Atslābināšanās grūtniecības un dzemdību laikā

Ikdienā lielākā daļa mūsu dusmu un sapīkuma tiek apspiestas. Tas organismā vairo spriedzi. Tā kā mēs ar muskuļu palīdzību izpaužam emocijas un īstenojam vēlmes, pat niecīgākais garīgais uzbudinājums, neapmierinātība par kaitinošiem sīkumiem, vispārējs saspringums, raizes vai baiļošanās neļauj tiem pienācīgi atslābt. Muskuļi var būt ne tikai pārāk vārgi, tie var būt arī pārāk saspringti. Miers gluži kā miegs, ir nepieciešami. Pat sirds muskulis, kas gan nomodā, gan miegā, visu cilvēka dzīves laiku ritmiski saraujas, pēc katras saraušanās reizes mirklīti atslābst. 

Ja kādi muskuļi tiek ilgstoši sasprindzināti, tajos uzkrājas vielmaiņas galaprodukti. Tas var novest līdz sāpēm, stīvumam, pat krampjiem. Regulāra relaksācija ļauj justies krietni vieglāk, gan grūtniecības laikā, gan arī vēlāk, kad jūsu dzīve kļūs aizvien trokšņaināka, jūs aizvien biežāk pārtrauks, būs aizvien vairāk raižu. 
Te palīdz atslābināšanās, kas ir kas vairāk kā vienkārši bezdarbība un nekustīgums, vai sēdēšana krēslā, vērojot izklaides. Patiesa atslābināšanās prasa sajust un mazināt spriedzi bezdarbībā esošos muskuļos.
Pat miegā pretējās muskuļu grupas ir nelielā līdzsvarotā saspringumā un, ja vienos muskuļos saspringums pieaug, tas samērīgi pieaug arī pretējos. Šis saspringums ir neapzināts un var kļūt par ieradumu. Tas var būt jebkurā ķermeņa daļā un izsaukt pārmaiņas stājā, kustībās, pašsajūtā un noskaņojumā. Saspringti muskuļi izraisa uzbudinājumu nervu sistēmā un tas savukārt veicina muskuļu saspringumu. Veidojas apburtais loks, kur vienas nepatikšanas pastiprina otras un tā cēlonis ir mazkustīgs un prasīgs mūsdienu dzīvesveids. Tā rezultātā, paaugstināts asinsspiediens, asinsrites traucējumi sirdī vai smadzenēs ir vieni biežākiem nāves cēloņiem pāri pusmūžam.
Atslābināšanos iespējams sasniegt vairākos veidos, un tos ir iespējams piemērot apstākļiem. 
Pasīvi atslābinoties, cilvēks uz brīdi patveras savas iekšējās pasaules robežās. Viss ķermenis atslābst, jo prāts pārstāj uztvert jaunumus, kas mēdz būt satraucoši, pārstāj apsvērt. Zemas uzbudināmības stāvokli palīdz sasniegt mierīga mūzika, iztēlota patīkama, mierīga pludmales vai cita aina. Domas savā nodabā mierīgi nāk un iet. Centieties panākt vienaldzīgu, neemocionālu, no malas vērotāja attieksmi pret tām.
Lielākajai daļai cilvēku apmēram 20 minūtes ir labākais laika daudzums, kas nepieciešams, lai vingrinātos pasīvi atslābināties.
 Uz rezultātu noskaņotam cilvēkam, kas visu dzīvi ir ar enerģisku rīcību tiecies pēc noteiktiem mērķiem, sākumā var būt grūti labi justies vienatnē ar sevi, šķietami tērējot laiku neko nedarot. Kamēr cenšaties atslābināties, nekaliet plānus, ko darīsiet tiklīdz nodarbība beigsies. Ir saprotams, ka sākumā ikviens jūtas mazliet sasprindzis un vēlas gūt labu sniegumu. Vingrinoties, augot pašpārliecinātībai, tieksme sevi vērtēt mazinās, un jūs atbrīvosieties arvien vieglāk.
Izmantojiet satiksmes sastrēgumus un kafijas pauzes, lai atslābinātos. Ja jums ir sēdošs darbs, ātra kakla un plecu muskuļu atbrīvošana var jūs ļoti atspirdzināt.
Darbīga, aktīva atslābināšanās no pasīvas atšķiras ar to, ka jūs mijiedarbojieties ar apkārtni bez pārmērīga saspringuma. Spriedzi mazina apziņas stāvoklis, ko raksturo vārdi ''mierīga modrība''. Tā, nesaraujot kontaktu ar apkārtni, ļauj rīkoties mierīgi un efektīvi, tiekot galā ar noteiktiem trauksmes stāvokļiem. Turklāt, nav nepieciešamas ne zāles, ne palīdzība no malas. Tā ir par brīvu, vienmēr pieejama, nekaitīga veselībai, uzlabo organisma fizioloģiskās norises, nodrošina labsajūtu. No ārējo apstākļu upura padara par savas dzīves valdnieku. 
Regulāri vingrināta pasīva atslābināšanās ļauj nervu sistēmai strādāt mazākā uzbudinājumā. Māca, saglabājot možu uztveri un domāšanu, vienlaikus atslābināt uzdevumu izpildē neiesaistītās ķermeņa daļas. Piemēram, dzīvā satiksmē vadot auto, nesaraukt pieri vai nesakost žokļus. To apgūt palīdzēs staipīšanās, locīšanās, šūpošanās, vēzieni, kuru laikā vieglāk izjust saspringuma maiņas. Tomēr šie ir tikai līdzekļi pašmācībai un bez mērķtiecīgas prāta līdzdalības nemazina saspringumu, jo patiesā atslābināšanās tiek ierosināta apziņas dzīlēs. Lai gan atslābināšanās prasa apzinīgu, mērķtiecīgu darbību, tā nozīmē piepūles trūkumu, tāpēc nav veicama kā slodzes vingrinājumi - ar piepūli. 
Muskuļu saspringums, ko cenšas mazināt dažādie atslābināšanās veidi, ir gatavība pēkšņai darbībai brīžos, kad pēc tās nav ne mazākās vajadzības. Bīstamos apstākļos saspringums sagatavo cilvēku aizstāvēties vai mukt. Ja saspringums saglabājas ilgāk nekā nepieciešams, tas kļūst par ieradumu un traucē atpūtu un miegu.
 Tādam cilvēkam seja ir saviebta, pleci uzrauti, rokas vai kājas sakrustotas. Viņš mēdz neregulāri elpot, šūpot kāju, klaudzināt pa galdu ar pildspalvu, nervozi žestikulēt. Šāds cilvēks telpā pat var satraukt un padarīt saspringtus apkārtējos. Atslābināšanās iemaņas nes ne tikai emocionālu mieru, bet arī, izzūdot muskuļu nevajadzīgam saspringumam, normalizē asinsspiedienu, novērš muskuļu krampjus, galvassāpes, sāpes mugurā un bezmiegu. Šīs iemaņas noder ikvienam, neatkarīgi no vecuma, dzimuma un nodarbošanās.

Grūtniecības laikā augošās neērtības, strauji mainīgais augums, ietekmē noskaņojumu. Savādi sapņi, pretrunīgas domas par grūtniecības nepieciešamību vai saglabāšanu, bailes par to, vai auglis labi attīstās, kā grūtniecība un bērna piedzimšana ietekmēs laulību, materiālo stāvokli, ierastās ērtības. Šaubas, vai spēsiet būt laba māte, izmisums par to, kā neizbēgami mainās dzīve, kā tās bezrūpīgā daļa paiet, ir parasta pieredze, ar ko sastopas ikviens uz pārmaiņu sliekšņa. Māņticība un sakāpināta uzticēšanās šausmu stāstiem par grūtniecību un dzemdībām stāvokli var pasliktināt. Vainas sajūtu un izmisumu pastiprina domas, ka jūs esat vienīgā, kas šķietami netiek galā. Bērna tēvam bieži ir līdzīgas šaubas un bailes, viņš var nebūt labs balsts. Viņam pašam varbūt ir vajadzīgs drošinājums. Ikvienā gadījumā zināšanas un apziņa, ka tiek darīts viss, lai mazinātu riskus, ir labākais balsts, lai mazinātu emocionālo spriedzi, novērstu pārmērīgu, raižpilnu pievēršanos grūtniecībai un dzemdību dienai un atgūtu līdzsvarotu mieru. Ikvienā gadījumā, atslābināt muskuļus palīdzēs nomierināts prāts. Strādājiet pie abiem. Prāts ir vadošais, bet mērķtiecīgi atslābinot gribai pakļautos muskuļus, jūs varat mazināt saspringumu gribai nepakļautajos muskuļos un citās organisma sistēmās - asinsrites, elpošanas un gremošanas. Satraukts prāts sasprindzina muskuļus, mierīgs, pašpārliecināts noskaņojums drošos un pazīstamos apstākļos tos atslābina. Uzziniet pēc iespējas vairāk, vingrinieties, cik spējat. Zināšanas un vingrinājumi viesīs uzticēšanos ķermenim šīs dabiskās norises laikā, kas no paaudzes paaudzē turpinās jau vairāk nekā 3 miljonus gadu. Vingrinoties atslābināties un nomierināties, jūs sagatavojieties lielas spriedzes brīdim - dzemdībām. Kamēr dzemdes muskuļi līdzīgi sirds muskulim bez jūsu apzinātas līdzdalības darīs savu, jūsu ziņā ir panākt, lai citi gribai pakļauti muskuļi nesaspringst un netraucē. Tiem vajadzētu būt atslābinātiem, jātaupa spēki brīdim, kad nāksies palīdzēt izstumt.
Protot nomierināties, jūs spēsiet tikt galā ar brīžiem, kad dzīve kļūst grūta, tā jau ir bijis un ik pa brīdim neizbēgami būs.
Sievietes, kas pirms grūtniecības ir aizrāvušās ar jogu un meditāciju, turpinot nodarbības grūtniecības laikā, gūs pierasto labumu. Tomēr pasīvā attieksme, ko tās prasa, lielākajai daļai sieviešu padara tās nepiemērotas, lai nomierinātos aktīvas dzemdību darbības laikā. Tad jums labāk palīdzēs prasme atslābināt noteiktas muskuļu grupas. Tas būs grūtāk nekā mierīgos apstākļos vienkārši atslēgties no apkārtnes un ļaut raizēm izgaist. Jūsu dzīvesbiedrs var jums palīdzēt, laiku pa laikam pārbaudot, cik atbrīvoti ir jūsu locekļi.
Vislabāk jums izdosies atslābināties pēc fiziskas piepūles, kad muskuļi ir nedaudz noguruši. No aktivitātes uz mieru pārejiet pakāpeniski. Ja slodze bija smaga, lēni pastaigājiet, lai asinsrite paspēj aizskalot vielmaiņas galaproduktus.
Apgulieties vai apsēdieties tā, lai viss jūsu augums ērti balstītos. Atbalstiet arī rokas un kājas, citādi, tām nokarājoties, muskuļi, pretojoties smaguma spēkam, sasprings. Smaguma spēks mūs vismazāk iespaido guļus, bet grūtniecības beigās jūs varbūt ērtāk jutīsieties iekārtojoties pusguļus, vai sēdus. Lielu dzīves daļu mēs pavadām sēdus, tāpēc tā ir piemērota poza, lai vingrinātos. 
Nepiemirstiet par patīkamiem apstākļiem. Lai telpa būtu pietiekami silta, ērts apģērbs, brīvi apavi, un mierīga gaisotne. Kamēr metode nav labi apgūta, nemēģiniet atslābināties sabiedriskajās telpās vai transportā, jūs tikai vilsieties vai zaudēsiet ticību savām spējām. Iekārtojieties ērti. Izmantojiet spilvenus, kas, pielāgojoties ķermeņa izliekumiem, vienmērīgi izkliedē spiedienu. Jutīsieties ērtāk, ja locītavas būs viegli saliektā stāvoklī, jo tas mazina iestiepuma refleksa izsaukto muskuļu saspringumu.

Atslābināšanās tehnikas.
Muskuļu grupas, kas kādā locītavā kustina locekli, darbojas pretēji. Kad muskuļi, kas roku saliec elkonī saspringst un saīsinās, pretējie muskuļi, kas roku atliec, atslābst un pagarinās. Ja muskuļus savelk krampji, šī sadarbība tiek izjaukta. Savilktie muskuļi ilgstoši saspringst, nogurst un sāk sāpēt. Kustības tiek traucētas, jo pretējās grupas muskuļiem ir jāpieliek papildu spēki, lai izstieptu savilktos muskuļus.
Mūsu kustības vada neapzinātas muskuļu iestiepuma sajūtas, kas nodrošina to, ka mēs, piemēram, neskatoties uz pirkstiem, spējam rakstīt uz klaviatūras vai, vadot auto, nospiest bremzi. Tomēr mācību process - līdz iemaņas ieiet pirkstos - ir ilgstošs, prasa pacietību un mierīgu vingrināšanos. Līdzīgi jāvingrinās, lai iemācītos novērtēt muskuļu saspringuma pakāpi. Mazināt acīm redzamas nervozas kustības ir viegli, bet emocionāla satraukuma radītu vispārēju saspringumu novērst jau ir grūtāk. Pirmajās reizēs jums tas visdrīzāk neizdosies, tāpat kā pirmo reizi vadot auto bez skatīšanās sameklēt bremzi. Jūs raizēsieties, vai jums sanāks, un tas traucēs. Tomēr vairums, regulāri nodarbojoties, iemācās ievērojami mazināt muskuļu saspringumu un emocionālu satraukumu. Kāpēc gan lai jums tas neizdotos?
Atslābums fizioloģiski seko saspringumam, tad arī to ir vieglāk apgūt. Sāciet ar to, ka sajūtiet kustību un tai sekojošu atslābumu. Paceliet roku vai veiciet kādu citu kustību. Ļaujiet tai brīvi nolaisties, necenšoties kā īpaši to iekārtot, lai neiesaistītu muskuļu darbu. Centieties sajust un iegaumēt atšķirīgās izjūtas. Veiciet to pašu ar visām ķermeņa locītavām no galvas līdz kāju pirkstiem. Virzieties no tuvākajām ķermeņa daļām - pleciem, gurniem, uz tālākajām un smalkākajām - elkoņiem, ceļiem, pēdām, plaukstām, pirkstiem. Tāds ceļš seko nervu sazarošanās gaitai. Ja, piemēram, mēģināsiet pacelt plaukstu no galda, roka sasprings līdz pat plecam! Kad labi izjutīsiet lielo muskuļu grupu stāvokli, kas dod lielas sajūtas, apgūsiet arī mazos muskuļus, kas veido sejas izteiksmi vai kustina pirkstus un izsauc tikko manāmas izjūtas. Elkoni iemācīties atslābināt būs grūtāk nekā plecus, tāpēc sāciet ar pleciem. Uzkrājoties pieredzei, jums nāksies kādu ķermeņa daļu kustināt tikai mazliet, lai to labi sajustu.
Kad to pratīsiet, sasprindziniet muskuļus, bet neveiciet kustību un atslābiniet tos. Pievērsiet uzmanību, kā mainās sajūtas, kad jūs mazināt saspringumu. Piemēram, sakodiet zobus, sarauciet uzacis, ievelciet vēderu, starpeni, atspiediet muguru pret krēsla atzveltni, roku pret paliktni utt, un sekojoši atslābinieties. Izmēģiniet to ar aizvien smalkākiem muskuļiem, sevišķu uzmanību veltot tiem, kas jau tā ir savilkti. Savilktu muskuli sasprindzinot vēl vairāk, jūs to labāk izjūtat un varat atslābināt. Turklāt tas arī nogurst. Tikai pārliecinieties, ka sekojošais atslābums mazina saspringumu, kāds bija sākumā, pirms jūs muskuli papildus sasprindzinājāt.
Jau grūtāk būs panākt mērķtiecīgu muskuļu atslābināšanu bez iepriekšējas to sasprindzināšanas. Tiecieties pēc sajūtas, ka visā jūsu augumā muskuļi ir atslābuši, locekļi ir smagi, grūti kustināmi.
Ja jūs ilgstoši esat bijusi saspringta, sākumā nav viegli pateikt, vai jūs panākat jūtamu muskuļu saspringuma mazināšanos, jo pats pārbaudes process sevī ietver zināmu aktivitāti un saspringuma pieaugumu. Te var palīdzēt jūsu draugs, kas no malas var pamanīt saspringušu pozu vai sejas izteiksmi. 
Sāciet ar ārējām pazīmēm. Sejai ir jābūt mierīgai, bez izteiksmes, elpai jāplūst mierīgi, bez piepūles. Locītavām pussaliektām, gūžām atslābinātām, tā, lai pēdas izvēršas. Domās pārbaudiet locekļus. Panāciet sajūtu, ka roka no pleca līdz pirkstu galiem smagi uzguļ atbalstam un ir brīva. Ja plauksta nav smaga un atbrīvota, pārliecinieties, ka elkonis ir atbrīvots. Ja nav, viegli pašūpojiet to, līdz tas paliek smagāks un brīvi uzguļ balstam, ja tas neizdodas, sāciet ar to, ka pakustiniet un atbrīvojiet, ļaujiet nolaisties pleciem un pagrozot un pašūpojot galvu atbrīvojiet kaklu. Kājas pašūpojiet ceļos no sāna uz sānu, līdz tās smagi uzguļ grīdai un kustināšana padodas bez piepūles. Atbrīvojiet pēdas un pirkstus. Saliekti kāju īkšķi dzemdību laikā norāda uz lieku saspringumu.
Jūsu partneris var jums palīdzēt tālāk atslābināties, maigi uzliekot savas rokas kādai jūsu ķermeņa daļai. Palīdz patīkami glāsti, pieskārieni, plecu, sejas glaudīšana, pēdu masēšana. Pieskārieniem ir jābūt pietiekami ilgiem un patīkamiem, jo pirmajā brīdī tie var izsaukt neapzinātu muskuļu saspringumu.
Siltums un kontakts palīdzēs atbrīvot tā rajona muskuļus vairāk. Šāda miesiska saskare mazina nepieciešamību pēc vārdiskiem norādījumiem.
Dažiem atslābināties palīdz tādas iztēlotas sajūtas kā viegli, miers, silts, smags, brīvs.
Ieelpa un izelpa ir mazs saspringuma un atslābuma cikls. Mierīga, ritmiska elpošana veicina atslābināšanos. Iztēlojieties, ka ar katru izelpu jūs izelpojiet daļu saspringuma, jo izelpā jūs dabīgi mazliet atslābstiet.
Elpošana var tikt saistīta ar saspringuma vingrinājumiem. Piemēram, ieelpojot nedaudz sasprindzinieties, atspiežot kājas pret grīdu vai rokas pret balstiem un izelpojot atbrīvojieties un izjūtiet šo stāvokli. Kad iemācīsieties atbrīvoties, iepriekš nesasprindzinoties, ar katru izelpu vienkārši ļaujiet saspringumam aizplūst un jūtiet, kā augums un locekļi kļūst smagi, silti un brīvi.
Citiem patīk aizvērt acis, citi spēj atslābināt seju, plakstiem paliekot puspievērtiem. Dariet kā jums vieglāk.
Sākoties dzemdībām, visātrāk laiks paies mājās, ierastā ritmā. Jūs palīdzēsiet dzemdību gaitai, ja paliksiet stāvus, staigājot un sēžot cik ilgi vien tas būs ērti, jo dzemdes darbība tā noris visefektīvāk. Kad dzemde saraujas ik pēc 5 minūtēm, vai noiet ūdeņi, ir laiks meklēt medicīnisku palīdzību - izsaukt vecmāti vai doties uz dzemdību namu. Dzemdības bieži sākas nakts vidū, un no uzņemšanas, iespējams, nerunīgas māsiņas jūs vedīs pa gariem, krēslainiem gaiteņiem uz nemājīgām istabiņām, kur jūs izmeklēs, skūs, izdarīs klizmu. Var paiet pat vairākas stundas, līdz jūs atkal ieraugāt savu vīru vai draugu. Tāpēc par to, lai vīrs jau no paša sākuma būtu jums līdzās, ar noteiktu ārstu, kas pieņems jūsu dzemdības, noteikti ir jāvienojas iepriekš. Tāpat jūs jutīsieties daudz labāk, ja būsiet uzzinājusi, kādas procedūras jūs sagaida, kas notiek, ja dzemdības nenorit gludi, cik bieži tā gadās. Nepieciešamību tā vai citādi iejaukties, protams, ierosinās ārsts, bet jums būs vieglāk piekrist vai atteikties, ja jūs jau iepriekš zināsiet, kādas ir citas iespējas, vai tādu nav. Dzemdību nama personāla pienākums ir rūpēties ne tikai par to, lai bērns piedzimtu vesels un māte nezaudētu veselību, bet arī par to, lai dzemdības būtu patīkams pārdzīvojums. Tāpēc kopīgi ar ārstu apmeklējiet dzemdību zāli, palātas, uzziniet par dzemdību nama iekšējās kārtības noteikumiem, tas jums palīdzēs justies droši un atslābināties. 
Tām māmiņām, kas izlemj dzemdēt mājās, pierastos apstākļos, atkrīt liela daļa raižu par to, ka viņas var tikt ierobežotas, un pārmērīgi vadītas, un tas palīdz saglabāt mieru, bet pastāv risks, vai dzemdību sarežģījumu gadījumā viņas pietiekami ātri varēs saņemt kvalificētu palīdzību. Dzemdības nenorit gludi vienā gadījumā no simta, un tas tomēr ir pietiekami bieži.
Bailes un nedrošība izraisa saspringumu. Pirmo dzemdību laikā sieviete ir īpaši emocionāla, jo pārdzīvo nepiedzīvotas, ne ar ko nesalīdzināmas, spēcīgas sajūtas, jūt zināmu kontroles trūkumu pār notiekošo, jūtas bezpalīdzīga, neaizsargāta, atkarīga no apkārtējo palīdzības. Vīra atbalsts un pazīstami, draudzīgi apstākļi palīdz atslābināties un ir ārkārtīgi nozīmīgi gludai dzemdību norisei. 
Dzemdību laikā bailes un nemiers pastiprina fiziskās ciešanas. Saspringums, apzināts vai ne, izplatās visā ķermenī. Spēcīgi pārdzīvojumi, nedrošības sajūta, var kavēt dzemdību darbību. Bieži, kad māte nonāk dzemdību namā, dzemdes kontrakcijas vājinās, vai pat uz brīdi pilnīgi pāriet. Dzemdību atvēršanās posmā dzemdes kaklam ir jābūt atbrīvotam, lai dzemdes muskuļiem ritmiski savelkoties, tas atvērtos, pārslīdot ūdens pūslim virs bērna galviņas. Bet nedrošos apstākļos, ierosinoties ''pretojies vai bēdz'' mehānismiem, organisma muskuļi saspringst, dzemdes kakliņa gredzenveida muskuļi, tā vietā, lai atslābtu, saspringst un savelkas ciešāk. Dzemdei hormonu iespaidā turpinot savilkties, dzemdību darbība turpina tos plest un sāpes pastiprinās. Tas ir jāsaprot, lai, kad jūs jutīsieties pārgurusi no dzemdes savilkšanās, kas kļūs aizvien biežāka un ilgāka, spētu mērķtiecīgi atslābināties, paļauties notikumu gaitai. Paliekot izmisusi par sāpēm, mētājoties, sasprindzinoties, vai vēloties visu pārtraukt un kaut kur aiziet, kavēsiet muskuļu atslābšanu, ieplešanos un paildzināsiet neproduktīvu dzemdes darbu, vairosiet muskuļu nogurumu un dzemdību risku. To, kā notiek dzemdes kakliņa atslābšana un ieplešanās, jūs nejūtat, to var noteikt tikai sataustot caur maksti. 
Dzemde ir kā muskuļains maiss, kas savelkoties cenšas izstumt tā saturu. Maisa galam - dzemdes kaklam plešoties var rasties sāpes, kas jūtamas mugurā. Dzemde var nospiest iegurņa orgānus. Tas rada sāpes vēderā un mugurā. Ja cēloņi ir skaidri, trauksmei nav pamata un neērtības liksies ciešamas, jo starp dzemdes savilkšanās reizēm vienmēr seko pārtraukumi, kuros sāpes ievērojami mazinās. Bieži lielākās ciešanas rodas nevis no pašām sāpēm, bet no to apvienojuma ar bailēm, pārgurumu, nelabas dūšas, kāju nevaldāmas trīces, ja dzemde spiež uz iegurņa nerviem un asinsvadiem. Tajās retajās reizēs, kad tiešām draud lielas nepatikšanas, sāpes pamazām kļūst tiešām neciešamas un kalpo kā laicīgs brīdinājuma signāls.
Sievietes atšķirīgi panes sagaidāmās dzemdību neērtības. Bailes no sāpēm sagādā lielākas sāpes, nekā tās būtu bijušas. Ja jums rodas tulzna ejot uz izrādi, jūs to pārdzīvojat sāpīgāk, nekā jums tā rodas pārgājiena laikā. Ja jūs dzemdes kārtējo savilkšanos gaidīsiet ar domu, ka tā būs neciešami ilga un sāpīga, tad tāda tā arī būs. Jūs varat novērst uzmanību pievēršoties kam citam - draugam, masāžai, elpošanai. Esot možai un paliekot tagadnē, jums ir iespējas mazināt sāpes, ja tādas rodas. Ja jūs zināt, ka dzemdes savilkšanās ir tikai muskuļu darbs, iedziļinoties savās izjūtās, iespējams, sapratīsiet, ka tās nav neciešamas. Ja jums gribas vaidēt vai kliegt, dariet tā, tas apkārtējos izraisīs nelielu apjukumu un sagādās neērtības, bet ne jau viņiem jācieš.
Hipnoze, akupunktūra, medicīniska atsāpināšana, masāža, pašsuģestija, garīgās norobežošanās tehnikas - visas kalpo vienam mērķim - mazināt sajūtas dzemdes saraušanās laikā. Cilvēces vēstures sasniegumi atspoguļojās attieksmes maiņā pret nepieciešamību mazināt sāpes un ciešanas. Tomēr fizioloģiskas norises parasti ir ciešamas. Ja bērnu dzemdēšana būtu neciešami sāpīga, pasaule nebūtu tik apdzīvota. 
Jaunākās teorijas, kas paskaidro sāpju rašanos un kontroli iesaka ar labvēlīgu attieksmi pakļauties pārdzīvojumiem un neērtībām, būt sagatavotam un informētam. Iekšējas un ārējas izcelsmes sajūtu signāli saplūst kopā kādā vietā smadzenēs - sajūtu vārtos, kur to intensitāti ar apzinātu gribas kontroli var mainīt - vairojot patīkamās vai apslāpējot, nelaižot nepatīkamās sajūtas cauri. Vārtus vada mērķtiecīga uzmanība, apzināta pievēršanās citām sajūtām. Sāpīgu saraušanos laikā mēģiniet pievērst uzmanību ādas temperatūras izmaiņām, glāstošiem pieskārieniem, uztvert vēsu gaisa plūsmu, saklausīt patīkamu mūziku utt. 
Sāpju sajūtu ne ar vienām zālēm nav iespējams pilnīgi nomākt, vienlaikus nemazinot dzemdību drošību. Zāles, kas mazina sāpju sajūtas, nomāc bērna nervu sistēmu. Ja nolemiet ķerties pie zālēm, izvēlieties devu, kas sāpes padarīs jums ciešamas.
Dzemdības jūsu mūžā var būt vissmagākais darbs un saspringums, ar ko ir nācies saskarties. Tomēr, atšķirībā no sporta sacīkstēm, jo vairāk jūs atslābināsieties un mazāk pūles pieliksiet, jo labāk jutīsieties, jo jūsu uzbudināmībai mazinoties, jūs jutīsiet mazāk neērtības.
Ja nespēsiet pietiekami atslābināties, vai, ja jūsu dzemdības būs īpaši vētrainas, stāvokli pārvaldīt jums palīdzēs pievēršanās elpošanai. Tā labi palīdz, vienīgi atšķirībā no atslābināšanās, kas taupa spēkus, elpošana tos tērē.
Grūtniecības laikā bezdarbīgi atslābinoties, jūs iepazināt aplaimota miera sajūtu, ko sniedz atbrīvots prāts un miesa. Tas visdrīzāk notika guļus, ērtos apstākļos, atšķirīgos kādi būs, kad sāksies dzemdības. Jums būs jābūt možai, bet bez piepūles, saglabājot pēc iespējas pilnīgāku atbrīvotību. Kad vingrinājāties, iespējams, jutāt arī spēcīgas iekšējas izjūtas. Vai nu pārejošas īslaicīgas dzemdes savilkšanās, vai augļa kustības, kas biežāk sākās kādu brīdi pēc tam, kad bijāt nekustīgi pasēdējusi vai gulējusi. Jūsu pozas maiņas šīs savilkšanās visdrīzāk izbeidza, bet tās deva derīgu iespēju vingrināties. Dzemdībām sākoties, savilkšanās pieņemsies spēkā, lai kā arī jūs to negribētu. Parasti neviena poza ilgstoši nesniedz atvieglojumu un jums gribēsies tās bieži mainīt. Izmeklējumu laikā jums būs jāapguļas uz muguras, kas varbūt liksies nepatīkami. Šādos apstākļos atslābināties būs daudz grūtāk. 
Kad esat apguvusi vispārēju atslābināšanos, mēģiniet iemācīties atslābināt pārējo ķermeni, kaut arī kāda tā daļa paliks saspringusi. Ikdienā cilvēkiem reti nākas tā sadalīt uzmanību un ierobežot kustības. Ja kāds jums uzkāpj uz kājas, viss jūsu ķermenis piedalās darbībās, lai pārtrauktu sāpes. Taču, kad savelkas dzemde, pārējam ķermenim nav jāsaspringst. Ja jūs lieki sasprindzināsieties, jūs velti tērēsiet enerģiju. Bērns piedzims, vienalga, jūs sev palīdzēsiet vai ne, tāpēc centieties šo norisi izprast, atvieglot un gūt no tā tik daudz prieka, cik vien labi jūs to variet. Vingrinājumi palīdzēs dzemdību laikā pazīt un mazināt spriedzi nenodarbinātajos muskuļos.
Ikvienam ir nācies veikt garīgu izlasi un norobežošanos, kad traucējošos apstākļos, piemēram, skanot televīzijai, mēs cenšamies kaut ko lasīt vai rakstīt. Mūsu uzmanība ir pievērsta tam, ko uzskatām par svarīgu un tā novēršas no traucējošiem apstākļiem. Mēģiniet atslābināties, kad kāda ķermeņa daļa paliek saspringta. 
Vispirms pilnībā atslābinieties. Tad izstiepiet, salieciet, pagroziet savu labo roku, pārējo ķermeni, un it sevišķi kreiso roku saglabājot atslābinātu. Lai kāds jums palīdz par to pārliecināties. Brīvi elpojiet un pārnesiet saspringumu uz kādu citu ķermeņa daļu, kur jūsu palīgs norāda. Sākumā dariet to ļoti lēnām, lai spētu iedziļināties dažādajās sajūtās, kas jūs pārņem. Sākumā vadieties pēc simetrijas - labā roka - kreisā roka, labā kāja - kreisā kāja, utt. Grūtāk būs, ja tiks iesaistītas roka un pretējā kāja vienlaikus, jo norisē vienlaikus tiks iesaistītas abas smadzeņu puslodes, kas katra pārvalda savu ķermeņa pusi. Jo sarežģītāki kļūs vingrinājumi, jo vieglāk jums veiksies dzemdībās. Starp kontrakcijām jūs bezdarbīgi atslābināsieties, bet izstumšanas periodā, kad kontrakcijas būs spēcīgas un biežas, jūs centīsieties saglabāt atbrīvotību procesā neiesaistītajos muskuļos, bet to panākt bez iepriekšējas vingrināšanās būs grūti. Īstenībai vislabāk jūs sagatavos neīstās savilkšanās un fiziska rakstura neērtības un saspringums, kas ilgst aptuveni minūti. To jūs varat mācīties, kamēr palīgs ar abām rokām uzspiež, piemēram, muskuļiem augšstilbu augšdaļā. Variet arī kniebīgi saņemt muskuļus virs potītes vai ceļa. Spiedienam varat izmantot palīga svaru. Tas būs mazāk nogurdinoši kā spiest ar pirkstiem.
Sasprindziniet kādu ķermeņa daļu, piemēram, savelciet pirkstus dūrē. Ja jums ir gari nagi, spiediet bumbiņu. Lai gan dzemdību laikā jums nebūs iespējas vadīt ne savilkšanās ilgumu ne piesātinātību, vingrinājums palīdz attīstīt māku atslābināt pārējos muskuļus, kamēr ierobežotā apvidū citi tiek savilkti. Vingrinājuma laikā jūsu palīgs var pārbaudīt, vai pārējie locekļi ir vaļīgi un smagi. 
Pārbaudiet savas spējas atslābināties, mierīgi elpot un noturēt uzmanību, pieliekot sev ledus klucīti.
Esat zinoša. Izprotiet dabiskās norises un savas darbības. Iegaumējiet ceļa zīmes, kas rāda, kā jums veicas un kas jādara. Ik mirkli atceraties, ka jūs sadarbojieties ar dabu, nevis piedalieties sacīkstēs. Paļaujieties uz savu augumu un vingrinājumiem, ko esat veikusi.
Daudzām sievietēm dzemdību neērtības šķiet pieņemamas. Ja jums veiksies, arī jūs, kad pienāks laiks, ne no šā, ne no tā vienkārši atslābināsieties. Bet, kamēr jūs nezināt, kā tiksiet galā ar dzemdībām, labāk gatavojieties tām cik vien spējat. Esiet gatava paciest zināmas sāpes un neērtības. Ja ne, jūs var gaidīt vilšanās. Neesat pārsteigta, ka tieši jums negadās tā sauktās nesāpīgās dzemdības. Atsāpināšana ar zāļu palīdzību vienmēr ir pieejama, bet centieties to izmantot tikai tik, lai norisi padarītu panesamu.
Izmantojiet pārbaudītas metodes uzmanības novēršanai un ērtībām - atslābināšanos, biežu pozu maiņu. Iekārtojoties ērti, izmantojot daudz spilvenus. Pie pirmās nepieciešamības iztukšojiet pūsli un zarnas. Dzeriet bieži un garšīgi, pieaiciniet mīļus cilvēkus, ja vēlaties. Ja patīk, ļaujaties masāžai, vai arī pati paglāstiet vietas, kas traucē visvairāk. Uzspiežot vai paberžot sāpošo vietu, tā traucēs mazāk. Aukstums mazina sajūtas un atsvaidzina, siltums atslābina, nomierina. Elpojiet mierīgi, pārmērīgi strauji un dziļi saelpojoties var sākties asinsvadu spazmas.

Kad dzemdes kakls ir pilnībā atvēries, jūs varat veicināt dzemdību darbību palīdzot dzemdei izstumt augli, vienlaikus cenšoties pēc iespējas atslābināt iegurņa pamatnes, kāju, roku, kakla, sejas muskuļus. Starp izstumšanas brīžiem jums būs vairāk laika, nekā jūs domājāt. Šīs pāris minūtes, lai arī jūs trīcēsiet no vēsuma, vai muskuļu piepūles, vai spiediena uz nerviem, izmantojiet to, lai pilnībā atslābinātos, īpašu uzmanību pievēršot starpenes apvidus muskuļiem, kam arī dzemdes saraušanās laikā ir jāpaliek brīviem un pamazām izplešoties, jāpadodas spiedienam. Izstumšanas laikā norobežoties no strādājošās dzemdes palīdzēs tas, ka visu vērību veltīsiet tam, lai pārējie muskuļi pilnībā atslābinātos, pat, dzemdei palīdzot saspringtie vēdera muskuļi.
Pēc dzemdībām, kad būsiet paturējusi jaundzimušo un saņemsiet apsveikumus, jūs jutīsieties priecīgi satraukta. Bet tas nebūs ilgi. Dzemdības ir nogurdinošs darbs un jūs, iespējams, trīcēsiet no pārguruma un vēsuma. Jums būs vajadzīgs miegs. 
Pirmajā nedēļā jūsu prātam, miesai un ikdienas dzīves ritmam būs lielas izmaiņas. Dzemde, kas 9 mēnešus palielinājās, sāk savu 6 nedēļu savilkšanos. Krūtīs 3. dienā sāks strauji vairoties piens. Mainīgie hormoni un daudzās pārmaiņas var atstāt nospiedošu iespaidu. Katriem svētkiem seko ikdiena, kas uz pārdzīvotā fona šķiet grūtāka. Pārrašanās mājās arī var likt jums vilties, jūtot, ka līdz ar bērna piedzimšanu, vecie pienākumi nav mazinājušies, bet ir nākuši klāt jauni, sevišķi atbildīgi, spēkus, laiku un domas prasoši. Uzmanību, ko jūs kā grūtniece saņēmāt arī par savu bērnu, nu tiek jums atrauta. Ciemiņi pievēršas jūsu bērnam, jūs atstājot ēnā.
Turpināt atslābināties ir daudz svarīgāk kā iepriekš. Jums savām vajadzībām būs daudz mazāk laika kā iepriekš, tāpēc tie mirkļi, ko izbrīvēsiet, būtu jāizmanto pēc iespējas pilnīgi.
Barojot bērnu, izmantojiet laiku, lai ērti iekārtotos un atslābinātos. Zīdīšanas laikā dzemde savelkas, kas var izsaukt zināmas neērtības, parasti jūtamākas pēc atkārtotām dzemdībām, jo dzemdes muskulim ir grūtāk atgriezties sākotnējos izmēros, bet zīdīšana to veicina. 
Lai atjaunotu spēkus un sparu, jums ir nepieciešama atpūta un vispusīga mērena slodze, kas viens otru papildina. Neļaujiet ikdienas darbiem atņemt jums vingrinājumus un atslābināšanos. Ļaujiet, lai jūsu vīrs pārņem daļu mājas rūpju un lieciet pie darba viesus, kas atnāk jūs apraudzīt. Viņi būs priecīgi palīdzēt. Šinī laikā neraizējieties par izskatu un citām maznozīmīgām lietām.
Pēcdzemdību atjaunošanās posms ilgst 3 mēnešus un, cik labi jūs izskatīsieties un jutīsieties šī posma beigās, būs atbilstoša alga pieliktajām pūlēm.