Zinātniski pētījumi apliecina, ka pašreizējais vakcinācijas kalendārs neatbilst prasībai nekaitēt. Zāļu un vakcīnu nepamatota lietošana ir kaitīga veselībai.
Kopsavilkums.
Vakcīnas pētījums rāda, ka vidusmēra cilvēkam atkārtota vakcinācija pret difteriju nav jāveic ik pēc 10 gadiem, kā iesaka ražotāji un vēlas padarīt par obligātu pienākumu vakcinācijas padome, bet varētu tikt veikta reizi 30 gados, vai retāk.
Cits pētījums rāda, ka cilvēkiem kam antivielu daudzums aizsardzībai pret slimību ir mazāks kā rāžotājs iesaka, sastopoties ar slimības izsaucēju imūnsistēma saražo nepieciešamās antivielas. Cilvēkiem kopā ar šūnām, kas ražo antivielas, kuru daudzums ar gadiem mazinās, parasti veidojas arī imūnās atmiņas šūnas, kas saglabājas ilgstoši un nodrošina antivielu ražošanu pēc vajadzības. Viņiem atkārtota vakcinācija veselību neuzlabos.
Cits pētījums rāda, ka lielākā daļa cilvēku aizsardzību pret difteriju iegūst ar pirmo ievadīto vakcīnu. Tālāka vakcinēšanās viņiem nedod labumu, iespējams, kaitē.
Zināt vakcīnu blaknes ir svarīgi, jo bērnam, kam parādās blaknes pēc pirmās vakcinas devas, organisms ir jūtīgāks pret vakcīnu nekā bērnam, kam blaknes nerodas. Bērnu ar vieglām blaknēm vakcinējot atkārtoti pieaug risks iegūt smagas blaknes.
Zāļu blakņu pētīšanas protokols liek uzskatīt par blaknēm ikvienu jaunu veselības traucējumu 2 gadus pēc pēdējās vakcinācijas un liek ziņot par tām.
Tālāk sīkāks skaidrojums ar piemēriem un ieteikumi vakcinācijas drošības uzlabošanai Latvijā.
Kāpēc vakcinācijas kalendārā ir obligāti jābrīdina par blaknēm?
Kāpēc vecākiem, pirms vakcinēt bērnu, vispirms ir jāiepazīstas ar blaknēm?
Vakcinācijas kalendārs iedzīvotājiem šobrīd ir veidots nelikumīgi, vakcīnu reklāmas veidā.
Kalendārs atspoguļo tikai iespējamos, turklāt negarantētos ieguvumus, taču nebrīdina par novērotajiem riskiem, primkārt jau blaknēm.
Blaknes zināt ir īpaši svarīgi, jo zāļu aprakstā uzrādītās ražotāju apkopotās blaknes ir tās, kas brīdina, ka cilvēkam var būt paaugstināta jūtība pret vakcīnu vai tās sastāvdaļām.
Bērnam, kam nav paaugstināta jūtība pret vakcīnu, vai kādu no vakcinas sastāvdaļām, blaknes nerodas.
Vai bērnam pēc vakcinācijas radīsies blaknes, iepriekš paredzēt nav iespējams.
Ražotāju zāļu aprakstā uzrādītās blaknes, paaugstinātas jūtības pierādījums, rodas vidēji katram desmitajam bērnam, kas saņem komplekso vakcīnu.
Zāļu ražotāji pie blaknēm kas liecina, ka bērnam ir paaugstināta jūtība pret ievadīto vakcīnu min miega traucējumus, bērnam neraksturīgu raudāšanu, temperatūru 38 un sāpīgumu, arī pat nelielu pietūkumu injekcijas vietā, ko pēc pētījumu datiem piedzīvo viens no 10 vakcīnu saņēmušajiem.
Ņemot vērā, ka vakcinēts tiek vesels bērns, vakcīna nedrīkst radīt nekādus veselības traucējumus.
Paaugstinātu jūtību, par ko liecina blanes, zāļu ražotāji min kā kontrindikāciju atkārtotai vakcīnas ievadei.
Ar blaknēm, kas liecina par bērna jūtību pret vakcīnu, ikviens var iepazīties vakcīnu zāļu aprakstos.
https://dati.zva.gov.lv/zalu-registrs/
Blaknes Latvijā ārsti neatpazīst, jo viņus izglīto neētiski un neatbilstoši tiesiskā regulējuma prasībām.
Vakcīnu ražotāju apmaksātos mūžizglītības kursos, vakcīnu ražotāju apmaksāti lektori, kuri neuzrāda interešu konfliktu, reklamē vakcīnas, neuzrāda NNT efektivitāti un nebrīdina par blaknēm.
Vadošie speciālisti, tostarp imunizācijas valsts padomes vadītāja, kas neuzrāda interešu konfliktu, maldina, ka blaknes, piemēram, augsta temperatūra, pietūkums injekcijas vietā un citas, nav pazīme paaugstinātai jūtībai pret vakcīnu, bet tikai ''liecība par spēcīgas imunitātes veidošanos''.
Sekojot šai aplamajai loģikai vislabākajai iegūtajai imunitātei, jeb ieguvumam no vakcinācijas ir jābūt tiem, kas pēc šādas medicīniskas manipulācijas iegūst vissmagākās blaknes, tostarp paliekošus veselības traucējumus.
Sekojot šai aplamajai loģikai nevakcinētiem cilvēkiem, kas, piemēram, ar covid slimoja reti un viegli, bija slikta imunitāte, jo viņiem slimības ierosinātājs neizsauca augstu temperatūru, neradīja paliekošus veselības traucējumus, vai citas pazīmes, ko zāļu ražotāji pamatoti uzrāda kā blaknes.
Liela daļa bērnu, kam paaugstinātas jūtības dēļ pret vakcīnu vai tās sastāvdaļam rodas blaknes, kuriem tāpēc atkārtota vakcinas ievade ir kontrindicēta, tomēr Latvijā tiek vakcinēti atkārtoti, riskējot iegūt paliekošus veselības traucējumus.
Šobrīd, ārstu nelikumīgas un neētiskas mūžizglītības rezultātā Latvijā ir nostiprinājusies aplama tradīcija par kontrindikāciju atkārtotai vakcinācijai uzskatīt tikai smagās blaknes, kas jau ir novedušas pie paliekošiem veselības traucējumiem un nezināšanā sakņota tradīcija veselības traucējumus 2 gadu laikā pēc vakcinācijas neuzrādīt kā iespējamas vakcīnas blaknes.
Ja ģimenes ārsti atkārtoti nevakcinētu pēc vieglām blaknēm, tas daļai cilvēku aiztaupītu smagos veselības traucējumus pēc atkārtotas vakcinācijas.
Pieļauju, vecāki nav lasījuši vakcīnas zāļu aprakstus, jo ir mācīti akli uzticēties ārstiem, neņemot vērā, ka ārstiem piemīt cilvēciski trūkumi.
Pieļauju, ārsti nezināšanas dēļ vecākus nebrīdina par blaknēm un neskaidro riskus atkārtoti vakcinējot bērnu, kam pēc pirmās vakcinācijas tika novērotas blaknes, kas liecina par paaugstinātu jūtību pret vakcīnu.
Vai piekrišana vakcinācijai, kas ir iegūta nebrīdinot par blaknēm ir likumīga?
Piekrišana kas ir iegūta bez brīdnāšanas par blaknēm nav uzskatāma par likumīgi iegūtu, informētu piekrišanu.
Vakcinēšana bez informētas piekrišanas ir pielīdzināma apzinātam veselības apdraudējumam, jo tā var radīt paliekošus veselības traucējumus, pat nāvi.
Lai uzlabotu drošību veselības aprūpē aicinu atbildīgās personas vakcinācijas kalendārā obligāti uzrādīt zināmās vakcīnu blaknes un aicināt ārstus un iedzīvotājus 2 gadu laikā pēc pēdējās vakcinācijas ziņot par ikvienu jaunu nopietnu veselības traucējumu kā par iespējamu vakcinācijas blakni.
Aicinu vecākus nepiekrist vakcinācijai pirms viņi ir guvuši iespēju iepazīties ar visām vakcīnas blaknēm. Aicinu vecākus nepieņemt sasteigtus lēmumus un nopietni izsvērt zināmos vakcinācijas ieguvumus un ņemt vērā, ka vakcīnas riski bieži vien ir ar nezināmu biežumu, ko katram konkrētajam bērnam iepriekš nevar paredzēt.
Lai cilvēks būtu pasargāts no difterijas vai obligāti ir nepieciešamas vairākas vakcinācijas pēc kārtas, vai lielākajai daļai cilvēku pietiek ar vienu vakcīnas devu?
Kā rāda pētījums par difterijas vakcīnas efektivitāti, vairāk kā puse cilvēku aizsardzību pret difteriju sasniedz ar vienu vakcīnas devu.
http://www.bernuarsts.lv/vakcinacijas-pret-difteriju-ieguvumi-un-riski-berna-labakas-intereses/
Pētījums pierāda, ka šobrīd lietotais manipulatīvais termims ''noslēgta, vai pabeigta primārā vakcinācija'', kas visiem cilvēkiem paredz vienādu noteiktu skaitu, 2 vai pat 3 vakcīnas ievadīšanas rezes ar īsu starplaiku, lai cilvēku juridiski drīkstētu uzskatīt par vakcinētu, ir klīniska aplamība.
Lielākaja daļai cilvēku pietiek ar vienu vakcīnas devu, kas izsauc imūno atbildi ar antivielu un imūnās atmiņas šūnu rašanos, kas atkārtoti sastopoties ar antigēnu saražo nepieciešamās antivielas un cilvēks nesaslimst, vai slimo viegli. Šiem cilvēkiem pabeigts, vai noslēgts primārās vakcinācijas kurss ir panāksts ar vienu vakcīnas devas ievadi. Viņiem atkārtota vakcinācija veselību neuzlabos, tikai vairos iespēju iegūt veselības traucējumus, vai pat nomirt.
Turpretī, ir jāņem vērā, ka ap 2% cilvēku pat pēc vairākkārtējas vakcinācijas nesasniedz ražotāja ieteikto seroloģisko aizsardzības līmeni.
Cilvēkiem ar imunitātes traucējumiem kas izpaužas kā antivielu rašanās traucējumi arī vairākkārtēja vakcinācija neļaus sasniegt ieteikto antivielu līmeni. Daudzkārtēja vakcinācija viņu imunitātes stāvokli neuzlabos, drīzāk traucēs.
Piemēram, pēc atkārtotas imunizācijas ar covid vakcīnu, sastopoties ar izmainījušos vīrusa paveidu, organisms nevis izstādā antivielas pret jauno vīrusu, bet pastiprināti ražo neefektīvas antivielas pret veco vakcīnu. Tāpēc Latvijā pārslimojuši cilvēki sastopoties ar jauniem covid variantiem saslima un mira retāk kā vairākkārt vakcinēti cilvēki.
http://www.bernuarsts.lv/jautajumi-un-atbildes-par-vakcinaciju-pret-covid-latvija/
Atkārtotas vakcinācijas lietderību rāda organisma atbildes reakcija veidojot antivielas.
Pēc vienreizējas kompleksās vakcīnas ievades, ja radās antivielas pret ievadīto vakcīnu, atkārtota kompleksās vakcīnas sastāvā ietilpstošas vakcīnas ievade būtu apsverama tikai tad, kad antivielu titri pret šo vakcīnu vairs nav nosakāmi, jo, kā rāda difterijas vakcīnas pētījumi, vairāk kā puse cilvēku iegūst aizsargājošus antivielu titrus ar pirmo vakcīnas devu, un kā rāda hepatīta b vakcīnas zāļu aprakstā uzrādītais pētījums arī cilvēki, kam vairs nav ražotāja ieteiktais pasargājošais antivielu līmenis tomēr ir pasargāti. Tā kā kopā ar antivielas ražojošām šūnām lielākajai daļai cilvēku organismā veidojas arī imūnās atmiņas šūnas, tad kamēr antivielas ir nosakāmas, kaut arī to daudzums ir mazāks par vakcīnu ražotāju ieteikto daudzumu, saskaroties ar antigēnu vai slimības ierosinātāju, imūnās atmiņas šūnas saražo nepieciešamo antivielu daudzumu, kas novērš saslimšanu vai palīdz atveseļoties.
Ikvienam, kam vakcīna ir radījusi imūno atbildi, par ko liecina antivielu ražošana, kas laikam ejot mazinās, jo organismam nav lietderīgi saglabāt augstus antivielu līmeņus pret retām slimībā, imūnās atmiņas šūnas saglabājas gadu desmitus un nodrošina ilglaicīgu aizsardzību.
Tātad viena vakcīnas deva, tāpat kā pārslimota bērnu slimība, ja tā ir izsaukusi imūno atblidi ar antivielām, arī mazina atkārtotas saslimšanas risku ar imūnās atmiņas šūnām. Turpmāka vakcinācija šo cilvēku veselību neuzlabos, iespējams, pasliktinās.
Aicinu pirms atkārtotas vakcīnas ievades pārbaudīt vai ir nosakāmas antivielas pret slimību. Ja antivielas ir nosakāmas, tad turpmāku imunitāti nodrošinās arī imūnās atmiņas šūnas un vakcinācija, visdrīzāk, veselību neuzlabos.
Vai kompleksā vakcīna, kam sastāvā ir vakcīna pret difteriju, ir piemērota atkārtotai ievadei?
Pēc pētījumu datiem difterijas un stinguma krampju vakcīnu radītas antivielas asinīs saglabājas dažādu laiku. Atkārtotas ievades laiks vakcīnai pret difteriju ir ne ātrāk kā 30 gadi. Ja kompleksā pote tiek ievadīta ātrāk, tad difterijas vakcīna tiek ievadīta nevajadzīgi, bez ieguvuma veselībai bet vairojot blakusparādību riskus.
Aicinu atkārtotu vakcināciju veikt ar atsevišķām vakcīnām, atbilstoši to panesamībai un iedarbības laikam, individuāli nosakot antivielas pret katru no vakcīnām ikvienam pacientam, kurš vēlas vakcinēties.
Atkārtoti vakcinēties ir lietderīgi tikai pret tām slimībām, pret kurām antivielas nav nosakāmas.
Ja antivielas ir nosakāmas, bet nesasniedz ražotāja ieteikto aizsardzības līmeni, atkārtota vakcinācija nav jāveic, jo imunitāti visdrīzāk turpina nodrošināt imūnās atmiņas šūnas.
Ja revakcinācija notiek ar komplekso poti pēc grafika, tad pacienti dzīves laikā saņem desmitiem liekas vakcīnu devas.
Vakcinējoties ar komplekso poti nav iespējams izvērtēt katras atsevišķas vakcīnas ietekmi uz veselību.
Ja vakcinācija nav nepieciešama, tad atkārtoti vakcinējoties nav ieguvumu, bet nevajadzīgi pieaug riski iegūt veselības traucējumus, vai nomirt un nevajadzīgi sadārdzinās vakcinācijas izmaksas
Katrai no kompleksajā vakcīnā iekļautajām vakcīnām ir atšķirīga nepieciešamība pēc atkārtotas vakcīnas devas ievades, tāpēc atkārtoti vakcinējoties ar kompleksajām vakcīnām pēc noteiktas shēmas un nepārbaudot antivielas, cilvēki saņem liekas vakcīnu devas.
Ja noteiktā dzīves posmā cilvēkam kādas no kompleksās vakcīnas sastāvā esošo vakcīnu radītās antivielas vairs nav nosakāmas un cilvēks nav drošs par savu imunitāti, tad var apsvērt revakcināciju ar šo vienu vakcīnu, bet nav ieguvumu, ir tikai riski atkārtojot vakcināciju ar pārējām kompleksās vakcīnas sastāvā ietilpstošajām vakcīnām, pret kurām antivielas vēl ir nosakāmas, pat ja tās vairs nesasniedz aizsargājošu daudzumu, jo kopā ar antivielām, kas pamazām zūd, organsims rada atmiņas šūnas, kas saglabājas gadu desmitiem un sastopoties ar kaitīgo faktoru atjauno antivielas pēc vajadzības. Pēc pārslimotām bērnu infekcijām, piemēram, vējbakām, cilvēki visbiežāk iegūst imunitāti uz mūžu.
Zemāk minētā vakcīnu pētījuma rezultāti liecina, ka 95% iedzīvotāju vakcinācija pret difteriju nav nepieciešama biežāk kā reizi 30 gados un retāk. Biežāka vakcinācija nedod ieguvumus un vairo riskus.
Antivielas pret difteriju un citām vakcinācijas kalendārā minētajām infekcijām ikviens pirms revakcinācijas var notiekt laboratoriski.
Piemēram, https://www.egl.lv/faili/testi/4012.pdf
Vai obligāts pienākums vakcinēties apdraud veselību?
Ņemot vērā, ka ikvienai vakcīnai ir neparedzamas blaknes, ir kļūdaini uzlikt pienākumu vakcinēties, it īpaši, vakcinēties nevajadzīgi.
Vakcinācijai, kā jebkurai mediciniskai manipulācijai ar neparedzamām sekām ir jābūt pilnībā brīvprātīgai.
Vakcinējoties pienākuma pēc un vadoties tikai no ierobežoto vakcīnu petījumu rezultātiem, nevis ņemot vērā cilvēka organisma atbildes reakciju, cilvēki tiek maldinoši motivēti vakcinēties lieki, faktiski tiek spiesti lieki pakļaut riskam savu veselību un dzīvību.
Jauni zinātniski atklājumi medicīnā un pēcpārdošanas ziņojumi par blaknēm, ik pa 10 gadiem un pat biežāk, liek atsaukt no pārdošanas iepriekš ieteiktās zāles, vakcīnas un maina pieņemtās vadlīnijas veselības aprūpē. Tāpēc nedrīkst padarīt par obligātu pienākumu lietot noteiktas zāles, vakcīnas un ārstēšanos īstenot tikai atbilstoši noteiktām vadlīnijām.
Cilvēktiesību pārkāpumi, pienākums vakcinēties un ierobežojumi, kā to apstiprina Covid pieredze, palielināja, nevis samazināja iedzīvotāju papildu mirstību Latvijā.
Vai ieteikums vakcinēties pēc noteiktas shēmas apdraud veselību?
Turpināt vakcinācijas kalendārā iedzīvotājiem ieteikt vakcinēties pret difteriju ik pa 10 gadiem ir rupja kļūda, jo zinātnisks pētījums liecina, ka atkārtota vakcinācija pret difteriju vidusmēra iedzīvotājam nav nepieciešama 30 gadus un ilgāk.
Neliela veselības aprūpes speciālistu grupa ar personīgu interešu konfliktu pārkāpjot brīvprātības principu medicīnā, vēlas iedzīvotāu vakcināciju no brīvprātīgas padarīt par obligātu regulāru pienākumu, kas kaitē iedzīvotāju veselības aprūpes interesēm, pārkāpj cilvēku pamattiesības, sekmē zāļu ražotāju intereses gūt peļņu no saražoto vakcīnu pārdošanas un rada nevajadzīgus zaudējumus veselības aprūpes budžetam.
Imunizācijas valsts padomes locekļi, neuzrādot interešu konfliktu, apmāca studentus un ārstus reklamējot vakcīnas un neuzrādot vakcīnas NNT efektivitāti un blaknes, tādā veidā radot un uzturot aplamu priekšstatu, ka vērtējot atkārtotas vakcīnu ievades ieguvumus un riskus blaknes nav jāņem vērā.[NNT numbers needed to treat, cilvēku skaits, kas jāvakcinē, lai novērstu vienu nelabvēlīgu notikumu, piemēram, saslimšanu, vai nāvi]
Valstī nedarbojas vakcīnu radītu veselības traucējumu ziņošanas un kompensācijas programma.
Arī valsts apmaksas kārtība vakcīnām ir neatbilstoša, jo šobrīd apmaksā lieku vakcīnu iepirkšanu un norakstīšanu.
Kas būtu darāms?
Aicinu vakcinācijas kalendārā brīdināt par vakcīnu blaknēm.
Aicinu saglabāt brīvprātību medicīnā.
Aicinu veselības ministru nekavējoties atbrīvot no ieņemamā amata imunizācijas valsts padomē ikvienu locekli, kas protokolos, atbilstoši imunizācijas valsts padomes nolikumam, nav uzrādījis interešu konfliktu un ir publiski reklamējis vakcīnas tā nodarot kaitējumu iedzīvotāju veselībai.
Aicinu ārstu mūžizglītības kursos, vadlīnijās un publiski uzstājoties, lektoriem obligāti uzrādīt interešu konfliktu, vakcīnu, zāļu un procedūru blaknes un NNT efektivitāti.
Aicinu veselības aprūpes sistēmu pārraugošās amatpersonas Latvijā mudināt ģimenes ārstus ievērot pacientu tiesības atteikties no jebkuras medicīniskās iejaukšanās, praktizēt individualizētu, uz pierādījumiem balstītu ārstniecību un kļūdaini, sekojot novecojušiem ražotāja ieteikumiem, neieteikt revakcinēties ik pēc 10 gadiem, ja pētījums rāda, ka lielākajai daļai cilvēku revakcinācija pret difteriju nav nepieciešama ātrāk kā reizi 30 gados. Novecojušie ieteikumi balstās uz pētījumiem ar nelielu cilvēku skaitu, nepietiekamu, lai atklātu retas dzīvību apdraudošas blaknes, kas parādās pēcreģistrācijas ziņojumos. Ražotāja ieteikumi atspoguļo ražotāja interešu konfliktu, vēlmi regulāri vakcinēt cilvēkus peļņas dēļ, nevērtējot zāļu lietošanas nepieciešamību. Vakcinēšanās pēc grafika uztur lieku vakcinēšanos, bez ieguvuma veselībai, bet ar papildus risku veselībai un dzīvībai, kā arī augstām un nevajadzīgām vakcinācijas izmaksām.
Aicinu pirms atkārtotas vakcinācijas ikvienam ieteikt pārbaudīt, vai asinīs ir nosakāmas antivielas.
Ja antivielas ir nosakāmas, tad, ārstam ir jāņem vērā hepatīta b vakcīnas zāļu aprakstā minētais pētījums, kurā ievadot antigēna provokāciju cilvēku grupai, kurai antivielu līmenis nesasniedza aizsargājošu lielumu, tika iegūta pilnvērtīga imūnā atbilde, jo pēc antigēna ievades atmiņas šūnas saražoja nepieciešamās antivielas. Šie dati liecina, ka aizsardzību pret B hepatītu visām pētāmajām personām, kurām ir bijusi atbildes reakcija pret primāro vakcināciju, par ko liecina asinīs nosakāmas antivielas, bet zudis ieteiktais anti-HBs antivielu seroloģiskās aizsardzības līmenis, aizsardzību turpina nodrošināt imūnā atmiņa, līdzīgi, kā pēc pārslimotām bērnu infekcijām, piemēram, vējbakām.
Pieļauju, ar visām citām vakcīnām ir līdzīgi. Ja pret tām ir nosakāmas antivielas, tad ir radušās arī atmiņas šūnas kas desmitiem gadu nodrošina imūno atbildi atkārtoti sastopoties ar slimības izsaucēju. Šiem cilvēkiem atkārtota vakcīnācija veselību neuzlabos.
Aicinu apmaksāt antivielu testus pret imunizācijas kalendārā iekļautajām vakcīnām.
Obligāta pienākuma vakcinēties vietā aicinu ievērot brīvprātības principu vakcinējoties un aicinu informēt pacientus par visām zāļu ražotāja minētajām blaknēm, jo tās pierāda paaugstinātu jūtību pret vakcīnu vai tās sastāvdaļām, kas ir kontrindikācija atkārtotai vakcinācijai.
Aicinu ģimenes ārstus ņemt vērā, ka par ziņojamām vakcīnu blaknēm ir jāuzskata ikviens ilgstošs vai smags veselības taucējums kas ir sācies vai pastiprinājies 2 gadu laikā pēc pēdējās vakcinācijas, tostarp zīdaiņu pēkšņās nāves sindroms zīdaiņiem līdz gada vecumam, kura iespējamo saistību ar bērnu pastiprinātu imunizāciju pirmajā dzīves gadā ir jāpēta. Kompleksās vakcīnas zāļu aprakstā ir brīdinājums par novērotiem elpošanas apstāšanās gadījumiem 3 diennakšu laikā pēc vakcinācijas priekšlaikus dzimušiem bērniem nenobrieduma dēļ.
Ārstam ir pienākums par jebkuriem nopietniem jauniem veselības traucējumiem ziņot kā par iespējamu vakcinācijas blakni 2 gadus pēc pēdējās vakcīnas. Ārstam nav pienākuma pierādīt cēloņsakarību, jo to Eiropas zāļu uzraugs nosaka statistiski, salīdzinot veselības traucējumus un nāvi vakcinētu un nevakcinētu bērnu starpā.
Aicinu ģimenes ārstus fiksēt slimības vēsturēs vakcinētajiem cilvēkiem konstatētās zāļu aprakstos uzrādītās blaknes, tostarp, izmaiņas bērna ēstgribā, noskaņojumā, vai miega traucējumus, kas pierāda pastiprinātu jūtību pret vakcīnas sastāvdaļām.
Aicinu ģimenes ārstus ņemt vērā, ka paaugstināta jūtība pret vakcīnas sastāvdaļām, kas izpaužas kā zāļu aprakstā minēta blakne, ir ražotāja noteikta kontrindikācija atkārtotai vakcinācijai ar šo poti.
Aicinu vakcinācijas padomi prims iepirkt vakcīnas, e veselībā noskaidrot pacientu piekrišanu vakcinācijai pret katru no slimībām, vai nu ar komplekso vakcīnu, vai atsevišķām vakcīnām, pēc pacienta ieskatiem, vai atteikšanos vakcinēties pret kādu no slimībām, vai kopumā. Tas ietaupīs veselības aprūpes līdzekļus nepērkot vakcīnas, ko pacienti nevēlas.
Atbilstoši pacientu labākajām interesēm un drošībai ir obligāti jāiepērk arī atsevišķas vakcīnas. Tas ļaus ievērot vakcīnu zāļu aprakstā minētos brīdinājumus neievadīt vakcīnu atkārtoti, ja ir novērotas blaknes, kas liecina par paaugstinātu jūtību uz kādu no vakcīnas sastāvdaļām. Paaugstināta jūtība ir ražotāja noteikta kontrindikācija vakcinācijas atkārtotai ievadei un revakcinācijai.
Ir jāņem vērā, ka vakcināciju atkārtot drīkst vienigi gadījumā, ja pēc pirmās vakcinācijas nebija novērotas zāļu aprakstā uzrādītās blaknes, ja bērnam pēc veiktas vakcinācijas nebija uzvedības pārmaiņu un sūdzību par veselības traucējumiem.
Difterijas vakcīnas aizsardzības ilguma pētījums.
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27060790/
Latvisks tulkojums ar sekojošu saiti uz orģnālu angļu valodā.
Ja nepieciešams, faktu pārbaudei lietojiet google translate programmu.
Rezultāti: aptuveni 97% populācijas bija seropozitīvi pret stingumkrampjiem un difteriju, kā noteikts ar aizsargājošo seruma antivielu titru ≥0,01 SV/mL. Vidējie antivielu titri pret stingumkrampjiem un difteriju bija attiecīgi 3,6 un 0,35 SV/ml.
Antivielu atbildes reakcija pret stingumkrampjiem samazinājās ar aptuveno pussabrukšanas periodu 14 gadi (95% ticamības intervāls, 11-17 gadi), turpretim antivielu atbildes reakcija pret difteriju bija ilgstošāka un samazinājās ar aptuveno pussabrukšanas periodu 27 gadi (18. 51 gads).
Matemātiskie modeļi, kas apvieno antivielu lielumu un ilgumu, paredz, ka 95% iedzīvotāju saglabā aizsardzību pret stingumkrampjiem un difteriju ≥30 gadus bez papildu revakcinācijas.
Secinājumi: Šie pētījumi parāda, ka lielākajai daļai vakcinēto personu pastāv noturīgs aizsargājošas antitoksīnu imunitātes līmenis. Kopā tas liecina, ka, iespējams, vairs nav nepieciešams veikt revakcinācijas ik pēc 10 gadiem un ka ir jāpārskata pašreizējais pieaugušo vakcinācijas grafiks pret stingumkrampjiem un difteriju.
https://pubmed.ncbi.nlm.nih.gov/27060790/
Durability of Vaccine-Induced Immunity Against Tetanus and Diphtheria Toxins: A Cross-sectional Analysis
Erika Hammarlund 1, Archana Thomas 1, Elizabeth A Poore 2, Ian J Amanna 2, Abby E Rynko 1, Motomi Mori 3 4, Zunqiu Chen 4, Mark K Slifka 1
Results: Approximately 97% of the population was seropositive to tetanus and diphtheria as defined by a protective serum antibody titer of ≥0.01 IU/mL. Mean antibody titers were 3.6 and 0.35 IU/mL against tetanus and diphtheria, respectively. Antibody responses to tetanus declined with an estimated half-life of 14 years (95% confidence interval, 11-17 years), whereas antibody responses to diphtheria were more long-lived and declined with an estimated half-life of 27 years (18-51 years). Mathematical models combining antibody magnitude and duration predict that 95% of the population will remain protected against tetanus and diphtheria for ≥30 years without requiring further booster vaccination.
Conclusions: These studies demonstrate that durable levels of protective antitoxin immunity exist in the majority of vaccinated individuals. Together, this suggests that it may no longer be necessary to administer booster vaccinations every 10 years and that the current adult vaccination schedule for tetanus and diphtheria should be revisited.
Aicinu ikvienu, kas rakstā atrada ko noderīgu, dalīties ar rakstu, lai cilvēki uzzina.
Ja pamanījāt kļūdu lūdzu rakstiet uz zeigurs@latnet.lv
29.10.2024