Vai pēdējos pāris gados jūs par jūsu iemaksātajiem nodokļiem ( pvn par pārtiku un pārējiem) saņēmāt ātru, efektīvu un laipnu valsts apmaksātu veselības aprūpi?
Šobrīd veselības aprūpes likumīgo kārtību izdomā Zaļo un Zemnieku savienības biedra Māra Kučinska vadītais veselības ministrs, tāpēc šī partija vienīgā nes pilnu atbildību par nebūšanām veselības aprūpes nozarē.
Ja valsts apmaksātā veselības aprūpe jūs neapmierināja, nebalsojiet par šo partiju, viņi jūsu intereses nav aizstāvējuši, kas bija viņu tiešs darba pienākums un solījums vēlētājiem. Ja jūs par viņiem balsojāt iepriekšējās vēlēšanās, jūs esat lēmumos līdzatbildīgi. Nekļūdieties vēlreiz.
Vai esošā veselības aprūpes sistēma ir pacienta interesēs?
Paskaidrošu ar piemēriem.
Ņemt naudu un neaizstāvēt saslimušā nodokļu maksātāja intereses nav ētiski.
Nodokļu naudas plūsmā starp pacientu un ārstu ir starpnieks – politiskas partijas iecelts veselības ministrs, kurš partijas vadībā izdomā noteikumus, kas regulē attiecības starp pacientu un ārstu. Citiem vārdiem, organizē veselības aprūpi. Starpnieks izdomā, cik lielu daļu no nodokļu naudas tas novirzīs slimnieku izmeklēšanai un ārstēšanai un cik paturēs sev un saviem darījumu partneriem par starpniecību.
Kad noteikumi ir apstiprināti, tie iegūst likuma spēku. Gan ārstam, gan pacientam ir pienākums pakļauties likumam, tāpēc ir tik ļoti svarīgi izvērtēt, vai izdomātā kārtība ir taisnīga. Vai tā aizstāv vispirms pacienta intereses, kam būtu jābūt visas veselības aprūpes sistēmas pamatā, jo citādi tai nav jēgas.
Politiķi, ministrija, gadiem saka – veselības aprūpes uzlabošanai nav naudas.
Pasaules bankas veiktā veselības ministrijas finanšu investīciju projektu vērtējuma pats svarīgākais jautājums ir - vai kapitāla investīciju plānošanas pamatā tiek izmantotas sabiedrības veselības vajadzības?
Optimāla prakse saņem vērtējumu 5. Ministrijas darbs tiek novērtēts ar 1. !!! (*8)
Tātad ministrija naudu plāno tērēt visam kam, tikai ne samilzušajām sbiedrības veselības vajadzībām!
Lasītāj, jums ir jāsaprot, ka pacientu izārstēt var tikai ārsti, kuri zina kā to labāk darīt, nevis ierēdņi, kuru pienākums ir nodošināt ārstiem nepieciešamos apstākļus.
Politiķu izvēlētais misnistrs nosaka cik slimniekus dienā ārstam ir jāapskata, lai viņš nopelnītu savu darba algu. Jo vairāk slimnieku jāapskata, jo mazāk laika paliek katru slimnieku laipni uzklausīt un rūpīgi izmeklēt. (*13)
Šobrīd nauda tiek novirzīta nevis slimnieku izmeklēšanai bet zāļu biznesam, kurš nezina, kā labāk ārstēt, tikai cenšas pārdot vairāk zāles.
Ārstam ir pienākums nekaitēt.
Ierosinot no nodokļu naudas neapmaksāt zāles, kuru efektivitāte ir mazāka nekā 50% lietotāju, es domāju gan par to, ka apmaksājot mazefektīvas zāles nepaliek nauda efektīvām zālēm, gan arī par to, ka lielākajai daļai neefektīvo zāļu lietotāju tiek nodarīts kaitējums, kurš sākumā, kamēr organisma kompensācijas spējas nav izsīkušas, nebūs pamanāms.
Cilvēki domā - ja mazefektīvās zāles ir vienīgās kas šobrīd ir pieejamas, tad tās vismaz dod nelielu cerību. Ja labāku nav tad tās ir jāapmaksā no veselības aprūpes naudas. Cilvēki tā domā jo pieņem, ka neefektīvu zāļu dzeršana nekaitē veselībai.
Vai tā ir?
Lai par to spriestu, ir jāņem vērā, ka laiks, kamēr epidemioloģiski pētījumi pierāda kāda medikamenta kaitīgumu, ir garš, bet vēsturiski visi iepriekš lietotie medikamenti kaitīguma un efektivitātes samēra dēļ ar retiem izņēmumiem tiek nomainīti paaudzes laikā. Zāles, kuras tiek lietotas ilgāk, ir augsti efektīvas, nevis mazefektīvas zāles. Tas sakrīt ar The Lancet neurology march 2014 metaanalīzes par neirotoksīniem un to ietekmi uz bērna intelektu secinājumu: pēc uzkrātās pieredzes nav droši pieņemt, ka jauns medikaments ir efektīvs un pilnīgi drošs. Drošāk ir pieņemt, ka medikaments ir efektīvs atbilstoši pētījumiem un vienlaikus toksisks, līdz tiks pierādīts pretējais.[*9]
Reizēm zāļu, kuras nepalīdz, lietošana izraisa lielāku kaitējumu veselībai kā slimība, kuras dēļ zāles tiek lietotas.Ja cilvēks vēlas riskēt, lai mazefektīvas zāles pērk par saviem līdzekļiem. No veselības aprūpes naudas būtu jāapmaksā tikai droša, augsti efektīva ārstēšana, kas būtu slimnieku vairākuma interesēs.
Mirstība no zāļu blakusefektiem šobrīd ir 4 biežākais nāves iemesls.(*10)
Tāpēc apmaksāt nezināmas efektivitātes un mazefektīvas zāles no veselības aprūpes naudas nav pacientu vairuma interesēs, kaut atsevišķi pacienti gūst nelielu labumu. Līdzvērtīgs labums nekaitīgākā un lētākā veidā būtu gūstams, mainot dzīvesveidu uz veselīgāku.
Jautājums nav abstrakts, jo liela daļa no mums reiz būs paliatīvās aprūpes pacienti un visi mēs maksājam nodokļus.
Cienījamie kolēģi, vienīgi ārstu gaišākie prāti, nevis ministrijas ierēdņi, spēj izvērtēt, vai esošā kārtība ir ētiska un, ja tā tāda nav, tad kā to uzlabot.
Ja jūs minēsiet praktiskus piemērus kā zāļu efektivitātes nezināšana un neefektīvu zāļu dzeršana ir pacienta interesēs, tad, izejot no šiem piemēriem, publiski un demokrātiski – ārstu žurnālā un internetā – varēsim diskutēt, vai tas tiešām tā ir. Ja ne, tad kārība ir steidzami jāmaina!
Lai to mainītu, politiķiem, ministram un ierēdņiem ir jābūt ieinteresētiem. Ja politiķu un ministru vadība ir bijusi kļūdaina, tā ir jāmaina.
Politiķi grib tikt pārvēlēti. Ja kļūdaino lēmumu veselības un sociālajā aprūpē dēļ valdību sastādošā partija vairs netiks pie lemšanas, tad nākamajiem politiķiem pie varas, ja tie gribēs lai tauta viņus ievēl vēlreiz, būs jāpieņem likumi, kas liktu valsts ierēdņiem risināt nodokļu maksātāju, nevis lielā biznesa vajadzības kā tam demokrātiskā valstī būtu jābūt.
Cienījamie vēlētāji, jūsu veselības aprūpe ir jūsu rokās. Vērtējiet nevis pēc solījumiem (kā var nesolīt?!), bet pēc padarītā jūsu labā. Vai jūs saņēmāt ātru, efektīvu un laipnu valsts apmaksātu veselības aprūpi?
2018 gada janvāra sākumā es lūdzu Ārstu biedrību izvērtēt, vai esošā veselības aprūpes kārtība ir pacienta interesēs, vai tā ir ētiska. (*11) Pēc pusgadu ilgas domāšanas un vairākkārtējas apspriešanās ārstu ētikas komisija pieņēma vēsturisku un nožēlojamu lēmumu. Tā atteicās vērtēt, vai veselības aprūpes sistēma ir ētiska. Lēmumu komisija pamatoja ar to, ka jautājums ir “politiska spektra”.
Vai šāds lēmums ir ētisks?
Ārstu ētikas komisija sastāv no ārstiem. Latvijas ārstu kodeksa pirmais punkts, kas nosaka ārsta ētisku rīcību, paredz, ka “kopā ar pārējo sabiedrību ārsts ir atbildīgs par sabiedrības vispārējās veselības uzlabošanu un taisnīgu veselības aprūpes sistēmu”.
Pirms ķerties pie veselības aprūpes sistēmas uzlabojumiem vajag objektīvu, profesionālu vērtējumu.
Atsakoties vērtēt, vai pastāvošā veselības aprūpes sistēma ir ētiska, ārstu ētikas komisija rīkojas pretēji pacientu interesēm un ētikas kodeksam. Tā neaizstāv pacientu un ārstu intereses, kas ir savstarpēji saistītas. Tā aizstāv politiķu ieceltos veselības aprūpes organizatorus, starpniekus, kuri apgalvo, ka viņu izdomātā kārtība ir lieliska, tikai ārsti to nejēdz pildīt. Ja ārstu biedrība atsakās no vērtēšanas, tad nav neviena cita, kurš spētu esošo kārtību profesionāli vērtēt un kura vērtējumam būtu kāda ietekme.
Ja jums ir vajadzīgs jauns mobilais telefons un jūsu priekšnieks piedāvājas jums to apmaksāt, tas jūs iepriecina. Bet, ja izrādās, ka telefons atbild uz zvaniem vienā gadījumā no simta, adapteris reizēm sit ar strāvu, kāds aparāts jau ir uzsprādzis savainojot lietotāju un, lai dabūtu labāku, jums nodokļos būs jāmaksā vairāk, jūs šādu darījumu pamatoti vērtējat kā nejēdzīgu. Par krāpšanu, kas ir nevis jūsu, bet sliktu telefonu ražotāju un tirgotāju interesēs.
Ja līdzīga kārtība ir ieviesta 140 miljonus vērtajā valsts apmaksāto zāļu apritē, ārstu ētikas komisija samulst un atsakās vērtēt. Nez, kāds tam varētu būt iemesls?
Piemēri liecina, ka politiķu izdomātā veselības aprūpes kārtība ir zāļu ražotāju un lieltirgotāju, nevis pacientu interesēs.(*12)
Ārstam likums taisnīgi prasa izskaidrot pacientam viņa izredzes izvēloties ārstēšanu. Kā lai to izdara, ja ministrijas izdomātie noteikumi neprasa ražotājam uzrādīt zāļu efektivitāti?
Zāļu valsts aģentūra, kam ārstu ētikas komisija iesaka prasīt, vai esošā zāļu reģistrācijas kārtība ir ētiska, atbild, ka tā ir likumīga. Politiķiem būtu jāraizējas, vai pieņemtie likumi ir ētiski, valsts iestādes pakļaujas šī brīža likumam.
Kāda ir valsts apmaksāto zāļu pierādītā efektivitāte? Godprātīgi ražotāji zāļu aprakstā to uzrāda katra norādījuma, kad zāles lietot gadījumā (atbilstoši indikācijām), bet ministrijā pieņemtā kārtība to neprasa, tāpēc daudzām zālēm tā nav uzrādīta un pacienti saņem nevis efektīvākās zāles, bet tās, kuru ražotājam ir iespēja agresīvāk reklamēties vietējā tirgū.Šīs zāles iznieko veselības aprūpei paredzēto naudu, dod garantētu peļņu ražotājiem un lieltirgotājiem, kuri ar starpnieku palīdzību ir iekļuvuši valsts apmaksāto zāļu programmā, par ko starpnieki tiek dāsni atalgoti.
Ministrija ievieš jaunas prasības bez apspriešanas ar darba veicējiem - ierindas ārstiem. Ārstu biedrībai kārtējo reizi nākas tikai konstatēt, ka pārmaiņas ir zāļu biznesa interesēs un ārstu iespējas rūpīgi izmeklēt, izskaidrot un ārstēt būtiski nemainās. Ministrija nekonkrēti sola stāvokli labot kaut kad, pēc gada, vai diviem. Daļa kolēģu pārmaiņas tā arī nesagaida, izbrauc no valsts. No tā pacientu aprūpe neuzlabojas.
Ārstiem ir svarīgi, ka sabiedrība saprot, ka politiķi un ierēdņi, nevis ārsti, nosaka, cik ilgu laiku apmaksā ārsta sarunai ar katru pacientu, lai ārstiem nav jāiziet uz kompromisiem ar sirdsapziņu un jāzaudē to cieņas un profesionālās brīvības mazumiņu, kas tiem vēl atlicis un pacientiem nav jācieš.
Lēmums ''neizskatīt politiska spektra jautājumus'' aptver pilnīgi visus kaut nedaudz nozīmīgos ar sabiedrības veselību saistītos jautājumus, jo tie visi pēc būtības ir politiski, tie visi kāda interesēs pārdala nodokļu naudu.Tas, ka ārstu ētikas komisija atsakās esošo kārtību vērtēt, liedz to piemērot pacientu vajadzībām.
Es pieļauju, ka kļūdainais ētikas komisijas lēmums tika pieņemts gan patiesas neizpratnes, gan personīga labuma dēļ.
Zāļu ražotāju un lieltirgotāju ieguldījumi ietekmīgos politiķos, vadošos ierēdņos un starpniekos nes vislielāko peļņu. Politiķi kļūst par vēstniekiem, nonāk valsts uzņēmumu valdē. Starpnieki brauc apmaksātos eksotiskos komandējumos un saņem naudu zāļu pētījumiem. Tas ir tiešām patīkami. Viņiem nevajag pārmaiņas valsts medicīnas aprūpē, viņi var atļauties nekavējoties ārstēties privāti. Kas tiek gaidīts pretī? Nemainīt pastāvošo kārtību.
Tā kā pastāvošo kārtību neviens cits nemainīs, jūsu veselības aprūpes kvalitāte ir jūsu rokās, cienījamo vēlētāj. Ja jūs nesaņemat ātru, efektīvu un laipnu valsts apmaksātu ārstēšanu, nebalsojiet vēlreiz par politisko partiju, kas sastāda valdību. Viņi jūs ir pievīluši.
(*13)Vai ārstam slimnieks no galvas līdz kājām ir jāizmeklē bez maksas?
Praktiskie ārsti, kas lasa lekcijas par augošo AIDS epidēmiju, iesaka katram ārstam katru pacientu katru reizi izmeklēt no galvas līdz kājām. To pašu iesaka arī onkologi. Es piekrītu, tas ir nepieciešams, lai aiz izsitumu vai zemu trombocītu maskas pamanītu AIDS, kas ar katru gadu pieņemas spēkā, vai arī lai pamanītu vēzi, kamēr tas vēl nav izsējies. Veselības aprūpes esošās kārtības dēļ lielāko daļu vēža gadījumu atklāj novēloti.
Infektologi ar grūtībām spēj izmeklēt, viņiem Latvijas Infektoloģijas centra HIV/AIDS nodaļās gadā ārstējas 1000 pacientu, tātad katrā darbadienā ārstam no galvas līdz kājām ir jāapskata 3–4 jauni slimnieki.
Vai veselības aprūpes organizatori šo laiku ir taisnīgi ieplānojuši un apmaksājuši visiem ārstiem?
Ierēdņi ģimenes ārstiem plāno kaut kad nākotnē samazināt dienā izmeklējamo slimnieku skaitu līdz 19, !!! kas, pēc ierēdņu domām, ļaus ārstiem katru no tiem izmeklēt rūpīgi.
Cik laika ir vajadzīgs?
Kad ārstu ētikas komisijas priekšsēdētājam, cienījamam kardiologam, prasīju, cik ilgs laiks, pēc viņa domām, paies, lai ar ģimenes ārstam pieejamajām metodēm godprātīgi izmeklētu sirds un asinsvadu sistēmu, viņš brīdi padomāja, tad atbildēja – apmēram 25 minūtes. Cienījamie kolēģi gastroenterologi, cik ilgs laiks jums vajadzīgs rūpīgai kuņģa un zarnu trakta izmeklēšanai? Cienījamie neirologi, urologi, plaušu slimību speciālisti, hepatologi, nefrologi, ausu, kakla, deguna ārsti, alergologi, psihiatri, infektologi un citi speciālisti?
Sasummēsim profesionālo asociāciju iesniegtos dažādu organisma sistēmu rūpīgai izmeklēšanai nepieciešamos laikus, pareizināsim iegūto rezultātu ar 1,3, ja pacients izrādās psihiski kavēts vai pārmēru uztraucies, un nonāksim pie godīga skaitļa – cik ilgs ārsta darba laiks starpniekam – veselības aprūpes organizatoram – ir jāparedz un arī jāapmaksā slimnieka izmeklēšanai, lai ikviens ārsts katru pacientu katru reizi spētu godprātīgi apskatīt no galvas līdz kājām. Tam ir jāpieskaita vidēji patērētais laiks rūpīgam izpētītā aprakstam salasāmā rokrakstā vai digitāli, lai nevienam nav jālauza galva, kas vēsturē rakstīts. Ir nelikumīgi prasīt, lai ārsts to dara no darba brīvajā laikā.
Manuprāt, ārstu ētikas komisijai būtu jājautā Ģimenes ārstu asociācijai, kam, savukārt, būtu jājautā praktiski strādājošiem ārstiem, vai tie spēj rūpīgi izmeklēt 19 cilvēkus dienā. Piemēram, es, praktizējošs pediatrs, to nespēju. Ja vairākums ģimenes ārstu to spēj, tad ierēdņu plāns ir labs, ja nespēj, tad skaits, kādu lielākā daļa ģimenes ārstu spēj rūpīgi izmeklēt, ir jāpublisko un jādara zināms ierēdņiem, lai tie labo savus plānus un atbilstoši arī palielina naudas plūsmu, kas ir viņu darba pienākums.
Ja ārstu ētikas komisija, balstoties uz asociāciju lēmumiem, profesionāli nevērtēs, vai ierēdņu izdomāto cilvēku skaitu ārsts var rūpīgi izmeklēt, tā rīkosies neētiski, jo neaizstāvēs Latvijas ārstu ētikas kodeksa 1.8. punkta prasību.''Nekādā gadījumā ārsts nedrīkst darboties savā profesijā apstākļos, kas varētu kompromitēt viņa profesionalitāti un veselības aprūpes kvalitāti''. [4] To centās aizstāvēt ģimenes ārsti streikojot. Tā kā pārējie ārsti neiesaistījās, zaudējām visa sabiedrība.
Daļa sabiedrības, nesaprotot, ka tikai ārsti, nevis ierēdņi zina, kā viņus labāk ārstēt - kopā ar ierēdņiem bija pret ārstu pamatotajām prasībām par nepieciešamību uzlabot darba apstākļus. Tie paši cilvēki ir neapmierināti, ka ārsti ir pavirši, neuzklausa, neiedziļinās. Ierēdņiem ir jāapmaksā ilgāks laiks sarunai, lai ārsts varētu mierīgi uzklausīt un iedziļināties.
Publiskojiet valsts apmaksāto zāļu farmakoekonomiskos aprēķinus! Publiskojiet izvērstu veselības aprūpes budžetu! Piemēram, kam un cik un par ko samaksāts veselības aprūpes budžeta administrēšanai izlietojot 8 miljous? Publiskojiet detalizētas būvniecības izmaksas.
Nepieciešamie līdzekļi rūpīga ārstu darba apmaksai jau ir nodokļos iemaksāti, tie tikai atbilstoši jānovirza.
Piemēram, par naudu, ko aprūpes organizatori zāļu ražotājiem un starpniekiem apmaksā vienai efektīvai profilaksei ar palivizumabu, kas ir bezjēdzīga, jo nemazina mirstību, 15 māsiņām var apmaksāt gada algu.
Līdzekļus ārstu un māsiņu kvalitatīva darba apmaksai jāņem, pārtraucot apmaksāt mazefektīvas zāles, nezināmas efektivitātes zāles un tās, kam nav publiski pieejams farmakoekonomiskais aprēķins. Tad ārsti varēs katru pacientu laipni uzklausīt, izmeklēt no galvas līdz kājām, ieteikt nepieciešamās dzīvesveida izmaiņas un labāko ārstēšanu, jo būs zināma zāļu efektivitāte atbilstoši indikācijām, pacienti un ārsti būs apmierināti ar aprūpes organizāciju un savstarpējo komunikāciju, slavēs politiķus un viņu iecelto nozares vadību, un neviens nevaicās, kam aiziet tautai nodokļos atņemtie miljardi.
*11 Mani “politiskā spektra” jautājumi ētikas komisijai sarindoti svarīguma secībā.
Cienījamā ētikas komisija, cienījamie kolēģi, lūdzu, izvērtējiet, vai atbilstoši ārsta ētikas kodeksa garam, kas manā izpratnē ir, pirmkārt, aizstāvēt pacienta intereses, esošā veselības aprūpes kārtība ir ētiska, vai tā aizstāv pirmām kārtām pacienta intereses?
Ja es kļūdos veselības aprūpes ētikas izpratnē, lūdzu, norādiet.
1. Vai kārtība, ka zāļu ražotājam noteikumi neprasa uzrādīt pierādīto zāļu efektivitāti katras zāļu aprakstā minētās indikācijas gadījumā, liedzot pacientam un ārstam izvēlēties visefektīvāko ārstēšanu ir ētiska, aizstāv vispirms pacienta intereses?
2. Vai kārtība, ka mazefektīvas un ļoti dārgas zāles tiek apmaksātas no valsts budžeta bez publiski pieejama izmaksu efektivitātes aprēķina, tā neefektīvi tērējot ierobežotos veselības aprūpes līdzekļus un negatīvi iespaidojot lielākās šo zāļu lietotāju daļas veselību, ir ētiska?
3. Vai kārtība, ka ārstam laiks, kas vajadzīgs, lai slimnieku izmeklētu no galvas līdz kājām, izskaidrotu viņa slimību un ieteiktu labāko ārstēšanās plānu, nav pilnībā apmaksāts, ir ētiska?
4. Vai kārtība, ka slimniekam nav pieejama informācija par viņa ārstēšanās izredzēm atbilstoši diagnozēm valsts pārvaldītajās ārstniecības iestādēs, kas liedz viņam izvēlēties labākās ārstēšanās izredzes te vai citur, ir ētiska?
5. Vai prakse, ka mūžizglītības pasākumu lektoriem nav jānorāda ieteiktās ārstēšanas efektivitāte un nav tā jāsalīdzina ar dzīvesveida maiņas efektivitāti, ir ētiska?
6. Vai kārtība, ka pacients nevar lemt par paša nodokļos iemaksāto (PVN maksā pilnīgi visi) savas veselības aprūpei paredzēto līdzekļu izlietojumu pēc vajadzības - izmeklējumiem, zālēm vai procedūrām, ir ētiska?
*1. Mildronāts. Zāļu apraksts. https://www.zva.gov.lv/zalu-registrs/
*2. Carnitine. Fact Sheet for Health Professionalshttps://ods.od.nih.gov/factsheets/Carnitine-HealthProfessional/
*3. Forxiga. http://www.ema.europa.eu/docs/lv_LV/document_library/EPAR_-_Product_Information/human/002322/WC500136026.pdf
*4. http://www.arstubiedriba.lv/assets/dokumenti/etikaskodekss.pdf
*5. http://www.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&lang=lv&q=Rigvir&s-on&ON=Rigvir&NAC=on&ESC=on&SAT=on&DEC=on&PIM=on&e-on&SN=&RN=&AK=&DIA=&RA=&LB=&MFR=&MDO=&IK=&rs
*6. http://www.zva.gov.lv/zalu-registrs/?iss=1&lang=lv&q=Rovasyn&ON=Rovasyn&NAC=on&ESC=on&SAT=on&DEC=on&PIM=on&SN=Palivizumabum&RN=&AK=&DIA=&RA=&LB=&MFR=&MDO=&IK=
Absolūtā riska samazināšanās pret notikumu skaitu 1000 pacientiem gadā bija 8,8. Kopējā mirstība šajā augsta riska grupā bija nemainīga (p=0,193). Post-hoc analīzē augsta riska apakšgrupas indivīdiem (kopā 9302 indivīdi) ar SCORE risku sākuma stāvoklī ≥ 5% (ekstrapolēti iekļaujamie pacienti, kuri vecāki par 65 gadiem) rosuvastatīna terapijas grupā, salīdzinājumā ar placebo, novēroja ievērojamu kardiovaskulārās nāves, insulta un miokarda infarkta kombinētā galauzstādījuma samazināšanos (p=0,0003). Absolūtā riska samazināšanās pret notikumu skaitu 1000 pacientiem gadā bija 5,1. Kopējā mirstība šajā augsta riska grupā bija nemainīga (p=0,076).
*7. http://www.ema.europa.eu/docs/lv_LV/document_library/EPAR_-_Product_Information/human/000257/WC500056908.pdf
Ņemot to vērā, absolūtā riska mazināšanās ir 5,8%, tas nozīmē, ka jāārstē 17 cilvēki, lai novērstu vienu hospitalizācijas gadījumu.
Maziem bērniem ar hemodinamiski nozīmīgu iedzimtu sirdskaiti (HNIS) tika veikts retrospektīvs novērojuma pētījums, kurā tika salīdzināta primāru būtisku blakusparādību (PBBP: infekcijas, aritmijas un nāves) rašanās tiem, kuri saņēma (1009), un tiem, kuri nesaņēma Synagis profilaktiski (1009), saskaņojot pēc vecuma, sirds bojājuma veida un iepriekš veiktās koriģējošās operācijas. Aritmijas un nāves PBBP sastopamība bērniem, kuri saņēma un kuri nesaņēma profilaktisko terapiju, bija līdzīga.
*8. http://www.vmnvd.gov.lv/uploads/files/58a6f28847e35.pdf
No 36 lpp. līdz beigām.
*9 www.thelancet.com/journals/laneur/article/PIIS1474-4422(13)70278-3/fulltext
*10 https://www.fda.gov/Drugs/DevelopmentApprovalProcess/DevelopmentResources/DrugInteractionsLabeling/ucm110632.htm#ADRs: Prevalence and Incidence
*12 Dopinga skandālā iesaistītais Mildronāts ir reģistrēts ar indikāciju “atveseļošanās periodā pēc miokarda infarkta”. Mildronāts mazina karnitīna sintēzi organismā. [*1] Pieejamie pētījumi liecina, ka karnitīna papildu ievade pēc infarkta pirmajos pāris mēnešos mazina mirstību [*2], tātad, lietojot zāles atbilstoši zāļu aprakstā minētajai indikācijai, ārsts slimniekam kaitē.
Rigvir nav pieejami dati ne par efektivitāti atbilstoši indikācijām, ne izmaksu efektivitāti, bet starpnieks – veselības aprūpes organizatori – tās ir izlēmis apmaksāt, garantējot peļņu ražotājam, bet pacientam liedzot likumīgās tiesības izvēlēties efektīvāko ārstēšanu, jo Rigvir efektivitāte zāļu aprakstā nav uzrādīta. (*5)
Statīni palīdz vienam no simta. [*6]
Palivizumabs palīdz sešiem no simta, bet tas nemazina mirstību [*7], lietošanas brīdī nav nepieciešams, izmaksā 72 tūkstošus par vienu efektīvas profilakses gadījumu, un par programmu jau ir izdoti miljons un četrsimt tūkstošu eiro no bērnu veselības aprūpei paredzētās naudas.
Uz katru Forxiga pacientu, kas sasniedz terapijas mērķi, veselības aprūpes zaudējumi par četriem pacientiem, kam zāles nepalīdz to sasniegt, ir ap 2000 eiro gadā [*3], un zālēm ir alternatīva – 2 reizes dienā uz 45 minūtēm iziet pastaigāties parkā, kas bez riska un ar papildu ieguvumiem pacienta veselībai notērē to pašu glikozes daudzumu, un par šo iespēju pacients bieži pat neuzzina, jo veselības aprūpes organizatori šādu sarunu ir izlēmuši neapmaksāt.
https://nra.lv/latvija/227193-kompensejamo-zalu-budzeta-astonu-miljonu-deficits.htm
26.08.2018