie elpošanas veidi ļauj jums just zināmu kontroli pār notikumiem, kuros jūsu loma ir nogaidoša un ko jūs citādi nespējat ietekmēt. Tie ļauj dalīties pārdzīvojumos ar partneri, kas var jūs atbalstīt un uzmundrināt paļauties dabiskām norisēm un uzticēties pašas ķermenim.
Izstumšanas posmā veiciet vismaz pāris dziļas elpas katras savilkšanās sākumā un beigās un pēc iespējas saglabājiet mierīgu un brīvu elpošanu. Vēdera muskuļu savilkšanās un vienlaikus lēna, lūpās bremzēta izelpa tika aplūkota iepriekš. Īsi pirms galviņas dzimšanas jums, iespējams, lūgs pārtraukt izstumt, lai mazinātu spiedienu uz augli un saudzētu dzemdību ceļus. Tad viegli elsosiet, cenšoties atslābināties. 
Pēc dzemdībām dziļa elpošana palīdzēs atbrīvoties no slodzes radītajiem vielmaiņas galaproduktiem un atsāpinošām zālēm. Turklāt diafragmas kustību piesūcošā darbība veicina asiņu plūsmu vēnās, kas savāc asinis no kājām un iegurņa. Veiciet vismaz 2,3 dziļas elpošanas kustības reizi stundā
.

Mokošs klepus stipri noslogo vēdera sienas un starpenes muskuļus. Pirms klepošanas pamēģiniet vairākkārt dziļi paelpot un aizstāt to ar izelpu, kuras laikā, neaizverot balss spraugu, spēji savelciet vēdera muskuļus, līdzīgi, kā spēcīgi sakot ''ha''.